Dzīvesspēka darbavietā skalas adaptācija latviešu valodā.

Abstract

Mūsdienu darba videi ir būtiska ietekme uz cilvēka psiholoģisko veselību. Pieaugot globālajiem izaicinājumiem dzīvesspēks darbavietā kļūst par vienu no kritiskākajiem indivīda dzīves kvalitātātes un organizāciju ilgtspējas faktoriem. Bakalaura darba mērķis ir adaptēt “Dzīvesspēka darbavietā skalu” (The Resilience at Work Scale, Winwood et al., 2013) latviešu valodā. Izvirzīti seši pētījuma jautājumi par to, vai adaptētās “Dzīvesspēka darbavietā skalas” iekšējās saskaņotības rādītāji atbilst psihometriskajām normām; vai adaptētās “Dzīvesspēka darbavietā skalas” pantu reakcijas un diskriminācijas indeksu rādītāji atbilst psihometriskajām normām; vai adaptētās “Dzīvesspēka darbavietā skalas” faktoru struktūra atbilst oriģinālās aptaujas faktoru struktūrai; kādi ir adaptētās “Dzīvesspēka darbavietā skalas” konverģentās pamatotības rādītāji; kādi ir adaptētās “Dzīvesspēka darbavietā skalas” diverģentās pamatotības rādītāji; kādi ir adaptētās “Dzīvesspēka darbavietā skalas” noturības laikā rādītāji. Skala ietver septiņus dzīvesspēka aspektus – dzīvot autentiski, atrast savu aicinājumu, saglabāt perspektīvu, pārvaldīt stresu, savstarpēji mijiedarboties, būt veselīgam un veidot attiecības. Adaptācijas process tika veikts atbilstoši Starptautiskās Testu komisijas vadlīnijām. Datu vākšanai tika izmantota digitāla aptauja, kurā kopā ar adaptējamo skalu tika iekļauti arī “Īsā dzīvesspēka skala” un “GAD-7 trauksmes skala” – validitātes izvērtēšanai. No 2024. gada novembra līdz 2025. gada martam tikai ievāktas 355 respondentu atbildes, 87% jeb 308 respondentu bija sievietes. Vecuma diapazons bija 19 – 80 gadi (M = 39,2 SD = 10,3). Retestā piedalījās 41 respondents. Iekļaušanas kritēji bija vecums virs 18 gadiem, runā latviešu valodā un ir darba attiecībās. Izlase tika veidota pēc ērtuma un sniegapikas metodes. Pētījuma rezultāti liecina, ka adaptētajai skalai ir atbilstoša iekšējā saskaņotība (α = 0,78), taču apakšskalu līmenī Kronbaha alfa ir 0,51 līdz 0,81, kas norāda uz nevienmērīgu uzticamību. Skalas kopējais retesta korelācijas koeficients (rs=0,59) apliecina tās stabilitāti laikā. Iegūta vidēji cieša korelācija ar konverģentās (rs=0,44) un diverģentās (rs= – 0,44) pamatotības instrumentiem. Visi diskriminācijas indeksi atbilst psihometriskajām normām, taču 14. no 25. pants uzrādīja paaugstinātu reakcijas indeksu (2,69 līdz 5,93), kas var liecināt par tendenci sniegt sociāli vēlamas atbildes. Izpētošā faktoru analīze atklāja neatbilstību oriģinālajai septiņu faktoru struktūrai, tādēļ ieteicams pārskatīt šo struktūru un tās piemērotību Latvijā. Šis pētījums ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas organizāciju psiholoģijā. Tā rezultāti var kalpot kā pamats turpmākai pētniecībai un praktiskām intervencēm, stiprinot dzīvesspēku darbavietā un darba efektivitāti gan individuālā, gan organizāciju līmenī.The modern working environment has become a significant determinant of individuals’ psychological health. In the face of growing global challenges, workplace resilience has emerged as a critical factor in promoting employee wellbeing and ensuring the sustainability of organisations. This thesis aimed to adapt the Resilience at Work Scale (Winwood et al., 2013) into the Latvian language. The study addressed six research questions: (1) whether the adapted scale demonstrates adequate internal consistency; (2) whether the item difficulty and discrimination indices meet psychometric criteria; (3) whether the factor structure aligns with that of the original version; (4) whether the scale demonstrates convergent validity; (5) whether it demonstrates divergent validity; and (6) whether it shows acceptable test–retest reliability. The scale encompasses seven dimensions: living authentically, finding your calling, maintaining perspective, managing stress, interacting, staying healthy, and building networks. The adaptation process followed the guidelines of the International Testing Commission. Data were collected via a digital questionnaire, which included the Brief Resilience Scale and the Generalized Anxiety Disorder-7 scale alongside the adapted scale, to assess validity. Between November 2024 and March 2025, a total of 355 responses were gathered, of which 87% (n = 308) were women. Participants ranged in age from 19 to 80 years (M = 39,2, SD = 10,3). A subset of 41 respondents took part in the retest. Inclusion criteria required participants to be over 18 years old, fluent in Latvian, and employed. The sample was obtained using convenience and snowball sampling methods. The findings indicate that the adapted scale demonstrates adequate internal consistency (α = 0,78), though subscale-level Cronbach’s alpha coefficients ranged from 0,51 to 0,81, suggesting variability in reliability. The overall test–retest correlation coefficient (rs = 0,59) supports the scale’s temporal stability. Moderate correlations were observed with instruments assessing convergent (rs = 0,44) and divergent (rs = - 0,44) validity. All item discrimination indices met psychometric standards; however, 14 of the 25 item difficulty indices were elevated (ranging from 2,69 to 5,93), potentially indicating a socially desirable response pattern. Exploratory factor analysis revealed discrepancies compared to the original seven-factor structure, suggesting that the structure and its applicability in the Latvian context should be reconsidered. This study constitutes a valuable contribution to the field of organisational psychology in Latvia. The findings provide a foundation for future research and practical applications aimed at enhancing workplace resilience and effectiveness at both individual and organisational levels.