Browsing by Author "Vinogradova, Vineta Viktorija"
Now showing 1 - 6 of 6
Results Per Page
Sort Options
Item Anxiety Screening among the General Population of Latvia and Associated Factors(2022-08-26) Vinogradova, Vineta Viktorija; Kivite-Urtane, Anda; Vrublevska, Jelena; Rancans, Elmars; Department of Psychiatry and Narcology; Institute of Public Health; Department of Public Health and EpidemiologyBackground and Objectives: The aim of this study was to determine the point prevalence of at least mild anxiety symptoms and symptoms of generalized anxiety disorder in the Latvian general population, and to analyze the associated factors. Materials and Methods: A computer-assisted face-to-face survey was conducted in 2019–2020 with a multistage stratified probability sample of the Latvian general adult population (n = 2687). Anxiety was assessed using the 7-item Generalized Anxiety Disorder (GAD-7) scale; a score of ≥5 was defined as indicating the presence of mild symptoms of anxiety, and a score of ≥10 as the cutoff for identifying cases of generalized anxiety disorder. The Patient Health Questionnaire 9 (PHQ-9) and MINI International Neuropsychiatric Interview (M.I.N.I.) modules were used for assessing comorbid conditions. Multinomial logistic regression was conducted. Results: The point prevalence of mild anxiety symptoms was 10.9%. The point prevalence of generalized anxiety disorder symptoms was 3.9%. Higher odds of mild anxiety symptoms were detected in respondents of a young age (vs. 65 y.o. and older, aOR 3.1, p < 0.001), unmarried respondents (vs. married/cohabiting, aOR 1.5, p = 0.02), those living in the capital city (aOR 1.6, p = 0.008) or rural areas (aOR 1.5, p = 0.03) (vs. other towns), respondents with poor self-rated health (vs. good, aOR 2.6, p < 0.001), and diagnosed alcohol use disorder (aOR 1.9, p < 0.001), suicidal behavior (aOR 2.4, p < 0.001), and symptoms of depression (aOR 6.4, p < 0.001) (vs. no such conditions). As for symptoms of generalized anxiety disorder, female sex (vs. males, aOR 2.5, p = 0.003), age below 44 years (vs. 65+, aOR 6.2, p = 0.002), average self-rated health (vs. good, aOR 2.6, p = 0.005), and poor self-rated health (vs. good, aOR 5.3, p < 0.001), together with comorbid suicidal behavior (aOR 6.1, p < 0.001) and symptoms of depression (aOR 43.4, p < 0.001) (vs. no such conditions), increased the odds. Conclusions: Young age, poor self-rated health, and comorbid symptoms of depression and suicidal behavior were significant factors associated with symptoms of both mild anxiety and generalized anxiety disorder. Being unmarried, living in the capital city or rural areas, and alcohol use disorder were associated with mild anxiety symptoms alone. Female sex was associated with generalized anxiety disorder symptoms alone.Item Depresijas un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu izplatība un dzimuma specifiskie asociētie faktori Latvijas vispārējā pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Vinogradova, Vineta Viktorija; Rancāns, ElmārsIevads. Trauksmes un garastāvokļa traucējumi ir divas visizplatītākās psihisko traucējumu grupas pasaulē. Ģeneralizētas trauksmes traucējumi ir viens no biežāk sastopamajiem trauksmes jeb neirotiskiem traucējumiem, un depresija veido lielāko daļu no garastāvokļa jeb afektīvajiem psihiskajiem traucējumiem. Abi traucējumi bieži sastopami vienlaikus jeb komorbīdi. Pasaules dati liecina, ka depresijas un ģeneralizētas trauksmes traucējumi