Augstu sasniegumu sporta vadība Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums / High Performance Sport Management in Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
No Thumbnail Available
Date
2019
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Latvian Academy of Sport Education
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Abstract
„CITIUS, ALTIUS, FORTIUS” in Latin or „Higher, Faster, Stronger” in English is the Olympic motto defining the aim of sport and expressing the efforts of the Olympic movement. The Olympic motto tells us about continuous progress. In competing, it is necessary to be the first, to overcome records, and to go over limitations. A gold medal in the Olympic Games is the most recognized symbol of achievements in sport, and it represents the highest point of sportive competence. Not all athletes can qualify for the Olympic Games, and, anyway, there are only three places on the victory stand (Starkes, Ericsson, 2003). What is necessary to get to the victory stand? Progress in high performance sport is no longer only the personal aim of an individual athlete. Support for athletes and for making sportive progress is intimately linked to high performance sport. Essentially, high performance sport needs international success (De Bosscher, Shibli, 2015). Some states increase investments in high performance sport to develop the athletes who will represent the state at the principal competitions in order to gain international success (Andersen, Ronglan, 2012; De Bosscher, Shibli, 2015; Digel, 2005; Lyle, 1997; Sotiriadou, De Bosscher, 2013) and to achieve more extensive aims, such as winning international prominence, facilitating patriotism and developing economy (Bergsgard, Houlihan, Mangset, Nodland, Rommetvedt, 2007; Grix, Carmichael, 2011; Houlihan, Green, 2008). Success in sport results from a combination of countless factors. Every scientist tries to answer the question of what these factors are and how important is each of them. Scholars have considered multiple factors, which influence high performance sport and, consequently, success in it. Thus, physical, technical and tactical skills, psychic and emotional skills, genetic factors, trainings and practice, access to qualified coaches, equipment and sport buildings, as well as ability to participate in international competitions (for example, resources to cover the costs of international travel and participation in competitions) (Starkes, Ericsson 2003). Several scientists have conducted studies in the field of sport with the aim of defining the most essential factors for gaining international success (De Bosscher, Bingham, Shibli, Van Bottenburg, De Knop 2007; Houlihan, Green, 2008; Sotiriadou, Shilbury, 2009; Andersen, Ronglan, 2012; Singh, Dureja, 2014; Smolianov, Gallo, Naylor, 2014) and studying the similar and different features in preparation systems (Green, Oakley, 2001; Digel, 2005; Green, Houlihan, 2005), comparing the sport management systems in different countries (for example, Australia, Canada, France, Spain, the UK, China, Poland, Russia, the USA, Italy, Norway, Austria, and Germany) (Andersen, Ronglan, 2012; Bergsgard et al., 2007; Houlihan, Green, 2008). In view of the development of high performance sport systems in Europe and in the world, and analyzing tendencies in high performance sport in Latvia, it should be noted that previous studies of high performance sport management in Latvia could not be found. It should be concluded that currently there are not many studies about high performance sport management in Latvia. Based on the regulations of the Cabinet of Ministers of the Republic of Latvia confirmed in 2003, the Ministry of Education and Science (MES) is the state management institution responsible for the field of sport. Still, every year over half of the state funding is entrusted by the state to non-govermental sports organizations for performing the tasks that are delegated and described in the Sports Law. In the Latvian policy planning documents on the sports policy, the stated priorities are the sport for children and youth and sport for all (LR MK, 2013). High performance sport is one of the four sport policy directions with the aim of ensuring that high performance sport athletes and state selections (including those in team sport games) could prepare and participate in the Olympic Games, the World Championships, and European Championships, as well as in the world-level mind sport games (in sport games qualification tournaments and final competitions) (LR Saeima, 2002b). Disagreements emerge when the aims and objectives set in documents must be achieved, because, in view of the above, it should be concluded that success are not only desirable but also necessary. Therefore, the question arises what the management of high performance sport in Latvia is. The theme of the thesis was selected based on the fact that success in high performance sport is important not only for the athlete but also for the entire country and, to be successful, the athlete needs versatile support. For high performance sport to develop in a country, this sport must be managed, so that administration has an important role in the development of high performance sport. The most common definition used also by other researchers define high performance sport as the participation of an athlete in competitions of the highest level, such as the European or the World Championships and the Olympic Games (Torres, McLaughlin, 2015; De Bosscher, Shibli, 2015; Andersen, Ronglan, 2012). In developing a management system for high performance sport in the country, it is necessary to take into account the factors that influence the development of high performance sport and international success and that can be influenced by the administration because there are also factors that cannot be influenced by officials. Hence, it can be concluded that planning the development of high performance sport in the long term and providing support for the athlete will enhance their success in high performance sport. Based on the above and on the identified contradictions, one can judge the topicality of the theme selected for the doctoral study ‘Management of High Performance Sport in Latvia’.
