2010.–2014. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/1069

Browse

Browsing 2010.–2014. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Title

Now showing 1 - 20 of 378
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    A grupas ß hemolītiskā streptokoka infekcija bērniem Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010) Zavadska, Dace; Gardovska, Dace
  • No Thumbnail Available
    Item
    A grupas ß hemolītiskā streptokoka infekcija bērniem Latvijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010) Zavadska, Dace; Gardovska, Dace
  • No Thumbnail Available
    Item
    Abnormal Vaginal Microflora: Risk Factors, Bed-Side Diagnostic Methods in Pregnancy and Efficiency of an Alternative Non-Antibacterial Treatment Modality in Pregnant and Non-Pregnant Women. Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2014) Žodžika, Jana; Rezeberga, Dace
    Normal vaginal microflora is an important women`s health factor, maintained by high numbers of different Lactobacillus species. Abnormal vaginal microflora and infections ascending from the lower urogenital tract represent an important reason for abortions, preterm delivery and neonatal infections. Multiple investigators have attempted to identify the patients at risk for preterm labor, followed by the treatment in a low risk population of genital infections, but the results did not meet initial hopes. Still there is growing evidence that treatment of abnormal vaginal microflora with adequate antibiotics in early pregnancy can prevent at least some of the infections related to preterm birth. While antimicrobial agents cure infections, they can cause side effects. Furthermore, urogenital pathogen drug resistance is on the increase and disrupt protective vaginal microflora. Many pregnant women are very anxious about taking antibiotics because of potentially adverse effects on the newborn. During pregnancy treatment that restores normal vaginal flora and acidity without systemic effects would be preferable to any other treatment. The aim of the present study is to investigate the influence of vaginal application of ascorbic acid (vitamin C) on abnormal vaginal microflora during pregnancy, and also to identify risk group and assess the validity of the “bed-side” diagnostic tests during the first antenatal visit in order to detect different types of abnormal vaginal flora. There are 450 pregnant (150 with elevated and 300 with normal vaginal pH) and 55 nonpregnant (with elevated vaginal pH and abnormal microflora) women included in the study. Different socio-demographic, medical, reproductive and sexual risk factors of abnormal vaginal microflora in the first trimester of pregnancy are assessed. The results of vaginal pH, wet mounts and bacteriologic examinations are correlated. The impact of vaginal vitamin C in the treatment and then maintenance regimen on different types of abnormal vaginal microflora is analysed in the present study. The major risk factors for abnormal vaginal microflora in the first trimester of pregnancy are low education level, smoking and history of abnormal vaginal microflora before pregnancy. Increased vaginal pH is associated with both aerobic and anaerobic abnormal vaginal microflora on wet mounts and overgrowth of Mycoplasma hominis and Escherichia coli. Vaginal vitamin C treatment followed by a maintenance regimen improves vaginal microflora in pregnancy. The study is supported by European Social Fund project “Support of doctoral and postdoctoral investigations in Riga Stradins University”.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Abnormal Vaginal Microflora: Risk Factors, Bed-Side Diagnostic Methods in Pregnancy and Efficiency of an Alternative Non-Antibacterial Treatment Modality in Pregnant and Non-Pregnant Women. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2014) Žodžika, Jana; Rezeberga, Dace
    Normal vaginal microflora is an important women`s health factor, maintained by high numbers of different Lactobacillus species. Abnormal vaginal microflora and infections ascending from the lower urogenital tract represent an important reason for abortions, preterm delivery and neonatal infections. Multiple investigators have attempted to identify the patients at risk for preterm labor, followed by the treatment in a low risk population of genital infections, but the results did not meet initial hopes. Still there is growing evidence that treatment of abnormal vaginal microflora with adequate antibiotics in early pregnancy can prevent at least some of the infections related to preterm birth. While antimicrobial agents cure infections, they can cause side effects. Furthermore, urogenital pathogen drug resistance is on the increase and disrupt protective vaginal microflora. Many pregnant women are very anxious about taking antibiotics because of potentially adverse effects on the newborn. During pregnancy treatment that restores normal vaginal flora and acidity without systemic effects would be preferable to any other treatment. The aim of the present study is to investigate the influence of vaginal application of ascorbic acid (vitamin C) on abnormal vaginal microflora during pregnancy, and also to identify risk group and assess the validity of the “bed-side” diagnostic tests during the first antenatal visit in order to detect different types of abnormal vaginal flora. There are 450 pregnant (150 with elevated and 300 with normal vaginal pH) and 55 nonpregnant (with elevated vaginal pH and abnormal microflora) women included in the study. Different socio-demographic, medical, reproductive and sexual risk factors of abnormal vaginal microflora in the first trimester of pregnancy are assessed. The results of vaginal pH, wet mounts and bacteriologic examinations are correlated. The impact of vaginal vitamin C in the treatment and then maintenance regimen on different types of abnormal vaginal microflora is analysed in the present study. The major risk factors for abnormal vaginal microflora in the first trimester of pregnancy are low education level, smoking and history of abnormal vaginal microflora before pregnancy. Increased vaginal pH is associated with both aerobic and anaerobic abnormal vaginal microflora on wet mounts and overgrowth of Mycoplasma hominis and Escherichia coli. Vaginal vitamin C treatment followed by a maintenance regimen improves vaginal microflora in pregnancy. The study is supported by European Social Fund project “Support of doctoral and postdoctoral investigations in Riga Stradins University”.
