Volume 10 (29)
Permanent URI for this collection
Browse
Browsing Volume 10 (29) by Issue Date
Now showing 1 - 20 of 33
Results Per Page
Sort Options
Item Honouring and Losing Knowledge: Folk Medicine Collection of the Estonian Museum of Hygiene in the Early 20th Century(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Goršič, AveBefore the Estonian Museum of Hygiene was founded in 1922, a medical student, the later director of the Museum, Voldemar Sumberg (1893–1965), published an article Rahwa-meditsiin ja arstiteadus (Folk medicine and medical science) in the popular magazine Tervis (Health)1. In the article he explained the principles of understanding and collecting folk medicine and advocated bringing folk medicine and modern medicine closer together. In May 1925, the Estonian Museum of Hygiene, under Sumberg’s lead, distributed their questionnaire Asuge rahva-arstiteaduse korjamisele (Start to collect folk medicine) to doctors and veterinary doctors, schools, etc.Item Bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa kolekcija Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Grāvere, RitaJēkabs Nīmanis (1892–1979) ir viens no izcilākajiem Latvijas bērnu ārstiem, ārsts – leģenda. Ne viena vien paaudze tika izaudzināta, vecākiem studējot J. Nīmaņa grāmatas “Zīdainis” un “Mazbērns”.Item Janīna Danusēviča (1928–2016)(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Grāvere, RitaKrājuma “Acta medico-historica Rigensia” veidošanas komanda ar skumjām paziņo, ka 2016. gada 9. augustā mirusi Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ilggadēja darbiniece, visu krājuma iepriekšējo deviņu sējumu redaktore Janīna Danusēviča.Item Beigu papildinformācija AMHR (2016) X:412-423(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016)Item Kolēģa un drauga piemiņai: Valentīns Grickevičs (1933–2013)(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Vīksna, ArnisNesagaidījis savu astoņdesmitgadi, pāris nedēļas agrāk, 2013. gada 5. martā, mūžības slieksni Sanktpēterburgā pārkāpis baltkrievu medicīnas un kultūras vēsturnieks profesors Valentīns Grickevičs (Hryckiewicz), kas bija krietns Latvijas draugs, jo, mīlot savu dzimto zemi no visas sirds, cienīja un mīlēja arī tās kaimiņus. Būtībā jau baltkrievi ir mūsu, latviešu, otri tuvākie etniskie brāļi tūlīt aiz lietuviešiem, un profesors to lieliski apzinājās.Item Дары и дарители медицинских музеев России в первой половине XIX века(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Кузыбаева, М. П.Возникновение и деятельность медицинских музеев в имперской России до недавнего времени оставались малоизученны.Item Jānim Stradiņam jubilejā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Lībiete, IevaCitējot O. Vācieti, 2013. gada nogalē Mazajā ģildē Jānis Stradiņš uzrunāja akadēmiskās konferences “Zinātnes un kultūras mijiedarbība Latvijā un pasaulē” dalībniekus, liekot klātesošajiem domāt par lielu un drosmīgu ideju nepārvērtējamo nozīmi zinātnes un sabiedrības attīstībā. Bez drosmīgas idejas nebūtu iespējams realizēt arī tik ambiciozu projektu kā pasaules medicīnas vēstures sasniegumus atspoguļojoša muzeja izveidi mazā Baltijas valstī, un tomēr – ar to šodien var lepoties Rīga.Item Psihiatriskās aprūpes problēmas Latvijā 20. gs. 20.–30. gados(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Lībiete, IevaMedicīniskā izpratnē psihiatrijai ir visai nesena vēsture, kaut gan garīgās slimības cilvēcei pazīstamas jau kopš senajiem laikiem, un vienmēr ir bijuši cilvēki, kuru pienākums vai iniciatīva bija rūpes par slimajiem. Par psihiatrijas kā medicīnas nozares sākumu pieņemts uzskatīt 18. gs. beigas, kad sākumā Francijā, vēlāk arī pārējā Rietumu pasaulē sākās pārmaiņas psihiatriskajā aprūpē un tika popularizēta humāna attieksme un morālā ārstēšana garīgo slimību gadījumā. Šīs pārmaiņas vēsturē pazīstamas kā Filipa Pinela reformas. Savukārt 19. gadsimtam un it sevišķi 20. gadsimta sākumam Rietumu pasaulē raksturīgs institucionalizētas psihiatrijas uzplaukums, kas medicīnas vēstures pētījumos