Socrates. 2020, 2 (17)
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
Item Kultūras ietekmes kriminoloģiskie aspekti: ieskats kultūras kriminoloģijā(Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Kipāne, Aldona; Vilks, Andrejs; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, LatvijaMūsdienu kriminoloģija ir izteikti dinamiska un inovatīva zinātne, un savas izziņas lokā tā ietver aizvien jaunas jomas un virzienus. Kultūras kriminoloģija iezīmē jaunas īpašas perspektīvas, kā arī plašāku ievirzi, kas pēdējos gados parādījusies noziedzības un citu pretsabiedrisku parādību un to nosakošo faktoru izziņā. Kultūras kriminoloģijai ir teorētiska un praktiska nozīme noziedzības fenomena izpētē un jaunu pieeju konstruēšanā tās novēršanā. Noziedzība un noziedzības novēršanas subjekti var tikt uzskatīti arī par kultūras elementiem. Mūsdienu civilizācijā dažādās valstīs esošā kultūra, uzskati, paražas, reliģija un vērtības veido mūsdienu daudzveidīgo pasauli, kā arī eskalē kultūras konfliktus, turklāt var būt viens no faktoriem, kas nosaka kriminalitāti. Pašlaik ASV un daudzās citās valstīs notiek vandalisma akti, protesti, nemieri, masu nekārtības. Tas ir pietiekami jauns fenomens, kuram ir kulturoloģiskas, politiskas un kriminoloģiskas iezīmes. Tradicionālie kultūras un vēstures simboli tiek barbariski iznīcināti. Represīvi pasākumi un atbildība par vandalisma aktiem ir rets izpausmes veids. Kultūrvērtības var iegūt jaunu sabiedrisko vērtējumu ar kriminogēnu kontekstu.Item Operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu par faktiem izmantošana kriminālprocesā(Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Zanders, Ansis; Klāviņa, Gerda; Rīgas Stradiņa universitāte, LatvijaKriminālprocesa likumā noteiktais tiesiskais regulējums atļauj kriminālprocesā izmantot operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem [3, 127. pants]. Gan mūsdienās pastāvošais noziedzīgo nodarījumu internacionālais raksturs, gan apstāklis, ka noziedzīgie nodarījumi tiek izdarīti tā, ka arvien grūtāk pierādīt noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vainu, vienkārši izmantojot parastas kriminālprocesuālas metodes un līdzekļus, ir pamats arvien biežāk kriminālprocesā izmantot operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem. Veicot operatīvās darbības pasākumus, ļoti būtiski tiek ierobežotas to personu cilvēktiesības, attiecībā uz kurām šie pasākumi tiek veikti. Vienlīdz būtisks jautājums, veicot operatīvās darbības pasākumus, ir operatīvās darbības metožu neatklāšana. Abi šie aspekti ir būtiski, kriminālprocesā izmantojot operatīvās darbības pasākumu laikā iegūtās ziņas par faktiem. Šajā publikācijā tiek apskatīti normatīvajos aktos noteiktie priekšnosacījumi, lai operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem varētu izmantot kriminālprocesā, kā arī analizēti problēmjautājumi, kas saistīti ar šo ziņu izmantošanu kriminālprocesā.Item Description of the Concept of Medical Technologies and Devices in Latvia in the Context of Robotics(Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Palkova, Karina; Žukovs, Artūrs; Rīga Stradiņš University, LatviaNowadays one of the topical issues, from legal point of view, is technologies and robotics technologies and devices. Technologies and robotics technologies and devices have become dominant in various areas including business, banking sector and healthcare. Technologies influence every aspect of daily life of modern society at home and work. Technologies, considering development of robotics, have a huge potential to transform public and private sectors. They provide modern and safe levels of services in various forms. The impact of technologies and robotics technologies will grow over time [11]. The article is devoted to definition of legal study of technologies and medical technologies and correlation between particular definitions with the definition of robotics in Latvia. General conclusions related to legal study of the subject shows lack of correct definition of medical technologies and unclear understanding of robotics technologies, artificial intelligence based medical devices from medical care perspective.Item Importance of Legal Criteria for State Recognition: How Legitimate is State Recognition in International Law?(Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Chakhvadze, George ¹; Grasis, Janis ²; ¹ Ivane Javakhishvili Tbilisi State University, Georgia; ² Rīga Stradiņš University, Faculty of Law, LatviaThe article discusses some aspects of the recognition of states in international law. Taking into account current political situation in the world, the issue of state recognition at present is very important and topical. Recognition of new states is an act that can be performed by other states. Recognition of states is normally expressed by states addressing newly formed states and declaring the nature of their relationship with their government. Frequently the issue of state recognition is related to the mode of state origin. The article argues that during the collapse of colonial systems as the result of the demise of the Soviet Union, the institution of state recognition had certain specific, and such criteria are no longer applicable with respect to unitary states. It is shown that nowadays state recognition is still non-codified, and the practice of states is very diverse. Any act of foreign state recognition is justified unless it contradicts peremptory norms of international law. The Paper proposes the need for legal criteria for state recognition, because under current circumstances, the purpose of state recognition may not still be legitimate even when formal criteria of jus cogens norms are met. The introduction of such criteria would guarantee more credibility and sustainability in international relations.Item Policijas veiktās administratīvās aizturēšanas tiesiskums(Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Matvejevs, Aleksandrs; Daugavpils Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Tiesību katedra, LatvijaRakstā aplūkotas problēmas, kas saistītas ar administratīvās aizturēšanas procedūru piemērošanu kā līdzekli administratīvā procesa nodrošināšanai. Balstoties uz prakses analīzi, rakstā tiks atklāta virkne tiesību aktu nepilnību un izvirzīti konkrēti priekšlikumi to pilnveidošanai.Item “Public Administration” in the Latvian and Ukrainian Administrative and Legal Traditions(Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Agapova, Elena ¹; Palkova, Karina ²; ¹ M. S. Bokarius Kharkiv Research Institute of Forensic Examinations, Ukraine; ² Faculty of Law, Rīga Stradiņš University, LatviaPublic administration has been studied in this article from the position of administrative and legal science. The implementation of great contribution in the formation of “Public administration” theory by American law schools, which have provided a basis of modern scientific approaches, has been emphasised by the Author. During the analysis of Ukrainian and Latvian scientists’ approaches remarks on understanding of public administration, strong connection between administrative law and public administration has been revealed by the Authors. It has been established that both Latvian and Ukrainian administrative law scientists have similar approaches to understanding public administration. It has been identified as the form of realisation of the executive branch of governmental power. The functioning of public administration in the Republic of Latvia is based on the principles of the rule of law. The Author stresses that Ukraine, during holding on the reform of public administration, applies SIGMA recommendations (Support for Improvement in Governance and Management in Central and Eastern European Countries). The efficiency of the SIGMA programme in Ukraine has been proved, within the framework of which Ukrainian legislation has been brought into line and new laws have been adopted (the Law of Ukraine On Civil Service, the Law of Ukraine On Administrative Procedure). It is concluded that administrative law is one of the main tools through which public administration is carried out in the Republic of Latvia and Ukraine.Item Slepenu izmeklēšanas metožu lietošanas principu attiecināmība uz likumā “Par policiju” paredzētā kontrolpirkuma izpildi(Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Grinciuns, Mārcis; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, LatvijaRakstā tiek pētīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pausto slepeno izmeklēšanas metožu (undercover operations) izpildes principu attiecināmība uz likumā “Par policiju” noteiktā kontrolpirkuma (turpmāk rakstā – policijas kontrolpirkums) izpildi. Policijas kontrolpirkums galvenokārt tiek veikts, lai atklātu administratīvos pārkāpumus, kuru izskatīšana nav piekritīga ECT, jo Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk rakstā – Konvencija) 6. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu paredzētas apsūdzētajiem krimināllietās [1, angļu valodas versija]. Taču atsevišķos gadījumos arī administratīvais pārkāpums (vai disciplinārpārkāpums) var būt piekritīgs ECT kompetencei – tas atkarīgs no tā, kāda rakstura pārkāpums tiek izmeklēts un kāds sods par tā izdarīšanu paredzēts. ECT ir definējusi trīs kritērijus, pēc kuriem tā vērtē, vai pārkāpums atbilst krimināla pārkāpuma būtībai un ir piekritīgs Konvencijas 6. pantam. Aktuāls ir jautājums, vai likumpārkāpumi, kuru izmeklēšanā ir paredzēts izmantot policijas kontrolpirkumu, ir piekritīgi Konvencijas 6. pantam, un, ja tā, vai policijas kontrolpirkuma normatīvais regulējums ir atbilstošs ECT paustajiem slepenu izmeklēšanas metožu lietojuma principiem (nosacījumiem).Item Valsts kases kontos ilgstoši uzglabāti naudas atlikumi izbeigtajos kriminālprocesos(Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Siliņš, Austris; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, LatvijaLatvijā pēc kriminālprocesu izbeigšanas tiesībsargājošo iestāžu deponēto līdzekļu kontos tiek ilgstoši uzglabāti naudas atlikumi, kurus tiesiskā regulējuma dēļ nav iespējams novirzīt paredzētajam mērķim, proti, atdot naudas devējam vai ieskaitīt šos naudas līdzekļus valsts budžetā. Kā viens no drošības līdzekļu