Peldētāju sacensību darbības un elpošanas sistēmas kvantitatīvo parametru pilnveide. Promocijas darbs
No Thumbnail Available
Date
2023
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Abstract
Peldēšana – pasaulē populārs, attīstīts sporta veids, kas kopš 1896. gada iekļauts vasaras olimpiskajās spēlēs. Dažādu distanču veikšana pēc iespējas īsākā laikā ir galvenais šī sporta veida mērķis. Kopš 2000. gada peldēšanā rekordi sasniegti vidēji trīs reizes biežāk nekā vieglatlētikā. Līdz ar to peldētāju tehniskajai un fiziskajai sagatavotībai tiek izvirzītas arvien augstākas prasības, kas izraisa sporta speciālistu interesi un veicina zinātnisko izpēti. Latvijas peldētāji regulāri piedalās starptautiskā mēroga sacensībās. Runājot par augstiem sasniegumiem (olimpiskās medaļas), var minēt tikai trīs sportistus: Jānis Konrads, Georgijs Kuļikovs un Arsens Miskarovs (Jākabsone, 2015; Nacionālā enciklopēdija, 2018). Mūsdienu Latvijas labākie peldētāji var lepoties ar sasniegumiem tikai junioru grupā. Lai veicinātu Latvijas peldētāju sniegumu sacensībās ir nepieciešams meklēt jaunas treniņu metodes un līdzekļus. Zinātnisks skatījums uz peldēšanas tehnikas uzlabošanu noteikti var dot Latvijas peldētājiem konkurences priekšrocības. Pētnieki un analītiķi lielu uzmanību ir pievērsuši pasaules un Eiropas peldēšanas čempionātu finālistu sacensību darbībām, tehniskās sagatavotības paaugstināšanas problēmai un rezultātu uzlabošanas iespējām (Craig & Pendergast, 1979; Хальянд, Тамп & Каал, 1986; Kennedy, Brown, Chengalur & Nelson, 1990; Arellano, Brown, Cappaert & Nelson, 1994; Thompson, Haljand, Cooper & Palfrey, 2000; Cossor & Mason, 2001; Клешнев, 2001; Tourny-Chollet, Chollet, Hogie & Papparodopoulos, 2002; Hellard, Dekerle, Avalos, Caudal, Knopp & Hausswirth, 2008; Robertson, Pyne, Hopkins & Anson, 2009; Скирене & Зуозене, 2009; Скирене, 2010; Mytton, Archer, StClair & Thompson, 2014; Veiga, Cala, Frutos & Navarro, 2014; Skyriene, 2016), savukārt Latvijas peldēšanā, nekas līdzīgs nav izdarīts. Pēdējos gados peldēšanas sacensību rezultātu vislielākā izaugsme ir novērota saistībā ar zemūdens posmu. Sporta zinātnes pētnieki, kuri ir aktualizējuši šo tēmu, vienbalsīgi izsakās: “Zemūdens daļa – pati ātrākā sacensību distances daļa, kuras rezultāts visvairāk iespaido sacensību rezultātu jebkurā distancē, jebkurā peldēšanas veidā un abiem dzimumiem.” (Arellano et al., 1994; Colman, Persyn & Ungerechts, 1999; Cossor & Mason, 2001; Blanksby, Nicholson & Elliot, 2002; Smith, Esau, Norris & Bidrmann, 2002; Ruschel, Araùjo, Pereira & Roesler, 2007; Collard & Oboeuf, 2009; Collard, Gourmelin & Schwob, 2013; Veiga, Roig & Gómez-Ruano, 2016; Shimojo, Naraa, Babaa, Ichikawaa, Ikeda & Shimoyama, 2019). Zemūdens daļas posma veikšanai ir veltīti vairāki pētījumi. Tajers & Hejs (1984) paziņoja, ka kopējais zemūdens posmu attālums 100 m peldēšanas distancē ir līdz 33%. Lielākā daļa pētījumu ir par kāju zemūdens viļņveida kustību tehniku un biomehāniku (Литвинов & Фоменко, 2005; Gavilán, Arellano & Sanders, 2006; Arellano, Terrés-Nicoli & Redondo, 2006; Zamparo, Vicentini, Scattolini, Rigamonti & Bonifaci, 2012; Hochstein & Blickhan, 2011, 2014; Atkison, Dickey, Dragunas & Nolte, 2014; Higgs, Pease & Sanders, 2015; Yamakawa et al.,2017; Wadrzyk, Nosiadek, & Staszkiewicz, 2017; Wadrzyk, Staszkiewicz, Zegler & Kryst, 2021). Zemūdens posma veikšanas efektivitāte ir cieši saistīta ar peldētāju spējam ātri ieelpot 2 - 3 litrus gaisa un aizturēt elpu lai viļņveidā kustināt kājas zem ūdens pēc starta lēciena un katra pagrieziena visas zemūdens distances garumā. To nosaka peldētāja speciālā fiziskā sagatavotība, elpošanas sistēmas īpatnības un sportista vecums -(Садовников, 1979; Солопов, 1988; Bulgakova & Makarenko, 1996; Мосунов, 1998; Булгакова, 2001; Григонене & Скирене, 2006; Зуозене, Скирене, Каваляускас, Григонене & Печюнас, 2007; Edwards & Walker, 2009; Диверт & Кривощеков, 2013; Кривощеков, Диверт, Мельников, Водяницкий & Гиренко, 2013; McCabe et al., 2015; Нарскин, Мельников & Врублевский, 2016). Peldētāju elpošanas sistēmas darbības īpatnības ir plaši aprakstītas zinātniskajā literatūrā (Абрамов, 1964; Солопов, 1988; Wakayoshi, D’Acquisto & Cappaert, 1995; Cardelli, Lerda & Chollet, 2000; Wells, Plyley, Thomas, Goodman & Duffin, 2005; Pedersen & Kjendlie, 2006; Wylegala, Pendergast, Gosselin, Warkander & Lundgren, 2006; Kilding, Brown & McConnell, 2010; Диверт & Кривощеков, 2013, 2017; McCabe et al., 2015; do Couto, Franken & de Souza Castro, 2015). Mazāk pētījumu ir par elpošanas sistēmas parametriem, kuriem var būt saistība ar efektīvu zemūdens posma veikšanu (Dybinska, KuciaCzyszczon, Kaca, Staron & Chodinow, 2012; Priya, 2014). Trūkst eksperimentālu pētījumu, kuros būtu dotas atbildes, uz šādiem jautājumiem: kā atšķiras Latvijas peldēšanas čempionātu un Eiropas čempionāta finālistu sacensību darbību parametri? Kādi ir kāju zemūdens viļņveida kustību kinemātiskie un biomehāniskie rādītāji? Kādās atšķirības ir dažādās kvalifikācijas peldētajiem? Kāds ir Latvijas peldētāju elpošanas sistēmas attīstības līmenis? Vai starp sacensību rezultātiem (FINA punkti) un elpošanas sistēmas parametriem pastāv sakarības? Vai junioru vecuma peldētāju fiziskā sagatavotība ir pietiekama, lai efektīvi pārvarētu zemūdens posmus? Kā elpošanas muskulatūras treniņš ietekmē juniora vecuma peldētāju ieelpas muskuļu spēku un sacensību rezultātus? u.c. Īpaši aktuāli šie jautājumi ir mūsdienās, kad Latvijas peldētāju sasniegumi starptautiskajā mērogā nav salīdzinājumi ar kaimiņ valstu rezultātiem. Ņemot vērā šī jautājuma aktuālitāti, promocijas darbā tika veikts pētījums, kura rezultāti, iespējams, palīdzēs Latvijas peldētājiem sasniegt savu labāko rezultātu, uzlabojot elpošanas sistēmas darbību, elpas aiztures spēju un zemūdens posma peldēšanas efektivitāti.
Description
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2016. līdz 2022. gadam. Aizstāvēšana: Veselības un sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2023. gada 9. maijā plkst. 15.30 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Keywords
promocijas darbs, peldēšana, sacensības, biomehānika, hidrodinamika, fizioloģija, elpošana, sporta vēsture
Citation
Jakubovskis, G. 2023. Peldētāju sacensību darbības un elpošanas sistēmas kvantitatīvo parametru pilnveide: promocijas darbs: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2023-02_pd