  • No Thumbnail Available
    Item
    The Aging Aspects of Humans Protractedly Exposed to Ionizing Radiation. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2013) Reste, Jeļena; Eglīte, Maija; Kurjāne, Nataļja
    The doctoral thesis “The Aging Aspects of Humans Protractedly Exposed to Ionizing Radiation” consists of 153 pages, 40 figures, 39 tables, 317 literature references and 11 annexes. The thesis is completed in Latvian. The current work is dedicated to the topical and still insufficiently investigated area of low-dose long-term radiation exposure effects on human aging processes. The use of ionizing radiation is progressively growing in various industries and technogenic accidents with release of huge amounts of radionuclides regularly happen worldwide. The most of the released radionuclides have long period of half-decay and increase the risk of protracted irradiation for inhabitants. It is important to realize the consequences of ionizing radiation exposure and understand in details the mechanisms of its effects on humans for timely resolving and prevention of radiation induced health problems. The aim of the study was to establish, if the persons, protractedly exposed to small doses of ionizing radiation, age faster and in a different way than chronically non-exposed humans. The work tasks included: the characterization of aging signs in humans protractedly exposed to small doses of ionizing radiation; the comparison of them with aging features of persons, who didn’t receive excessive exposure earlier in their life; and on the basis of study findings the development of practical recommendations for health care improvement. There were three study populations chosen: 1) Chernobyl nuclear power-plant (CNPP) accident clean-up workers from Latvia, whose organism accumulated certain amount of long-living radionuclides while working in Chernobyl, but after the return to Latvia these people were living in an area with relatively normal radioactivity level; 2) employees chronically exposed to ionizing radiation at work (radiologists, assistants of radiologists, X-ray laboratory assistants, etc.); 3) control group – Latvian inhabitants, who were not excessively exposed to ionizing radiation at work or in any other way previously in their life, except natural background and small medical X-ray examinations. Taking into account the complicated nature of aging, which cannot be characterized by one certain parameter, several aspects of irradiated humans’ senescence have been described in the doctoral thesis. Some different methods were used for realization of the current work: measurement of the relative telomere length in peripheral blood leukocytes by real-time quantitative polymerase chain reaction; detection of transforming growth factor β (TGFβ) level in blood serum by immune fermentative ELISA method; determination of the level of nitrogen oxide and iron in hair by electron paramagnetic resonance spectroscopy. Concurrently morbidity and mortality of CNPP clean-up workers were analysed in details, paying special attention to age-dependent diseases, including malignant neoplasms, and evaluating participation time and performed work tasks in Chernobyl. The results give evidence that aging processes in CNPP clean-up workers exceed the average rate of aging in general Latvian population. Moreover, the telomere shortening, normally seen in programmed replicative senescence, is not involved in the mechanism of aging of CNPP clean-up workers. The accelerated aging mechanism might be so called “stress induced premature senescence” due to ionizing radiation protracted exposure from incorporated radionuclides. It has been established that for formation of malignant neoplasm favourable conditions develop in the organism of humans chronically exposed to ionizing radiation. Slightly longer telomeres were found in CNPP clean-up workers comparing with other groups; in addition, significantly longer telomeres have been detected in persons with heavier radiation exposure. This probably indicates telomere lengthening ferment – telomerase – activation as the effect of permanent DNS damage from incorporated radionuclides, and may be an important factor for carcinogenesis. Significantly lower level of TGFβ was found in CNPP clean-up workers comparing with other groups, that reflects insufficient protection against malignancies in their organism. Similar tendencies, but much easier manifested, were observed in persons chronically irradiated at work, who have been working under radiation exposure for many years. Epidemiological study proved that CNPP clean-up workers, who were exposed to radiation during first year after disaster and performed more risky work with radioactive internal contamination, get ill with age-dependent disorders in younger age than others, but their mortality due to cardiovascular diseases in age group under 45 years exceeds age matched general Latvian male population mortality. Higher, comparing with general population, incidence of urogenital (prostate, kidney), thyroid and oral cavity malignant tumours was observed among young CNPP clean-up workers. On the other hand, oncologic mortality was lower in all age groups of CNPP clean-up workers comparing with non-exposed Latvian males, which indicates effective medical care of CNPP clean-up workers. Overall, it was established that protracted exposure to ionizing radiation is able to modify and accelerate aging processes in humans.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Agrīnas perorālas barošanas pielietojums smaga akūta pankreatīta slimniekiem. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010) Plaudis, Haralds; Pupelis, Guntars
