Āra rekreācijas aktivitāšu ietekme uz taekvondo sportistu stresa līmeni un psihisko noturību sacensību periodā. Promocijas darba kopsavilkums
No Thumbnail Available
Date
2023
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Abstract
Saskarsme ar dabu var ietekmēt mūsu domas, jūtas un darbības, lai tās darbotos efektīvāk. Cilvēkus iedvesmo daba, un daba un dabiskās sistēmas tiek izmantotas kā resurss jaunu produktu vai risinājumu radīšanai (Kim, Kim, Pegard, Oh, Kagan, Fleischer, & Loo, 2012). Pētījumi ir parādījuši, ka dažādas saskarsmes formas ar dabu mums sniedz dažādu labumu (Bowler, Buyung-Ali, Knight, & Pullin, 2010; Capaldi, Dopko, & Zelenski, 2014; Grinde, & Patil, 2009). Tomēr daži pētnieki (Collado, Staats, & Sorrel, 2016; Von Lindern, Bauer, Frick, Hunziker, & Hartig, 2013) ir parādījuši, ka daži cilvēki norādīja uz nozīmīgāku atjaunošanās ietekmi, atrodoties dabā, nekā citi. Šie pierādījumi liecina, ka saskarsmi ar dabu var ietekmēt citi faktori, kas saistīti ar dabisko vidi (piemēram, sajūta, ka esat prom no ikdienas rutīnas). Pētījumi par saskarsmes ar dabu kognitīvo ietekmi ir saistīti ar uzmanības procesiem. Ohly, White, Wheeler, Bethel, Ukoumunne, Nikolaou, & Garside (2016) ir apgalvojuši, ka nav skaidrs, tieši kuri uzmanības procesi izskaidro novēroto terapeitisko efektu. Attiecībā uz iespējamām kognitīvajām funkcijām ir jābūt lielākai skaidrībai par to, vai tiek izmantoti citi garīgi produkti. Atchley, Strayer, & Atchley (2012) minēja, ka nav skaidrs, vai pozitīvas radošuma sekas ir saistītas ar atrašanos dabiskajā vidē vai citiem ar šādu vidi saistītiem faktoriem. Spēja izteikt emocijas un pielietot profesionālās iemaņas stresa situācijās rada atšķirību starp spēcīgiem un vājiem sportistiem. Kallus & Kellmann (2000) apgalvoja, ka stress, tā pārvarēšana un atjaunošanās nosaka sportista stāvokli, kas savukārt nosaka sportista reakciju uz turpmākajiem stresa faktoriem un ietekmē sniegumu. Būtisks faktors ir ne tikai stresa intensitāte, bet arī stresa ilgums, sadalījums laikā un stresa raksturs. Saskaņā ar Gucciardi, Daniel, Sandy Gordo, James, & Dimmock (2009), ja sportista fiziskā, tehniskā un taktiskā sagatavotība ir vienādā līmenī, šiem mentālajiem faktoriem ir izšķiroša nozīme uzvarā vai zaudējumā. Paaugstinot savu psihisko noturību, sportisti ar labām fiziskajām īpašībām un sporta veidam nepieciešamajām prasmēm var palielināt savas iespējas gūt stabilus panākumus sacensībās. Zinātniskajā literatūrā psihiskā noturība ir viens no sporta psiholoģijas visplašāk lietotajiem, bet vismazāk izprastiem terminiem. Daži sporta psihologi sportista psihisko noturību sacensību laikā saista ar psihisko regulējumu – sportista spēju atslābināties un regulēt gan mentālā stresa ietekmi, gan paša psihoemocionālo stāvokli un uzvedību (Weinberg, Joanne Butt, & Culp, 2011). Taekvondo kā olimpiskais sporta veids ir cīņas sporta veids, kas ietver zinātniskus un tehnoloģiskus aspektus. Lai sasniegtu labākos starptautiskos rezultātus, valstis meklē informāciju par dažādiem sporta procesā iesaistītajiem mainīgajiem lielumiem. Mūsdienu taekvondo sportisti, tāpat kā to senie priekšteči, ievēro noteiktu filozofiju (Park, & Gerrard, 2000), un treniņos bieži tiek