Augstas kvalifikācijas sporta spēļu tiesnešu sagatavošanas procesa optimizēšana. Promocijas darbs
No Thumbnail Available
Date
2014, 2013 (printed)
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Abstract
Sporta nozarē būtiski pieaug tiesāšanas nozīme, īpaši tajos sporta veidos (tostarp arī sporta spēlēs), kuros nav stingru objektīvu kritēriju, lai novērtētu sportistu darbību. Sporta spēļu speciālistu viedokļi par tiesnešu darbības kvalitātes galvenajiem un noteicošajiem faktoriem atšķiras. Tiesneša darbības pamati ir labas noteikumu zināšanas un tiesnešu komandas vienota noteikumu interpretācija (izpratne). Svarīga ir tiesnešu savstarpējā sadarbība un palīdzība partnerim(-iem), jo spēles laikā laukumā strādā vairāk nekā viens tiesnesis. Noteikumu piemērošanas precizitātē būtiski, lai pareizs ir ne vien lēmums, bet arī tā pamatojums. Ja dažādi tiesneši sasniedz šos divus pareizības līmeņus, viņus var raksturot kā saskaņotus. Tā kā sporta spēļu tiesāšana ir nodarbe, kurā vienmēr iesaistīts liels skaits cilvēku (spēlētāji, treneri, tiesnešu komanda), turklāt katrs no viņiem – atšķirīga, daudzšķautņaina personība, tad būtiska nozīme ir tam, kā notiek visu ar sacensībām saistīto dalībnieku savstarpējā komunikācija (valodas prasmes, balss, svilpes izmantošana, kustības, žesti). Sporta spēļu tiesnešiem jāpieņem lēmumi apstākļos, kad spiediens nāk no spēlētājiem, treneriem, skatītājiem un plašsaziņas līdzekļiem. Tiesneši arī pieņem lēmumus saskaņā ar laika spiedienu un dažādu skatīšanās pozīciju. Tādējādi tiesāšana ir sarežģīta lēmumu pieņemšanas darbība, kurā nepieciešamība iejaukties nav pašsaprotama vai acīmredzama vairumā gadījumu. Šādos apstākļos tiesneši bieži paļaujas uz vērtējošu heiristiku un stereotipiem. Neskatoties uz strauju tehnisko progresu, joprojām ir virkne sporta veidu, kuros sportisko darbību novērtēšana notiek tikai tiesnešu subjektīvo lēmumu līmenī. Šos subjektīvos lēmumus ietekmē daudzi faktori, taču pats svarīgākais no tiem ir viņu sagatavotība tiesnešu darba izpildei. Jo augstāks ir sagatavotības līmenis, jo mazāk tiesneši kļūdās, līdz ar to arī objektīvāk novērtē sportistu darbību (Маркелов, 2010). Speciālajā literatūrā par sporta tiesnešiem jēdziens ‘’kvalificēts’’ tiek lietots kā sinonīms jēdzienam ‘’profesionāls’’, tajā ietverot gan elementāru sagatavotību konkrētā sporta veida spēļu tiesāšanai (ekipējums, inventārs), gan attīstītu psiholoģisko iezīmju kopumu. Profesionālisms tiek traktēts kā izpratne par to, ka katram tiesnesim ir jābūt spēles nozīmīgākajam vēstnesim kā laukumā, tā sabiedrībā. Sportā, un tiesāšanā kā svarīgā tā sastāvdaļā, vairums ir tādu situāciju, kurās nepieciešams liels reakcijas ātrums un tā uzlabošana par vienu desmitdaļu vai pat simtdaļu ir ļoti nozīmīga. Lai attīstītu reakcijas ātrumu, galvenā metode ir vingrinājuma atkārtota izpilde. Reakcijas ātrums pats par sevi ir iedzimta spēja, bet kopējo reakcijas laiku var uzlabot ar praksi. Tiesnešiem ieteicams attīstīt anticipāciju (anticipation - spēja nojaust, paredzēt) - stratēģiju, ko izmanto sportisti, lai samazinātu laiku, kas nepieciešams reaģēšanai uz stimulu. Tiesnešiem nepieciešamo profesionālo īpašību kompleksā ietilpst redzes analizatora funkcionālās spējas, izvēles reakcijas un tās komponentu ilgums, intelektuālās un profesionālās darbības noturīgums, kā arī šo rādītāju dinamika fiziskas slodzes laikā. Tie arbitri, kuriem ātrās selektīvās uztveres līmenis ir augstāks, ir veiksmīgāki (ienākošās informācijas vienlaicīga apstrāde, vairāk precīzu novērtējumu un lēmumu). Sekmīgai tiesāšanai atsevišķi komponenti vispārējā intelektuālajā kapacitātē nepieciešami vismaz vidējā līmenī vai virs vidējā līmeņa. Tiesnešu profesionālās meistarības rādītāji ir objektivitāte, atbildība, pašapziņa, koncentrēšanās, uzmanība, operatīvā atmiņa, spēja pārvarēt spriedzi u. c. iezīmes. Tās ir gan ģenētiski iedzimtas, gan arī dzīves un darbības