Kolorektālā vēža skrīninga aptveri ietekmējošie faktori: šķēršļi un veicinātāji ģimenes ārstu skatījumā Latvijā

Abstract

Mērķi: Kolorektālais vēzis (KRV) joprojām ir nozīmīga globāla sabiedrības veselības problēma un ir otrs biežākais ar vēzi saistīto nāves gadījumu cēlonis pasaulē. Latvijā KRV situācija ir īpaši satraucoša, jo līdzdalības rādītāji skrīninga programmās ir pastāvīgi zemi. 2022. gadā tikai 19,1% iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 74 gadiem veica KRV skrīningu, padarot Latviju par vienu no valstīm ar zemākajiem skrīninga rādītājiem Eiropā. Šī pētījuma mērķis ir identificēt galvenos faktorus, kas ietekmē KRV skrīninga aptveri Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot ģimenes ārstu skatījumam uz barjerām un veicinošajiem faktoriem. Izpratne par šiem faktoriem ir būtiska, lai palielinātu skrīninga dalības līmeni un uzlabotu sabiedrības veselības rādītājus. Metodes: Veikts retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums, anketējot ģimenes ārstus Latvijā par faktoriem, kas ietekmē KRV skrīninga aptveri. Anketēšana tika veikta, izmantojot platformas "Google Forms" un "Facebook". KRVantitatīvie dati tika analizēti, lai novērtētu ārstu zināšanas, attieksmi un praksi attiecībā uz KRV skrīningu. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 52 ģimenes ārsti, no kuriem lielākā daļa bija sievietes (73,1%, n=38). Visplašāk pārstāvētā vecuma grupa bija 31–40 gadi (42,3%, n=22), un lielākā daļa ārstu praktizēja Rīgā (38,5%, n=20) vai citās pilsētās (36,5%, n=19). Pētījuma rezultāti atklāja vairākas barjeras KRV skrīninga aptveres palielināšanai, tostarp pacientu zināšanu trūkumu (65,4%, n=34), bailes no procedūras vai negatīvas diagnozes (75%, n=39), kā arī ārstu laika ierobežojumus (40,4%, n=21) un nepietiekamus valsts atbalsta mehānismus (40,4%, n=21). Sistēmiskas problēmas, piemēram, atgādinājumu sistēmu trūkums (52,9%, n=27) un finansiāli izaicinājumi, papildus kavēja skrīninga programmu efektivitāti. Kā galvenos veicinošos faktorus varētu atzīmēt veselības izglītības kampaņas (80,8%, n=42), personalizēta komunikācija (55,8%, n=29), automatizētas atgādinājumu sistēmas (63,5%, n=33) un uzlaboti valsts atbalsta mehānismi (59,6%, n=31). Secinājumi: Nozīmīgākie identificētie šķēršļi bija nepietiekamas pacientu zināšanas, nevēlēšanās piedalīties un bailes no negatīvas diagnozes, kas uzsver nepieciešamību pēc labākas pacientu izglītošanas un psiholoģiskā atbalsta. Turklāt nepietiekamas zināšanas par skrīningu akcentē sabiedrības informētības palielināšanas nozīmi, lai veicinātu tā ieguvumu un nozīmīguma izpratni. Rezultāti uzsver nepieciešamību pēc daudzpusīgas pieejas, kas apvieno pacientu izglītošanu, sistēmiskus uzlabojumus un papildu resursu piešķiršanu, lai efektīvi palielinātu KRV skrīninga aptveri.Objectives: Colorectal cancer (CRC) remains a major global health problem and it is the second leading cause of cancer-related deaths worldwide. In Latvia, CRC is especially worrying because the participation rate in screening programs is consistently low. In 2022, only 19.1% of individuals between the ages of 50 to 74 underwent CRC screening, ranking Latvia among the countries with the lowest screening rates in Europe. This study aims to identify the key factors affecting CRC screening coverage in Latvia, focusing on barriers and facilitators from the perspective of family doctors. Understanding these factors is essential for increasing screening participation and advancing public health outcomes. Methods: A retrospective cross-sectional survey was conducted among family doctors in Latvia to report their perspectives on factors affecting colorectal cancer screening coverage via “Google Forms” and platform “Facebook”. Quantitative data were analysed to assess trends in their knowledge, attitudes, and practices related to CRC screening. Results: The study included 52 family doctors, the majority of whom were women (73.1%, n=38). The most represented age group was 31–40 years (42.3%, n=22), and most doctors practiced in Riga (38.5%, n=20) or other cities (36.5%, n=19). The study results revealed several barriers to increasing colorectal cancer screening coverage, including a lack of patient knowledge (65.4%, n=34), fear of the procedure or a negative diagnosis (75%, n=39), as well as time constraints for doctors (40.4%, n=21) and insufficient state support mechanisms (40.4%, n=21). Systemic issues, such as the absence of reminder systems (52.9%, n=27) and financial challenges, further hindered the effectiveness of screening programs. The main facilitating factors identified were health education campaigns (80.8%, n=42), personalized communication (55.8%, n=29), automated reminder systems (63.5%, n=33), and improved state support mechanisms (59.6%, n=31). Conclusions: The most significant barriers identified were insufficient patient knowledge, hesitation to participate, and fear of receiving a negative diagnosis, which highlights the need for improved patient education and psychological support. Additionally, the lack of knowledge about screening accentuates the importance of increasing public understanding of its benefits and significance. The results highlight the need for a multifaceted approach that combines patient education, systemic improvements, and additional resource allocation to effectively increase CRC screening coverage.