Depresijas simptomu saistība ar patoloģiskām personības iezīmēm jauniešiem Covid-19 pandēmijas laikā.

Abstract

Pētījuma mērķis bija noteikt pastāvošas saistības starp patoloģiskām personības iezīmēm (neirotismu un kompulsivitāti) un depresijas simptomiem jauniešiem Covid-19 pandēmijas laikā un veikt pētījumu. 2020. gadā tika veikts pētījums, kura rezultāti liecināja to ka COVID-19 pandēmija laikā, depresijas vispārējais īpatsvars ir pieaudzis 7 reizes, kam būtu jāpievērš lielāku uzmanību (Notivol, et al., 2020). Kā arī pētījumā tika atklāts, ka jaunieši ar augstu neirotismu, savā ikdienas dzīvē, vairāk piedzīvo negatīvo ietekmi no apkārtējas vides, un pievērš lielāku uzmanību informācijai, kas saistīta ar COVID-19 (Kroencke, Geukes, Utesch, Kuper, & Back, 2020). Pētījuma ietvaros tika izvirzītas divas hipotēzes - pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp kompulsivitātes (pedantisms un perfekcionisms) un depresijas simptomu rādītājiem jauniešu grupā Covid-19 pandēmijas laikā kā arī - pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp neirotismu (emocionalitāte, emocionālā labilitāte, depresivitāte, trauksmainība, neatlaidības trūkums) un depresijas simptomu rādītājiem jauniešu grupā Covid-19 pandēmijas laikā. Pētījuma piedalījās 60 krieviski runājošie respondenti vecumā grupā no 18 līdz 30 gadiem (M = 25,5; SD = 5,7). Pētījuma dalībnieku iekļaušanas kritēriji : vecums no 18 līdz 30; dzimta valoda - krievu valoda. Pētījuma tiek izmantots Latvijas Klīniskais personības tests krievu valodā, kurš iekļāva sevī 500 jautājumu (testa autori - V.Perepjolkina, J.Koļesņikova, K.Mārtinsone, A.Stepens, 2020), tālākā analīzē iekļaujot neirotisma un kompulsivitātes skalas. Dati tika ievākti sākot ar Marta vidu (2021), un beidzot ar Mija sākumu (2021). Veicot Pīrsona korelācijas koeficienta aprēķinus, tika secināts, ka pastāv staistiski nozīmīgas saistības starp depresijas simptomu skalu un neatlaidības trūkumu, kam pastāv statistiski nozīmīga vidēja korelācija (r= 0,63**; p<0,001),starp trauksmainību un depresijas simptomiem pastāv statistiski nozīmīga vidēja korelācija (r= 0,75**; p<0,001), depresivitāti un depresijas simptomiem pastāv statistiski nozīmīga augta korelācija (r= 0,85**; p<0,001). Tika secināts, ka pastāv statistiski nozīmīga, pozitīva saistība starp depresijas simptomiem ar depresivitātes personības iezīmes rādītajiem kā ari ar trauksmainību, emocionālo labilitāti un neatlaidības trūkumu, kas raksturo neirotismu.The aim of the study was to determine the association between pathological personality traits (neuroticism and compulsive disorder) and depressive symptoms in adolescents during the Covid-19 pandemic and to conduct a study. A study was conducted in 2020 that showed that during the COVID-19 pandemic, the overall rate of depression increased 7-fold, which should be given more attention (Notivol, et al., 2020). The study also found that young people with high neuroticism experience more negative effects of the environment in their daily lives and pay more attention to information related to COVID-19 (Kroencke, Geukes, Utesch, Kuper, & Back, 2020) Two hypotheses were made in the study - there is a statistically significant relationship between the indicators of compulsivity (pedantry and perfectionism) and depressive symptoms in a group of young people during the Covid-19 pandemic and - there is a statistically significant relationship between neuroticism (emotionality, emotional lability, depression, anxiety, persistence) and depressive symptoms in young people during the Covid-19 pandemic. The study involved 60 Russian-speaking respondents aged 18 to 30 (M = 25.5; SD = 5.7). Criteria for inclusion of study participants: age from 18 to 30; native language - Russian. The research uses the Latvian Clinical Personality Test in Russian, which included 500 questions (test authors - V.Perepjolkina, J.Koļesņikova, K.Martinsone, A.Stepens, 2020), including further analysis of neuroticism and compulsivity scales. Pearson correlation coefficient calculations showed that there was a statistically significant relationship between the depressive symptom scale and lack of persistence, with a statistically significant mean correlation (r = 0.63 **; p <0.001), and a statistically significant relationship between anxiety and depressive symptoms. Moderate correlation (r = 0.75 **; p <0.001), there is a statistically significant high correlation between depression and depressive symptoms (r = 0.85**; p <0.001). It was concluded that there is a statistically significant, positive association between depressive symptoms and depressive personality traits, as well as anxiety, emotional lability, and lack of persistence in neurotyping.