Vecmāšu un sieviešu pieredze par savstarpējo komunikāciju dzemdību laikā

Abstract

Nosaukums: Vecmāšu un sieviešu pieredze par savstarpējo komunikāciju dzemdību laikā. Ievads: Efektīva komunikācija starp veselības aprūpes sniedzēju un pacientu var mazināt nevajadzīgu trauksmi un veicināt dzemdības ar pozitīvu pieredzi. 2023. gadā Slimību profilakses un kontroles centrs apkopoja datus par dzemdību pieredzi, kas kopumā liecina par pozitīvu dzemdību pieredzi, taču pilotaptaujas dati liecina, ka 13% sieviešu ir cietušas no fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības, kas ir diezgan satraucoši. Ņemot vērā šos rādītājus ir skaidrs, ka ir nepieciešama turpmāka un padziļinātāka izpēte par dzemdību pieredzi. Pētījuma mērķis: Noskaidrot vecmāšu un sieviešu pieredzi par savstarpējo komunikāciju dzemdību laikā. Pētījuma jautājums: Kāda ir vecmāšu un sieviešu savstarpējā pieredze par komunikāciju dzemdību laikā? Pētījuma dizains: Kvalitatīvs pētījuma dizains, fenomenoloģiskā analīze. Metodes un instruments: Pētījuma datu iegūšanai izmantota pētījuma autores patstāvīgi izstrādāta, daļēji strukturēta intervija. Kopumā pētījumā piedalījās 8 respondenti - 4 sievietes un 4 vecmātes. Iegūto datu transkribēšana un kodēšana veikta pēc Brauna un Klārka aprakstītās tematiskās satura analīzes metodes (Sundler et.al., 2019; Braun and Clarke, 2006). Rezultāti: Lielākoties vecmātēm komunikācija dzemdību laikā asociējas ar savstarpējo uzticēšanos, ko pavada abpusēja cieņa un, kas, savukārt veido efektīvu sadarbību starp sievieti un vecmāti dzemdību laikā. Sievietes no neverbālās komunikācijas kā visnoderīgāko tieši atzīmē pieskārienus, savukārt, acu skatienu dzemdību laikā viņas atzīst kā mazāk noderīgu. Savukārt vecmātes pieskārienus un acu kontakta uzturēšanu dzemdībās uzsver kā vienlīdz nozīmīgus. Lielākā daļa sieviešu uzsvēra to, ka vecmātes patstāvīga klātbūtne, uzmanība un arī nesteidzīga klātbūtne ir būtiski faktori, kas ļauj saglabāt mieru un spēju izturēt sarežģītos brīžus dzemdību procesā. Secinājumi: Pētījums sniedz ieskatu vairāku sieviešu un vecmāšu pieredzē par savstarpējo komunikāciju dzemdību laikā. Komunikācijai jābūt ne tikai informatīvai, bet arī cieņpilnai, atbalstošai un empātiskai, jo tā palīdz veidot uzticību, veicina mieru un līdzdalību, samazina trauksmi un dzemdību pieredzi, tādējādi veicinot dzemdības ar pozitīvu pieredzi. Tas ir priekšnosacījums drošai un pozitīvai dzemdību videi. Bakalaura darba apjoms: 45 lpp., 1 attēls un 5 pielikumi.Title: Midwives’ and women’s experiences of mutual communication during childbirth. Relevance: Effective communication between healthcare providers and patients can reduce unnecessary anxiety and contribute to a positive childbirth experience. In 2023 the Centre for Disease Prevention and Control compiled data on childbirth experiences, which overall reflected positive experiences. However, pilot survey data showed that 13% of women had experienced physical, verbal or emotional abuse- an alarming figure. The statistics indicate a clear need for further and more in-depth research into childbirth experiences. Research aim: To explore midwives’ and women’s experiences of mutual communication during childbirth. Research question: What are the mutual experiences of midwives’ and women regarding communication during childbirth? Research design: A qualitative study using phenomenological analysis. Research methods: A semi-structured interview, independently developed by the author, was used for data collection. The study included 8 participants- 4 women and 4 midwives. Data transcription and coding were carried out using thematic content analysis methods (Sundler et.al., 2019; Braun and Clarke, 2006). Results: For midwives, communication during childbirth is primarily associated with mutual trust, accompanied by reciprocal respect, which in turn fosters effective cooperation between the woman and midwife. Among non-verbal communication methods, women found touch to be the most helpful, while eye contact was considered less useful during childbirth. In contrast, midwives emphasized both touch and eye contact as equally important. Most women highlighted that the midwife’s continuous presence, attentiveness and unhurried demeanour were crucial factors in maintaining calm and enduring the difficult moments of the birthing process. Conclusions: The study provides insight into the experiences of several women and midwives regarding mutual communication during childbirth. Communication should be not only informative but also respectful, supportive and empathetic, as it helps build trust, promotes calmness and participation, reduces anxiety and enhances the overall childbirth experience. This is a prerequisite for a safe and positive childbirth environment. Bachelor thesis length: 45 pages, 1 figure un 5 appendices.