Dažādas kvalifikācijas tenisistu labā sitiena biomehānika un jauno spēlētāju mioskeletālās sistēmas izpēte. Promocijas darbs
No Thumbnail Available
Date
2014, 2013 (printed)
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Abstract
Teniss kā sporta veids mūsdienās ir ļoti populārs. Spēlēt tenisu var ar dažādu nolūku un dažādos līmeņos. Teniss var būt kā aktīvās atpūtas un rekreācijas veids, adaptīvais teniss cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, amatieru teniss ar savu sacensības sistēmu katrā tenisa klubā, miniteniss bērniem līdz 10 gadu vecumam un, protams, profesionālais teniss, kur piedalās visaugstākā līmeņa sportisti. Profesionālajā tenisā ir saspringta sacensību sistēma, sacensības notiek visa gada garumā, dažāda līmeņa turnīros, uz laukumiem ar dažādiem segumiem, mainīgos klimatiskos apstākļos. Tas viss arī apliecina to, ka tenisistu sagatavošanas process ir daudzpusīgs un sarežģīts. Mūsdienu tenisam raksturīgs augsts spēles temps un dinamika, kas ar katru gadu paaugstinās. Tāpēc arvien augstākas prasības tiek izvirzītas sportistu tehniski taktiskajai un fiziskajai sagatavotībai, kas stimulē nopietnas zinātniskās izpētes veikšanu. Īpaši daudz pētījumu veltīts tenisistu fiziskās sagatavošanas paaugstināšanas problēmai (M.Bergeron, J.Keul., 2002; T.Chandler et al, 1992; C.Chinn et al., 1974; T.Ellenbecker, E.Roetert, 2004, 2000; C.Maes, 2003; А.Скородумова, 1994 u.c.). Profesionālam tenisistam nepieciešamo fizisko īpašību uzskaitījums ir daudzveidīgs. Viņam jābūt izturīgam, spēcīgam, ātram, veiklam, lokanam, precīzam, spējīgam saglabāt jebkurā situācijā ķermeņa stabilitāti, apvienot vienā veselumā daudzveidīgas kustības, paredzēt pretinieka iespējamās darbības, mainīgās situācijās sajust savu ķermeni, raketi un bumbiņu. Ja spēlētāja fiziskā sagatavotība nav pietiekami laba, tad rodas šaubas, vai spēlētājs varēs pilnībā izmantot savu potenciālu, balstoties tikai uz tehnisko, taktisko un psiholoģisko sagatavotību (D.König et al., 2001). Arī tenisistu tehniskās sagatavotības paaugstināšanas problēmai ir pievērsta liela uzmanība. Lielākā daļa biomehānisko pētījumu tenisā ir veltīti serves tehnikas analīzei (D.Knudson, B.Elliott, 2003), jo tas ir vienīgais sitiens, kas tiek izpildīts no miera stāvokļa un tā izpildījums ir atkarīgs no paša tenisista meistarības. Pārējo tehnisko elementu izpēti apgrūtina tas, ka tos izpilda spēlētājam atrodoties kustībā. Tomēr zinātnieki pievēršas arī to izpētei, modelējot spēles situācijas laboratorijās vai uz tenisa laukuma (B.Elliott et al., 2003; T.Ivancevic et al., 2011; D.Knudson, B.Elliott, 2003; D.Kopsic Sega, 2003; S.Rota et al., 2012 u.c.) Serves izpildījuma efektivitāte neapšaubāmi ir svarīga, jo ar to uzsāk izspēli, tomēr spēlē visbiežāk pielietotais sitiens ir labais sitiens (D.Knudson, J.Blackwell, 2000; M.Reid, B.Elliott, 2002 u.c.). Uzlabojoties tenisa inventāram, izmainījās arī sitienu tehnika un joprojām nav vienota speciālistu un praktiķu viedokļa par to, kāds labā sitiena izpildījums ir vissefektīvākais. Daļa treneru uzskata, ka, mācot tenisa pamatus, jāsāk ar “klasisko” sitienu no slēgtās stājas, citi ir pārliecināti, ka sitiens no atvērtās stājas prasa īsāku sagatavošanās laiku un tāpēc arī vairāk piemērots šodienas spēlei. Pastāv arī tāds uzskats, ka stājas izvēle apgūstot labo sitienu nav būtiska, jo spēles laikā tās izvēle ir atkarīga no situācijas. Ņemot vērā minētās pretrunas, mūsu pētījumā tika veikta abu labā sitiena veidu salīdzinošā biomehāniskā analīze dažādas kvalifikācijas tenisistiem. Mazāk pētījumu ir veikti jomā, kas saistīta ar dažādiem jauno tenisistu sagatavošanas aspektiem (L.Reece et al., 1996; R.Roetert, et al., 1996; T.Ellenbecker et al., 1996; M.Grosser, R.Schönborn, 2002; T.Ellenbecker, E.Roetert, 2003; Т.