„CITIUS, ALTIUS, FORTIUS” latīniski jeb „Ātrāk, augstāk, spēcīgāk” latviešu valodā skan olimpiskā devīze, kas definē sporta mērķi un izsaka olimpiskās kustības centienus. Olimpiskā devīze vēsta par nepārtrauktu progresu. Sacenšoties ir būtiski būt pirmajam, pārspēt rekordus, pārkāpt limitus. Olimpisko spēļu zelta medaļa ir vispazīstamākais sportisko sasniegumu simbols, un tā reprezentē sportiskās kompetences virsotni. Ne visi sportisti spēj kvalificēties olimpiskajām spēlēm, un, ja nu tomēr, uz pjedestāla ir tikai trīs vietas (Starkes, Ericsson, 2003). Kas nepieciešams, lai nokļūtu uz pjedestāla? Panākumi augstu sasniegumu sportā vairs nav tikai individuāla sportista personīgais mērķis. Atbalsts sportistiem un sportisko panākumu gūšanai ir tieši saistīts ar augstu sasniegumu sportu. Pēc savas būtības augstu sasniegumu sportam ir nepieciešami starptautiskie panākumi (De Bosscher, Shibli, 2015). Dažādas valstis palielina ieguldījumus augstu sasniegumu sportā, lai attīstītu sportistus, kuri pārstāvēs valsti galvenajās starptautiskajās sacensībās, lai gūtu starptautiskus panākumus (Andersen, Ronglan, 2012; De Bosscher, Shibli, 2015; Digel, 2005; Lyle, 1997; Sotiriadou, De Bosscher, 2013) un lai sasniegtu plašākus mērķus, piemēram, lai gūtu starptautisku ievērību, veicinātu patriotismu un attīstītu ekonomiku (Bergsgard, Houlihan, Mangset, Nodland, Rommetvedt, 2007; Grix, Carmichael, 2011; Houlihan, Green, 2008). Sportiskais sniegums rodas no neskaitāmu faktoru kombinācijas. Ikviens zinātnieks cenšas atbildēt uz jautājumu, kādi ir šie faktori un cik noteicošs ir katrs no tiem. Pētnieki ir uzskaitījuši vairākus faktorus, kas ietekmē augstu sasniegumu sportu un attiecīgi – panākumus. Piemēram, fiziskās, tehniskās un taktiskās prasmes, psihiskās un emocionālās prasmes, ģenētiskie faktori, treniņi un prakse, pieeja kvalitatīviem treniņiem, ekipējums un sporta būves, kā arī iespēja piedalīties starptautiskās sacensībās (piemēram, resursi, lai segtu starptautisko ceļojumu izmaksas un dalību sacensībās) (Starkes, Ericsson, 2003). Vairāki zinātnieki veikuši pētījumus sporta nozarē ar mērķi noteikt būtiskākos faktorus, lai gūtu starptautiskus panākumus (De Bosscher, Bingham, Shibli, Van Bottenburg, De Knop 2007; Houlihan, Green, 2008; Sotiriadou, Shilbury, 2009; Andersen, Ronglan, 2012; Singh, Dureja, 2014; Smolianov, Gallo, Naylor, 2014), un izpētīt kopīgās un atšķirīgās iezīmes pastāvošajās sistēmās (Green, Oakley, 2001; Digel, 2005; Green, Houlihan, 2005), salīdzinot dažādās valstīs (piemēram, Austrālijā, Kanādā, Francijā, Spānijā, Lielbritānijā, Ķīnā, Polijā, Krievijā, ASV, Itālijā, Norvēģijā, Austrijā un Vācijā) pastāvošās sporta vadības sistēmas (Andersen, Ronglan, 2012; Bergsgard et al., 2007; Houlihan, Green, 2008). Ņemot vērā augstu sasniegumu sporta vadības sistēmu attīstību Eiropā un pasaulē, un analizējot augstu sasniegumu sporta jomas tendences Latvijā, jāatzīmē, ka neizdevās atrast pētījumus par augstu sasniegumu sporta vadību Latvijā. Jāsecina, ka līdz šim augstu sasniegumu sporta vadība Latvijā ir maz pētīta un aprakstīta. Pamatojoties uz 2003. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem, Izglītības un zinātnes ministrija ir par sporta nozari atbildīgā valsts pārvaldes iestāde. Savukārt ik gadu vairāk nekā pusi no valsts finansējuma valsts uztic nevalstiskajām sporta organizācijām valsts deleģēto un Sporta likumā noteikto uzdevumu veikšanai. Latvijas politikas plānošanas dokumentos par sporta politikas prioritāti ir noteikts bērnu un jauniešu sports un sports visiem (LR MK, 2013). Augstu sasniegumu sports ir viens no četriem sporta politikas virzieniem ar mērķi nodrošināt, lai augsta līmeņa sportisti un valsts izlases (t.sk. komandu sporta spēlēs) varētu sagatavoties un startēt olimpiskajās spēlēs, Pasaules spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī pasaules līmeņa prāta sporta spēlēs (sporta spēļu kvalifikācijas turnīros un finālsacensībās) (LR Saeima, 2002b). Pretrunas rodas brīdī, kad dokumentos noteiktie mērķi jāsasniedz un uzdevumi jāizpilda, jo ņemot vērā iepriekšminēto – jāsecina, ka panākumus ne tikai gribam, bet tie ir arī nepieciešami. Tādēļ rodas jautājums, kāda ir augstu sasniegumu sporta pārvaldība Latvijā? Promocijas darba tēma izvēlēta, pamatojoties uz to, ka panākumi augstu sasniegumu sportā ir būtiski ne tikai sportistam, bet arī valstij kopumā, un, lai gūtu panākumus, – sportistam ir nepieciešams daudzpusīgs atbalsts. Lai augstu sasniegumu sports valstī attīstītos, to ir nepieciešams vadīt, tātad – valdībai ir būtiska loma augstu sasniegumu sporta attīstībā. Visizplatītākās definīcijas, kuras lieto arī citi zinātnieki – augstu sasniegumu sportu skaidro kā sportista dalību augstākā līmeņa sacensībās, piemēram, Eiropas vai pasaules čempionāts, olimpiskās spēles (Torres, McLaughlin, 2015; De Bosscher, Shibli, 2015; Andersen, Ronglan, 2012). Izstrādājot augstu sasniegumu sporta vadības sistēmu valstī, jāņem vērā faktori, kas ietekmē augstu sasniegumu sporta attīstību un starptautiskos panākumus un ir ietekmējami no valdības puses, jo ir arī faktori, kurus funkcionāri ietekmēt nevar. No tā var secināt, ka, plānojot augstu sasniegumu sporta attīstību ilgtermiņā un nodrošinot atbalstu sportistiem, uzlabosies viņu panākumi augstu sasniegumu sportā. Pamatojoties uz iepriekšminēto un identificētajām pretrunām, var spriest par promocijas pētījuma izvēlētā temata „Augstu sasniegumu sporta vadība Latvijā” aktualitāti.
