Knowledge and Attitude towards Epilepsy in General Population of Sweden

Abstract

Nolūks: Izpētīt zināšanas un attieksmi pret epilepsiju Zviedrijas iedzīvotāju vidū, meklējot iespējamās saistības starp zināšanām, attieksmi un tā sociodemogrāfiskiem faktoriem (vecumu, dzīvesvietu, izglītības līmeni).

Mērķi: iegūt atbildes uz jautājumiem no pašveidotas anketas, kuras pamatā ir jautājum no līdzīgām citu valstu aptaujām.

Materiāls un metodes: Šķērsgriezuma pētījumā (2021. gada augusts – oktobris) Zviedrijas iedzīvotāji atbildēja uz aptauju par zināšanām un attieksmi pret epilepsiju. Dati tika analizēti ar IBM SPSS 27.0 palīdzību, un tika izmantoti neparametriskie. Mann-Whitney, Kruskal-Wallis un Fisher testi.

Rezultāti: Pētījumā piedalījās 106 cilvēki (67,9% sieviešu), no kuriem lielākā daļa (36,8%) bija vecumā no 15 līdz 30 gadiem, 48% dzīvoja “citā Zviedrijas pilsētā” un 42,2% bija beiguši vai vēl studēja universitātē. Apkopojot rezultātus, kopējās zināšanas un attieksme pret epilepsiju bija labas. Tomēr, ievērojams skaits respondentu norādīja nepierādītus faktorus kā epilepsijas lēkmju cēloņus, (miega trūkums – 50,5%, stress – 47,7%, fizisks nogurums – 39.6%). Līdzīgi 50,5% izvēlējās “izvairīties no stresa”, kā krampju novēršanas stratēģiju. No 17 piedāvātajām reakcijām lēkmju laikā deviņas izvēlējās vairāk nekā puse respondentu (uzturieties pie personas līdz lēkmes beigām, fiksējiet lēkmes ilgumu, izsauciet ātro palīdzību, ja lēkmes ilgst ilgāk par 5 minūtēm utt.). Tomēr ievērojams respondentu skaits (17,0%) nepareizi uzskatīja, ka “karotes vai cita priekšmeta ievietošana mutē” ir pareiza rīcība lēkmes gadījumā. Lielākā daļa (96,2%) atzina epilepsiju par neiroloģisku slimību, bet ievērojams skaits (11,3%) uzskatīja, ka epilepsija ir psihiska slimība. Attiecībā uz attieksmi vērā ņemama dažādība tika konstatēta tikai dažos jautājumos - par transportlīdzekļu vadīšanau, cilvēku ar epilepsiju ekspektācijām, vēlēšanos uzzināt, vai kolēģim ir epilepsija. Uz šiem jautājumiem negatīvas atbildes sniedza attiecīgi 34,4%, 15,2% un 11,1%. Augstāks izglītības līmenis bija statistiski nozīmīgi saistīts ar to, ka “paaugstināta temperatūra/drudzis” un “infekcijas/iekaisuma slimības” tika identificētas kā krampju izraisoši faktori. Cilvēki, kas zinātu, kā rīkoties lēkmju gadījumā, bija vecāki (31-45 gadi) nekā tie, kuri atbildētu “nē” (15-30 gadi).

Secinājumi: Lai gan vispārējās zināšanas un attieksme bija laba, dažos jautājumos par bija sastopami maldīgi uzskati. Viedokļu atšķirības attiecībā uz attieksmi nebija pietiekami nozīmīgas, lai izdarītu pamatotus secinājumus par saistību ar sociodemografiskiem faktoriem (vecumu, dzīvesvietu, izglītības līmeni).Purpose: To investigate the knowledge and attitude towards epilepsy among the general population of Sweden to search for possible relationships between knowledge, attitude and sociodemographic factors (age, residency, level of education).

Objectives: Obtain answers from a self-made questionnaire based on questions from previous surveys on the same topic in other countries.

Material and methods: In a Cross-sectional study (August – October 2021) members of the general population of Sweden answered a survey regarding knowledge and attitude towards epilepsy. Data was analyzed with the help of IBM SPSS 27.0 and the non-parametric tests Mann-Whitney, Kruskal-Wallis and Fisher exact were used.

Results: A total of 106 people answered to the survey (67.9% female) where the majority (36.8%) were between the ages 15-30 years, 48% lived in “other city of Sweden” and 42.2% had finished or were still studying at a university. To summarize the results, the overall knowledge and attitude towards epilepsy was good. However, a considerable number of respondents would choose unproven factors to be the cause of a seizure (lack of sleep – 50.5%, stress – 47.7%, or physical exhaustion – 39.6%). In a similar matter, 50.5% would choose “avoid stress” as how to prevent a seizure. Among 17 seizure management strategies, nine was identified by more than half of the respondents (stay with the person until the seizure ends, check the duration of the seizure, call ambulance if seizure lasts longer than 5 min, etc.). A considerable number of respondents however (17.0%), would incorrectly believe that “inserting a spoon or other object in the person’s mouth” is a correct action in case of a seizure. The majority (96.2%) identified epilepsy as a neurological disease but a notable number (11.3%) believed epilepsy to be a psychiatric disease. Regarding the attitudes, noticeable diversity was found only in a few questions regarding driving, expectations of people with epilepsy, and whether one would like to know if a colleague had epilepsy. Here, 34.4%, 15.2% and 11,1% respectively were found among the negative opinions regarding these questions. Higher educational level was statistically significantly associated with identifying “elevated temperature/fever” and “infectious/inflammatory diseases” as seizure-causing factors. People who would know how to act in case someone is having a seizure were older (31-45 years) than those who would not (15-30 years)

Conclusions: Although the general knowledge and attitude was good, some misinformation was present in some questions regarding knowledge. The diversity in opinions regarding attitude was insufficient to make any valid conclusions about the relationship to sociodemographic factors (age, residency, educational level) in large.