skaidrots dažādi. Par tā iemesliem tiek minēti zinātniskie sasniegumi psihiatrijā un psihiatrijas kā akadēmiskas disciplīnas attīstība, industrializācijas un urbanizācijas sekas, kā arī likumdošanas izmaiņas nolūkā nodrošināt vidusslāņa vēlmi pēc kārtības un drošības.Item Ernsts fon Bergmanis un Latvija(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Vīksna, ArnisPārskats veidots, balstoties referātā, kas nolasīts Ernsta fon Bergmaņa 175 gadu jubilejas sarīkojumā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 2011. gada 7. decembrī un agrāk publicētā rakstā ar līdzīgu nosaukumu. Dati smelti no labi zināmiem avotiem: ārenda Buholca monogrāfijas par Ernstu fon Bergmani un viņa jaunākā brāļa Eduarda fon Bergmaņa pētījuma par dzimtas izcelsmi un gaitu, kā arī no apraksta par mācītāju Bergmaņu darba simtgadi Rūjienā.4 Tie savukārt dažviet papildināti ar arhīva atradumiem, publikācijām periodikā u. c.Item Amber, a Stone of Sun for Ancient Medicines(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Ragazzi, EugenioAmber, a gem that has been very appreciated since antiquity, was used also as an amulet and a medicine. All the most outstanding medical treati ses of the past tell about the therapeutic properties attributed to amber, and report singular recipes to obtain pharmaceutical preparations. Amber was much-sought for this use until the middle of XIX century, but with the beginning of the modern medicine, its use disappeared, carrying with it the memory of ancient times.Item Miervaldis Kaminskis, medicīnas doktors (1922–2011)(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Dālmane, AinaMiervaldis Kaminskis dzimis 1922. gada 19. decembrī Madonas apriņķa Praulienas pagastā. Pēc Rēzeknes Valsts skolotāju institūta beigšanas viņš 1946. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Medicīnas fakultātē. Jau pirmajā studiju gadā topošo ārstu saistīja anatomija, viņa uztverē anatomija ir visnozīmīgākais priekšmets medicīnas apguvei, visu pārējo priekšmetu atslēga. Tā, būdams vēl students, Miervaldis Kaminskis pievērsās anatomijai. Tāpēc nav brīnums, ka pēdējos studiju gados viņš jau bija Anatomijas katedras darbinieks, kura uzdevumos ietilpa ne tikai mācību preparātu gatavošana, bet arī subasistenta pienākumi.Item Nozīmīgākais Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ieguvums 2012. gadā – zobārstniecības instruments “pelikāns”(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Bērziņa, EdīteMedicīnas zinātnes attīstībai līdztekus mainījās un evolucionēja arī praktiskajā medicīnā izmantotie instrumenti. Gadsimtu gaitā gan akadēmiski izglītotie ārsti, gan ķirurgi amatnieki radīja jaunus darbarīkus un pilnveidoja esošos. Rodoties jauniem, ērtāk lietojamiem instrumentiem, vairākus gadsimtus izmantotie rīki tika pilnībā aizmirsti, nu tie atrodami vienīgi muzejos.Item Medicīnas vēstures muzeja sākumi(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Stradiņš, Jānis; Salaks, Juris; Grāvere, RitaPaula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja darbinieki – zinātniskais direktors Juris Salaks, galvenā speciāliste Rita Grāvere, kā arī fotogrāfs Gunārs Janaitis – kopā ar akadēmiķi Jāni Stradiņu 2013. gada oktobrī apmeklēja Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, lai apskatītu vietas, kas atgādina par Paula Stradiņa šeit ierīkoto medicīnas vēstures muzeju. Virzoties soli pa solim un klausoties Jāņa Stradiņa atmiņu stāstījumu, iztēlē atausa muzeja attīstības pirmsākumi.Item Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja loma starptautisko medicīnas vēstures muzeju sakaru veicināšanā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Salaks, JurisPaula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja tradicionālie starptautiskie sakari būtiski pārmainījās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Laikā, kad Latvija bija iekļauta PSRS sastāvā, sadarbe ar citām republikām un padomju valsts lielākajiem medicīnas vēstures centriem un muzejiem Maskavā, Ļeņingradā, Kijevā, Kauņā, Tbilisi un citur netika