Acta Medico-Historica Rigensia
Permanent URI for this community
Acta medico-historica Rigensia (AMHR) ir recenzēts akadēmisks brīvpieejas žurnāls, kas veltīts pētījumiem medicīnas un dzīvības zinātņu vēsturē un medicīnas muzeoloģijā Latvijā un Baltijas jūras reģiona valstīs. Žurnāls iznāk reizi gadā, publicējot zinātniskus pētījumus latviešu un angļu valodā, grāmatu un mediju recenzijas, kā arī apskatus par notikumiem akadēmiskajā un muzeju dzīvē. Žurnāls pēc profesora Paula Stradiņa iniciatīvas iznācis no 1957. gada ar sākotnējo nosaukumu Iz istorii meditsini. Kopš 1992. gada izdevuma nosaukums ir Acta medico-historica Rigensia un to izdod Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūts sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju.
ISSN 1022-8012
e-ISSN 2592-818X
Browse
Browsing Acta Medico-Historica Rigensia by Title
Now showing 1 - 20 of 476
Results Per Page
Sort Options
Item 11. Eiropas medicīnas zinātņu vēstures muzeju asociācijas kongress(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. RSU Medicīnas vēstures institūts, 2002) Arons, Kārlis ĒriksItem 13. Eiropas Medicīnas zinātņu vēstures muzeju asociācijas kongress Rīgā(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. RSU Medicīnas vēstures institūts, 2007) Salaks, JurisItem 19. gs. b. – 20. gs. oftalmoloģisko ķirurģisko priekšmetu kolekcija Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. AML Medicīnas vēstures institūts, 1999) Jirgena, EmerentīneItem 1905. gada revolūcija un garīgā veselība(RSU Medicīnas vēstures institūts. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs., 2019) Kupča, Biruta; Lapa, LīgaLatvijas historiogrāfijā joprojām nav pietiekami izpētīta 1905. gada revolūcijas tēma. Pirmā monogrāfija atjaunotajā Latvijā tika izdota tikai 2018. gadā, iezīmējot pozitīvu pavērsienu tēmas izpētē. Vēsturnieces Līgas Lapas nozīmīgajā pētījumā “Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolū- cijā Latvijā” (Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018) ir analizēta kaujinieku un mežabrāļu kustība, un tajā iezīmējas arī daudzas problēmas, kurām pētniecisko uzmanību varētu veltīt medicīnas vēsturnieki. Viena no tādām tēmām ir 1905. gada revolūcijas dalībnieku likteņi. Dažus no viņiem notikumu gaita vai pašu rīcība noveda psihiatriskajā slimnīcā Aleksandra Augstumos Rīgā. Pacientu slimību vēstures ir specifisks dokumentu veids, un mediķa skatījumam ir būtiska nozīme vēsturisko personību izpratnē. Piedāvājam Latvijā pirmo darbu, kas paver perspektīvu šāda veida avotu izpētē. Publiski pirmo reizi klausītāji ar to tika iepazīstināti Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskās konferences Medicīnas vēstures sekcijas sēdē 2018. gadā. Tādējādi ceram radīt pamatu diskusijai par slimības vēs- turu izpētes jēgu un iespējamo nozīmi 1905. gada revolūcijas izpētē.Item 20. Baltijas zinātņu vēstures konference(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. RSU Medicīnas vēstures institūts, 2002) Stradiņš, JānisItem 21. Starptautiskā Baltijas zinātņu vēstures konference(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. RSU Medicīnas vēstures institūts, 2005) Stradiņš, JānisItem 23. Starptautiskajā Baltijas zinātņu vēstures konferencē(Rīgas Stradiņa universitāte, 2010) Stradiņš, Jānis2008. gada 9.–10. oktobrī Rīgā notika tradicionālā 23. Starptautiskā Baltijas zinātņu vēstures konference. Tā bija veltīta triju Baltijas valstu neatkarības 90 gadu jubilejai, kā arī 50 gadiem, kopš sākusies Baltijas zinātņu vēstures konferenču tradīcija, atjaunots Rīgas Politehniskais institūts (1958. gada 1. septembrī, tag. Rīgas Tehniskā universitāte, RTU) un oficiāli nodibināts P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs (1957. gada septembrī, kopš 1958. gada 18. augusta nosaukts dibinātāja Paula Stradiņa vārdā). Konferenci rīkoja Baltijas valstu Zinātņu vēstures un filozofijas asociācija, Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Rīkotāju vidū bija Latvijas Zinātņu vēstures asociācija, kas arī dibināta tieši pirms 50 gadiem, 1958. gada janvārī. Savā ziņā šī konference bija ārpuskārtas konference saistībā ar minētajām jubilejām, tādēļ arī referātu un dalībnieku skaits bija nedaudz limitēts, salīdzinot ar iepriekšējām. Taču pieteikto referātu kopskaits, kas publicēti materiālu krājumā "Nova Miscellanea Historiae Scientiarum Baltica – 50", bija 83, no tiem reāli noklausīti vai prezentēti 55 referāti.Item 25. Baltijas zinātņu vēstures konference(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Stradiņš, JānisBaltijas zinātņu vēstures (agrāk – dabaszinātņu, medicīnas un tehnikas vēstures) konferences tiek rīkotas kopš 1958. gada (pirmā notika Rīgā). 