laikā iegūtas, attīstītas. Tiesnesis savā jomā var gūt sekmes tikai ar mērķtiecību un augstu motivāciju. Viens no būtiskajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēka veiksmi visās dzīves jomās, ir emocionālā inteliģence. Tiesnešiem sportā ļoti svarīgi ir attīstīt prasmi apzināties savu psihisko stāvokli, regulēt uztraukumu, veicināt pašpārliecinātību, attīstīt iztēli, paaugstināt uzmanības koncentrēšanas spējas un mērķu izvirzīšanas prasmes. Svarīgs priekšnoteikums, realizējot tiesneša lomu, ir finanšu stabilitāte. Tas ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē tiesnešu neatkarību un attieksmes objektivitāti. Sportistu prasmju līmenis bieži vien ievērojami pārsniedz tiesnešu sagatavotības līmeni. Tāpēc tiesnešu veiktspējas paaugstināšana viņu profesionālās izaugsmes dažādos posmos ir tikpat svarīga kā sportistu meistarības uzlabošana - specializētu kritēriju attiecināšana un pielietošana gan atlasē, gan profesionālajā sagatavošanā lielā mērā nosaka sacensību norises efektivitāti. Diemžēl realitātē tiesnešu gatavošanas prakse būtiski atšķiras no sportistu sagatavošanas. Arbitru mācību process norit ar pārtraukumiem, viņus galvenokārt māca īslaicīgos semināros, visbiežāk – tieši pirms sacensībām; pārējā laikā tiesnešiem savas sagatavotības līmenis jāuztur vai jāpaaugstina patstāvīgi. Semināru norises metodikai nav pietiekama zinātniskā pamatojuma. Tāpēc ļoti būtiska ir katra indivīda gatavība arvien bagātināt savu personību, uzlabot savas zināšanas un prasmes, izpratne par mūžizglītības nozīmīgumu un spēja mācīties arī patstāvīgi. Paaudžu pēctecība tiesāšanas jomā tiek veicināta, izmantojot mentoringu – pieredzējušo un topošo arbitru sadarbību, tādējādi kuratori palīdz jaunajiem talantiem ātrāk apgūt profesionālos noslēpumus. Tiecoties uz starptautisko līmeni, obligātas ir svešvalodu zināšanas. Mācību procesā pozitīvi emocionāli pārdzīvojumi sekmē jaunu zināšanu apguvi. Saskatot zināšanu apguvē personīgu jēgu, tiek gūts emocionāls gandarījums, kas dod impulsu jaunai, augstāka līmeņa intelektuālai darbībai. Tā kā tiesāšana ir vairāku cilvēku sadarbība, komandas darbs, arī tiesnešu mācību procesā tiek pielietoti komandas saliedēšanas un komunikācijas uzlabošanas instrumenti. Konstruktīvā kriticisma principi noder, lai izteiktu kritisku viedokli tādā veidā, kas palīdz kritikas saņēmējam sadzirdēt un ņemt vērā sacīto. Sporta spēļu tiesnešiem obligāti attīstāma īpašība ir spēja analizēt; jāpilnveido arī pašvērtējuma pieredze. Kritiskās domāšanas metode pielietojama gan savas līdzšinējās darbības izvērtējumā, gan jaunu zināšanu apguvē. Izkristalizējot konkrētas īpašības, spējas un kompetences, kas nepieciešamas sporta spēļu tiesnešu profesionālās darbības nodrošināšanai, tās kā būtiskākos faktorus iespējams apvienot speciālā modelī, kurš atspoguļo tiesnešu sagatavošanu un veiktspējas optimizēšanu. Disertācijas darbā ir veikts apjomīgs zinātniskās literatūras apskats un autora pieredzes apkopojums, teorētiskajā daļā ilustrējot sporta spēļu tiesneša specifiku. Praktiskais pētījums un eksperimentālā daļa ietver augstas kvalifikācijas sporta spēļu tiesnešus raksturojoša modeļa izveidi, metodiskā satura izstrādi svarīgāko īpašību attīstīšanai un izstrādātā treniņu metodiskā satura efektivitātes pārbaudi, pielietojot specializētas datorprogrammas un trenažierus.
Description
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2009. gada līdz 2013. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2014. gada 4. februārī plkst. 15.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Keywords
promocijas darbs, augstas kvalifikācijas sporta spēļu tiesneši, tiesnešu darbības efektivitāte, psihofizioloģiskie rādītāji, izvēles reakcija
Citation
Līcis, R. 2014. Augstas kvalifikācijas sporta spēļu tiesnešu sagatavošanas procesa optimizēšana: promocijas darbs: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2014-03_pd