Diagnostics and Differentials of Occupational Burnout Syndrome

Abstract

Aktualitāte. Līdz šai dienai profesionālās izdegšanas sindroma definīcija un diagnoze joprojām ir daudzu diskusiju temats. Pasaules Veselības organizācija (PVO) profesionālās izdegšanas sindromu neklasificē kā medicīnisku stāvokli, bet gan kā "profesionālu parādību". Simptomu smaguma un sociālo seku nopietnības dēļ nekavējoties ir nepieciešama praktiska, skaidra un konsekventa izdegšanas sindroma definīcija, kā arī plašs un oficiāls diagnostikas instruments aroda izdegšanas sindroma simptomu noteikšanai un novērtēšanai. Šī pētījuma mērķis ir veikt sistēmisku pārskatu par pašreizējo profesionālās izdegšanas sindroma diagnostiku un novērtēt tā diferenciāldiagnostikas īpatnības.

Materiāli un metodes. Šī literatūras apskata pamatā galvenokārt bija zinātniskie raksti no datu bāzēm PubMed, ScienceDirect/Elsevier, kā arī tādi oficiāli interneta avoti kā Pasaules Veselības organizācijas (PVO), ICD-10, ICD-11 un UpToDate mājaslapas teorētiskai precizēšanai. Izmantoto meklēšanas vārdu piemēri bija “arodizdegšanas sindroms”, “izdegšanas cēloņi” un “izdegšanas depresija”. Visi raksti tika publicēti laikā no 1981. līdz 2023. gadam. Kopumā tika analizēti 64 raksti.

Rezultāti. Pētījuma gaitā tika atklāts, ka pašreizējie profesionālās izdegšanas sindroma novērtēšanas un diagnostikas instrumenti nav pilnībā apmierinoši. Vairāki rīki demonstrē nepilnības attiecībā uz noteiktu iedzīvotāju grupu iekļaušanu, un tie var uzrādīt pozitīvus rezultātus personām, kurām ir plašāks simptomātiskās dimensijas spektrs. Nevis būt spēcīgiem un specifiskiem tikai vienā no tiem. Runājot par diferenciāldiagnozēm, daudzas no tām parāda simptomu kopumu, kas pārklājas ar izdegšanu. Tomēr tām diagnozēm ir apmierinoši instrumenti, kas nozīmē, ka ir nepieciešams vairāk diagnostikas darba attiecībā uz profesionālās izdegšanas sindromu.

Secinājumi. Nepieciešams centralizēts un darbam derīgs instruments profesionālās izdegšanas sindroma novērtēšanai. Izdegšanas sindroma patstāvīgas atzītas definīcijas un slimības vienības pastāvēšana ir nepieciešama turpmākai precīzai izpētei, lai efektīvi atpazītu izdegšanu un izstrādātu efektīvus diagnostikas rīkus. Izmantojot oficiālu diagnostikas definīciju un rīkus, varētu būt iespējams agrāk atklāt izdegšanu. Svarīgi nodrošināt izglītību, mērķtiecīgas psiholoģiskas konsultācijas un uzlabot organizatorisku situāciju sabiedrības ilgtermiņa ilgtspējībai un izdegšanas sindroma profilaksei.Topicality. To this day, the definition and diagnosis of occupational burnout syndrome remain a topic of much debate. The World Health Organization (WHO) does not classify occupational burnout syndrome as a medical condition, but as an “occupational phenomenon”. Due to the severity of symptoms and social consequences, there is an immediate need for a valid, clear, and consistent definition of burnout, as well as an extensive and official diagnostic tool for the identification and assessment of the symptomatology of occupational burnout syndrome. The objective of this study is to perform a systemic review of current diagnostics of occupational burnout syndrome and assess its differential diagnoses.

Materials and Methods. This literature review was based mainly on scientific articles from databases PubMed, ScienceDirect/Elsevier, as well as official internet sources such as World Health Organization (WHO), ICD-10, ICD-11, and sources from UpToDate webpages for theoretical clarification. Example of search words used were “occupational burnout syndrome”, “causes of burnout”, and “depression burnout”. All articles were published between 1981 and 2023. A total of 64 articles were analyzed.

Results. In this study, it was found that current assessment and diagnostic tools for occupational burnout syndrome are not completely satisfactory. Several tools present pitfalls in terms of inclusion of certain population groups, and can show positive results in individuals presenting with a wider spectrum of symptomatic dimension. Rather than being strong and specific in only one of the conditions. As for differential diagnoses, many of them show a set of overlapping symptoms with burnout. However, that diagnoses have satisfactory tools on their own, meaning more diagnostic work is needed regarding occupational burnout syndrome.

Conclusions. There is a need of a centralized, and valid instrument for assessing occupational burnout syndrome. Implication of its own recognized definition and disease entity is necessary for further accurate research to efficiently recognize burnout and develop effective diagnostic tools. Having an official diagnostic definition and tools, it could be helpful for earlier detection of burnout. Education, aimed psychological counselling, and improved organizational situations for long-term sustainability and prevention are essential for society wellbeing.