  • No Thumbnail Available
    Item
    Agrīnas perorālas barošanas pielietojums smaga akūta pankreatīta slimniekiem. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010) Plaudis, Haralds; Pupelis, Guntars
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    Alkilrezorcīnu, lignānu metabolīti un D vitamīns priekšdziedzera vēža pacientiem. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Meija, Laila; Lejnieks, Aivars; Lietuvietis, Vilnis
    Uzturs ir nepieciešams visu cilvēka bioloģisko procesu normālai funkcionēšanai. Pilnvērtīgs uzturs šūnu līmenī nodrošina visu organismu ar uzturvielām, kas nepieciešamas audu struktūras un funkcijas saglabāšanai. Turklāt uzturs ir viens no ietekmējamiem onkoloģisko slimību riska faktoriem. Uzskata, ka ar uzturu var novērst trešdaļas vēžu veidošanos. Priekšdziedzera vēzis ir otra biežākā ļaundabīgā onkoloģiskā slimība vīriešiem visā pasaulē. Latvijā tas ir pirmais biežākais vēzis un otrs biežākais nāves cēlonis starp visiem vēža veidiem vīriešiem. Augstā slimības prevalence un bieži lēnā attīstība padara priekšdziedzera vēzi par ļoti piemērotu prevencijai. Par uzturu kā priekšdziedzera vēža risku ietekmējošo faktoru lika domāt zemā priekšdziedzera vēža incidence un prevalence Āzijas valstīs, kur protektīvo ietekmi saistīja ar fitoestrogēnu – sojas produktu – iespējamo iedarbību. Rietumvalstīs galvenie fitoestrogēnu avoti ir lignāni. Ziemeļvalstīs galvenais lignānu avots ir rudzu maize, kas ir arī bagāts šķiedrvielu avots. Šķiedrvielas maizē saistītas ar daudzām bioloģiski aktīvām vielām, tostarp lignāniem un alkilrezorcīniem. Cits iespējamais faktors, kas var ietekmēt priekšdziedzera vēža attīstību, ir D vitamīns, kam, iespējams, piemīt ne tikai imunitāti modulējošā, bet arī antikancerogēnā aktivitāte. Pētījuma mērķis bija izpētīt, kurš alkilrezorcīnu metabolīts ir vispiemērotākais, lai novērtētu rudzu maizes un rudzu maizes šķiedrvielu daudzumu uzturā, kā arī izvērtēt alkilrezorcīnu un lignānu metabolītu saistību ar priekšdziedzera vēža risku. Otrs mērķis bija novērtēt pilngraudu rudzu maizes iespējamo ietekmi uz priekšdziedzera vēža progresēšanu. Cits mērķis bija novērtēt D vitamīna iespējamo saistību ar priekšdziedzera vēža risku. Lai izpildītu izvirzītos mērķus, noteicām potenciāli bioloģiski aktīvo vielu – alkilrezorcīnu un lignānu – daudzumu Latvijas maizes veidos, novērtējām uzņemto uzturu, tostarp maizes, rudzu maizes, šķiedrvielu, alkilrezorcīnu, lignānu un D vitamīna daudzumu uzturā, kā arī alkilrezorcīnu metabolītu (DHPPA – 3-(3,5-dihidroksifenil) propānskābes un DHBA – 3,5-dihidroksibenzoskābes) un lignānu metabolīta (ENL – enterolaktona) daudzumu asins plazmā, 12 stundu dienas un 12 stundu nakts urīnā un D vitamīna līmeni serumā priekšdziedzera vēža un kontroles grupas pacientiem. Lai novērtētu rudzu maizes iespējamo ietekmi uz priekšdziedzera vēža progresēšanu, nozīmējām rudzu maizes lietošanu un veicām izmeklējumus pirms un pēc rudzu maizes iekļaušanas uzturā – noteicām priekšdziedzera specifisko antigēnu (PSA), alkilrezorcīnu un lignānu metabolītus plazmā, dzimumhormonus, kā arī tika veikti morfoloģiskie izmeklējumi. Mūsu pētījuma rezultāti parādīja, ka alkilrezorcīnu un lignānu daudzums Latvijas sēklu un rudzu maizē, kā arī uzturā kopumā ir augsts. Alkilrezorcīnu koncentrāciju maizē var izmantot par marķieri kliju un šķiedrvielu daudzumam maizē. Arī uzturā alkilrezorcīnu un lignānu daudzums ir augsts. Galvenie lignānu avoti uzturā bija sēklu un rudzu maize. Nebija atšķirību uzņemtā uztura datos, tostarp maizes daudzumā un veidā, kā arī alkilrezorcīnu un lignānu daudzumā starp priekšdziedzera vēža un kontroles grupas vīriešiem. Piemērotākais biomarķieris rudzu maizes un rudzu šķiedrvielu daudzuma uzturā novērtēšanai ir DHPPA 12 stundu nakts urīnā. Alkilrezorcīnu metabolītu koncentrācijas plazmā un urīnā saistība ar uztura datiem atšķīrās abās pētījuma grupās. Iespējamais atšķirības iemesls ir kavēts alkilrezorcīnu metabolisms priekšdziedzera vēža pacientiem. Analizējot lignānu metabolītu ENL, konstatējām, ka tā koncentrācija bioloģiskajos šķidrumos atspoguļo lignānu daudzumu uzturā tikai intervences pētījuma apstākļos. Konstatējām, ka rudzu maize, iespējams, kavē priekšdziedzera vēža pro- gresēšanu. Potenciālie darbības mehānismi – dzimumhormonu saistošā globulīna, enterolaktona un alkilrezorcīnu metabolītu koncentrācijas palielināšanās plazmā, kā rezultātā pazeminājās PSA un tika novērota apoptozes rādītāju pieauguma tendence. Jāturpina pētījumi ar lielāku dalībnieku skaitu, tie jāveic ilgākā laika periodā, un jāizmanto rudzu maize ar vēl augstāku rudzu šķiedrvielu daudzumu. Analizējot D vitamīna līmeni, konstatējām, ka D vitamīna deficīts un/vai nepietiekamība ir plaši izplatīta priekšdziedzera vēža grupā un kontroles grupas vīriešiem pēc 45 gadu vecuma. Atšķirības D vitamīna koncentrācijā serumā starp grupām netika konstatētas. Ar uzturu netiek nodrošināts nepieciešamais D vitamīna daudzums abās pētījuma grupās. Lai sasniegtu vēlamo D vitamīna koncentrāciju serumā un lai izvērtētu D vitamīna iespējamo protektīvo efektu priekšdziedzera vēža prevencijā, ieteicams lietot D vitamīna neaktīvās formas preparātus un uzturā vairāk lietot zivis. Iegūtie rezultāti izmantojami kā pamats turpmākiem padziļinātiem pētījumiem par pilngraudu produktu un D vitamīna lomu priekšdziedzera vēža prevencijā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Alkilrezorcīnu, lignānu metabolīti un D vitamīns priekšdziedzera vēža pacientiem. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Meija, Laila; Lejnieks, Aivars; Lietuvietis, Vilnis
