Mūzikas iesaistes saistība ar emociju regulācijas prasmēm jauniešiem.

Abstract

Pētījuma mērķis ir izpētīt, vai pastāv saistība starp mūzikas iesaisti un emociju regulācijas prasmēm jauniešiem. Indivīdi bieži izmanto mūziku kā mehānismu, lai rezonētu ar savām pašreizējām emocijām vai arī lai palīdzētu pārvaldīt savas emocijas. Jauniešiem mūzika palīdz ar viņu vispārējo labsajūtu, izraisot pozitīvas emocijas, pastiprinot sociālo piederību kā arī fizisko labsajūtu (Hu et al., 2021). Kopumā pētījumā piedalījās 191 jaunietis, no kuriem 28,27% (n = 54) bija vīrieši un-71,71% (n = 137) sievietes. Vīriešu vidējais dalībnieku vecums bija (M = 20,83 SD = 1,9) un sieviešu (M = 21,07 SD = 1,7). Pētījuma mērķa vecuma grupa bija jaunieši, vecumgrupā no 18 līdz 25 gadiem. Respondenti tika izvēlēti lietojot sniega pikas metodi un brīvprātīgi piekrita iesaistīties pētījumā. Lai kvantitatīvi novērtētu mūzikas iesaistes saistību ar emociju regulācijas prasmēm jauniešiem, tika izmantota Emociju regulācijas prasmju aptauja (Emotion Regulation Skills Questionnaire, ERSQ-27, Berking & Znoj, 2008; adaptāciju latviešu valodā veica Kristiņa-Everte, Paiča, Mārtinsone, 2019). Lai kvantitatīvi novērtētu mūzikas iesaisti, tika izmantota Mūzikas lietojuma aptauja (The Music USE Questionnaire (MUSE), Chin & Rickard, 2012). Pētījuma ietvaros tests tika adaptēts latviešu valodā. Tika veikts pilotpētījums nelielā izlasē un rezultāti norādīja, ka Kronbaha alfas analīzes iekšējās saskaņotības rezultāti daļēji saskan ar aptaujas autoru orģinālā testa rezultātiem. Pētījuma rezultāti parādīja, ka jaunieši visbiežāk iesaistās Mūzikas klausīšanās (Mdn = 5) aktivitātēs, savukārt Instrumentu spēle (M = 0,85) ir visretāk izmantotā mūzikas iesaistes aktivitāte. Emociju regulācijas prasme, kuru jaunieši izmanto visbiežāk ir Sevis atbalstīšana (Mdn = 3,40). Sievietēm ir statistiski nozīmīgi augstāki rādītāji Dejas un fizisko aktivitāšu skalā (Z = -2,16; P = 0,03). Vīriešiem ir augstāki Emociju regulācijas prasmju rādītāji Pieņemšanas (Z = -2,03), Tolerances izturēšanas (Z = -3,78) un Modifikācijas skalās (Z = -2,3; p < 0,05). Spīrmena korelācijas analīze norāda uz statistiski nozīmīgu vidēju saistību starp Mūzikas iesaisti un Emociju regulācijas prasmēm (rs = 0,28, p < 0,01).The aim of the study is to investigate whether there is a relationship between music engagement and emotion regulation skills in young people. Individuals often use music as a mechanism to resonate with their current emotions or to help manage their emotions. For young people, music helps with their overall well-being by evoking positive emotions, enhancing social belonging, and physical well-being (Hu et al., 2021). A total of 191 young people participated in the study, of which 28.27% (n = 54) were male and 71.71% (n = 137) were female. The mean age of male participants was (M = 20.83 SD = 1.9) and female participants was (M = 21.07 SD = 1.7). The target age group of the study was young people between the ages of 18 to 25. Respondents were selected using the snowball method and voluntarily agreed to participate in the study. To quantitatively assess the relationship between music engagement and emotion regulation skills in young people, the Emotion Regulation Skills Questionnaire (ERSQ-27, Berking & Znoj, 2008; adaptation in Latvian by Kristiņa-Everte, Paiča, Mārtinsone, 2019) was used. To quantitatively assess music engagement, the Music USE Questionnaire (MUSE), Chin & Rickard, 2012, was used. Music USE Questionnaire (MUSE) was adapted in Latvian as part of the study. A pilot study was conducted in a small sample and the results indicated that the internal consistency results of Cronbach's alpha analysis were partially consistent with the results of the original test by the survey authors. The results of the study showed that young people most often engage in Music Listening (Mdn = 5) activities, Instrument Playing (M = 0.85) is the most frequently used music engagement activity. The emotion regulation skill that young people use most often is Self-Support (Mdn = 3.40). Women have statistically significantly higher scores on the Dance and Physical Activity scale (Z = -2.16; P = 0.03). Men have higher scores on the emotion regulation skills Acceptance (Z = -2.03), Tolerance Endurance (Z = -3.78) and Modification (Z = -2.3; p < 0.05). Spearman correlation analysis indicates a statistically significant medium relationship between Music Engagement and Emotion Regulation skills (rs = 0.28, p < 0.01).