Mobinga pieredzes saistība ar pašvērtējuma un darba pašefektivitātes rādītājiem māsām: jaukta dizaina pētījums.

Abstract

Maģistra darba mērķis: Noteikt mobinga pieredzes saistību starp pašvērtējuma un darba pašefektivitātes rādītājiem māsām, noskaidrot un analizēt māsu novērojumus. Pētījuma jautājumi: Vai pastāv saistība starp pašvērtējuma rādītājiem un mobinga pieredzi māsām? Vai pastāv saistība starp darba pašefektivitātes rādītājiem un mobinga pieredzi māsām? Vai pastāv saistība starp pašvērtējuma rādītajiem un darba pašefektivitātes rādītājiem māsām? Kā māsas uztver un raksturo mobinga pieredzi darbavietā? Kādas sekas ir mobinga pieredzei? Kā mobinga pieredze ietekmē māsu pašvērtējumu un darba pašefektivitāti? Kā māsas raksturo pašvērtējuma ietekmi uz darba pašefektivitāti? Pētījuma gaitā radās papildjautājumi: Kādi ir atbalsta mehānismi māsām ar mobinga pieredzi? Kā māsas raksturo vadības iesaisti mobinga mazināšanā? Pētījuma metodes – paralēlais triangulācijas jaukto pētījumu dizains, kuru veido kvantitatīvā daļa – šķērsgriezuma korelāciju pētījums, tika veikta elektroniska anketu aizpilde. Pētījuma kvantitatīvajā daļā piedalījās 132 māsas ar mobinga pieredzi (n=132). Pētījuma kvalitatīvajā daļā piedalījās 4 māsas ar mobinga pieredzi (n=4). Kvantitatīvie dati iegūti ar aptaujām: Negatīvās uzvedības aptauja. Rozenberga pašcieņas aptauja. Darba pašefektivitātes aptauja. Kvalitatīvie dati iegūti ar daļēji strukturētu individuālo interviju, izveidots transkripts un datiem veikta tematiskā analīze. Pētījuma rezultāti ļauj izdarīt secinājumus par to, ka pastāv negatīva vāja, bet statistiski nozīmīga saistība starp mobinga pieredzi un pašvērtējuma rādītājiem. Pastāv negatīva vāja, bet statistiski nozīmīga saistība starp mobinga pieredzi un darba pašefektivitātes rādītājiem. Pieaugot mobinga pieredzei ir tendence samazināties darba pašefektivitātei. Pastāv pozitīva mērena, statistiski nozīmīga cieša saistība starp pašvērtējuma un darba pašefektivitātes rādītājiem. Tematiskajā analīzē atklājās, ka māsas mobinga pieredzi raksturo kā emocionāli traumējošu, bieži piedzīvojot pazemošanu, bailes, un pastiprinātu kontroli. Mobings būtiski ietekmēja māsu pašvērtējumu un darba pašefektivitāti, radot šaubas par profesionālo kompetenci, stresu un uzticības zudumu sev. Sekas izpaudās arī ārpus darbavietas, ietekmējot emocionālo un fizisko veselību. Māsas norādīja uz dažādiem atbalsta mehānismiem, kuri ir palīdzoši cīņai pret mobingu un tika raksturota vadības loma mobinga mazināšanā darbavietā vai pretēji, vadība tolerē ar mobingu.The aim of the master's thesis: To determine the relationship between the experience of mobbing and the indicators of self-esteem and work self-efficacy in nurses, to clarify and analyze the observations of nurses. Research questions: Is there a relationship between self-esteem indicators and the experience of mobbing in nurses? Is there a relationship between the indicators of work self-efficacy and the experience of mobbing in nurses? Is there a relationship between the indicators of self-esteem and the indicators of work self-efficacy in nurses? How do nurses perceive and describe the experience of mobbing in the workplace? What are the consequences of the experience of mobbing? How does the experience of mobbing affect the self-esteem and work self-efficacy of nurses? How do nurses describe the impact of self-esteem on work self-efficacy? Additional questions arose during the study: What are the support mechanisms for nurses with mobbing experience? How do nurses describe the involvement of management in reducing mobbing? Research methods – parallel triangulation mixed research design, consisting of a quantitative part – cross-sectional correlation study, electronic questionnaires were filled out. 132 nurses with mobbing experience participated in the quantitative part of the study (n=132). 4 nurses with mobbing experience participated in the qualitative part of the study (n=4). Quantitative data were obtained with the following surveys: Negative Acts Questionnaire. Rosenberg Self-esteem scale. Occupational Self-efficacy Scale. Qualitative data were obtained with a semi-structured individual interview, a transcript was created and the data were subjected to thematic analysis. The results of the study allow us to draw conclusions that there is a negative weak, but statistically significant relationship between mobbing experience and self-esteem indicators. There is a negative weak, but statistically significant relationship between mobbing experience and work self-efficacy indicators. As mobbing experience increases, there is a tendency for work self-efficacy to decrease. There is a positive moderate, statistically significant close relationship between self-esteem and work self-efficacy indicators. The thematic analysis revealed that nurses describe their mobbing experience as emotionally traumatic, often experiencing humiliation, fear, and increased control. Mobbing significantly affected nurses' self-esteem and work self-efficacy, creating doubts about professional competence, stress, and loss of self-confidence. The consequences were also manifested outside the workplace, affecting emotional and physical health. The nurses pointed out various support mechanisms that help combat mobbing and described the role of management in reducing mobbing in the workplace or, conversely, management tolerates mobbing.