    Uzturs ir nepieciešams visu cilvēka bioloģisko procesu normālai funkcionēšanai. Pilnvērtīgs uzturs šūnu līmenī nodrošina visu organismu ar uzturvielām, kas nepieciešamas audu struktūras un funkcijas saglabāšanai. Turklāt uzturs ir viens no ietekmējamiem onkoloģisko slimību riska faktoriem. Uzskata, ka ar uzturu var novērst trešdaļas vēžu veidošanos. Priekšdziedzera vēzis ir otra biežākā ļaundabīgā onkoloģiskā slimība vīriešiem visā pasaulē. Latvijā tas ir pirmais biežākais vēzis un otrs biežākais nāves cēlonis starp visiem vēža veidiem vīriešiem. Augstā slimības prevalence un bieži lēnā attīstība padara priekšdziedzera vēzi par ļoti piemērotu prevencijai. Par uzturu kā priekšdziedzera vēža risku ietekmējošo faktoru lika domāt zemā priekšdziedzera vēža incidence un prevalence Āzijas valstīs, kur protektīvo ietekmi saistīja ar fitoestrogēnu – sojas produktu – iespējamo iedarbību. Rietumvalstīs galvenie fitoestrogēnu avoti ir lignāni. Ziemeļvalstīs galvenais lignānu avots ir rudzu maize, kas ir arī bagāts šķiedrvielu avots. Šķiedrvielas maizē saistītas ar daudzām bioloģiski aktīvām vielām, tostarp lignāniem un alkilrezorcīniem. Cits iespējamais faktors, kas var ietekmēt priekšdziedzera vēža attīstību, ir D vitamīns, kam, iespējams, piemīt ne tikai imunitāti modulējošā, bet arī antikancerogēnā aktivitāte. Pētījuma mērķis bija izpētīt, kurš alkilrezorcīnu metabolīts ir vispiemērotākais, lai novērtētu rudzu maizes un rudzu maizes šķiedrvielu daudzumu uzturā, kā arī izvērtēt alkilrezorcīnu un lignānu metabolītu saistību ar priekšdziedzera vēža risku. Otrs mērķis bija novērtēt pilngraudu rudzu maizes iespējamo ietekmi uz priekšdziedzera vēža progresēšanu. Cits mērķis bija novērtēt D vitamīna iespējamo saistību ar priekšdziedzera vēža risku. Lai izpildītu izvirzītos mērķus, noteicām potenciāli bioloģiski aktīvo vielu – alkilrezorcīnu un lignānu – daudzumu Latvijas maizes veidos, novērtējām uzņemto uzturu, tostarp maizes, rudzu maizes, šķiedrvielu, alkilrezorcīnu, lignānu un D vitamīna daudzumu uzturā, kā arī alkilrezorcīnu metabolītu (DHPPA – 3-(3,5-dihidroksifenil) propānskābes un DHBA – 3,5-dihidroksibenzoskābes) un lignānu metabolīta (ENL – enterolaktona) daudzumu asins plazmā, 12 stundu dienas un 12 stundu nakts urīnā un D vitamīna līmeni serumā priekšdziedzera vēža un kontroles grupas pacientiem. Lai novērtētu rudzu maizes iespējamo ietekmi uz priekšdziedzera vēža progresēšanu, nozīmējām rudzu maizes lietošanu un veicām izmeklējumus pirms un pēc rudzu maizes iekļaušanas uzturā – noteicām priekšdziedzera specifisko antigēnu (PSA), alkilrezorcīnu un lignānu metabolītus plazmā, dzimumhormonus, kā arī tika veikti morfoloģiskie izmeklējumi. Mūsu pētījuma rezultāti parādīja, ka alkilrezorcīnu un lignānu daudzums Latvijas sēklu un rudzu maizē, kā arī uzturā kopumā ir augsts. Alkilrezorcīnu koncentrāciju maizē var izmantot par marķieri kliju un šķiedrvielu daudzumam maizē. Arī uzturā alkilrezorcīnu un lignānu daudzums ir augsts. Galvenie lignānu avoti uzturā bija sēklu un rudzu maize. Nebija atšķirību uzņemtā uztura datos, tostarp maizes daudzumā un veidā, kā arī alkilrezorcīnu un lignānu daudzumā starp priekšdziedzera vēža un kontroles grupas vīriešiem. Piemērotākais biomarķieris rudzu maizes un rudzu šķiedrvielu daudzuma uzturā novērtēšanai ir DHPPA 12 stundu nakts urīnā. Alkilrezorcīnu metabolītu koncentrācijas plazmā un urīnā saistība ar uztura datiem atšķīrās abās pētījuma grupās. Iespējamais atšķirības iemesls ir kavēts alkilrezorcīnu metabolisms priekšdziedzera vēža pacientiem. Analizējot lignānu metabolītu ENL, konstatējām, ka tā koncentrācija bioloģiskajos šķidrumos atspoguļo lignānu daudzumu uzturā tikai intervences pētījuma apstākļos. Konstatējām, ka rudzu maize, iespējams, kavē priekšdziedzera vēža pro- gresēšanu. Potenciālie darbības mehānismi – dzimumhormonu saistošā globulīna, enterolaktona un alkilrezorcīnu metabolītu koncentrācijas palielināšanās plazmā, kā rezultātā pazeminājās PSA un tika novērota apoptozes rādītāju pieauguma tendence. Jāturpina pētījumi ar lielāku dalībnieku skaitu, tie jāveic ilgākā laika periodā, un jāizmanto rudzu maize ar vēl augstāku rudzu šķiedrvielu daudzumu. Analizējot D vitamīna līmeni, konstatējām, ka D vitamīna deficīts un/vai nepietiekamība ir plaši izplatīta priekšdziedzera vēža grupā un kontroles grupas vīriešiem pēc 45 gadu vecuma. Atšķirības D vitamīna koncentrācijā serumā starp grupām netika konstatētas. Ar uzturu netiek nodrošināts nepieciešamais D vitamīna daudzums abās pētījuma grupās. Lai sasniegtu vēlamo D vitamīna koncentrāciju serumā un lai izvērtētu D vitamīna iespējamo protektīvo efektu priekšdziedzera vēža prevencijā, ieteicams lietot D vitamīna neaktīvās formas preparātus un uzturā vairāk lietot zivis. Iegūtie rezultāti izmantojami kā pamats turpmākiem padziļinātiem pētījumiem par pilngraudu produktu un D vitamīna lomu priekšdziedzera vēža prevencijā.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Alkohola un narkotisko vielu izraisītu CNS izmaiņu morfoloģiskā izpēte. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Skuja, Sandra; Groma, Valērija
