Depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu biežums, tā izmaiņas un saistītie faktori medicīnas personāla populācijā Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
No Thumbnail Available
Date
2025
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Ievads. 2020. gada 11. martā pasaulē tika izsludināta Covid-19 pandēmija. Jau pandēmijas sākumā bija redzams, ka medicīnas personāla psihiskā veselība, tātad arī veselības aprūpes sistēmas funkcionēšana, tiek būtiski negatīvi ietekmēta. Pandēmijas sākumposmā publicētie pētījumi bija šķērsgriezuma dizaina, un pētnieki atzīmēja bažas, ka psihiskās veselības stāvoklis dinamikā varētu pasliktināties. Ņemot vērā, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma jau pirms pandēmijas bija pakļauta vairākiem riskiem, ir svarīgi izvērtēt Latvijas medicīnas personāla psihiskās veselības dinamiku pandēmijas laikā un noteikt ar psihiskās veselības rādītāju izmaiņām saistītos faktorus – sociāldemogrāfiskos, darba vides un personību raksturojošos, īpašu vērību pievēršot pašcieņas nozīmei. Darba mērķis ir noteikt depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu biežumu Latvijas medicīnas personāla populācijā Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā, tā izmaiņas dinamikā un saistītos faktorus. Materiāli un metodes. Pētījuma uzbūvi veido kvantitatīvs šķērsgriezuma apsekojums ar turpmāku iekļauto personu sekojumu laikā septiņās datu ievākšanas kārtās (T0–T6). Pirmā datu ievākšanas kārta (T0) notika laikā no 2020. gada 28. aprīļa līdz 2020. gada 2. jūnijam. Otrā datu ievākšanas kārta jeb T1 notika trīs mēnešus pēc T0 (07.–09.2020.), T2 – sešus mēnešus pēc T0 (10.–12.2020.), T3 – 10 mēnešus pēc T0 (03.2021.), T4 – 13 mēnešus pēc T0 (06.2021.), T5 – 16 mēnešus pēc T0 (09.2021.) un T6 – 19 mēnešus pēc T0 (12.2021.). Pētījumā izmantota personu izdevīguma izlase. Izlases veidošanā pārstāvētas dažādas ārstniecības iestādes: ģimenes ārsta prakses, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, SIA “RSU Stomatoloģijas institūts”, III–V līmeņa stacionāri. Dalībai pētījumā tika uzrunāti ārsti, ārstu palīgi, māsas un cits medicīnas personāls. Pirmās kārtas datu ievākšana notika divos formātos – papīra formātā un elektroniskā formātā, apsekojuma datu ievākšana notika elektroniskā formātā. Sekojums laikā tika veikts tikai tiem respondentiem, kuri piedalījās pirmajā šķērsgriezuma apsekojumā un bija norādījuši savu kontaktinformāciju kā apstiprinājumu dalībai tālākā pētījumā ar elektronisku aptauju palīdzību. Pētījuma gaitā jauni pētījuma dalībnieki netika iekļauti. Pētījums notika ar pašaizpildāmas anketas palīdzību, kurā iekļauti jautājumi par sociāldemogrāfisko stāvokli, darba vides un personību raksturojošiem faktoriem, depresijas simptomu aptauja, ģeneralizētas trauksmes simptomu aptauja un pašcieņas aptauja. No aprakstošās statistikas metodēm tika izmantota mediānas, starpkvartiļu ranga, biežuma aprēķināšana, proporciju un šķērstabulu analīze. Atšķirību noteikšanai tika izmantots hī kvadrāta tests. Izredžu attiecības (odds ratio) un 95 % ticamības intervāls tika noteikts ar binārās loģistiskās regresijas analīzi. Incidence un izdzīvotība tika noteikta ar Kaplana-Meijera izdzīvotības funkciju. Lai identificētu faktorus, kas saistīti ar izredzēm attīstīties jauniem klīniski nozīmīgas depresijas un ģeneralizētas trauksmes gadījumiem, tika lietots vispārinātais lineārais jauktais modelis. Pētījuma datu apstrādei tika izmantota statistikas datorprogrammas IBM SPSS 29. versija un Jamovi 4.1 versija. Rezultāti aprakstīti pēc STROBE vadlīnijām. Rezultāti. Datu analīzē tika iekļauti 844 respondenti no pirmās pētījuma kārtas. Covid- 19 ārkārtējās situācijas sākumā Latvijā klīniski nozīmīgu depresijas simptomu izplatība pētījuma izlasē ir 24,9 % (n = 208) un klīniski nozīmīgu ģeneralizētas trauksmes simptomu izplatība pētījuma izlasē ir 17,3 % (n = 145). Samērojot klīniski nozīmīgu depresijas simptomu izredžu attiecības pēc sociāldemogrāfiskajiem un darba vides faktoriem, jaunāks vecums, augstāks izglītības līmenis, darbs ģimenes ārsta praksē un lielāks darba stundu skaits ir saistīts ar lielākām klīniski nozīmīgu depresijas simptomu izredzēm. Samērojot klīniski nozīmīgu depresijas simptomu izredžu attiecības pēc personības faktoriem, lielākas klīniski nozīmīgu depresijas simptomu izredzes ir medicīnas personālam ar zemu pašcieņu, izjustām nepatīkamām emocijām darba vidē un hobija neesamību. Samērojot klīniski nozīmīgu ģeneralizētas trauksmes simptomu izredžu attiecības pēc sociāldemogrāfiskajiem un darba vides faktoriem, jaunāks vecums, sieviešu