Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar personības iezīmēm un pašefektivitāti studentiem Covid-19 pandēmijas laikā

No Thumbnail Available

Date

2021

Journal Title

Journal ISSN

Volume Title

Publisher

Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija apskatīt teorētiskos aspektus zinātniskajā literatūrā un veikt pētījumu, kas noskaidrotu stresa pārvarēšanas stratēģiju saistību ar personības iezīmēm un pašefektivitāti studentiem COVID-19 pandēmijas laikā. Pētījuma izlasi veido 50 studenti no dažādām Latvijas universitātēm ar vecuma intervālu no 18- 33 gadiem ar vidējo vecumu 22,5 gadi. Darba teorētiskajā daļā apkopota literatūra un pētījumi par stresa pārvarēšanas stratēģijām, personības iezīmēm un pašefektivitāti. Pētījumā izmantoti vairāki pētniecības instrumenti: izlases sociāli demogrāfiskās informācijas aptauja, Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The COPE Inventory (COPE)) (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989, adaptējusi Knipše, 2010. gadā sava maģistra darba ietvaros), Latvijas Personības aptauja (LPA-v3, Perepjolkina & Reņģe, 2013), Vispārējās pašefektivitātes aptauja (General Self-Efficacy Scale, Schwarzer & Jerusalem, 1995, adaptējusi Buliņa 2009. gadā sava maģistra darba ietvaros). Kopumā rezultāti norāda, ka pastāv saistība starp stresa pārvarēšanas stratēģijām ar personības iezīmēm un pašefektivitāti studentiem Covid-19 pandēmijas laikā. Tiem studentiem, kuri izmanto uz problēmām vērstas stratēģijas uzrāda augstas apzinīguma un ekstraversijas iezīmes personībā, kuras koralē ar augstu pašefektivitātes rādītāju. Studenti, kuri izmanto uz emocijām vērstas stresa pārvarēšanas stratēģijas uzrāda korelāciju ar atvērtību pieredzei un labvēlīguma personības iezīmēm, kuras koralē ar augstu pašefektivitātes rādītāju. Studenti, kuri izvēlās izvairīšanās stratēģijas uzrāda augstus neirotisma rādītājus un šādiem studentiem piemīt zema pašefektivitāte. Bakalaura darbā izmantoti 70 literatūras avoti. Darba apjoms bez pielikumiem ir 37 lapaspuses.
The research has been carried out with the aim: to explore the relationship between coping strategies, personality traits and self-efficacy in students during Covid-19 pandemic. The study sample consists of 50 students from different universities of Latvia with the age within 18 – 33 age interval, the average is 22,5. The theoretical part of the work contains summary of the scientific literature and the studies related to stress coping strategies, personality traits and self-efficacy. The research using several research instruments: the survey of socio- demographic indicators of the sample, Stress Management Coping survey (COPE Inventory (COPE)) (Carver, Scheier & Weintraub, 1989, adapted in Latvian by Knipše, 2010), Latvian personality survey (LPA-v3, Perepjolkina & Reņģe, 2013), General Self-Efficacy Scale (Schwarzer, & Jerusalem, 1995, adapted in Latvian by Buliņa in 2009). The obtained data indicates that there is a correlation between stress coping strategies with personality traits and self-efficacy for students during the Covid-19 pandemic. If students have problem-oriented strategies, high-consciousness and extraversion personality traits are likely to predominate, which also correlated with a high self-efficacy rate. Students who use emotion-focused stress management strategies are likely to be open to experiences and a personality trait that is correlated by a high rate of self-efficacy. Students who choose avoidance strategies are more likely to have a high neurotic personality trait and they have low self-efficacy. The bachelor thesis contains references to 70 scientific literature sources. The volume of the work excluding the appendices is 37 pages.

Description

Psiholoģija
Psychology
Psiholoģija
Psychology

Keywords

stress, stresa pārvarēšanas stratēģijas, peronības iezīmes, pašefektivitāte, akadēmiskā pašefektivitāte, stress, stress coping strategies, personality traits, self-efficacy, academic self-efficacy

Citation

Collections