Sabiedrības izpratne par fizisko aktivitāšu ietekmi uz psihoemocionālo veselību.

Abstract

Kvalifikācijas darba nosaukums: Sabiedrības izpratne par fizisko aktivitāšu ietekmi uz psihoemocionālo veselību Aktualitāte: Statistikas dati liecina, ka Latvijā ir augsts psihiskās veselības aprūpes slogs. Vairāk kā puse Latvijas pieaugušo iedzīvotāju atzīmē, ka ikdienā izjūt sasprindzinājumu, stresu un nomāktību. (Grīnberga et al, 2019). Arvien vairāk pētījumu pierāda fizisko aktivitāšu labvēlīgo ietekmi uz psihoemocionālo veselību un man kā topošajai veselības sporta speciālistei, ir aktuāli uzzināt, kāda sabiedrībai ir izpratne par fizisko aktivitāšu ietekmi uz psihoemocionālo veselību un kā tā atšķiras pēc dzimuma, dažādām vecuma un izglītības līmeņa grupām, kā arī to vai psihoemocionālā veselība ir motivējošais faktors, lai nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm. Ņemot vērā, ka lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā nav pietiekams fizisko aktivitāšu apjoms, esmu ieinteresēta vairāk iedzīvotāju informēt par fiziskām aktivitātēm kā profilaktisku līdzekli ne tikai fizisku, bet arī psihisku slimību novēršanai Darba mērķis: Noskaidrot sabiedrības izpratni par fizisko aktivitāšu ietekmi uz psihoemocionālo veselību Pētījuma hipotēze: Sabiedrības izpratne par fizisko aktivitāšu ietekmi uz psihoemocionālu veselību ir nepietiekama un atšķirīga pēc dzimumu, dažādām vecuma un izglītības līmeņa grupām Pētījuma metodes: Pētījumā piedalījās 832 respondenti, no kuriem 83% bija sievietes un 17 % vīrieši. Pētījuma dalībnieki aizpildīja anonīmu aptaujas anketu, kura ietvēra 13 jautājumus Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Galvenās dominantes, kas respondentus motivē nodarboties ar fiziskām aktivitātēm ir ārējais izskats, fizisko darbaspēju uzlabošana un psihoemocionālā veselība. Sievietes biežāk kā vīrieši fiziskās aktivitātes izmanto kā līdzekli, lai uzlabotu savu psihoemocionālo veselību. Sievietēm kopumā ir nedaudz labāka izpratne par fizisko aktivitāšu ietekmi uz psihoemocionālo veselību. Izvirzītā darba hipotēze apstiprinājās daļēji. Sabiedrības izpratne par fizisko aktivitāšu ietekmi uz psihoemocionālu veselību ir nepietiekama un atšķirīga pēc dzimumu grupām, taču netika atrastas nozīmīgas atšķirības starp izglītības līmeņiem un vecuma grupām Atslēgvārdi: Psihoemocionālā veselība, fiziskās aktivitātesQualification thesis topic: Public understanding of the impact of physical activity on psycho-emotional health Relevance of the topic: Statistical data indicates that there is a high burden on mental health care in Latvia. More than half of the adult population in Latvia reports experiencing tension, stress, and dejection on a daily basis (Grīnberga et al., 2019). An increasing number of studies confirm the beneficial impact of physical activity on psycho-emotional health. As a future specialist in health sports, it is important for me to understand the public's perception of the effects of physical activity on psycho-emotional health and how this understanding differs by gender, age, and education level. Additionally, it is important to explore whether psychosocial health is a motivating factor for engaging in physical activity. Considering that most of the Latvian population does not engage in sufficient physical activity on a daily basis, I am interested in informing more people about physical activities as a preventive measure not only for physical but also mental health problems Aim of the study: To determine the public's understanding of the impact of physical activity on psycho-emotional health Research Hypothesis: The public's understanding of the impact of physical activity on psycho-emotional health is insufficient and varies by gender, age, and education level Research methods: A total of 832 respondents participated in the study, of which 83% were women and 17% were men. The participants completed an anonymous survey questionnaire, which included 13 questions Results: The main factors motivating respondents to engage in physical activity are external appearance, improvement of physical performance and psycho-emotional health. Women more frequently use physical activity as a means to improve their psychosocial health compared to men. Women generally have a slightly better understanding of the impact of physical activity on psycho-emotional health. The proposed hypothesis was partially confirmed. The public's understanding of the impact of physical activity on psychosocial health is insufficient and varies by gender, but no significant differences were found between education levels and age groups Keywords: physical activity, excercise, psycho-emotional health, mental health