visbiežāk netiek laikus atpazīti un tikai mazākā daļa pacientu saņem adekvātu, vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu. Ja depresīvie vai ģeneralizētas trauksmes traucējumi netiek ārstēti, tie būtiski ietekmē sabiedrības veselības sistēmu, pacienta dzīves kvalitāti un darbaspējas, kā arī palielina ekonomisko slogu valstī, ko veido tiešās medicīniskās izmaksas, netiešās izmaksas darbavietā un ar pašnāvībām saistītās mirstības izmaksas. Lai sekmētu agrīnu un savlaicīgu šo traucējumu atpazīšanu un ārstēšanu, ir jāzina to paredzamā izplatība vispārējā populācijā, kā arī gan vispārējie asociētie faktori, gan specifiskam reģionam, kultūras un sociālekonomiskajai videi raksturīgie šo traucējumu asociētie faktori. Tā kā Latvijā vispārējā iedzīvotāju populācijā nekad nebija veikts ģeneralizētas trauksmes traucējumu skrīnings un vairāk nekā 10 gadus nebija noteikta depresijas aktuāla prevalence, kā arī ņemot vērā faktu, ka abi traucējumi ir divreiz biežāk sastopami sievietēm un asociētie faktori abiem dzimumiem var atšķirties, šī promocijas darba pētījuma mērķis bija noskaidrot klīniski nozīmīgu ģeneralizētas trauksmes traucējumu un depresijas simptomu izplatību Latvijas vispārējā iedzīvotāju populācijā un noteikt šo traucējumu dzimuma specifiskos asociētos faktorus. Materiāli un metodes. Speciāli apmācīti profesionāli intervētāji veica datorasistētās klātienes intervijas nacionāli reprezentatīvajā Latvijas pieaugušo iedzīvotāju izlasē (n = 2687) no 2019. gada novembra līdz 2020. gada martam. Ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomi tika noteikti, izmantojot pašvērtējuma skalu “Ģeneralizētas trauksmes aptauja 7” (GAD-7). Skalas punktu summa ≥ 10 tika definēta kā robežvērtība, lai noteiktu ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomus. Klīniski nozīmīgo depresijas simptomu noteikšanai tika izmantota “Pacientu veselības aptauja 9” (PHQ-9): punktu summa ≥ 10 tika izmantota kā diagnostiskā robežvērtība. MINI – īsas internacionālās neiropsihiatriskās intervijas – 7.0.2. versijas moduļi tika izmantoti, lai novērtētu iespējamos komorbīdos psihiskos traucējumus. Respondentu sociāldemogrāfiskie dati, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošana un cita ar veselību saistītā informācija, kā arī informācija par veselības pašvērtējumu tika iegūta no speciāli šī pētījuma izveidotās anketas, kas pirms lauka darbu uzsākšanas tika testēta mērķapopulācijas fokusgrupās. Veselības stāvokļa pašvērtējums tika noteikts, respondentiem atbildot uz jautājumu “Kā Jūs pats(-i) novērtējat savu pašreizējo veselības stāvokli?” un izvēloties starp atbildēm “labs”, “diezgan labs”, “vidējs”, “diezgan slikts” vai “slikts”. Asociēto faktoru noteikšanai tika veikta hierarhiskā binārās loģistiskās regresijas analīze atsevišķi abiem dzimumiem. Rezultāti. Klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir konstatēti 6,4 % (95 % TI 5,8–7,6) pētījuma dalībnieku. Depresijas simptomu punkta prevalence statistiski ticami ir lielāka sieviešu vidū: klīniski nozīmīgi depresijas simptomi noteikti 7,7 % (95 % TI 6,4–9,0) sieviešu un 4,8 % (95 % TI 4,2–6,7) vīriešu, p = 0,003. Ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu punkta prevalence Latvijas iedzīvotāju populācijā ir 3,9 % (95 % TI 3,2–4,6). Tā ir statistiski nozīmīgi augstāka sieviešu vidū [4,9 % (95 % TI 3,8–5,9)] nekā vīriešu vidū [2,7 % (95 % TI 2,0–3,8)], p = 0,004. Samērojot pēc visām pamata sociāldemogrāfiskajām pazīmēm vienlaikus, dzimums palika statistiski nozīmīgs depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu asociēts faktors, kas pamatoja asociēto faktoru noteikšanu atsevišķi dzimuma grupās. Pēc MINI datiem, noteiktas domas par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšana un pašnāvnieciska uzvedība palielināja gan depresijas [aOR 3,86 (95 % TI 2,15–6,95)], gan ģeneralizētas trauksmes simptomu izredzes [aOR 3,10 (95 % TI 1,57–6,14)] sievietēm. Līdzīgi arī vīriešu populācijā, pēc MINI noteiktā, suicidalitāte bija statistiski ticami asociēta ar depresiju [aOR 5,56 (95 %TI 2,51–12,34)] un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomiem [aOR 14,73 (95 % TI 4,56–47,61)]. Gan sieviešu, gan vīriešu populācijā klīniski nozīmīgie depresijas simptomi paaugstināja ģeneralizētas trauksmes simptomu izredzes: sievietēm [aOR 24,43 (95 % TI 12,46–47,88)], vīriešiem [aOR 130,28 (95 % TI 30,60–554,68)], un pretēji, ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu esamība paaugstināja klīniski nozīmīgo depresijas simptomu izredžu attiecības gan sievietēm [aOR 24,25 (95 % TI 11,91–49,39)], gan vīriešiem [aOR 130,28 (95 % TI 30,60–554,68)]. Abiem dzimumiem slikts respondentu veselības stāvokļa pašvērtējums statistiski ticami paaugstināja depresijas simptomu izredžu attiecības: sievietēm [aOR 7,38 (95 % TI 3,31–16,47)] un vīriešiem [aOR 29,76 (95 % TI 9,74–90,91)]. Abiem dzimumiem raksturīgie trauksmes asociētie faktori bija veselības aprūpes pakalpojumu biežāka izmantošana: sievietēm speciālistu apmeklējums 3–4 reizes pēdējā gada laikā [aOR 4,39 (95 % TI 1,65–11,66)] un ≥ 5 reizes gada laikā [aOR 3,24 (95 % TI 1,14–9,23)], kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumi trīs un vairāk reižu pēdējā gada laikā [aOR 4,21 (95 % TI 1,14–15,45)]. Savukārt vīriešiem tas bija ģimenes ārstu apmeklējums 3–4 reizes pēdējā gada laikā [aOR 6,49 (95 % TI 1,08–38,91]. Tikai sievietēm raksturīgie klīniski nozīmīgās depresijas asociētie faktori: pēc MINI diagnosticētie, apreibinošo vielu (ne-alkohola) lietošanas traucējumi pēdējā gada laikā [aOR 6,19 (95 % TI 1,88–20,38], vismaz viens, pēc MINI noteikts, ēšanas traucējums [aOR 11,24 (95 % TI 1,98–63,76)], piederība etnisko minoritāšu tautībai [vs. latviešu, aOR 3,06 (95 % TI 1,49–6,28)], sievietes ekonomiski neaktīvs statuss [vs. strādājoša sieviete, aOR 4,01 (95 % TI 1,50–10,71)], kā arī 1–2 NMPD izsaukumi pēdējā gada laikā [vs. neviena, aOR 2,10 (95 % TI 1,06–4,17)]. Sievietēm ar diviem un vairāk nepilngadīgiem bērniem bija statistiski ticami zemākas izredzes ciest no depresijas simptomiem [vs. nav nepilngadīgo bērnu, aOR 0,35(95 % TI 0,12–0,98)]. Tikai vīriešiem antisociālās (asociālās) personības traucējumi, pēc MINI [aOR 7,89 (95 % TI 2,63–23,62)], bija ticami asociēti ar lielākajām depresijas izredžu attiecībām. Zemākas klīniski nozīmīgas depresijas simptomātikas izredžu attiecības bija Latvijas pilsētās (izņemot Rīgu) dzīvojošiem vīriešiem [vs. lauku reģionos, aOR 0,25 (95 % TI 0,09–0,67)]. Tikai sievietēm raksturīgie ģeneralizētas trauksmes asociētie faktori bija patoloģiski pacilātā garastāvokļa sindromi vai simptomi intervijas laikā vai dzīves laikā, pēc MINI [aOR 9,39 (95 % TI 2,96–29,76)], un viena nepilngadīga bērna esamība [vs. nav nepilngadīgo bērnu, aOR 3,63 (95 % TI 1,65–8,00)]. Vīriešu populācijā ar ģeneralizētas trauksmes simptomiem bija asociēta tabakas un nikotīnu saturošo produktu smēķēšana epizodiski vai regulāri [vs. nekad nav smēķējis, aOR 6,77 (95 % TI 1,50–30,49)]; zemāks izglītības līmenis bija ticami saistīts ar mazākajām ģeneralizētas trauksmes simptomu izredzēm [vs. augstākā izglītība, aOR 0,12 (95 % TI,02–0,79)]. Secinājumi. Klīniski nozīmīgu depresijas simptomu punkta prevalence Latvijas vispārējā pieaugušo iedzīvotāju populācijā ir 6,4 %, un tā ir lielāka sieviešu vidū, nekā starp vīriešiem – 7,7 % un 4,8 %, kas saskan ar Latvijā 2011. gadā veiktā pētījuma rezultātiem un pasaules datiem. Ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu punkta prevalence Latvijas iedzīvotāju populācijā ir 3,9 %, un tā ir statistiski nozīmīgi augstāka sieviešu vidū (4,9 % ), nekā vīriešu vidū (2,7 %), kas atbilst starptautisko pētījumu rezultātiem. Pētījuma hipotēze tika apstiprināta un rezultātā noteikti gan universālie abiem dzimumiem raksturīgie, gan katra dzimuma unikālie depresijas un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu asociētie sociāli demogrāfiskie, ar veselību saistītie un veselību ietekmējošie faktori. Latvijas vispārējā iedzīvotāju populācijā ir pierādīts, ka pašnāvnieciska uzvedība, klīniski nozīmīga depresija un ģeneralizētas trauksmes simptomi ir trīs psihiskie traucējumi, kas statistiski ticami asociējas savā starpā abu dzimumu gadījumā, bet vīriešu populācijā pašnāvnieciska uzvedība vai domas bija saistītas ar augstākām depresijas izredžu attiecībām, nekā sievietēm, un īpaši augstākām ģeneralizētas trauksmes simptomu izredžu attiecībām. Absolūtam vairākumam vīriešu ar ģeneralizētu trauksmi vienlaikus bija konstatēta arī klīniski nozīmīga depresija un / vai pašnāvnieciska uzvedība. Līdz ar to speciālistiem, praktiski strādājot ar Latvijas vīriešiem, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tieši trauksmes, nervozitātes, sasprindzinājuma simptomiem, kas var kalpot kā iespējamās komorbīdās depresijas un suicidalitātes indikatori un palīdzēt laikus atpazīt šos traucējumus un mazināt vīriešiem raksturīgās fatālās suicidalitātes risku. Pētījuma dati apstiprina nozīmīgas asociācijas ar depresiju sekojošām Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra “Depresijas atpazīšanas, vadīšanas, ārstēšanas un aprūpes klīniskajā algoritmā” jau aprakstītajām depresijas skrīninga mērķpopulācijas grupām: cilvēki ar pašnāvību mēģinājumiem vai paškaitējumu anamnēzē, trauksmes traucējumiem, sliktu fizisko veselību un veselības pašvērtējumu, kā arī pārmērīgu narkotiku lietošanu. Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra “Depresijas atpazīšanas, vadīšanas, ārstēšanas un aprūpes klīnisko algoritmu” var papildināt ar papildu depresijas skrīninga mērķpopulācijām: sievietes ar ēšanas traucējumiem, mazākumtautību pārstāvji (īpaši sievietes), ekonomiski neaktīvas sievietes (dzemdību atvaļinājumā vai neapmaksāta persona ģimenes uzņēmumā), sievietes ar NMPD izsaukumiem pēdējā gada laikā, kā arī vīrieši ar asociālas personības pazīmēm – dusmas, kairināmība, nevērība pret sociālām normām. Pastāvošajā algoritmā būtu jāizceļ, ka Latvijas apstākļos īpaša uzmanība jāpievērš tieši sievietēm ar apreibinošo vielu lietošanas traucējumiem ar mērķi atpazīt un laikus ārstēt iespējamos pavadošos depresijas traucējumus, ņemot vērā augstākas depresijas izredzes tieši psihoaktīvo vielu atkarīgo sieviešu vidū. No praktiskā skatpunkta, pētījuma rezultāti izceļ nepieciešamību politikas veidotājiem pievērst uzmanību, lai depresijas profilakses intervences un informācija būtu pieejama etniskajām minoritātēm. Kā arī nepieciešama papildu iespējamo depresijas traucējumu veicinošo (piem., sociālās izolācijas vai