Mutes veselības raksturojums 45- 74 gadu veciem Latvijas iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām.

Abstract

Bakalaura darbā “Mutes veselības raksturojums 45–74 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām” tiek pētīti galvenie mutes veselības rādītāji un to atšķirības dažādās vecuma, dzimuma un ienākumu līmeņa grupās. Tiek analizēts zobu tīrīšanas biežums, zobārsta apmeklējums un pastāvīgo zobu zudums saistībā ar hronisko slimību esamību, izmantojot Slimību profilakses un kontroles centra 2022. gada “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma” datus par 1864 respondentiem vecumā no 45 līdz 74 gadiem. Darba mērķis ir analizēt, kā mutes veselības rādītāji atšķiras starp personām ar un bez hroniskām slimībām. Pētījuma īstenošanai izvirzīti trīs uzdevumi: noskaidrot atšķirības zobu tīrīšanas paradumos, zobārsta apmeklējumu biežumā un iztrūkstošo zobu skaitā, ņemot vērā hronisko slimību esamību, vecumu, dzimumu un ienākumu līmeni. Datu analīze tiek veikta, izmantojot kvantitatīvās metodes, programmu IBM SPSS 29. Tiek pielietotas aprakstošās statistikas metodes – biežuma un šķērstabulas, kā arī Hī kvadrāta tests, lai noteiktu statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām. Tiek aprēķināti 95% ticamības intervāli. Mutes veselības rādītāji tiek iegūti, balstoties uz trīs jautājumiem: par zobārsta apmeklējumu skaitu pēdējā gada laikā, iztrūkstošo pastāvīgo zobu skaitu un zobu tīrīšanas biežumu. Par neatkarīgajiem mainīgajiem tiek izmantoti sociāldemogrāfiskie faktori – dzimums (vīrietis/sieviete), vecuma grupas (45–54, 55–64, 65–74 gadi) un ienākumu līmenis (zems, vidējs, augsts). Rezultāti rāda, ka personām ar hroniskām slimībām ir vērojams lielāks zobu zudums – 39,5% trūkst vairāk nekā 10 zobi, salīdzinot ar 25,6% personu bez hroniskām slimībām. Zema ienākumu līmeņa grupā šī atšķirība ir vēl izteiktāka – 50,9% ar hroniskām slimībām salīdzinājumā ar 33,8% bez tām. Augstāka ienākumu līmeņa grupā novēroti labāki mutes higiēnas paradumi un regulārāka zobārsta apmeklēšana. Darbs strukturēts 51 lappusē, ietver 6 tabulas, 3 attēlus un 4 pielikumus. Izmantoti 52 literatūras avoti.The bachelor's thesis examines key oral health indicators and their association with chronic diseases across different age, gender, and income level groups. The analysis focuses on the frequency of tooth brushing, dental visits, and permanent tooth loss in relation to the presence of chronic illnesses, using data from the 2022 Health Behaviour Survey of Latvian Residents conducted by the Centre for Disease Prevention and Control. The dataset includes responses from 1864 individuals aged 45 to 74. The aim of the study is to analyze how oral health indicators differ between individuals with and without chronic diseases. To achieve this aim, three research objectives are established: (1) identify differences in tooth brushing habits, (2) the frequency of dental visits, and (3) the number of missing teeth, considering chronic disease status, age, gender, and income level. Quantitative research methods are applied using IBM SPSS 29 software. Descriptive statistical methods such as frequency and cross-tabulation tables are used, along with the chi-square test to identify statistically significant differences between groups. A 95% confidence interval is calculated for the results. Oral health indicators are based on three survey questions: the number of dental visits in the past year, the number of missing permanent teeth, and the frequency of tooth brushing. Independent variables include sociodemographic factors such as gender (male/female), age groups (45–54, 55–64, 65–74 years), and income level (low, medium, high). The results show that individuals with chronic diseases experience significantly greater tooth loss – 39,5% report missing more than 10 teeth, compared to 25,6% among those without chronic conditions. This disparity is even more pronounced in the low-income group, where 50,9% of respondents with chronic diseases report missing over 10 teeth, compared to 33,8% without chronic diseases. Higher income groups demonstrate better oral hygiene practices and more regular dental visits. The thesis is structured over 51 pages and includes 6 tables, 3 figures, and 4 appendices. A total of 52 literature sources were used.