Inovatīvs Latvijas sporta nozares stratēģiskās plānošanas modelis. Promocijas darbs
No Thumbnail Available
Date
2013
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Abstract
Sporta pirmsākumi meklējami senajā Grieķijā 776.gadā p.m.ē., kad Olimpiādes spēlēs Zevs dod iespēju uzvarēt paša izraudzītam atlētam. Grieķi ticēja, ka uzvarēja dievu izredzētie. Šodien sports ir pieejams ikvienam sabiedrības indivīdam un sportiskie sasniegumi netiek saistīti ar pārcilvēciskām spējām. Eiropas Sporta hartā, kas pieņemta 1992.gadā, definēts, ka ar sportu apzīmē visu veidu fizisku aktivitāti, kura ar neorganizētu vai organizētu piedalīšanos sekmē fiziskās un garīgās veselības, labsajūtas saglabāšanu vai uzlabošanu, sociālo attiecību veidošanu vai rezultātu sasniegšanu visu līmeņu sacensībās. Savukārt Latvijā leģitīmā aspektā, Sporta likumā skaidrots, ka sports ir visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sacensībās. Termina sports skaidrojums neatklāj tā ietekmi uz sabiedrību. Zināms, ka arvien vairāk cilvēku nodarbojas ar sportu, skatās sportu, lasa par sportu, apmeklē sporta pasākumus. Ar sportu nodarbojas ne tikai skolā un brīvajā laikā, šodien daudziem cilvēkiem tā ir arī profesija. Sports nozīmē ne tikai aktīvu līdzdalību, bet arī līdzi jušanu. Sports ir kļuvis arī par nopietnu mediju sastāvdaļu. Sports ir nozīmīga nozare, kurai ir nepieciešama vadīšana, lai kompleksi veicinātu sporta attīstību valstī. Sporta attīstība ir plānota, strukturēta un uz sasniegumiem balstīta pozitīvu izmaiņu veicināšana un attīstīšana organizācijas un personu uzvedībā (Eady, 1993). Stratēģiskās plānošanas nozīmība sporta nozarē ir neapšaubāma – sports ir pieaugošs sociāls un ekonomisks fenomens, kas rada nozīmīgumu ikvienas valsts solidaritātes un labklājības stratēģiskajos mērķos. Tāpēc ir svarīgi, lai valstij būtu skaidra un funkcionāla sporta stratēģija, balstīta uz valsts sektora īpatnībām, pievēršot īpašu uzmanību kontekstam, politikas ietekmei, darba spēka kvalitātēm un augsta līmeņa vadītājiem (Gedvilaite – Moan, Laskiene, 2010). Latvijā mērķtiecīga valsts līmeņa sporta nozares reglamentēšana ir aizsākusies 2002.gadā, kad tika pieņemts Sporta likums, kura mērķis ir noteikt sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī principus, kas ievērojami, iesaistoties starptautiskajā sporta kustībā. Latvijas valdība 2004. gadā apstiprināja Latvijas Sporta politikas pamatnostādnes (turpmāk tekstā – Pamatnostādnes), kuras ietver sporta politikas galvenos principus, mērķus un apakšmērķus, prioritātes, sasniedzamos politikas rezultātus un vēlamos rīcības virzienus to sasniegšanai. Šo pamatnostādņu īstenošanai izstrādāta Nacionālā sporta attīstības programma 2006. – 2012.gadam (turpmāk tekstā – Programma). Pamatnostādņu un Programmas īstenošanas termiņš tuvojas noslēgumam, , un, lai sekmīgāk plānotu nozares tālāku attīstību, nepieciešams izvērtēt šo plānošanas dokumentu ietekmi uz sporta attīstību Latvijā.
Description
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2008. gada līdz 2012. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2013. gada 17. janvārī plkst. 15.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Keywords
promocijas darbs, Latvijas sporta nozare, stratēģiskā plānošana
Citation
Luika, S. 2013. Inovatīvs Latvijas sporta nozares stratēģiskās plānošanas modelis: promocijas darbs: apakšnozare – sporta teorija un vēsture. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2013-01_pd