    Bojājumi, ko izraisa psihoaktīvu vielu lietošana, ir cēlonis centrālās nervu sistēmas (CNS) darbības traucējumiem. Alkohola un atkarību izraisošu vielu iedarbību saista ar oksidatīvo stresu un dažādiem smadzeņu bojājumiem. Matrices metaloproteināzes (MMP), kas iesaistās ekstracelulārās matrices (ECM) komponentu šķelšanā, ir bieži analizētas smadzeņu patoloģiju pētījumos, tomēr nav pietiekoši izzinātas hroniska alkohola un narkotisko vielu lietošanas gadījumos. Jaunākie pētījumu rezultāti liecina par daudzfunkcionālo indukcijas faktoru iesaisti CNS izmaiņās atkarību izraisošu vielu lietošanas gadījumos. Šis pētījums ir veikts, lai izskaidrotu iespējamo šūnu jutību struktūras un ultrastruktūras līmenī dažādos smadzeņu rajonos hroniska alkohola un narkotisko vielu lietošanas gadījumos. Pētījumā izmantots smadzeņu audu autopsijas materiāls no cortex cerebri, corpus striatum un substantia nigra rajoniem, kā arī aknu audu autopsijas materiāls no 46 hroniskiem alkohola un 10 narkotisko vielu lietotājiem. Promocijas darbā iegūts novērtējums un noteikta rezultātu statistiskā ticamība neironu un glijas šūnu iesaistei smadzeņu ārpusšūnu matrices degradējošu enzīmu sintēzē, kas veikts, pierādot paaugstinātu MMP9 ekspresijas līmeni CNS visos izpētes rajonos gan hronisko alkohola, gan narkotisko vielu lietotāju grupās. Pētījumā atrasts apstiprinājums smadzeņu bojājumu korelācijām, nosakot oksidatīvā stresa marķiera superoksīda dismutāzes (SOD1) un MMP9 ekspresijas vērtības nigrālā (r=0,532, p<0,001), striatālā (r=0,327, p<0,001) un garozas rajona neironos (r=0,306, p<0,001). MMP9 nozīme šajās izmaiņās analizēta un salīdzināta ar ultrastrukturālām izmaiņām. Noteikts, ka toksisku vielu izraisīts oksidatīvais stress ietekmē šūnu oksidatīvās aizsardzības mehānismus, izraisot reaktīvi adaptīvas izmaiņas dažādu smadzeņu rajonu šūnu un aknu šūnu struktūrelementos, kas īpaši skar citoskeletu, mitohondrijus un iekššūnu membrānas. Šajā pētījumā ar imūnhistoķīmijas metodi noteikta heterogēna indukcijas faktoru ekspresija cortex cerebri un substantia nigra smadzeņu rajonos, iegūtie rezultāti izvērtēti līdztekus elektronmikroskopiskajiem novērojumiem. Izteiktāka neironu un glijas šūnu TUNEL reakcijas pozitivitāte konstatēta corpus striatum rajona pelēkajā vielā, bet glijas šūnu – zemgarozas baltās vielas rajonos. Ultrastrukturāli nervu šūnu ķermeņi neuzrāda neatgriezeniskas izmaiņas atšķirībā no to dendrītiskā zarojuma un glijas šūnām. Pētījuma rezultāti norāda, ka šāda atšķirīga uzvedība saistāma ar selektīvu atbildes reakciju uz alkohola un narkotisko vielu ierosinātām izmaiņām CNS. Līdzīga selektīva atbildes reakcija konstatēta, novērojot SOD1 imūnreaktivitātes samazināšanos substantia nigra baltās vielas rajonos, kas korelē ar elektronmikroskopiski atklātajām mielīna apvalka izmaiņām. Detektējot smadzenēs augstas koncentrācijas elementu sastāvu un nosakot “pamata” ķīmisko elementu – oglekļa (C) un skābekļa (O) pīķus, var pielietot enerģiju dispersās rentgenmikroanalīzes (EDX) metodi. Ar šo metodi iespējams noteikt arī mazākās koncentrācijās esošos fosforu (P), sēru (S) un kalciju (Ca), kā arī analizēt Ca koncentrācijas izmaiņas atšķirīgās smadzeņu struktūrās.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Alkohola un narkotisko vielu izraisītu CNS izmaiņu morfoloģiskā izpēte. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Skuja, Sandra; Groma, Valērija
    Bojājumi, ko izraisa psihoaktīvu vielu lietošana, ir cēlonis centrālās nervu sistēmas (CNS) darbības traucējumiem. Alkohola un atkarību izraisošu vielu iedarbību saista ar oksidatīvo stresu un dažādiem smadzeņu bojājumiem. Matrices metaloproteināzes (MMP), kas iesaistās ekstracelulārās matrices (ECM) komponentu šķelšanā, ir bieži analizētas smadzeņu patoloģiju pētījumos, tomēr nav pietiekoši izzinātas hroniska alkohola un narkotisko vielu lietošanas gadījumos. Jaunākie pētījumu rezultāti liecina par daudzfunkcionālo indukcijas faktoru iesaisti CNS izmaiņās atkarību izraisošu vielu lietošanas gadījumos. Šis pētījums ir veikts, lai izskaidrotu iespējamo šūnu jutību struktūras un ultrastruktūras līmenī dažādos smadzeņu rajonos hroniska alkohola un narkotisko vielu lietošanas gadījumos. Pētījumā izmantots smadzeņu audu autopsijas materiāls no cortex cerebri, corpus striatum un substantia nigra rajoniem, kā arī aknu audu autopsijas materiāls no 46 hroniskiem alkohola un 10 narkotisko vielu lietotājiem. Promocijas darbā iegūts novērtējums un noteikta rezultātu statistiskā ticamība neironu un glijas šūnu iesaistei smadzeņu ārpusšūnu matrices degradējošu enzīmu sintēzē, kas veikts, pierādot paaugstinātu MMP9 ekspresijas līmeni CNS visos izpētes rajonos gan hronisko alkohola, gan narkotisko vielu lietotāju grupās. Pētījumā atrasts apstiprinājums smadzeņu bojājumu korelācijām, nosakot oksidatīvā stresa marķiera superoksīda dismutāzes (SOD1) un MMP9 ekspresijas vērtības nigrālā (r=0,532, p<0,001), striatālā (r=0,327, p<0,001) un garozas rajona neironos (r=0,306, p<0,001). MMP9 nozīme šajās izmaiņās analizēta un salīdzināta ar ultrastrukturālām izmaiņām. Noteikts, ka toksisku vielu izraisīts oksidatīvais stress ietekmē šūnu oksidatīvās aizsardzības mehānismus, izraisot reaktīvi adaptīvas izmaiņas dažādu smadzeņu rajonu šūnu un aknu šūnu struktūrelementos, kas īpaši skar citoskeletu, mitohondrijus un iekššūnu membrānas. Šajā pētījumā ar imūnhistoķīmijas metodi noteikta heterogēna indukcijas faktoru ekspresija cortex cerebri un substantia nigra smadzeņu rajonos, iegūtie rezultāti izvērtēti līdztekus elektronmikroskopiskajiem novērojumiem. Izteiktāka neironu un glijas šūnu TUNEL reakcijas pozitivitāte konstatēta corpus striatum rajona pelēkajā vielā, bet glijas šūnu – zemgarozas baltās vielas rajonos. Ultrastrukturāli nervu šūnu ķermeņi neuzrāda neatgriezeniskas izmaiņas atšķirībā no to dendrītiskā zarojuma un glijas šūnām. Pētījuma rezultāti norāda, ka šāda atšķirīga uzvedība saistāma ar selektīvu atbildes reakciju uz alkohola un narkotisko vielu ierosinātām izmaiņām CNS. Līdzīga selektīva atbildes reakcija konstatēta, novērojot SOD1 imūnreaktivitātes samazināšanos substantia nigra baltās vielas rajonos, kas korelē ar elektronmikroskopiski atklātajām mielīna apvalka izmaiņām. Detektējot smadzenēs augstas koncentrācijas elementu sastāvu un nosakot “pamata” ķīmisko elementu – oglekļa (C) un skābekļa (O) pīķus, var pielietot enerģiju dispersās rentgenmikroanalīzes (EDX) metodi. Ar šo metodi iespējams noteikt arī mazākās koncentrācijās esošos fosforu (P), sēru (S) un kalciju (Ca), kā arī analizēt Ca koncentrācijas izmaiņas atšķirīgās smadzeņu struktūrās.