„CITIUS, ALTIUS, FORTIUS” latīniski jeb „Ātrāk, augstāk, spēcīgāk” latviešu valodā skan olimpiskā devīze, kas definē sporta mērķi un izsaka olimpiskās kustības centienus. Olimpiskā devīze vēsta par nepārtrauktu progresu. Sacenšoties ir būtiski būt pirmajam, pārspēt rekordus, pārkāpt limitus. Olimpisko spēļu zelta medaļa ir vispazīstamākais sportisko sasniegumu simbols, un tā reprezentē sportiskās kompetences virsotni. Ne visi sportisti spēj kvalificēties olimpiskajām spēlēm, un, ja nu tomēr, uz pjedestāla ir tikai trīs vietas (Starkes, Ericsson, 2003). Kas nepieciešams, lai nokļūtu uz pjedestāla? Panākumi augstu sasniegumu sportā vairs nav tikai individuāla sportista personīgais mērķis. Atbalsts sportistiem un sportisko panākumu gūšanai ir tieši saistīts ar augstu sasniegumu sportu. Pēc savas būtības augstu sasniegumu sportam ir nepieciešami starptautiskie panākumi (De Bosscher, Shibli, 2015). Dažādas valstis palielina ieguldījumus augstu sasniegumu sportā, lai attīstītu sportistus, kuri pārstāvēs valsti galvenajās starptautiskajās sacensībās, lai gūtu starptautiskus panākumus (Andersen, Ronglan, 2012; De Bosscher, Shibli, 2015; Digel, 2005; Lyle, 1997; Sotiriadou, De Bosscher, 2013) un lai sasniegtu plašākus mērķus, piemēram, lai gūtu starptautisku ievērību, veicinātu patriotismu un attīstītu ekonomiku (Bergsgard, Houlihan, Mangset, Nodland, Rommetvedt, 2007; Grix, Carmichael, 2011; Houlihan, Green, 2008). Sportiskais sniegums rodas no neskaitāmu faktoru kombinācijas. Ikviens zinātnieks cenšas atbildēt uz jautājumu, kādi ir šie faktori un cik noteicošs ir katrs no tiem. Pētnieki ir uzskaitījuši vairākus faktorus, kas ietekmē augstu sasniegumu sportu un attiecīgi – panākumus. Piemēram, fiziskās, tehniskās un taktiskās prasmes, psihiskās un emocionālās prasmes, ģenētiskie faktori, treniņi un prakse, pieeja kvalitatīviem treniņiem, ekipējums un sporta būves, kā arī iespēja piedalīties starptautiskās sacensībās (piemēram, resursi, lai segtu starptautisko ceļojumu izmaksas un dalību sacensībās) (Starkes, Ericsson, 2003). Vairāki zinātnieki veikuši pētījumus sporta nozarē ar mērķi noteikt būtiskākos faktorus, lai gūtu starptautiskus panākumus (De Bosscher, Bingham, Shibli, Van Bottenburg, De Knop 2007; Houlihan, Green, 2008; Sotiriadou, Shilbury, 2009; Andersen, Ronglan, 2012; Singh, Dureja, 2014; Smolianov, Gallo, Naylor, 2014), un izpētīt kopīgās un atšķirīgās iezīmes pastāvošajās sistēmās (Green, Oakley, 2001; Digel, 2005; Green, Houlihan, 2005), salīdzinot dažādās valstīs (piemēram, Austrālijā, Kanādā, Francijā, Spānijā, Lielbritānijā, Ķīnā, Polijā, Krievijā, ASV, Itālijā, Norvēģijā, Austrijā un Vācijā) pastāvošās sporta vadības sistēmas (Andersen, Ronglan, 2012; Bergsgard et al., 2007; Houlihan, Green, 2008). Ņemot vērā augstu sasniegumu sporta vadības sistēmu attīstību Eiropā un pasaulē, un analizējot augstu sasniegumu sporta jomas tendences Latvijā, jāatzīmē, ka neizdevās atrast pētījumus par augstu sasniegumu sporta vadību Latvijā. Jāsecina, ka līdz šim augstu sasniegumu sporta vadība Latvijā ir maz pētīta un aprakstīta. Pamatojoties uz 2003. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem, Izglītības un zinātnes ministrija ir par sporta nozari atbildīgā valsts pārvaldes iestāde. Savukārt ik gadu vairāk nekā pusi no valsts finansējuma valsts uztic nevalstiskajām sporta organizācijām valsts deleģēto un Sporta likumā noteikto uzdevumu veikšanai. Latvijas politikas plānošanas dokumentos par sporta politikas prioritāti ir noteikts bērnu un jauniešu sports un sports visiem (LR MK, 2013). Augstu sasniegumu sports ir viens no četriem sporta politikas virzieniem ar mērķi nodrošināt, lai augsta līmeņa sportisti un valsts izlases (t.sk. komandu sporta spēlēs) varētu sagatavoties un startēt olimpiskajās spēlēs, Pasaules spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī pasaules līmeņa prāta sporta spēlēs (sporta spēļu kvalifikācijas turnīros un finālsacensībās) (LR Saeima, 2002b). Pretrunas rodas brīdī, kad dokumentos noteiktie mērķi jāsasniedz un uzdevumi jāizpilda, jo ņemot vērā iepriekšminēto – jāsecina, ka panākumus ne tikai gribam, bet tie ir arī nepieciešami. Tādēļ rodas jautājums, kāda ir augstu sasniegumu sporta pārvaldība Latvijā? Promocijas darba tēma izvēlēta, pamatojoties uz to, ka panākumi augstu sasniegumu sportā ir būtiski ne tikai sportistam, bet arī valstij kopumā, un, lai gūtu panākumus, – sportistam ir nepieciešams daudzpusīgs atbalsts. Lai augstu sasniegumu sports valstī attīstītos, to ir nepieciešams vadīt, tātad – valdībai ir būtiska loma augstu sasniegumu sporta attīstībā. Visizplatītākās definīcijas, kuras lieto arī citi zinātnieki – augstu sasniegumu sportu skaidro kā sportista dalību augstākā līmeņa sacensībās, piemēram, Eiropas vai pasaules čempionāts, olimpiskās spēles (Torres, McLaughlin, 2015; De Bosscher, Shibli, 2015; Andersen, Ronglan, 2012). Izstrādājot augstu sasniegumu sporta vadības sistēmu valstī, jāņem vērā faktori, kas ietekmē augstu sasniegumu sporta attīstību un starptautiskos panākumus un ir ietekmējami no valdības puses, jo ir arī faktori, kurus funkcionāri ietekmēt nevar. No tā var secināt, ka, plānojot augstu sasniegumu sporta attīstību ilgtermiņā un nodrošinot atbalstu sportistiem, uzlabosies viņu panākumi augstu sasniegumu sportā. Pamatojoties uz iepriekšminēto un identificētajām pretrunām, var spriest par promocijas pētījuma izvēlētā temata „Augstu sasniegumu sporta vadība Latvijā” aktualitāti.
Description
The Doctoral Thesis was developed at Latvian Academy of Sport Education during the period 2013 – 2019. Defence: at the public session of the Promotion Council of Sports Sciences on 14 November 2019 at 15.30 in the room 205., LASE (Brivibas gatve 333, Riga).
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2019. gada 14. novembrī plkst. 15.30 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2019. gada 14. novembrī plkst. 15.30 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Keywords
Summary of the Doctoral Thesis, management, organization, system, professional sports, athlete, achievement, promocijas darba kopsavilkums, vadība, organizēšana, sistēma, profesionālais sports, sportists, sasniegums
Citation
Paikena, A. 2019. High Performance Sport Management in Latvia: Summary of the Doctoral Thesis: Sub-Sector – Sports theory and history. Rīga: Latvian Academy of Sport Education. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2019-01_pdk-dts
Paikena, A. 2019. Augstu sasniegumu sporta vadība Latvijā: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – sporta teorija un vēsture. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2019-01_pdk-dts
Paikena, A. 2019. Augstu sasniegumu sporta vadība Latvijā: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – sporta teorija un vēsture. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2019-01_pdk-dts