Iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkcijas un dzīves kvalitātes izvērtējums pēcdzemdību periodā no 9 līdz 12 mēnešiem

Abstract

Pētījuma jautājums: Kā vingrinājumu kopums ietekmē iegurņa pamatnes muskulatūras un dzīves kvalitātes parametrus sievietēm pēcdzemdību periodā no 9 līdz 12 mēnešiem? Pētījuma mērķis: Izpētīt vingrinājumu kopuma ietekmi uz iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkciju un dzīves kvalitāti, sievietēm pēcdzemdību periodā no 9 līdz 12 mēnešiem. Pētījuma objekts: iegurņa pamatnes muskulatūras un dzīves kvalitātes saistītie parametri. Pētījuma priekšmets: vingrinājumu kopuma ietekme uz iegurņa pamatnes muskulatūras un dzīves kvalitātes parametriem sievietēm pēcdzemdību periodā no 9 līdz 12 mēnešiem. Pētījuma subjekts: Sievietes pēcdzemdību periodā no 9 līdz 12 mēnešiem. Pētījuma uzdevumi: 1. Novērtēt un analizēt iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkciju un dzīves kvalitāti pirms vingrinājumu kopuma pielietošanas. 2. Izstrādāt un praksē pielietot izveidoto vingrinājumu kopumu. 3. Novērtēt un analizēt iegurņa pamatnes muskulatūras disfukciju un dzīves kvalitātes izmaiņas pēc vingrinājumu kopuma pielietošanas. Pētījuma metodes: 1. Zinātniskās literatūras avotu analīze 2. Anketēšana 3. Konstatējošais eksperiments 4. Matemātiskā statistika Aizstāvēšanai tiek izvirzīts: izstrādāts iegurņa pamatnes muskulatūras vingrinājumu kopums. Secinājumi: 1. Visaugstākie dzīves kvalitātes rādījumi pirms vingrinājumu kopuma pielietošanas no visām 8 kategorijām bija fizskajā lomā, taču viszemākie ķermeņa sāpēm. Urīna nesaturēšanas vidējie rādījumi pirms vinginājumu kopuma pielietošanas bija 6.13 ±3.24 punkti, kas norāda, ka vidēji dalībnieces pirms iejaukšanās piedzīvoja mērenu urīna nesaturēšanas līmeni. 2. Pētījuma ietvaros tika sastādīts un izmantots, uz zinātnisko literatūru balstīts vingrinājumu plāns 8 nedēļām iegurņa pamatnes muskulatūras korekcijai, kurā vingrinājumi balstīti uz Core muskulatūras stiprināšanu. (Navarro-Brazález, Prieto-Gómez, Prieto-Merino, Sánchez-Sánchez, McLean, Torres-Lacomba, 2020; Liu, Wu, Hsiao, Ting, Hsu, Huang, 2018; Mørkved, Bø, 1998; Bø, 1995). Vingrinājumu kopums sastāvēja no 34 vinginājumiem. Vienas vingrinājumu sesijas ilgums bija 40 līdz 60 minūtes. Katrā no tiem iekļaujot 8-10 dažādus vingrinājumus. Vingrinājumu sarežģītības un slodzes pakāpe tika palielināta ar katru otro nedēļu. Lai vingrinājumus dažādotu un palielinātu slodzi, tika izmantota vingrošanas bumba, pretestības gumija un krēsls. 3. Urīna nesaturēšanas anketā vidējais punktu skaits sasniedza 2 punktus, kas liecina par pilnībā novērstu urīna nesaturēšanu vai izmaiņām noplūžu epizožu skaitā, daudzumā vai veidā. Pēc vingrinājumu kopuma pielietošana rezultāts samazinājies par 4.13 punktiem un ir statistiski ticams. Dzīves kvalitātes anketas rezultāti, pēc intervences, pozitīvi mainījušies piecās no astoņām dzīves sfērām, bet izmaiņas nav statistiski ticamas.Research Question: How does a set of exercises affect the parameters of pelvic floor muscle function and quality of life in women during the postpartum period from 9 to 12 months? Research Objective: To examine the impact of the exercise set on pelvic floor muscle dysfunction and quality of life in women during the postpartum period from 9 to 12 months. Research Subject: Parameters related to pelvic floor muscle function and quality of life. Research Focus: The effect of a set of exercises on pelvic floor muscle function and quality of life parameters in women during the postpartum period from 9 to 12 months. Research Participants: Women during the postpartum period from 9 to 12 months. Research Tasks: 1. To evaluate and analyze pelvic floor muscle dysfunction and quality of life before applying the exercise set. 2. To develop and implement the exercise program. 3. To evaluate and analyze changes in pelvic floor muscle dysfunction and quality of life after applying the exercise program. Research Methods: 1. Scientific literature review; 2. Questionnaire survey; 3. Observational experiment; 4. Statistical analysis. The thesis for defense: A developed pelvic floor muscle exercise set. Conclusions: 1. The highest quality of life scores prior to the exercise set application across all eight categories were in the physical role domain, but the lowest scores were in body pain. The average score for urinary incontinence before the exercise set was 6.13 ± 3.24 points, indicating a moderate level of urinary incontinence among participants before intervention. 2. Within the study framework, a scientifically based 8-week exercise plan for pelvic floor muscle correction was developed, focusing on strengthening core muscles. (Navarro-Brazález, Prieto-Gómez, Prieto-Merino, Sánchez-Sánchez, McLean, Torres-Lacomba, 2020; Liu, Wu, Hsiao, Ting, Hsu, Huang, 2018; Mørkved, Bø, 1998; Bø, 1995). The exercise set included 34 exercises. Each session lasted 40 to 60 minutes, involving 8-10 different exercises. The complexity and intensity of exercises increased every two weeks. To diversify and increase the load, a fitness ball, resistance band, and chair were used. 3. The average score in the urinary incontinence questionnaire reached 2 points, indicating complete resolution or significant reduction of episodes and volume of leakage. After the exercise set, the result decreased by 4.13 points, which is statistically significant. The quality of life questionnaire showed positive changes in five out of eight life domains following the intervention, but these changes were not statistically significant.