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Alkylresorcinol, Lignan Metabolites and Vitamin D in Prostate Cancer Patients. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2014) Meija, Laila; Lejnieks, Aivars; Lietuvietis, Vilnis
    Food is essential in all biological processes of the human body. Food provides human body with all nutrients needed to maintain its tissue structure and run its functions. Furthermore, food is an important factor affecting the course of oncological disease one can change. There is some evidence showing that one third of all cancers can be prevented. Prostate cancer is the second most common cancer in men worldwide, while it is the first most common cancer and second leading cause of death from cancer in Latvian men. The high prevalence and often slow progression of prostate cancer makes it suitable for prevention. The low incidence and prevalence of prostate cancer in Asia suggests that nutrition may play a role in the progression of prostate cancer. It has been suggested that the protective effect found in Asia may be due to soy products rich in phytoestrogens. Lignans are the most important phytoestrogen sources in the Western countries. In North Europe, rye bread is the main source of lignans, which is also rich in fiber. Bread ‘fiber complex’ is linked to many bioactive compounds, including lignans and alkylresorcinols. An insufficient concentration of vitamin D is another possible risk factor of prostate cancer because vitamin D may have not only immunomodulating, but also anticarcinogenic effects. The objective of this thesis was to find out alkylresorcinol metabolites most suitable to estimate rye bread and rye bread fiber intake and also to evaluate relationships between metabolites of alkylresorcinols and lignans and their links to the risk of prostate cancer. The second objective was to assess any possible effect of whole grain rye bread on the progression of prostate cancer. The third objective of the thesis was to evaluate any possible links between vitamin D and the risk of prostate cancer. We detected alkylresorcinols and lignans, bioactive compounds, in Latvian breads while carrying out dietary assessment. This included intake of bread, rye bread, fiber, alkylresorcinols, lignans and vitamin D, concentrations of alkylresorcinols` metabolites (DHPPA-3-(3,5-dihydroxyphenyl)-1-propanoic acid and DHBA –3,5-dihydroxy-benzoic acid), and lignan metabolite (ENL – enterolactone) in plasma, 12-h day and 12-h night urine and serum concentration of vitamin D in prostate cancer in the group of PC patients and the control group. Using dietary intervention of rye bread, we investigated the effects on prostate cancer progression by assessing Prostate Specific Antigen (PSA), metabolites of alkylresorcinols and lignans in plasma, sex hormones and morphological examination before and after the intervention. The results show that alkylresorcinol and fiber concentration are high in Latvian breads. Alkylresorcinols` concentration in bread may be used as a marker of bran and fiber amount in bread. Alkylresorcinol and lignan intake were also found to be high. Seed and rye breads were found to be the main dietary sources of lignans. There was no difference found between the prostate cancer and control groups in the dietary intake data, including bread quantity and bread types, alkylresorcinol and lignan intake. DHPPA in 12 h overnight urine may be the most suitable alkylresorcinol metabolite to estimate the intake of rye bread and rye fiber. Differences were found between the prostate cancer and the control group regarding associations between alkylresorcinol metabolite concentrations in plasma, urine and food intake data, possibly due to a delay in the metabolism of alkylresorcinols in the prostate cancer group. It was found that enterolactone, a lignan metabolite, is linked to the intake of lignans only under the conditions of intervention. The results of the intervention study reveal a possible delay in the progression of prostate cancer via elevated concentration of sex hormone binding globulin, enterolactone and alkyresorcinols metabolites in the group of prostate cancer, which resulted in lower rates of PSA and presumably increased apoptosis. We suggest the future studies on this subject with longer time periods covered, with larger numbers of participants and the use of bread with higher concentrations of rye fiber. We found that vitamin D deficiency and/or insufficiency is highly prevalent in the group of prostate cancer and in men aged over 45 in the control group. There were no differences found between the groups in the concentration of vitamin D in serum. Vitamin D dietary intake was found to be insufficient in both study groups. To assess possible vitamin D protective effect in the prevention of prostate cancer, it is advisable to reach higher concentrations of the vitamin using vitamin D supplementation, also a higher amount of fish in the diet.