iekļauti psiholoģiskie, fiziskie un garīgie aspekti (Lee, 2010). Lai labāk ievērotu cīņas mākslas pamatprincipus, praktizētāji gaida cieņu pret sevi un citiem, trenē pazemību, neatlaidību, savaldību un godīgumu (Park et al., 2000). Pētījums par taekvondo ietekmi uz psiholoģisko veselību liecina, ka ir saistība ar vairākiem pozitīviem rezultātiem. Tie ietver pastiprinātu kognitīvo un afektīvo pašregulāciju un prosociālo uzvedību bērniem (Lakes, & Hoyt, 2004) un samazinātu agresīvu uzvedību jauniešu un pusaudžu vidū (Harwood, Lavidor, & Rassovsky, 2017). Pētījumi liecina arī par taekvondo sportistu garastāvokļa uzlabošanos (Yang, Ko, & Roh, 2018) un stratēģiju stresa pārvarēšanai pilnveidi (Petrovic, 2017). Tomēr taekvondo sporta veidā plašu psiholoģisko pētījumu nav. Gāzizlādes vizualizācija (GDV), kuras pamatā ir Kirliana efekts, ir zinātniska metode individuālā stresa novērtēšanai (Korotkov, 2017). Mērījumu, izmantojot GDV, veic, stimulējot elektronus plaukstu pirkstu galos. Tā ir elektronu plūsma no pētījumu objekta augstas intensitātes frekvences (1024Hz) elektromagnētiskā impulsa ietekmē, kas gaisā rada gāzes fotonu starojumu (spīdumu) (Hacker, 2005). Šis spīdums rodas, jonizējot gāzveida molekulas apkārtējā gaisā, izmantojot no pirkstu galiem izlādētos elektronus. Tiek fiksēts uzlādētas-savienotas ierīces ( CCD) kameras mirdzums (Korotkov, Williams , & Wisneski, 2004). GDV attēlu iegūst no desmit abu roku pirkstiem divos veidos ar un bez filtra. Filtrs ir plāna plastmasas plēve, kuru mērījuma laikā novieto starp pirkstu un dielektrisko plāksni. Filtrs novērš svīšanas ietekmi uz simpātiskām un psihosomatiskām reakcijām un nodrošina fizioloģisko stāvokli (Korotkov, Shelkov , Shevtsov , Mohov , Paoletti, Mirosnichenko, 2012). Salīdzinot šos attēlus ar un bez filtra, veidojas aktivizācijas koeficients, cilvēka stresa līmeņa kvantitatīvs novērtējums, kas balstīts uz autonomā līdzsvara novērtējumu (Korotkov, 2002). GDV mērījumu datu rezultāti liecina, ka GDV var izmantot, lai izmērītu autonomās reakcijas aktivitāti. Moss (2012) norāda, ka pēdējos gados liela uzmanība ir pievērsta attiecībām starp dabu un pusaudžiem, un parāda, ka pusaudžu atrašanās dabā laiks samazinās. No otras puses – palielinās laiks, ko viņi pavada telpās. Daudzos pētījumos ir pētīta kaitīgā ietekme, ko rada pusaudžu pastiprināta tehnoloģiju lietošana (Von Marees, & Petermann, 2012). Tomēr ir nedaudzi pētījumi par to, kāpēc pusaudži pavada laiku mobilajos tālruņos un spēlējot datorspēles. Lietojot mobilos tālruņus, pusaudži galvenokārt uzturas iekštelpās, nevis iesaistās citās aktivitātēs dabā. Daži pētījumi šajā jomā ir veikti laboratorijas apstākļos. Dalībniekiem tika prezentēti attēli un video ar neparastu fonu, un tika izmantotas pašnovērtējuma anketas, lai novērtētu viņu vēlmes un sniegtās atbildes (Valtchanov, & Ellard, 2010). Turklāt pētnieki ir dokumentējuši psihiskās noturības labvēlīgo ietekmi uz sniegumu sportā. Tomēr Truelove (2014) pētījumā minēts, ka tikai 5-10% sportistu treniņu laika ir paredzēti būtisku psiholoģisko prasmju, piemēram, psihiskās noturības, attīstīšanai. Arī psiholoģiskie mainīgie ir būtiski pozitīvi ietekmējuši sportisko sniegumu. Psihiskā noturība tiek uzskatīta