Development of Symptoms of Depresion after COVID-19 Disease

Abstract

COVID pandēmijas dēļ sabiedrība saskārās un joprojām saskaras ar tās ietekmi uz ikdienas dzīvi. Viena no ilgtermiņa sekām, ar ko sabiedrība ir pandēmijas ietekme uz garīgo veselību, īpaši depresiju. Pētījumi pierāda COVID ietekmi uz mentālo veselību un efektus uz sabiedrību kopumā, kas tiek iztirzāts šajā pētījuma Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot saistību starp depresiju un vismaz vienu COVID-19 infekciju, salīdzinot Vācijas pilsoņus, kā arī ņemot vērā vairākus faktorus, piemēram, vecumu, dzimumu, dzīves apstākļus, izglītības pakāpi un bijušās hroniskās slimības. Post-COVID-19 sindroms ietver depresiju un infekcija ietekmē garīgo veselību. Tāpat ir vērojama depresijas līmeņa atšķirība pēc inficēšanās ar COVID-19 saistībā ar dažādiem iepriekš minētajiem ietekmējošiem faktoriem. Aptaujas anketā balstīts pārskats, kā prospektīvs kvantitatīvs pētījums par 100 pēc-COVID depresijas gadījumiem Vācijā ar statistisko analīzi, kuras pamatā ir Pīrsona hī kvadrāta tests SPSS sistēmā. Tika iekļauts literatūras apskats par medicīnas rakstiem, kas publicēti PubMed, OvidMedline un Medscape no 2020. līdz 2023. gadam. Visi raksti tika pārbaudīti pēc atbilstības, iekļaujot atslēgas vārdus “depresija”, “COVID-19” vai “Koronavīrusu” vai “SARS-CoV-2”. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka 52% dalībnieku pieredzēja izmaiņas savā garīgajā labklājībā saistībā ar COVID. Dažādi faktori, kā piemēram vecums un izglītība neuzrādija statistiski ticamu saistību ar depresijas attīstību. Tomēr dažas vecuma grupas saskārās ar atšķirīgām veselības problēmām nekā citas, piemēram, divas trešdaļas dalībnieku (18–30 gadus veci) atbildēja, ka anhedoniju piedzīvo vismaz vairākas dienas. Covid-19 infekcija ietekmē cilvēka centrālo nervu sistēmu caur dažādiem patofizioloģiskajiem ceļiem, kas, iespējams, noved pie depresijas. Apkopotie dati liecina, ka dažādiem iepriekš minētajiem mainīgajiem nav statistiski nozīmīgas. Aptaujas laiks sakrita ar Ukrainas karu, iespējams, ietekmējot dalībnieku garīgo veselību. Paaugstināts nogurums un saules gaismas trūkums ziemas mēnešos var arī veicināt depresīvas sajūtas.Due to COVID pandemic, society was and still is confronted with impact in daily life. One of the long-term consequences populations are challenged with are those regarding mental health, especially depression. Research proves an impact of COVID on mental health and its effect on the population, underlined by this paper. The aim is to establish the possible relation between depression and at least one COVID-19 infection by comparing German citizens plus considering several factors such as age, gender, living conditions, educational degree, and former chronic diseases. The hypothesisis about this paper suggest that post-COVID-19 syndrome includes depression and infection has mental health impact. Also, there is a difference in the depression rate after COVID-19 infection regarding different influencing factors mentioned above. The methods used are based on two aspects. First, a questionnaire-based review as prospective quantitative research of 100 cases of post-COVID depression in Germany with statistical analysis based on Pearson's chi-square test with SPSS system. Second, Literature review of medical articles published on PubMed, OvidMedline and Medscape between 2020 till 2023 were included. All the articles were screened on relevance by including key words “depression”, “mental health pathology”, “COVID-19”, “Corona virus” or “SARS-CoV-2”. The questionnaires result show that 52% of the participants experiencing a change in mental well-being possibly associated with COVID. Various factors e.g. age and education did not show statistically significant association with depression on their own. However, certain age groups faced different health issues than others, for example two-third of participants (18–30-year-olds) answered to have anhedonia at least on several days. So in conclusion, COVID-19 infection has an impact on the human Central Nervous system by various pathophysiological pathways possibly leading to depression. The collected data suggests that there is no statistical significance of the different variables mentioned above. The timing of the questionnaire coincided with Ukraine war, possibly impacting participants' mental health. Increased tiredness and the lack of sunlight during winter months may also contribute to depressive feelings.