COVID-19 pacientu izmaiņas aknu rādītājos un to saistība ar hepatotoksisku medikamentu lietošanu.

Abstract

Ievads. SARS-CoV-2 infekcija turpina izplatīties. Nereti COVID-19 pacientiem konstatē izmaiņas aknu rādītājos. Zināmi vairāki iespējamie aknu bojājuma attīstības mehānismi - sistēmiska iekaisuma reakcija, hipoksija, tieša vīrusa ietekme uz aknu šūnām, kā arī medikamentu izraisīts bojājums. Pētnieciskā darba mērķis. Noteikt, vai COVID-19 pacientu ārstēšanā lietotie medikamenti palielina risku aknu bojājuma attīstībai. Metodoloģija. Retrospektīvā pētījumā analizēta 119 COVID-19 pacientu medicīniskā dokumentācija, izvērtējot klīniskos, laboratoriskos datus un nozīmēto terapiju. Pētījumā ietvertie pacienti ārstējušies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā laika posmā 2020.gada aprīlis-novembris. COVID-19 diagnoze apstiprināta ar SARS-CoV-2 PCR testu orofaringeālā iztriepē. Analizēta pacientu aknu funkcijas saistība ar lietoto terapiju. Pacienti dalīti grupās atkarībā no aknu funkcijas: normāla aknu funkcija (neizmainīts ALAT), izmainīta aknu funkcija (ALAT<3x pārsniedz normālās vērtības augšējo robežu (NAR)), aknu bojājums (ALAT≥3x pārsniedz NAR). Datu statistiskai analīzei pielietots MS Excel, IBM SPSS: Kruskola-Volisa, Pīrsona hī kvadrāta tests, Fišera ekzaktais tests un Spīrmena korelācijas analīze. Rezultāti. Vidējais pacientu vecums bija 60 (±14) gadi, 52.9% (n=63) bija sievietes. Iestājoties stacionārā 56.3% (n=67) pacientu bija normāla aknu funkcija, 31.9% (n=38) izmainīta aknu funkcija, bet 11.8% (n=14) ALAT līmeni nenoteica. Prehospitālajā etapā 89.1% (n=106) pacientu bija nozīmēti dažādi medikamenti, no kuriem statistiski nozīmīgu asociāciju ar izmainītu aknu funkciju iestājoties stacionārā uzrādīja tikai Paracetamolum, p=0.046. Hospitālajā etapā 27.7% (n=33) pacientu bija normāla aknu funkcija, 36.1% (n=43) izmainīta aknu funkcija, 13.4%(n=16) aknu bojājums, bet 22.7% (n=27) ALAT līmeni nenoteica. Statistiski nozīmīga asociācija ar aknu funkciju tika konstatēta sekojošiem stacionārā lietotiem medikamentiem: Diclofenac pacienti ar izmainītu aknu funkciju lietoja 39.5% (n=17) vs ar normālu aknu funkciju 12.1% (n=4); Ceftriaxonum 97.7% (n=42) vs 75.8% (n=25); Enoxaparinum 86% (n=37) vs 78.8% (n=26); Dexamethasonum 65.1% (n=28) vs 51.5% (n=17); Remdesivir 30.2%(n=13) vs 12.1% (n=4). Netika atrasta statistiski nozīmīga asociācija aknu funkcijai ar lietoto medikamentu skaitu stacionārā, p=0.424. Secinājumi. Ir vairāki COVID-19 pacientu aprūpē bieži lietoti medikamenti - Paracetamolum, Diclofenac, Ceftriaxonum, Enoxaparinum, Dexamethasonum, Remdesivir, kas palielina risku aknu bojājuma attīstībai. Lietoto medikamentu skaitam nav saistība ar aknu funkcijas izmaiņām. COVID-19 pacientiem nepieciešama aknu rādītāju kontrole un svarīga izvairīšanās no hepatotoksisko medikamentu lietošanas.Objectives. SARS-CoV-2 infection is continuing to spread around the world. Changes in liver function during COVID-19 have been reported commonly with some possible mechanisms, including direct viral effects on hepatic epithelial cells, systemic inflammatory response, hypoxia and hepatotoxic drugs. The aim of the research was to determine whether the drugs used to treat COVID-19 increase the risk of acute liver injury. Materials and Methods. The retrospective study analyzed the medical records of 119 COVID-19 patients who were treated in the Riga East Clinical University Hospital in the period of April-November 2020. The diagnosis of COVID-19 was confirmed by the SARS-CoV-2 PCR assay in oropharyngeal swabs. The relationship between patients' liver function and used drugs was analyzed. Patients were divided according to the liver function: normal liver function (unchanged ALT), altered liver function (ALT <3x ULN), liver injury (ALT≥3x ULN). MS Excel, IBM SPSS were used for data statistical analysis: Kruskall Wallis test,Pearson chi-square tests, Fisher's exact tests, Spearman correlation analysis. Results. The mean age of patients was 60(±14), 52.9%(n=63) were females. At baseline 56.3%(n=67) had normal liver function,31.9% (n= 38) have altered liver function and 11.8%(n=14)ALT was not tested. At the prehospital stage 89.1% (n = 106) of patients were received various drugs, of which only Paracetamolum was shown to have a statistically significant association with altered liver function on hospitalization, p = 0.046. At the hospital stage 27.7%(n=33)of patients had normal liver function,36.1%(n=43)had altered liver function,13.4%(n=16)had liver injury and 22.7%(n=27) ALT were not tested. A statistically significant association between drugs used in the hospital stage and different ALT groups was found in:Diclofenac–39.5%(n=17)of patients using it in group with altered liver function vs 12.1%(n=4) using it in group with normal liver function;Ceftriaxonum-97.7%(n=42) vs 75.8%(n=25);Enoxaparinum-86%(n=37) vs 78.8%(n=26);Dexamethasonum-65.1%(n=28) vs 51.5%(n=17);Remdesivir-30.2%(n=13) vs 12.1%(n=4). No statistically significant association and relationship were found between the groups of number of used drugs in the hospital stage and different ALT groups, p=0.424 and p=0.812. Conclusions. There are several drugs commonly used for COVID-19 patients - Paracetamolum, Diclofenac, Ceftriaxonum, Enoxaparinum, Dexamethasonum, Remdesivir, that increase the risk of developing liver injury. The number of used drugs is not related to changes in liver function. Patients with COVID-19 require monitoring of liver function tests and important avoidance of hepatotoxic drugs.