uzskatīta par starptautisku sadarbību. Izņēmums bija Baltijas zinātņu vēstures konferences. Šo tradīciju 1958. gadā iedibināja profesors Pauls Stradiņš. Mūsdienās tās pulcē zinātņu vēstures pētniekus no visa Baltijas jūras reģiona. Saiets 2014. gadā pirmo reizi notika ārpus trīs Baltijas valstu robežām – Helsinkos, bet 27. konference notika Rīgā un Jelgavā.Item Genovefa Jēča, medicīnas doktore, profesore (1921–2011)(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Dālmane, AinaGenovefa Jēča dzimusi 1921. gada 18. aprīlī. Viņa nodzīvoja skaistu un garu mūžu un aizsaulē aizgāja 2011. gada 6. aprīlī – tikai trīspadsmit dienu pirms savas deviņdesmitās dzimšanas dienas.Item Vincenta de Paula žēlsirdīgo māsu apvienības darbība Latvijā(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Fokina, Olga; Millere, IngaPriestera Vincenta de Paula (Vincent de Paul) žēlsirdīgo māsu apvienība tika nodibināta Francijā 1633. gada 29. novembrī ar mērķi palīdzēt nabagiem un slimiem cilvēkiem, kā arī audzināt un izglītot bērnus kristietības garā. Lai īstenotu labdarību, žēlsirdīgām māsām bija nepieciešama garīgā audzināšana. Šim nolūkam tika izstrādāti māsu darbības un uzvedības noteikumi (Regula), kuri bija stingri jāievēro. Žēlsirdīgo māsu darbs tika balstīts uz līdzjūtību un labsirdību un izpelnījās sabiedrības vispārēju atbalstu un cieņu. Kustība ieguva popularitāti un atzinību ne tikai Francijā, bet arī citās valstīs, tostarp arī Latvijā (Krāslavā). Latgalē Vincenta de Paula žēlsirdīgās māsas veica savu misiju 75 gadus (1789–1864). Žēlsirdīgajām māsām, neatkarīgi no valsts, kurā tās darbojās, bija jāievēro Regula (uzvedības un darbības noteikumi), kura tika pārtulkota vairākās valodās.Item Sākuma papildinformācija AMHR (2016) X(Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. RSU Medicīnas vēstures institūts, 2016)Item Jēkaba Prīmaņa personības un darbības šķautnes – zināmais un mazāk zināmais(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Grāvere, Rita; Vētra, JānisLatviešu anatoms un antropologs profesors Jēkabs Prīmanis (1892–1971) ir iekļauts 100 Latvijas izcilāko personību sarakstā. Studentu aprindās un sabiedrības skatījumā viņš bija (un lielā mērā ir vēl šodien) Latvijas medicīnas un antropoloģijas vēstures leģendāra personība, kuras gaitas ar laiku apaugušas mītiem un nostāstiem – turklāt gan pozitīvā, gan arī negatīvā vēr tē jumā.Item Академик М. С. Вовси и «дело врачей»(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Бородулин, В. И.; Герчикова, Т. Н.; Пашков, К. А.; Тополянский, А. В.К концу 30-х годов ХХ века в СССР несомненными лидерами столичных терапевтов были М. П. Кончаловский, Е. Е. Фромгольд и Р. А. Лурия1 – об этом свидетельствуют их публикации, официальные должности, материалы всесоюзных съездов терапевтов и Московского научного общества терапевтов, воспоминания современников. Вместе с Г. Ф. Лангом (Ленинград) и Н. Д. Стражеско (Киев) они возглавляли советскую клинику внутренних болезней. Из более молодого поколения клиницистов стремительно выдвигались трое – А. Л. Мясников в Ленинграде, а в Москве – Э. М. Гельштейн, партийный выдвиженец, блестящий врач и ученый, возглавивший кафедру факультетской терапии 2-го ММИ и сменивший Е. Е. Фромгольда (после 1937 г.) в качестве товарища председателя Московского терапевтического общества, и М. С. Вовси.Item Ausma Bērziņa, valsts emeritētā zinātniece, profesore (1925–2010)(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Dālmane, AinaAusma Bērziņa (1925–2010) bija Suntažu pagasta “Sidraburgu” saimnieku Jāņa un Paulīnes vecākā meita. Jau bērnībā viņa iemācījās darba tikumu un atbildību par citiem, tāpēc bija galvenā noteicēja divdesmit deviņu brālēnu un māsīcu pulkā. Suntažu pamatskolu (1940), Rīgas pilsētas 3. ģimnāziju (1945) un Rīgas Medicīnas institūtu (1951) viņa beidza ar izcilību un medaļām. Viņas vecāki saprata izglītības nozīmi, tāpēc Ausmas tēvs, kas bija izglābis no vācu koncentrācijas nometnes divus baltkrievu zēnus, arī tos – līdz ar saviem bērniem – uzaudzināja un izskoloja.