veidiem kriminālprocesā tiek piemērota drošības nauda. Drošības nauda tiek izraudzīta arī likumā minētajos gadījumos, kad lemj par apcietinājuma piemērošanu. Kriminālprocesa laikā izņemto naudu un drošības naudu ieskaita tiesībsargājošo iestāžu deponēto līdzekļu kontos. Tiesībsargājošās iestādes, kurām izveidoti šādi konti, atbilstoši procesa virzītāja nolēmumiem veic kontā iemaksātās kriminālprocesā izņemtās naudas un drošības naudas atmaksu vai iemaksu valsts budžetā. Nosakot konkrētas darbības, kas jāveic ar naudu, kas atrodas deponēto līdzekļu kontos, likumdevējs nav paredzējis vienotu procesu, kā nauda atdodama. Problēmsituācija rodas arī tādēļ, ka ne vienmēr ir iespējams naudu atdot tās devējam. Rakstā tiek pētīts tiesiskais regulējums, kādas ir iestādes tiesības rīkoties ar šo naudu, un sniegti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai šo situāciju uzlabotu un deponēto līdzekļu kontos ilgstoši neglabātos naudas atlikumi.Item Sabiedrības tiesību uz izglītību un autora tiesību mijiedarbība(Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Vindele, Liene; Erdmanis, Rihards; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, LatvijaLatvijas Republikas Satversmes 112. pants garantē ikvienas personas tiesības uz izglītību, līdz ar to valstij apņemoties nodrošināt iespēju iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Latvija ir pievienojusies dažādiem starptautiskiem tiesību aktiem, kuros ir ietverta izglītības nozīme. Izglītība kā pamattiesības ir noteikta arī divos galvenajos starptautiskos cilvēktiesību līgumos – Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pantā, kā arī Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 13. un 14. pantā norādot, ka izglītībai jābūt vērstai uz pilnīgu personības attīstību un tai jāstiprina cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana. Nesen piedzīvotais pandēmijas laiks radikāli pārveidoja tradicionāli saprotamo izglītības procesu – no skolas sola pie datora mājās. Globālās veselības krīzes laikā gandrīz visas pasaules valstu skolas tika slēgtas, un, lai nodrošinātu akadēmisko nepārtrauktību, mācību process tika nodrošināts tiešsaistē. Līdz ar to gandrīz katras pasaules valsts izglītības sistēmā un tiesību jomā radās jautājums ne tikai par to, kā nodrošināt piekļuvi izglītībai, bet arī par to, vai globālās krīzes izraisītās izmaiņas izglītības nodrošināšanas procesā attaisno autordarbu izmantošanas ierobežojumus, kā ievērot mācību nolūkos izmantoto autordarbu aizsardzību, nepārkāpjot valstu autortiesību likumus, kā līdzsvarot tiesības uz izglītību un autortiesības.Item Socrates. Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls. 2020, 2 (17)(Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte / Rīga Stradiņš University, Faculty of LawKārtējā Socrates žurnāla veidošana un rakstu sagatavošana notiek visai īpašos apstākļos – Covid-19 pandēmijas zīmē. Komunikācijas iespējas un ekspertu viedokļu iegūšana ir visnotaļ specifiska. Tomēr tas nespēja ietekmēt žurnāla sagatavošanu un tā izdošanu. Socrates-17 izdevumā ir iekļauti jauno tiesību zinātnieku un atzītu speciālistu raksti, kuros analizētas dažādas juridiskās problēmas. Tie ir balstīti uz nacionālo un starptautisko tiesisko aktu kā daudzveidīgas teorētiskās un praktiskās pieredzes apskatam. Ceram, ka raksti veicinās jaunas zinātniskas diskusijas un atziņas.Item Ensuring Protection of Personal Data in Time of Remote Work during the Covid-19 Pandemic(Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Reine, Agnese; Rīga Stradiņš University, Faculty of Law, LatviaThe biggest changes and challenges in the employment relationship in the last six months, especially regarding the provision of personal data processing, are related to the spread of the Covid-19 virus and measures to limit its spread. Globally, the situation developed faster; at the national level, however, starting from the moment when the Cabinet of Ministers Order No 103 of 12 March 2020 On Declaring a State of Emergency was issued in Latvia [1]. At the national level, the necessary restrictive measures to limit the spread of the virus and reduce the risk of disease were analysed. Although the spread of this virus and the legal consequences of the restrictions can be linked to medical issues, the state of emergency also had a major impact on employment relations. When the state of emergency was declared, employers had to evaluate the nature of their business and the possibilities of its realisation when employees perform work remotely. During this assessment, employers were initially divided into two categories – employers whose business specifics do not allow employees to work remotely and those employers who are able to ensure business continuity for employees performing work partially or completely remotely. The purpose of this article is to analyse legality of personal data processing by performing work remotely, respectively studying both employer’s responsibilities for processing employees’ personal data to ensure control over employee’s performance and employees responsibilities for personal data processing.