Fluid Management of Sepsis and Septic Shock: What We Know and Where Do We Go from Here?

Abstract

Pārskata mērķis: Intravenoza šķidruma ievadīšana ir būtiska kritiski slimu pacientu ar sepsi un/vai septisku šoku ārstēšanā. Šajā pārskatīšanā izskatīs pierādījumus, kas apstiprina pamatnostādnes. Mērķis ir pārbaudīt, kāds būtu pareizais sastāvs, stratēģija un novērtējums attiecībā uz šķidruma terapiju šiem pacientiem. Uzlabojot mūsu izpratni par dažiem šķidruma reanimācijas aspektiem, mēs varēsim labāk nodrošināt šķidruma ievadīšanu pacientu vajadzībām un uzlabot viņu klīniskos rezultātus. Metodes: MEDLINE, EMBASE un Cochrane datu bāzes pārbaude attiecībā uz attiecīgajiem rakstiem, kā arī tika izmantoti uzziņu saraksti no izgūtiem rakstiem un iepriekšējām recenzijām. Secinājumi: Ņemot vērā pašreizējos publicētos datus, saprātīga pieeja būtu uzsākt šķidruma reanimāciju ar sabalansētiem kristaloīdiem. Pēc stabilizēšanas jāīsteno ierobežojoši šķidruma ievadīšanas un deanimācijas pasākumi. Šķidruma reakcijas hemodinamiskie rādītāji var palīdzēt šīs atbilstošās šķidruma terapijas “pielāgošanā”.Purpose of the Review: Intravenous fluid administration is key in the management of critically ill patients with sepsis and/or septic shock. This review will look into the evidence that supports the guidelines. The aim is to scrutinize what would be the right composition, strategy, and assessment, in terms of fluid therapy, in these patients. By improving our understanding on some aspects of fluid resuscitation, we will be able to better accomodate fluid administration to patients’ needs, and improve their clinical outcomes. Methods: MEDLINE, EMBASE, and Cochrane databases were screened for relevant articles, also reference lists from retrieved articles and previous reviews, were used. Conclusions: In view of current published data, a reasonable approach would be to initiate fluid resuscitation with balanced crystalloids. After stabilization, restrictive fluid administration and deresuscitation measures should be implemented. Hemodynamic indices of fluid responsiveness can help in the “tailoring” of this appropriate fluid therapy.