Apzinātās pašpalīdzības, veselībai kaitīgo ieradumu un psihiskās labbūtības saistība studējošiem

Abstract

Pēdējos gados ir novērots psihiskās labbūtības līmeņa samazinājums studējošiem. Tāpat studējošo vidū bieži tiek piekopti veselībai kaitīgie ieradumi. Pētījumi atspoguļo, ka nereti studējošo psihiskās labbūtības līmenis ir saistīts ar kaitīgo ieradumu lietošanas regularitāti. Savukārt ir pamats secināt, ka apzinātās pašpalīdzības metodes samazina veselībai kaitīgo ieradumu rādītājus un uzlabo indivīdu psihisko labbūtību. Pētījuma mērķis – izpētīt apzinātās pašpalīdzības, veselībai kaitīgo ieradumu un psihiskās labbūtības saistību studējošiem. Metode: Pētījumam nepieciešamie dati tika iegūti ar sociāldemogrāfisko aptauju, Apzinātās pašpalīdzības skalu (Mindful Self-Care Scale [MSCS]; Cook-Cottone & Guyker, 2018), ar kuru tika novērtēts pašpalīdzības biežums, trīs viena panta jautājumiem par veselību ietekmējošiem paradumiem (smēķēšana, alkohola lietošana, veselībai kaitīgo vielu lietošana), ar kuru tika noteikts kaitīgo ieradumu biežums un Vorvikas – Edinburgas Psihiskās labbūtības skalu (Warwick-Edinburgh Mental Well-being Scale [WEMWBS]; Tennant et al., 2007), ar kuru tika noteikts labbūtības izjūtu biežums. Pētījumā tika iesaistīti 392 dalībnieki, kuri studē kādā no Latvijas augstskolām, pastāvīgi dzīvo Latvijā, un kuru angļu valodas līmenis ir pietiekošs, lai aizpildītu aptauju. Respondenti ietilpst vecumā no 18–65 gadiem (M = 28,71; SD = 10,33), 87,5% respondentu bija sievietes. Dati tika ievākti tiešsaistes anketēšanās veidā laikā no 2024. gada aprīļa līdz 2024. gada decembrim. Pētījumā tika izmantoti rādītāji, kas nosaka dzimumatšķirības un mainīgo saistības. Rezultāti: Dzimumatšķirības pastāv rādītājos “līdzjūtība pret sevi un mērķis”, kur sievietes iegūst augstāku punktu skaitu, smēķēšana, alkohola lietošana un vielu lietošana, kur vīrieši iegūst augstākus rezultātus. Saistība starp apzināto pašpalīdzību un alkohola lietošanu, smēķēšanu nepastāv, izņemot atsevišķas apakšskalas, starp apzināto pašpalīdzību un vielu lietošanu pastāv saistība, izņemot vienā apakšskalā. Saistība pastāv starp apzināto pašpalīdzību un psihisko labbūtību. Turpretī saistība nepastāv starp smēķēšanu, alkohola lietošanu un psihisko labbūtību, taču saistība pastāv starp vielu lietošanu un psihisko labbūtību. Secinājumi: Kopumā tiek noteikts, ka apzinātā pašpalīdzība korelē ar psihisko labbūtību studējošiem, kā arī korelācija pastāv starp vielu lietošanu un psihisko labbūtību. Jāpiemin, ka pastāv saistība starp apzināto pašpalīdzību un vielu lietošanu. Pētījuma rezultātus ir iespējams integrēt augstākās izglītības iestādēs, lai uzlabotu studējošo labbūtību un psihologa darbā ar studējošiem.In recent years, a decline in the level of mental well-being among students has been observed. Additionally, students frequently engage in unhealthy habits. Research reflects that the level of mental well-being in students is often associated with the regularity of the use of unhealthy habits. Furthermore, there is reason to conclude that mindful self-care methods reduce unhealthy habit prevalence and improve individuals' mental well-being. The aim of this study – to examine the relationship between mindful self-care, unhealthy habits, and mental well-being among students. Method: The necessary data for the study were obtained through a sociodemographic survey, the Mindful Self-Care Scale (MSCS; Cook-Cottone & Guyker, 2018), which was used to assess the frequency of self-care, three single-item questions about health-related behaviors (smoking, alcohol consumption, and substance use), which were used to determine the frequency of unhealthy habits, and the Warwick-Edinburgh Mental Well-being Scale (WEMWBS; Tennant et al., 2007), which was used to measure the frequency of well-being experiences. A total of 392 participants were involved in the study, which were studying at a university in Latvia, were permanent residents of Latvia, and had a sufficient level of English to complete the survey. Respondents were aged between 18 to 65 years (M = 28.71; SD = 10.33). Of the respondents, 87.5% were females. Data was collected through an online survey conducted between April and December 2024. The study included measures assessing gender differences and variable relationships. Results: Gender differences are evident in the indicators of “Self-Compassion and Purpose”, where women score higher, and in smoking, alcohol consumption, and substance use, where men exhibit higher scores. No significant correlation was found between mindful self-care and alcohol consumption or smoking, except for certain subscales. However, a correlation was found between mindful self-care and substance use, except in one subscale. A significant correlation was also found between mindful self-care and mental well-being. In contrast, no correlation was found between smoking, alcohol consumption, and mental well-being. However, a correlation was found between substance use and mental well-being. Conclusions: Overall, mindful self-care was found to correlate with students' mental well-being. Additionally, a correlation was found between substance use and mental well-being. It is also important to note the correlation between mindful self-care and substance use. The results of the study can be used in higher education institutions to improve students' well-being, as well as in psychologists' work with students.