Management of insomnia: Cognitive Behavipoural Therapy (CBT-I) versus medical treatment

Abstract

Bezmiegs ir ļoti izplatīts stāvoklis mūsdienu sabiedrībā, kas galvenokārt skar sievietes. Tam ir būtiska ietekme uz vispārējo veselību un dzīves kvalitāti, arvien vairāk ietekmējot sociālekonomisko situāciju un kalpo kā riska faktors vairākiem hroniskiem fiziskiem un garīgiem traucējumiem. Bezmiega attīstību veicina vairāki faktori, taču precīzs mehānisms joprojām nav skaidrs. Ir divas galvenās bezmiega ārstēšanas iespējas, tostarp farmakoloģiskā un nefarmakoloģiskā pieeja. Pirmās līnijas ārstēšana ir bezmiega kognitīvā uzvedības terapija (KUT-I), kuras mērķis ir izjaukt uzvedību un domas, kas veicina negatīvus miega ieradumus. Vairākas dažādas farmakoloģisko līdzekļu grupas ir izmantotas gadu desmitiem. Vecākas miega zāles ir īpaši cīnījušās ar problēmām, kas saistītas ar šauriem terapeitiskajiem logiem un citām nevēlamām sekām. Turpretim jaunākām hipnotiskām zālēm ir labāki drošības profili arī ilgstošas lietošanas gadījumā. Noslēgumā jāsaka, ka bezmiega ārstēšanai nepieciešama personalizēta pieeja, jo pastāv individuālas atšķirības ārstēšanas iedarbībā un izvēlē. Kopumā, ņemot vērā jaunākos pētījumus un vadlīnijas, KUT-I joprojām tiek uzskatīts par visefektīvāko ārstēšanas veidu, kas nodrošina ilgtermiņa ieguvumus bez riskiem, kas saistīti ar farmakoloģisko ārstēšanu. Tomēr KUT-I ir ierobežojumi, piemēram, laika ierobežojumi, pieejamības trūkums un izmaksas, kas padara to mazāk īstenojamu dažiem pacientiem. Šādos gadījumos farmakoloģiskā ārstēšana var kalpot kā vērtīgs risinājums vai papildinājums, lai sasniegtu vislabākos rezultātus katram pacientam. Pētījumi turpina atrast labākas, personalizētas un efektīvākas ārstēšanas kombinācijas cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega.Insomnia is a highly prevalent condition in today’s society predominantly affecting females. It has significant effects on overall health and quality of life increasingly impacting the socioeconomic burden and serves as a risk factor for multiple chronic physical and mental disorders. Multiple aetiologies are supporting the development of insomnia, but the exact mechanism remains unclear. There are two main treatment options for insomnia, including pharmacological and non-pharmacological approaches. The first-line treatment is cognitive behavioural therapy for insomnia (CBT-I), aiming to break down behaviours and thoughts that are promoting negative sleeping habits. Multiple different pharmacological agent groups have been used for decades. Older hypnotic drugs have struggled especially with issues related to narrow therapeutic windows and other undesired effects. In contrast, newer hypnotic drugs have shown better safety profiles also in long-term use. In conclusion, managing insomnia requires a personalised approach since there are individual differences in treatment efficacy and preferences. Generally, in light of the newest studies and guidelines, CBT-I continues to be considered the most effective treatment modality, providing long-term benefits without risks related to pharmacological treatment. However, CBT-I comes with limitations, such as time constraints, lack of availability and cost, which makes it less feasible for certain patients. In these cases, pharmacological treatment may serve as a valuable option or an adjunct to reach the best outcomes for each patient. Research continues to find better, personalised and more efficient treatment combinations for people suffering from insomnia.