Sportistu kakla un krūšu daļas segmentu funkcionālā stāvokļa izmaiņas reflektora kairinājuma ietekmē. Promocijas darbs

dc.contributor.advisorPaeglītis, Alvis
dc.contributor.authorGaleja, Zinta
dc.date.accessioned2025-05-06T10:55:47Z
dc.date.available2025-05-06T10:55:47Z
dc.date.issued2015
dc.descriptionPromocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2011. līdz 2015. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2015. gada 30. jūnijā plkst. 13.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.lv_LV
dc.description.abstractSporta kinezioloģijā aprakstītā informācija un tās praktiskais lietojums sporta treniņu teorijā ir devis vērā ņemamu ieguldījumu sportistu augstu sasniegumu realizācijā. Augstas kvalifikācijas sportista fizisko spēju kapacitāte, uzlabojot organisma spēku, izturību, ātrumu, lokanību, ir sasniegusi tik augstu līmeni, ka sportiskā rezultāta uzlabošanai papildus jāmeklē vēl neizmantotas organisma spēju rezerves. Piemēram, literatūrā ir norādes, ka sportistu darbaspējas ir atkarīgas arī no elpošanas kustību stereotipa un darba spēju uzlabošanā ir svarīga šo elpošanas kustību stereotipu optimizācija. Autori norāda, ka elpošanas stereotipa traucējumi ir saistīti gan ar plaušu funkciju, gan ar krūšu kurvja somatisko sistēmu, gan ar psihoemocionālo stāvokli (Smith, Rowley 2011). Autori norāda arī to, ka šī elpošanas kustību stereotipa optimizēšana jāveic, kompleksi novēršot gan viscerālos, gan somatiskos, gan psihoemocionālos traucējumus (Smith, Rowley, 2011). Ja līdz šim pētniecība ir attīstījusies atsevišķos virzienos, piemēram, kā sporta fizioloģija, sporta biomehānika, sporta bioķīmija, sporta psiholoģija, tad mazāk pētīts ir šo atsevišķo pētniecības nozaru integrēšana sistēmā, analizējot sportistu kā vienotu veselumu, tas ir, holistiski. Attīstoties pētniecības tehnoloģijām, strauji pilnveidojušās neirofizioloģijas (mikroelektrodu tehnikas, elektroecefalogrāfijas un elektromiogrāfijas (EMG) datorizētās metodes, protonu emisijas tomogrāfijas metodes), artrokinemātiskās kontroles ( radioloģiskā izmeklēšana dinamikā), biomehānisko parametru (3D video attēlu analīzes), mīksto audu fizioloģisko parametru (ultrasonogrāfijas, magnētiskā rezonanse - MR) un bioķīmiskā sastāva spektrālanalīzes pētījumi (Lee, Kelly, Steven, 1995; Benameur, Mignotte, Destrempes, De Guise, 2005). Katrā no šiem pētniecības virzieniem, kas apskata atsevišķas orgānu sistēmas, ir iegūti „ vērā ņemami’’ rezultāti, tomēr netiek ievērots organisma kā sistēmas pētniecības holistiskais princips. Šādi organisma diferenciālie pētījumi varētu būt par cēloni tam, ka praktiskajā terapijā, kā arī treniņa procesa optimizēšanā tiek meklēti un lietoti atsevišķi šo pētījumu rezultāti. Piemēram, funkcionālie traucējumi muguras starpskriemeļu locītavā tiek meklēti, izmantojot rentgena, ultraskaņas metodi, artroskopiju, magnētiskās rezonanses metodi u.c., praktiski neinteresējoties par citām ar muguras skriemeļiem saistītām sistēmām un to funkcionālo stāvokli. Tai pat laikā, literatūras informācija apstiprina pamatnostādnes par organismu kā vienotu sistēmu, kurā tikai optimāla šīs sistēmas elementu darbība nodrošina tās pastāvēšanu, tāpēc nav svarīgi vērtēt noteiktu diagnozi vai sindromu, bet gan jāvērtē objektīvas fiziskās izmaiņas, domājot vairāk par pacientu kā sistēmu, kurā jānovērš konkrētā simptomātika (Paris,1997). Sistēmas optimālai darbībai vienlaicīgi jāsalāgo lokālie, reģionālie un centrālie regulācijas procesi, bet diemžēl šobrīd ir tikai diferenciāli pētījumi par katru reģionu atsevišķi. Piemēram, ir padziļināti pētījumi par kakla skriemeļu funkcionālā stāvokļu novirzēm un šī segmenta artrokinemātisko funkciju izmaiņām. Tehnisku iespēju dēļ neirofizioloģijā tikai pēdējo 20 gadu laikā sāk pievērsties kustību vadīšanas neirālo „patternu’’ analīzei un to saistībai ar kustību realizācijas kvalitāti. Lielāko tiesu ir analizētas centrālās nervu sistēmas (CNS) struktūru patoloģisko darbības traucējumu ( insultu, CNS traumu u.c.) ietekme uz kustību motoro kontroli, bet trūkst informācijas par kustību organizācijas „patternu’’ adaptācijas spējām, izmainoties organisma somatisko vai veģetatīvo struktūru stāvoklim. Eksperimentālajos pētījumos empīriski pielietojamā kinezioloģija ir noformulēta sakarība starp dažādu organisma struktūru funkcionālo izmaiņu ietekmi uz atbilstošu muskuļu neiromuskulāro regulāciju, kas izraisa izmaiņas kustību organizācijas patternos ( Walther, 2000; Frost, 2002). Nevienā no šiem pētījumiem nav dots fizioloģisks skaidrojums funkcionāli vāja muskuļa ietekmei uz citām ar kustību organizāciju saistītām sistēmām. Iesaistoties sporta ārstiem un sporta fizioterapeitiem sportistu treniņu procesā, arvien biežāk kā funkcionālas diagnostikas metode tiek pielietoti pielietojamās kinezioloģijas testi. Empīriski konstatētie „funkcionāli vājie muskuļi” tiek uzskatīti par cēloni kādai konkrētai organisma disfunkcijai. Nav skaidrības par to, vai konkrētā muskuļa funkcionālā vājuma novēršana tieši ietekmēs konstatēto organisma disfunkciju vai organismā kopumā notiks adaptīvas izmaiņas, kas ietekmēs arī konkrēto disfunkciju. Šādu sakarību skaidrošana ļauj mērķtiecīgāk izmantot pielietojamās kinezioloģijas metodes sportistu organisma funkcionālo spēju uzlabošanai. Viena pētniecības darba ietvaros nav iespējams iekļaut visu organismu regulējošo sistēmu integrālo analīzi, tāpēc darbā pētīta neiromuskulārās regulācijas ietekme uz balsta kustību sistēmas kakla plecu daļu, uz krūšu kurvja kustībām elpošanas ciklā un otrādi šo sistēmu saistība ar neiromuskulārās regulācijas izmaiņām.lv_LV
dc.description.sponsorshipPromocijas darbs izstrādāts ar ESF atbalstu projektā “Atbalsts sporta zinātnei” Nr. 2009/0155/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/010 darbības programma „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.1.2.1.2. apakšaktivitāte „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai”.lv_LV
dc.formatElectronic
dc.identifier.citationGaleja, Z. 2015. Sportistu kakla un krūšu daļas segmentu funkcionālā stāvokļa izmaiņas reflektora kairinājuma ietekmē: promocijas darbs: apakšnozare – sporta teorija un vēsture. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2015-02_pdlv_LV
dc.identifier.doihttps://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2015-02_pd
dc.identifier.other1–142
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/handle/123456789/381451
dc.language.isolv_LV
dc.publisherLatvijas Sporta pedagoģijas akadēmijalv_LV
dc.rightsAttribution-NonCommercial 4.0 International
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.rights.urihttp://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
dc.subjectpromocijas darbslv_LV
dc.subjectsporta medicīnalv_LV
dc.subjectsportistilv_LV
dc.subjectmedicīniskie izmeklējumilv_LV
dc.subjectrefleksoloģijalv_LV
dc.subjectterapijalv_LV
dc.subject.other3.3. veselības un sporta zinātnes; apakšnozare – sporta teorija un vēsturelv_LV
dc.titleSportistu kakla un krūšu daļas segmentu funkcionālā stāvokļa izmaiņas reflektora kairinājuma ietekmē. Promocijas darbslv_LV
dc.title.alternativeChanges of Sportsmen Neck and Chest Segment Functional Condition Due to Reflector Irritation. Doctoral Thesisen
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/doctoralThesis

Files

Original bundle
Now showing 1 - 1 of 1
No Thumbnail Available
Name:
2015-02_Galeja-Zinta_PD.pdf
Size:
2.5 MB
Format:
Adobe Portable Document Format