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    Analysis of the Lyme Borreliosis Epidemiological Indicators in Latvia and Seropositivity Associated Factors. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2013) Lucenko, Irina; Briģis, Ģirts; Krūmiņa, Angelika
    The thesis “Analysis of the Lyme borreliosis epidemiological indicators in Latvia and seropositivity associated factors” is dedicated to one of the topical tick-borne infectious diseases in Latvia and in the world during recent years. Estimates suggest that every year in Europe Lyme borreliosis affects about 85 000 people and the incidence has recently increased sharply in many European countries. Increase in incidence to some extent is related to the diagnosis and reporting improvement, although there is evidence of a true increase in incidence in relation to many natural and socio-economic factors. Experts consider that the actual number of Lyme borreliosis cases 2–3 times exceeds the number reported in the passive reporting system. Lyme borreliosis in Latvia is a subject to mandatory reporting and registration, however, the available statistical data, like other countries, does not reflect the true burden of the disease for the public health and economy. Use of the serological diagnostic methods of Lyme borreliosis is limited by the relatively slow production of antibodies in the early stages of infection, antibody association with infective genospecies, as well as by sufficiently high antibody seroprevalence among European citizens, therefore leading European experts believe that Lyme borreliosis clinical and laboratory diagnosis requires development of the best practice guidelines for doctors, and rational laboratory testing and treatment promotion. The aim of this thesis was to carry out an epidemiological analysis of Lyme borreliosis morbidity in the period from 2007 to 2011 in Latvia, and to identify factors associated with serological confirmation of the diagnosis. For the implementation of the aims: a systematic selection of the data has been performed for Lyme borreliosis cases registered in the period from 2007 to 2011 from the State Communicable Disease Surveillance and Monitoring System (VISUMS); the data reporting completeness has been analyzed, comparing Lyme borreliosis cases included in VISUMS database with the data from the Management Information System (VIS); epidemiological features of Lyme borreliosis in 2007–2011 have been analyzed in relation to the climatic, natural, environmental and social factors, tick activity, number of tick hosts, and tick-borne encephalitis epidemiological features; factors associated with serological confirmation of the diagnosis have been analyzed. The following methods are used in this work: calculation of incidence rates and 95% confidence interval by territories, gender and age groups, as well as occupational status; calculation of the relative risk in incidence comparisons, time series analysis, using the linear single- and multiple regression models, correlation analysis with some climatic, natural, characterizing anthropogenic pollution and social factors. Binary and multinomial logistic regression statistical models are used for multivariate analysis and association between specific factors and outcome is expressed in the form of an odds ratio – OR. Data analysis has been performed using MS Excel, WinPepi, STATISTICA and SPSS software. The results of this work revealed that Lyme borreliosis incidence was rising since the start of registration. During the study period, the incidence rate increased by 41% and the increase was more evident in I. persulcatus tick distribution area (in the eastern part of the country). It is estimated that Lyme borreliosis incidence changes are associated with an impact of natural (number of tick hosts, the forest areas), environmental (pollution) and climate factors (air temperature, rainfall abundance during the tick activity season). The study demonstrated that Lyme borreliosis incidence varied in different gender and age groups: women are significantly more likely to become ill than men, and adults – more often than children, and relatively more often than representatives of the groups in other countries. It was found that Lyme borreliosis incidence rate among unemployed persons is higher than that for employed, pointing to strong association of employment factor with the disease risk. The study found that anatomical sites of a tick bite is different in patients with different Lyme borreliosis clinical forms, children and adults, and living in I. ricinus and I. persulcatus distribution areas. Differences in the frequency of Lyme borreliosis clinical forms in the statistical and tick distribution regions found in this study are due to differences in Borrelia prevalence level in ticks, as well as due to reporting deficiencies in certain areas. The study proved that the reporting of Lyme borreliosis in Latvia is incomplete, however cases are representative of all cases. Factors associated with a positive serological investigation result are identified in the study: elevated odds for IgM antibodies in ELISA test for women, younger patients, and patients who did not have Lyme borreliosis erythema migrans form; elevated odds for IgG class antibodies in ELISA test for elderly patients, patients without Lyme borreliosis erythema migrans, living in I. ricinus distribution area. In addition, elevated odds for IgG class antibodies in the elderly patients and rural population indirectly indicates a relatively great prevalence of antibodies against B. burgdorferi s.l. in Latvia population. The results of this thesis provide a basement to improve epidemiological surveillance system, to ensure preparation of more qualitative information for development and evaluation of complex of the prophylaxis measures, as well as to develop evidence-based guidelines for the algorithm of laboratory investigation of the Lyme borreliosis cases.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Aortas koarktācijas klīniskie, ehokardiogrāfiskie un biomehāniskie aspekti agrīna vecuma bērniem Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Ligere, Elīna; Lācis, Aris; Kasjanovs, Vladimirs
