Romantisko partnerattiecību saistība ar attieksmi pret novecošanos vidējā vecuma pieaugušajiem

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija izpētīt romantisko partnerattiecību apmierinātības saistību ar attieksmi pret novecošanos vidējā vecuma pieaugušajiem Latvijā. Pētījums balstīts biopsihosociālajā novecošanās pieejā (World Health Organization, 2015) un sociālā atbalsta teorijā (Cohen & Wills, 1985), kā arī jaunākajos pētījumos, kas uzsver partnerattiecību kvalitātes nozīmi emocionālajā labklājībā un veselīgā novecošanā (Abreu-Afonso et al., 2021; Wurm et al., 2017). Šajā pētījumā tika izvirzīti trīs pētnieciskie jautājumi. Pirmais jautājums vērsts uz to, vai adaptētās versijas paru attiecību apmierinātības novērtēšanas instrumenta CSI-32 rādītāji atbilst oriģinālās versijas psihometriskajām normām. Otrais jautājums paredz noskaidrot, vai pastāv saistība starp partnerattiecību apmierinātību un attieksmi pret novecošanos vidējā vecuma pieaugušo vidū. Savukārt trešā jautājuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv atšķirības attieksmē pret novecošanos starp tiem respondentiem, kuri ir apmierināti savās romantiskajās attiecībās, un tiem, kuri nav apmierināti. Pētījuma izlasi veidoja 319 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 65 gadiem (75% sieviešu), kuri šobrīd atrodas romantiskās partnerattiecībās. Tika izmantota demogrāfiskā anketa, Attieksmes pret novecošanos skala (Ulmane & Perepjolkina, 2020) un CSI-32 (Funk & Rogge, 2007). Rezultāti atklāja augstu instrumentu iekšējo uzticamību, kā arī statistiski nozīmīgu pozitīvu saistību starp partnerattiecību apmierinātību un pozitīvāku attieksmi pret novecošanos. Secināts, ka romantisko attiecību kvalitāte ir statistiski nozīmīga saistība ar attieksmi pret novecošanos, uzsverot nepieciešamību sabiedrībā attīstīt attiecību izglītības un psihoemocionālās labklājības veicināšanas iniciatīvas. Iegūtie rezultāti sniedz pamatu turpmākai preventīvu un izglītojošu programmu attīstībai, kas vienlaikus varētu stiprināt gan veselīgu novecošanās uztveri, gan partnerattiecību stabilitāti Latvijā.The aim of this bachelor’s thesis was to examine the association between satisfaction in romantic relationships and attitudes toward aging among middle-aged adults in Latvia. The study was based on the biopsychosocial approach to aging (World Health Organization, 2015) and the social support theory (Cohen & Wills, 1985), as well as on recent research highlighting the importance of relationship quality for emotional well-being and healthy aging (AbreuAfonso et al., 2021; Wurm et al., 2017). Three research questions were formulated. The first addressed whether the psychometric indicators of the adapted Latvian version of the Couples Satisfaction Index (CSI32) correspond to those of the original version. The second aimed to determine whether there is an association between romantic relationship satisfaction and attitudes toward aging among middle-aged adults. The third examined whether there are differences in attitudes toward aging between individuals who are satisfied or dissatisfied in their romantic relationships. The study sample consisted of 319 Latvian residents aged 40 to 65 (75% women), all of whom were currently in a romantic relationship. The data were collected using a demographic questionnaire, the Attitudes Toward Aging Scale (Ulmane & Perepjolkina, 2020), and the CSI-32 (Funk & Rogge, 2007). The results demonstrated high internal consistency of the instruments, as well as a statistically significant positive association between relationship satisfaction and more positive attitudes toward aging. It was concluded that relationship quality is significantly associated with attitudes toward aging, highlighting the societal need to promote relationship education and psychoemotional well-being. The findings may serve as a basis for developing preventive and educational programs that support both healthy aging and the stability of romantic relationships in Latvia.