2012. gada 4.–6. oktobrī Viļņā notika tradicionālā, 25. Baltijas zinātņu vēstures konference, ko rīkoja Baltijas valstu Zinātņu vēstures un filozofijas asociācija (BZVFA), Lietuvas Zinātņu akadēmija (ZA), Lietuvas ZA Vrubļevska (Wroblevski) bibliotēka un Lietuvas Pedagoģijas universitāte. Tas bija plašs zinātnes vēsturnieku, filozofu un muzeju darbinieku saiets, kurā piedalījās apmēram 200 cilvēki no 12 valstīm (Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, ASV, Portugāles, Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas un Kanādas).Item 28. starptautiskā Baltijas zinātņu vēstures konference Tartu 2017. gada maijā(RSU Medicīnas vēstures institūts. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs., 2018) Zigmunde, AlīdaItem 29th Baltic Conference on the History of Science in Vilnius(RSU Medicīnas vēstures institūts. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs., 2019) Zigmunde, AlīdaThe 29th Baltic Conference on the History of Science took place between September 19 and 21, 2019 in the capital city of Lithuania – Vilnius. The conference was dedicated to the 440th anniversary of the founding of Vilnius University in 1579; the main subject of the conference was Science and the University.Item 90 Years Since the Opening of the Anthropological Collection at the University Yuryev (Tartu)(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. RSU Medicīnas vēstures institūts, 2002) Kasmel, Tiiu; Kasmel, JaanItem About the First Estonian Textbook and Manual of Forensic Medicine(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. RSU Medicīnas vēstures institūts, 2002) Kasmel, Jaan; Kasmel, TiiuItem Ādolfs Karnups – godprātības dēļ vajātais(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. RSU Medicīnas vēstures institūts, 2007) Vīksne, RudīteItem Aina Dālmane, habilitētā medicīnas doktore, profesore (1926–2014)(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Grāvere, RitaPaula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs atvadu vārdus sūta Ainai Dālmanei (8.04.1926.–10.12.2014.) – mūsu ilggadējai konsultantei, palīdzei un brīnišķīgam cilvēkam, sava darba entuziastei, kas dāvināja muzejam ne tikai dažādus medicīnas vēstures materiālus, ģimenes relikvijas, histoloģijas mācīšanas vajadzībām pašas darinātus, vilnā iestrādātus preparātus, bet arī palīdzēja vairāku izstāžu un pasākumu rīkošanā.Item Akadēmiķis profesors Gustavs Vanags(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. RSU Medicīnas vēstures institūts, 2002) Dumpis, TeodorsItem Akadēmiskā runa, saņemot Paula Stradiņa balvu 2003. gada 31. janvārī(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. RSU Medicīnas vēstures institūts, 2005) Vētra, JānisItem Aleksandra Augstumu dziednīcas baznīca(Rīgas Stradiņa universitāte, 2010) Kuzņecovs, VladimirsTā saukto Dievam tīkamo iestāžu atklāšana 1824. gadā Aleksandra Augstumos bija nozīmīgs notikums plašas iedzīvotāju grupas, galvenokārt nabagu un slimo apgādībā un ārstēšanā. Šīs iestādes ietvēra ne vien medicīniskas (psihiatrisko, venerisko, somatisko) nodaļas, bet arī vairākas sociālas iestādes – labošanas iestādes arestantiem, bezdarbniekiem un klaidoņiem, kā arī nabagmāju, kurā tika uzturēti gan nespējnieki, gan bērni un pusaudži. Visiem šiem dzīves atstumtajiem, kurus apsargāja apstākļos, kas atgādināja cietumu, bija nepieciešama ne vien medicīniskā un sociālā palīdzība, bet arī dvēseles dziedināšana, ko uzskatīja par nozīmīgu "morālās terapijas" (šodien mēs teiktu – psihoterapijas) paveidu.Item Aleksandrs Mežciems(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. AML Medicīnas vēstures institūts, 1999) Miltiņš, Alfrēds; Salaks, JurisItem Alexandra Kollontai and three Swedish female physicians – friendly relationships around the Soviet ambassador in Stockholm 1930–1945(RSU Medicīnas vēstures institūts. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs., 2021) Nicolaidis, Alexandra; Nilsson, Peter M.; Dunér, DavidAlexandra Kollontai was the Soviet ambassador to Sweden in the years 1930 to 1945. In Sweden she gained many friends in the peace- and women’s movement and among these were several female physicians. This article describes and investigates the friendships between Swedish female physicians and Alexandra Kollontai. The three physicians focused on are Ada Nilsson (1872–1964), Andrea Andreen (1888–1972) and Nanna Svartz (1890–1986). It is found that Kollontai and the physicians became proper friends, although initial contacts between them had political or medical causes.