Mobinga izplatība stacionārā strādājošā veselības aprūpes un atbalsta personāla vidū un tā novēršanas stratēģijas

Abstract

Rīga, 2025 ANOTĀCIJA Maģistra darbā aplūkota mobinga izplatība un tā novēršanas stratēģijas Latvijas stacionārās veselības aprūpes iestādēs. Mobings – kā ilgstoša, atkārtota un psiholoģiski kaitējoša uzvedība – ir būtiska problēma, kas ietekmē darbinieku labbūtību, pacientu aprūpes kvalitāti un iestādes kopējo darba vidi. Latvijā mobings veselības aprūpes vidē ir salīdzinoši maz pētīts, taču starptautiskie pētījumi norāda uz tā negatīvo ietekmi uz darbinieku izdegšanu, darba apmierinātību un pacientu drošību. Pētījuma mērķis bija izvērtēt mobinga sastopamības biežumu veselības aprūpes un atbalsta personāla vidū, noskaidrot atšķirības starp profesiju grupām un analizēt organizāciju rīcību un preventīvos pasākumus. Pētījumā izmantots jauktu metožu pieejas dizains. Kvantitatīvie dati iegūti, izmantojot divas standartizētas un starptautiski validētas anketas – Negative Acts Questionnaire-Revised (NAQ-R), kas mēra mobinga uzvedības izplatību darba vidē, un Prevention of Bullying Questionnaire (PBQ), kas novērtē organizācijas līmeņa preventīvos pasākumus un darbinieku uztveri par vadības iesaisti mobinga novēršanā. Kopumā tika apkopotas 656 respondentiem sniegtās atbildes no trīs dažāda līmeņa ārstniecības iestādēm. Savukārt, kvalitatīvā daļa balstījās uz daļēji strukturētām intervijām ar personāla vadības pārstāvjiem, analizējot viņu skatījumu uz mobinga gadījumu identificēšanu, risināšanu un politiku ieviešanu. Rezultāti atklāja, ka mobings kā regulāra parādība ir izplatīts visās pētītajās iestādēs, un tā sastopamība būtiski atšķiras starp profesiju grupām. Augstākie mobinga rādītāji konstatēti uzkopšanas personālam un medicīnas asistentiem, savukārt zemākie – sanitāriem un māsām. Tāpat tika konstatētas būtiskas atšķirības starp iestādēm mobinga novēršanas politikā – viena no slimnīcām demonstrēja strukturētu, daudzlīmeņu pieeju ar formālām politikas vadlīnijām, kamēr citas balstījās uz neformāliem mehānismiem un vadītāju individuālu iesaisti. Darba noslēgumā izstrādāti praktiski priekšlikumi veselības aprūpes iestādēm Latvijā mobinga prevencijas uzlabošanai, tostarp politikas izstrādei, vidējā līmeņa vadītāju apmācībām un iekšējo atbalsta struktūru stiprināšanai. Pētījuma rezultāti sniedz nozīmīgu ieguldījumu mobinga izpratnes un sistemātiskas pieejas veidošanā Latvijas veselības aprūpes nozarē.ABSTRACT This master’s thesis examines the prevalence of workplace bullying and strategies for its prevention in inpatient healthcare institutions in Latvia. Bullying—defined as repeated, psychologically harmful behavior—negatively affects staff well-being, patient care quality, and organizational climate. Although limited research exists on this topic in Latvia, international studies highlight its links to burnout, reduced job satisfaction, and compromised patient safety. The study aims to determine the frequency of bullying among healthcare and support staff, identify differences between professional groups, and analyze institutional responses and preventive efforts. A mixed-methods design was used. Quantitative data were gathered through two validated instruments: the Negative Acts Questionnaire-Revised (NAQ-R), assessing bullying prevalence, and the Prevention of Bullying Questionnaire (PBQ), evaluating organizational prevention efforts and staff perceptions of managerial involvement. A total of 656 participants from three healthcare institutions of different levels completed the surveys. Qualitative data were collected through semi-structured interviews with personnel management representatives, focusing on their experiences with identifying and addressing bullying and implementing relevant policies. Results indicate that bullying is a recurring problem across all institutions, with notable differences in prevalence by professional group. Cleaning staff and medical assistants reported the highest exposure, while orderlies and nurses reported the lowest. Institutional approaches to prevention varied significantly: one hospital had a formal, structured policy framework, while others relied on informal procedures and managerial discretion. The thesis offers practical recommendations to improve bullying prevention in Latvian healthcare, including developing comprehensive policies, providing training for mid-level managers, and strengthening internal support mechanisms. These findings contribute to a better understanding of workplace bullying in healthcare and highlight the need for systematic prevention strategies in Latvia’s medical institutions.