dzimums, lielāks darba stāžs, darbs ģimenes ārsta praksē un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, lielāks darba stundu skaits ir saistīts ar lielākām klīniski nozīmīgu ģeneralizētas trauksmes simptomu izredzēm. Samērojot klīniski nozīmīgu ģeneralizētas trauksmes simptomu izredžu attiecības pēc personības faktoriem, lielākas klīniski nozīmīgu depresijas simptomu izredzes ir medicīnas personālam ar zemu pašcieņu un izjustām nepatīkamām emocijām darba vidē. Klīniski nozīmīgu depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu izplatības pieaugumam novērojama saistība ar Covid-19 infekcijas saslimstības rādītājiem. Klīniski nozīmīgu depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu prevalences pieaugums pret izejas datiem ir vērojams sešus mēnešus pēc pirmās Covid-19 ārkārtējās situācijas sākuma (attiecīgi p < 0,001; 0 < 0,001). Pētījuma datu ievākšanas laikā depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu izplatība neatgriezās izejas datu līmenī. 19 mēnešu kopējā kumulatīvā klīniski nozīmīgu depresijas simptomu incidence pētījuma izlasē ir 48,0 %. 19 mēnešu kopējā kumulatīvā klīniski nozīmīgu ģeneralizētas trauksmes simptomu incidence pētījuma izlasē ir 43,0 %. Lielāks vecums ir saistīts ar mazāku depresijas simptomu attīstības risku. Pētījuma dalībniekiem 2. līmeņa un augstāka izglītība ir saistīta ar 30,0 % zemāku depresijas simptomu attīstības risku. Darbs ģimenes ārsta praksē ir saistīts ar 89,0 % lielāku risku, savukārt darbs stomatoloģijā ir saistīts ar 43,0 % mazāku depresijas simptomu attīstības risku nekā darbs stacionārā un NMPD. Vīriešiem depresijas simptomu attīstības risks ir par 25,0 % mazāks nekā sievietēm. Respondentiem, kuriem ir zema pašcieņa, ir par 82,0 % lielāks risks klīniski nozīmīgu depresijas simptomu attīstībai nekā respondentiem ar augstu pašcieņu un par 61,0 % lielāks risks nekā respondentiem ar vidēju pašcieņu. Respondentiem, kuri darba vidē izjūt vairāk patīkamu emociju, ir par 28,0 % mazāks klīniski nozīmīgu depresijas simptomu attīstības risks nekā respondentiem, kuri darba vidē neizjūt patīkamas emocijas. Respondenti, kuri darba vidē izjūt dusmas un distresu, ir 29,0 % lielāks klīniski nozīmīgu depresijas simptomu attīstības risks. Ar ģeneralizētas trauksmes simptomu attīstības risku medicīnas personāla populācijā ir saistīts dzimums un darba vieta. Vīriešiem ir par 33,0 % mazāks risks ģeneralizētas trauksmes simptomu attīstībai nekā sievietēm. Darbs ĢĀP ir saistīts ar 93,0 % lielāku ģeneralizētas trauksmes simptomu attīstības risku nekā darbs stacionārā un NMPD. Darbs Stomatoloģijā ir saistīts ar 55,0 % zemāku risku ģeneralizētas trauksmes simptomu attīstībai nekā darbs stacionārā un NMPD. Respondentiem, kuriem ir zema pašcieņa, ir par 75,0 % lielāka risks klīniski nozīmīgu ģeneralizētas trauksmes simptomu attīstībai nekā respondentiem ar augstu pašcieņu un par 44,0 % lielāks risks nekā respondentiem ar vidēju pašcieņu. Respondenti, kuri darba vidē izjūt dusmas un distresu, ir par 40,0 % lielāks klīniski nozīmīgu ģeneralizētas trauksmes simptomu attīstības risks. Secinājumi. Klīniski nozīmīgu depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu izplatība medicīnas personāla populācijā Covid-19 pirmās ārkārtējās situācijas sākumā Latvijā ir augsta un dinamikā pieaug. Klīniski nozīmīgu depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu incidence medicīnas personāla populācijā Covid-19 pandēmijas laikā ir augsta un ir saistīta ar Covid-19 infekcijas izplatības izmaiņām. Pazemināta pašcieņa, darba vidē izjustas nepatīkamas emocijas, jaunāks vecums, sieviešu dzimums, darbs ģimenes ārsta praksē un vairāk nekā 40 darba stundas nedēļā ir klīniski nozīmīgu depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu riska faktori medicīnas personāla populācijā Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā.
Description
Promocijas darbs izstrādāts RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedrā, Latvijā. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2025. gada 31. martā plkst. 15.00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātē, un attālināti, tiešsaistes platformā Zoom.
Keywords
promocijas darba kopsavilkums, depresija, trauksme, pašcieņa, medicīnas personāls, ārsti, māsas, Covid-19
Citation
Valaine, L. 2025. Depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu biežums, tā izmaiņas un saistītie faktori medicīnas personāla populācijā Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – citas klīniskās medicīnas apakšnozares (psihoterapija). Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2025-03_pdk