Mioskeletālo traucējumu un fizisko aktivitāšu ierobežojumu izpēte biroja darbinieku vidū

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Mioskeletālo traucējumu un fizisko aktivitāšu ierobežojumu izpēte biroja darbinieku vidū. Pētījuma jautājums: Kā mioskeletālie traucējumi ierobežo fiziskās aktivitātes ikdienā biroja darbinieku vidū? Pētījuma mērķis: Izpētīt sakarību starp biroja darbinieku mioskeletāliem traucējumiem un fizisko aktivitāšu ierobežojumiem ikdienā. Pētījuma dizains: Kvantitatīvs neeksperimentāls šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Pētījumā piedalījās pieaugušie biroja darbinieki, kuru ikdienas darba pienākumi saistīti ar sēdošu darbu vismaz astoņas stundas. Dalībnieki aizpildīja elektronisku anketu, ietverot Örebro muskuloskeletālā sāpju aptaujas un Starptautiskā fiziskās aktivitātes anketas jautājumus. Rezultāti: Pētījumā iesaistījās 90 dalībnieki, kur visbiežāk ar mioskeletālo traucējumu skartās ķermeņa zonas tika atzīmētas: muguras lejasdaļa (55.6%), plecu daļa (41.1%) un muguras augšdaļa (37.8%). Analizējot IPAQ – LF iegūtos rezultātus par pētījumu dalībnieku fizisko aktivitāšu līmeni, tika konstatēts, ka zems fizisko aktivitāšu līmenis bija 14%, mērens 62%, savukārt, augsts fiziskās aktivitātes līmenis bija 24%. Dalībnieki ar zemu fiziskās aktivitātes līmeni vairāk piekrita apgalvojumam, ka fiziskas aktivitātes pastiprina esošās sāpes (p = 0,034). Vidējais sēdēšanas laiks darba dienās bija 9,6 stundas, un brīvdienās tas sastādīja 7,6 stundas, kur tika konstatēta pozitīva korelācija starp kopējās nedēļas sēdēšanas laiku un sāpju intensitāti pēdējās nedēļas laikā (r=0,285, p=0,007). Biroja darbiniekiem ar augstāku sāpju intensitāti bija zemāks kopējais fiziskās aktivitātes līmenis, ko apliecināja vidēji stipra negatīva korelācija (r = -0.346, p <0.001). Secinājumi: Biroja darbiniekiem ar izteiktām mioskeletālās sistēmas sāpēm ir ierobežotas spējas veikt fiziskās aktivitātes, savukārt, darbinieki ar zemāku fiziskās aktivitātes līmeni biežāk saskaras ar mioskeletāliem traucējumiem, īpaši muguras lejasdaļā, plecos un muguras augšdaļā. Biroja darbinieki ar izteiktiem mioskeletāliem traucējumiem sūdzas par ikdienas aktivitāšu ierobežojumiem, īpaši mājas darbu veikšanu un ikdienas iepirkumu veikšanu, kas apstiprina, ka biroja darbiniekiem ar mioskeletāliem traucējumiem ir pazemināta dzīves kvalitāte. Ilgstoša sēdēšana gan darba laikā, gan brīvajā laikā ir nozīmīgs riska faktors mioskeletālo traucējumu attīstībai.The title of the bachelor’s thesis: Study on musculoskeletal disorders and restrictions in physical activity among office employees. Research question: What is the relationship between musculoskeletal disorders and physical activity limitations among office employees? Aim of the study: To explore the relationship between musculoskeletal disorders and physical activity limitations in daily lives of office employees? Study Design: Quantitative cross-sectional study. Research method: In this study participated adult office workers whose daily work duties involve sedentary work for at least 8 hours. Participants completed an electronic questionnaire, including questions from the Örebro musculoskeletal pain questionnaire un International Physical Activity Questionnaire. Results: 90 adult office workers participated in this study, where the most frequently affected body regions with musculoskeletal disorders were reported as: lower back (55.6%), shoulders (41.1%) and upper back (37.8%). Analyzing the responses of participants IPAQ – LF, it was found that 14% respondents had low level of physical activity, 62% had modorate, and 24% had high level of physical activity. Participants with a low level of physical activity are more likely to agree with the statement that physical activities intensify existing pain (p = 0.034). Also, the average sitting time on work days was 9.6 hours, and on weekends it was 7.6 hours, where was found a positive correlation between the total weekly sitting time and the intensity of pain during the last week (r=0,285, p=0,007). Office workers with higher pain intensity have overall lower physical activity level, as evidence by moderately strong negative correlation. Conclusion: Office workers with musculoskeletal pain have limited ability to perform physical activities, there is a negative correlation between pain intensity and physical activity level, where workers with lower physical activity levels are more likely to experience musculoskeletal disorders, especially in the lower back, shoulders and upper back. Also quality of life is affected and reduced. Prolonged sitting is a significant risk factor for the development of musculoskeletal disorders, as demonstrated by a positive correlation between total weekly sitting time and pain intensity in the last week.