Иванова, 2007 u.c.). Trūkst eksperimentālu pētījumu, kuros būtu dotas izsmeļošas atbildes, piemēram, uz šādiem jautājumiem: ar ko atšķiras kvalificētu tenisistu un iesācēju sitienu tehnika? vai sitienos, ko izpilda jaunie tenisisti, tiek realizēti tie ātro kustību organizācijas biomehāniskie principi, kas vērojami kvalificētu sportistu sitienos? vai jauno tenisistu fiziskā sagatavotība, īpaši spēka jomā, ir pietiekama, lai realizētu sitienu organizācijas biomehāniskos principus? kā treniņš tenisā ietekmē jauno tenisistu mioskeletālo sistēmu? u.c. Īpaši aktuāli šie jautājumi ir mūsdienās, kad nopietnus treniņus tenisā bērni bieži vien uzsāk jau 4 – 5 gadu vecumā un turpina to darīt daudzu gadu garumā. Tenisa spēles pieaugošā popularitāte mūsdienās veicina bērnu agrīno specializāciju, šī tendence ir vērojama gan Latvijā, gan pasaulē. Speciālisti (M.Grosser, Schörnborn, 2001; Т.Иванова, 2007 u.c.) nenoliedz agrīnās specializācijas lietderību tenisā, bet brīdina, ka, strādājot ar jaunajiem sportistiem, īpaša uzmanība jāpievērš treniņa procesa uzbūvei un izmantotajiem līdzekļiem, nodrošinot bērnu vispusīgu attīstību. Piemēram, jauno tenisistu mioskeletālās sistēmas un fizisko īpašību attīstīšanai tiek rekomendēts veltīt 60 – 70% no kopējā treniņa laika, un tikai 30 – 40% spēles tehnikas elementu apguvei (А.Скородумова, 1994; Н.Озолин, 2011 u.c.). Tomēr praksē, tiecoties pēc panākumiem sacensībās, uzsvars tiek likts uz jauno tenisistu tehnisko, atstājot novārtā viņu fizisko sagatavotību. Zinot, ka teniss ir asimetrisks sporta veids un bērnu mioskeletālā sistēma atrodas aktīvā attīstības stadijā (S.Umbraško, 2005; Л.Васильева, 1995; B.Бальсевич, 2009 u.c.), pastāv liels risks, ka veidosies muskuļu grupu spēka disbalanss, novirzes no pareizas stājas, kas var izsaukt dzīves kvalitātes pazemināšanos un sporta meistarības izaugsmes palēnināšanos. Dažādas tenisistu sagatavotības daļas cita ar citu ir savstarpēji saistītas. Pastāv noteiktas sakarības starp fiziskajām īpašībām, starp fizisko īpašību un tehniskās meistarības rādītājiem. Ņemot vērā minētos apsvērumus, mūsu pētījumā izvēlējāmies pētīt jauno tenisistu sagatavošanas procesu kopveselumā – sitienu tehnika un tās saistība ar tenisistu fiziskās sagatavotības līmeni; fiziskā sagatavotība un tās saistība ar mioskeletālās sistēmas stāvokli. Jautājums, kā panākt jauno tenisistu sporta meistarības straujāku izaugsmi, nodrošinot sabalansētu tehniskās, fiziskās sagatavotības un arī mioskeletālās sistēmas attīstību, joprojām ir aktuāls, neskatoties uz tenisa senajām tradīcijām un milzīgo empīrisko pieredzi, kura uzkrāta daudzu gadu desmitu laikā.
Description
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2009. līdz 2013. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2014. gada 28. janvārī plkst. 15.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Keywords
promocijas darbs, teniss, sitiens, biomehānika, kinezioloģija, kustība, kustību darbība, funkcionālā sagatavotība, tehnika, jaunais sportists, vingrinājums
Citation
Zuša, A. 2014. Dažādas kvalifikācijas tenisistu labā sitiena biomehānika un jauno spēlētāju mioskeletālās sistēmas izpēte: promocijas darbs: apakšnozare – sporta teorija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2014-02_pd