Miokardīta klīniskās izpausmes, diagnostika un riska faktori pacientiem Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (2018-2023)

Abstract

Šajā retrospektīvajā pētījumā veikta detalizēta analīze par miokardīta klīnisko manifestāciju, diagnostisko pieeju, etioloģiskiem faktoriem un riska faktoriem, izmantojot pacientu datus no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) laika posmā no 2018. līdz 2023. gadam ieskaitot. Darbā ir padziļināti aplūkotas biežāk pielietotās diagnostikas metodes, simptomu raksturojums, kā arī identificēti būtiski faktori, kas ietekmē diagnozes precizitāti un slimības prognozi. Rezultāti tiek salīdzināti ar starptautiskajā zinātniskajā literatūrā pieejamiem datiem, lai izceltu gan kopīgās, gan specifiskās reģionālās iezīmes. Veiktā analīze atklāj, ka Latvijas pacientu populācijā vidējais hospitalizācijas ilgums miokardīta gadījumos ir ievērojami lielāks salīdzinot ar starptautiskiem pētījumiem, vidēji par četrām dienām. Etioloģiskā diagnoze aptuveni pusē gadījumu (54%) tika noteikta, pamatojoties tikai uz klīniskajiem simptomiem un anamnēzes datiem, neizmantojot specifiskas laboratoriskās un diagnostikas metodes. Turklāt pacientiem ar paaugstinātu troponīna līmeni uzņemšanas brīdī biežāk tika veikta sirds magnētiskā rezonanse, proti, jo augstās toponīna līmenis hospitalizācijas brīdī, jo biežāk tiek lemts par sirds magnētiskās rezonanses veikšanu stacionārā, apstiprinot šīs metodes nozīmīgo diagnostisko vērtību miokarda bojājumu izvērtēšanā. Pētījuma ietvaros identificēti vairāki nozīmīgi prognostiskie faktori, tostarp samazināts eritrocītu skaits (<4,2 miljoni/μL), paaugstināts leikocītu skaits (>10 800 šūnas/μL). Šie rādītāji ir statistiski nozīmīgi saistīti ar pozitīviem jeb slimību apstiprinošiem sirds MR rezultātiem, kas norāda uz smagāku slimības norisi un iespējamu ilgtermiņa komplikāciju risku. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, pētījums uzsver nepieciešamību pēc plašākas sirds magnētiskās rezonanses integrācijas agrīnajā diagnostikas fāzē, īpaši tiem pacientiem, kuriem ir paaugstināti bioķīmiskie marķieri, piemēram, troponīns, kā arī leikocitoze, samazinās eritrocītu skaits, tāpat tiek rekomendēts pastiprināti monitorēt metabolos un iekaisuma rādītājus, lai savlaicīgi identificētu pacientus ar paaugstinātu smagas slimības gaitas un komplikāciju risku. Nākotnes pētniecības iniciatīvās būtu nepieciešams paplašināt pacientu izlasi, lai apstiprinātu šo prognostisko marķieru lietderību un uzlabotu esošās diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas.This retrospective study provides a detailed analysis of the clinical presentation, diagnostic approach, etiological factors, and risk factors associated with myocarditis, using patient data from Pauls Stradiņš Clinical University Hospital (PSCUH) and Riga East Clinical University Hospital (RECUH) over the period from 2018 to 2023 included. The study offers an in-depth review of the most commonly used diagnostic methods, symptom characteristics, and key factors influencing diagnostic accuracy and disease prognosis. The findings are compared with data from international scientific literature to highlight both commonalities and region-specific features. The analysis reveals that in the Latvian patient population, the average duration of hospitalization for myocarditis is significantly longer—by approximately four days—compared to international studies. In nearly half of the cases (54%), the etiological diagnosis was established based solely on clinical symptoms and patient history, without the use of specific laboratory or diagnostic tools. Furthermore, patients presenting with elevated troponin levels upon admission were more frequently referred for cardiovascular magnetic resonance imaging (CMRI), indicating a clear correlation between higher troponin levels at hospitalization and the decision to perform cardiac MRI. This underscores the significant diagnostic value of CMRI in assessing myocardial damage. The study also identified several important prognostic factors, including reduced erythrocyte count (<4.2 million/μL), elevated leukocyte count (>10,800 cells/μL). These parameters were statistically significantly associated with positive (i.e., disease-confirming) cardiac MRI findings, suggesting a more severe disease course and a higher risk of long-term complications. Based on the obtained results, the study emphasizes the need for broader integration of cardiovascular magnetic resonanse in the early diagnostic phase, particularly for patients with elevated biochemical markers such as troponin, as well as leukocytosis, reduced erythrocyte counts. It is also recommended to enhance monitoring of metabolic and inflammatory markers to identify patients at increased risk of severe disease progression and complications in a timely manner. Future research initiatives should aim to expand the patient cohort to validate the utility of these prognostic markers and improve current diagnostic and treatment guidelines.