par ļoti svarīgu. Otrs iemesls, lai pētītu taekvondo sportistu psihisko noturību, ir pētījumu trūkums. Kad nav gūti sekmīgi rezultāti attiecībā uz sacensībām un sniegumu, daudzi sportisti un viņu treneri plāno vairāk strādāt fiziskās vai tehniskās sagatavotības virzienā. Viņi uzskata psiholoģisko aspektu par mazāk svarīgu. Taekvondo un daudzos citos sporta veidos sportisti smagajos fiziskajos treniņos un sacensībās var nepievērst uzmanību psiholoģiskajam treniņam saistībā ar stresu. Psiholoģiskā, sociālā vai nesportiskā fiziskā stresa pievienošana var izraisīt allostatisku slodzi, kas pārsniedz adaptācijas slieksni, izraisot fizisku nepareizu adaptāciju un stresa un noguruma uzkrāšanos (Polman, & Houlahan, 2004). Tāpēc, lai nodrošinātu optimālu atjaunošanos pēc stresa un adaptāciju un līdz ar to uzlabotu sniegumu, taekvondo sportistiem ir īpaši jātrenējas, lai pielāgotu izvēlētās spējas atbilstoši sporta veida izpildei un līdz minimumam samazinātu nespecifisku psihosociālo stresa faktoru ietekmi ar atbilstošu atjaunošanos; optimālam sacensību sniegumam sportists var trenēties ar nepieciešamo intensitāti un/vai pabeigt slodzi nākamajā treniņā. Taekvondo ir sporta veids telpās, un sportisti dod priekšroku visu veidu treniņiem klubā, piemēram, ja ir kardiotreniņš, viņiem patīk to veikt uz skrejceliņa klubā, bet neiet ārā skriet vai soļot, un pēc treniņa viņi dodas mājās un spēlē datorspēles vai pavada laiku ar mobilajiem tālruņiem. Tādēļ viņi galvenokārt atrodas telpās, nevis iesaistās citās aktivitātēs dabā. Stress, tā pārvarēšana un atjaunošanās nosaka sportista stāvokli, kas savukārt nosaka viņa reakciju uz turpmākajiem stresa faktoriem un ietekmē sniegumu. Paaugstināta stresa un nepietiekamas atjaunošanās dēļ sportists piedzīvo vēl vairāk stresa. Ja atjaunošanās nenotiek pilnvērtīgi, sportists būs saspringts, kas var radīt neveiksmi, un viņam, iespējams, būs jāatrod citi veidi, kā tikt galā ar stresu. Nelīdzsvarotība starp stresu un atjaunošanos var izraisīt sportistu snieguma īstermiņa un ilgtermiņa samazināšanos. Nepietiekama atjaunošanās un paaugstināts stress var izraisīt pārtrenēšanās sindromu. Pārtrenēšanās sindroms rodas no nepietiekamas atjaunošanās, pārmērīgi augstas intensitātes treniņa, palielinātas treniņu slodzes un ar treniņu nesaistītiem stresa faktoriem. Pārtrenēšanās var palielināt uzņēmīgumu pret traumām un slimībām, palielināt negatīvo garastāvokli un samazināt sniegumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika pētīta promocijas darba tēma “Āra rekreācijas aktivitāšu ietekme uz taekvondo sportistu stresa līmeni un psihisko noturību sacensību periodā”.
Description
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2019. līdz 2023. gadam. Aizstāvēšana: Veselības un sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2023. gada 15. jūnijā plkst. 13.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Keywords
promocijas darba kopsavilkums, austrumcīņas, taekvondo, treniņš, soļošana, sporta psiholoģija, stress, psihohigiēna
Citation
Boobani, B. 2023. Āra rekreācijas aktivitāšu ietekme uz taekvondo sportistu stresa līmeni un psihisko noturību sacensību periodā: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2023-03_pdk