    Promocijas darbā analizēta iedzimtas sirdskaites – aortas koarktācijas – prevalence, saslimstību un mirstību ietekmējošie faktori jaundzimušajiem un zīdaiņiem Latvijā no 2000. līdz 2010. gadam. Analizēta ehokardiogrāfiskā atrade pirmsoperācijas periodā un novērojot pacientus dinamikā vidēji ilgā termiņā 70,7 ± 33 mēnešus (minimums 20, maksimums 131 mēnesi). Izmeklējuma rezultāti pētījuma beigās salīdzināti ar atradi vecumam atbilstošā kontroles grupā. Pētījuma biomehāniskajā sadaļā veikti biomehāniski eksperimenti, kuros pētītas natīvas zīdaiņa aortas biomehāniskās īpašības, kā arī ķirurģiski koriģētas zīdaiņa aortas biomehāniskās īpašības in vitro, lietojot tādas ķirurģiskas korekcijas metodes kā anastomoze gals-galā, pagarināta anastomoze gals-galā, ielāps ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru. Aortas koarktācijas prevalence jaundzimušajiem Latvijā no 2000. līdz 2010. gadam bija 3,4 ± 1,3 no 10 000 dzīvi dzimušajiem. Izolēta aortas koarktācija tika diagnosticēta vēlīni biežāk salīdzinājumā ar koarktāciju kombinācijā ar pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,029), kas iespaidoja pacienta stāvokli preoperatīvi un radīja nepieciešamību pēc intensīvas terapijas, taču neiespaidoja agrīnu postoperatīvu mirstību. Dzīvildze pacientiem ar izolētu aortas koarktāciju būtiski pārsniedza dzīvildzi pacientiem ar koarktāciju un pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,001). Letālo gadījumu grupā biežāk diagnoze bija noteikta jau antenatāli, tas saistīts ar pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,01), biežāk novērots hipoplastisks aortas loks (p = 0,0001). Aortas rekoarktācijas attīstība nebija atkarīga no lietotās ķirurģiskās metodikas (p = 0,67), un to novēroja 25% pacientu. Rekoarktācijas brīdī pacientiem novēroja kreisā ventrikula hipertrofiju un būtiski samazinātu PWD doplerogrāfiskās sistoliskās/diastoliskās plūsmas attiecību vēdera aortā (p = 0,0001), kas dinamikā normalizējās pēc rekoarktācijas zonas angioplastijas. Biomehānisko eksperimentu rezultāti parādīja, ka jaundzimušā un zīdaiņa aortai piemīt nelineāra sakarība starp spriegumu un deformāciju. Aortas sieniņas elastības modulis palielinājās, pieaugot iekšējam spiedienam. Ielāpa ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru un pagarinātas anastomozes gals-galā gadījumā aortas sieniņas biomehāniskās īpašības bija tuvākas natīvai aortai, taču anastomozes gals-galā gadījumā sieniņas stingums praktiski neizmainījās, pieaugot iekšējam spiedienam. Aortas koarktācija uzskatāma par komplicētu kardiovaskulāru sindromu ar nepieciešamību novēroties visu mūžu, jo iespējama multiplu komplikāciju attīstība ilgtermiņā (aortas rekoarktācija, arteriāla hipertensija, aortas aneirismas veidošanās). No biomehānisko īpašību viedokļa natīvai aortai vistuvākā ir anastomoze ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru, kam seko pagarināta anastomoze gals-galā, anastomozes gals-galā gadījumā aortas sieniņa ir visstingākā. Ķirurģiska ārstēšana ir pamatmetode aortas koarktācijas korekcijai jaundzimušajiem un zīdaiņiem, par izvēles metodi pieņemot pagarinātu anastomozi gals-galā, bet ielāps ar zematslēgas artērijas lēveru joprojām ir izmantojama metode gadījumos, kad citādi aortas loka rekonstrukcija nav iespējama, neradot būtiskus kreisās augšējās ekstremitātes funkcionālus traucējumus vidēji ilgā novērojumu periodā. Promocijas darbs sarakstīts latviešu valodā, tas sastāv no šādām daļām: ievads, darba aktualitāte un novitāte, darba mērķis un uzdevumi, literatūras apskats, materiāli un metodes, rezultāti, diskusija, secinājumi, vēres un pielikumi. Analītiski ilustratīvais un statistiskais materiāls atainots 27 attēlos un 22 tabulās. Izmantotās literatūras saraksts ietver 169 autoru publikācijas.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Aortas koarktācijas klīniskie, ehokardiogrāfiskie un biomehāniskie aspekti agrīna vecuma bērniem Latvijā. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2013) Ligere, Elīna; Lācis, Aris; Kasjanovs, Vladimirs
    Promocijas darbā analizēta iedzimtas sirdskaites – aortas koarktācijas – prevalence, saslimstību un mirstību ietekmējošie faktori jaundzimušajiem un zīdaiņiem Latvijā no 2000. līdz 2010. gadam. Analizēta ehokardiogrāfiskā atrade pirmsoperācijas periodā un novērojot pacientus dinamikā vidēji ilgā termiņā 70,7 ± 33 mēnešus (minimums 20, maksimums 131 mēnesi). Izmeklējuma rezultāti pētījuma beigās salīdzināti ar atradi vecumam atbilstošā kontroles grupā. Pētījuma biomehāniskajā sadaļā veikti biomehāniski eksperimenti, kuros pētītas natīvas zīdaiņa aortas biomehāniskās īpašības, kā arī ķirurģiski koriģētas zīdaiņa aortas biomehāniskās īpašības in vitro, lietojot tādas ķirurģiskas korekcijas metodes kā anastomoze gals-galā, pagarināta anastomoze gals-galā, ielāps ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru. Aortas koarktācijas prevalence jaundzimušajiem Latvijā no 2000. līdz 2010. gadam bija 3,4 ± 1,3 no 10 000 dzīvi dzimušajiem. Izolēta aortas koarktācija tika diagnosticēta vēlīni biežāk salīdzinājumā ar koarktāciju kombinācijā ar pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,029), kas iespaidoja pacienta stāvokli preoperatīvi un radīja nepieciešamību pēc intensīvas terapijas, taču neiespaidoja agrīnu postoperatīvu mirstību. Dzīvildze pacientiem ar izolētu aortas koarktāciju būtiski pārsniedza dzīvildzi pacientiem ar koarktāciju un pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,001). Letālo gadījumu grupā biežāk diagnoze bija noteikta jau antenatāli, tas saistīts ar pavadošu intrakardiālu patoloģiju (p = 0,01), biežāk novērots hipoplastisks aortas loks (p = 0,0001). Aortas rekoarktācijas attīstība nebija atkarīga no lietotās ķirurģiskās metodikas (p = 0,67), un to novēroja 25% pacientu. Rekoarktācijas brīdī pacientiem novēroja kreisā ventrikula hipertrofiju un būtiski samazinātu PWD doplerogrāfiskās sistoliskās/diastoliskās plūsmas attiecību vēdera aortā (p = 0,0001), kas dinamikā normalizējās pēc rekoarktācijas zonas angioplastijas. Biomehānisko eksperimentu rezultāti parādīja, ka jaundzimušā un zīdaiņa aortai piemīt nelineāra sakarība starp spriegumu un deformāciju. Aortas sieniņas elastības modulis palielinājās, pieaugot iekšējam spiedienam. Ielāpa ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru un pagarinātas anastomozes gals-galā gadījumā aortas sieniņas biomehāniskās īpašības bija tuvākas natīvai aortai, taču anastomozes gals-galā gadījumā sieniņas stingums praktiski neizmainījās, pieaugot iekšējam spiedienam. Aortas koarktācija uzskatāma par komplicētu kardiovaskulāru sindromu ar nepieciešamību novēroties visu mūžu, jo iespējama multiplu komplikāciju attīstība ilgtermiņā (aortas rekoarktācija, arteriāla hipertensija, aortas aneirismas veidošanās). No biomehānisko īpašību viedokļa natīvai aortai vistuvākā ir anastomoze ar kreisās zematslēgas artērijas lēveru, kam seko pagarināta anastomoze gals-galā, anastomozes gals-galā gadījumā aortas sieniņa ir visstingākā. Ķirurģiska ārstēšana ir pamatmetode aortas koarktācijas korekcijai jaundzimušajiem un zīdaiņiem, par izvēles metodi pieņemot pagarinātu anastomozi gals-galā, bet ielāps ar zematslēgas artērijas lēveru joprojām ir izmantojama metode gadījumos, kad citādi aortas loka rekonstrukcija nav iespējama, neradot būtiskus kreisās augšējās ekstremitātes funkcionālus traucējumus vidēji ilgā novērojumu periodā. Promocijas darbs sarakstīts latviešu valodā, tas sastāv no šādām daļām: ievads, darba aktualitāte un novitāte, darba mērķis un uzdevumi, literatūras apskats, materiāli un metodes, rezultāti, diskusija, secinājumi, vēres un pielikumi. Analītiski ilustratīvais un statistiskais materiāls atainots 27 attēlos un 22 tabulās. Izmantotās literatūras saraksts ietver 169 autoru publikācijas.