etniskās diskriminācijas) aspektu izpēte mazākumtautību sieviešu populācijā. Divu un vairāk nepilngadīgo bērnu esamība ir protektīvs depresijas faktors sievietēm, kas būtu jāizceļ ģimenes plānošanas informatīvajos materiālos. Abiem dzimumiem raksturīgie ģeneralizētas trauksmes asociētie faktori bija veselības aprūpes pakalpojumu biežāka izmantošana: sievietēm speciālistu apmeklējuma biežums, sākot no 3×/gadā, un NMPD izsaukumi trīs un vairāk reižu pēdējā gada laikā. Savukārt vīriešiem – ģimenes ārstu apmeklējums 3–4 reizes pēdējā gada laikā. Šī atrade vienlaikus gan izceļ skrīninga mērķpopulācijas grupas, gan norāda uz iespējamo veselības aprūpes sistēmas noslogojuma samazinājumu, šos traucējumus laikus atpazīstot un ārstējot. Sievietēm unikālie ģeneralizētas trauksmes traucējumu asociētie faktori ir patoloģiski pacilātā garastāvokļa sindromi vai simptomi un viena nepilngadīga bērna esamība, savukārt vīriešiem – tabakas un nikotīnu saturošo produktu smēķēšana. Šie noteiktie ģeneralizētas trauksmes traucējumu asociētie faktori var kalpot kā indikatori skrīninga mērķpopulācijas identificēšanai līdzīga, šobrīd vēl neizstrādāta trauksmes traucējumu atpazīšanas un ārstēšanas algoritma veidošanā nākotnē.Item Depresijas un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu izplatība un dzimuma specifiskie asociētie faktori Latvijas vispārējā pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Vinogradova, Vineta Viktorija; Rancāns, ElmārsIevads. Trauksmes un garastāvokļa traucējumi ir divas visizplatītākās psihisko traucējumu grupas pasaulē. Ģeneralizētas trauksmes traucējumi ir viens no biežāk sastopamajiem trauksmes jeb neirotiskiem traucējumiem, un depresija veido lielāko daļu no garastāvokļa jeb afektīvajiem psihiskajiem traucējumiem. Abi traucējumi bieži sastopami vienlaikus jeb komorbīdi. Pasaules dati liecina, ka depresijas un ģeneralizētas trauksmes traucējumi visbiežāk netiek laikus atpazīti un tikai mazākā daļa pacientu saņem adekvātu, vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu. Ja depresīvie vai ģeneralizētas trauksmes traucējumi netiek ārstēti, tie būtiski ietekmē sabiedrības veselības sistēmu, pacienta dzīves kvalitāti un darbaspējas, kā arī palielina ekonomisko slogu valstī, ko veido tiešās medicīniskās izmaksas, netiešās izmaksas darbavietā un ar pašnāvībām saistītās mirstības izmaksas. Lai sekmētu agrīnu un savlaicīgu šo traucējumu atpazīšanu un ārstēšanu, ir jāzina to paredzamā izplatība vispārējā populācijā, kā arī gan vispārējie asociētie faktori, gan specifiskam reģionam, kultūras un sociālekonomiskajai videi raksturīgie šo traucējumu asociētie faktori. Tā kā Latvijā vispārējā iedzīvotāju populācijā nekad nebija veikts ģeneralizētas trauksmes traucējumu skrīnings un vairāk nekā 10 gadus nebija noteikta depresijas aktuāla prevalence, kā arī ņemot vērā faktu, ka abi traucējumi ir divreiz biežāk sastopami sievietēm un asociētie faktori abiem dzimumiem var atšķirties, šī promocijas darba pētījuma mērķis bija noskaidrot klīniski nozīmīgu ģeneralizētas trauksmes traucējumu un depresijas simptomu izplatību Latvijas vispārējā iedzīvotāju populācijā un noteikt šo traucējumu dzimuma specifiskos asociētos faktorus. Materiāli un metodes. Speciāli apmācīti profesionāli intervētāji veica datorasistētās klātienes intervijas nacionāli reprezentatīvajā Latvijas pieaugušo iedzīvotāju izlasē (n = 2687) no 2019. gada novembra līdz 2020. gada martam. Ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomi tika noteikti, izmantojot pašvērtējuma skalu “Ģeneralizētas trauksmes aptauja 7” (GAD-7). Skalas punktu summa ≥ 10 tika definēta kā robežvērtība, lai noteiktu ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomus. Klīniski nozīmīgo depresijas simptomu noteikšanai tika izmantota “Pacientu veselības aptauja 9” (PHQ-9): punktu summa ≥ 10 tika izmantota kā diagnostiskā robežvērtība. MINI – īsas internacionālās neiropsihiatriskās intervijas – 7.0.2. versijas moduļi tika izmantoti, lai novērtētu iespējamos komorbīdos psihiskos traucējumus. Respondentu sociāldemogrāfiskie dati, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošana un cita ar veselību saistītā informācija, kā arī informācija par veselības pašvērtējumu tika iegūta no speciāli šī pētījuma izveidotās anketas, kas pirms lauka darbu uzsākšanas tika testēta mērķapopulācijas fokusgrupās. Veselības stāvokļa pašvērtējums tika noteikts, respondentiem atbildot uz jautājumu “Kā Jūs pats(-i) novērtējat savu pašreizējo veselības stāvokli?” un izvēloties starp atbildēm “labs”, “diezgan labs”, “vidējs”, “diezgan slikts” vai “slikts”. Asociēto faktoru noteikšanai tika veikta hierarhiskā binārās loģistiskās regresijas analīze atsevišķi abiem dzimumiem. Rezultāti. Klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir konstatēti 6,4 % (95 % TI 5,8–7,6) pētījuma dalībnieku. Depresijas simptomu punkta prevalence statistiski ticami ir lielāka sieviešu vidū: klīniski nozīmīgi depresijas simptomi noteikti 7,7 % (95 % TI 6,4–9,0) sieviešu un 4,8 % (95 % TI 4,2–6,7) vīriešu, p = 0,003. Ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu punkta prevalence Latvijas iedzīvotāju populācijā ir 3,9 % (95 % TI 3,2–4,6). Tā ir statistiski nozīmīgi augstāka sieviešu vidū [4,9 % (95 % TI 3,8–5,9)] nekā vīriešu vidū [2,7 % (95 % TI 2,0–3,8)], p = 0,004. Samērojot pēc visām pamata sociāldemogrāfiskajām pazīmēm vienlaikus, dzimums palika statistiski nozīmīgs depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu asociēts faktors, kas pamatoja asociēto faktoru noteikšanu atsevišķi dzimuma grupās. Pēc MINI datiem, noteiktas domas par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšana un pašnāvnieciska uzvedība palielināja gan depresijas [aOR 3,86 (95 % TI 2,15–6,95)], gan ģeneralizētas trauksmes simptomu izredzes [aOR 3,10 (95 % TI 1,57–6,14)] sievietēm. Līdzīgi arī vīriešu populācijā, pēc MINI noteiktā, suicidalitāte bija statistiski ticami asociēta ar depresiju [aOR 5,56 (95 %TI 2,51–12,34)] un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomiem [aOR 14,73 (95 % TI 4,56–47,61)]. Gan sieviešu, gan vīriešu populācijā klīniski nozīmīgie depresijas simptomi paaugstināja ģeneralizētas trauksmes simptomu izredzes: sievietēm [aOR 24,43 (95 % TI 12,46–47,88)], vīriešiem [aOR 130,28 (95 % TI 30,60–554,68)], un pretēji, ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu esamība paaugstināja klīniski nozīmīgo depresijas simptomu izredžu attiecības gan sievietēm [aOR 24,25 (95 % TI 11,91–49,39)], gan vīriešiem [aOR 130,28 (95 % TI 30,60–554,68)]. Abiem dzimumiem slikts respondentu veselības stāvokļa pašvērtējums statistiski ticami paaugstināja depresijas simptomu izredžu attiecības: sievietēm [aOR 7,38 (95 % TI 3,31–16,47)] un vīriešiem [aOR 29,76 (95 % TI 9,74–90,91)]. Abiem dzimumiem raksturīgie trauksmes asociētie faktori bija veselības aprūpes pakalpojumu biežāka izmantošana: sievietēm speciālistu apmeklējums 3–4 reizes pēdējā gada laikā [aOR 4,39 (95 % TI 1,65–11,66)] un ≥ 5 reizes gada laikā [aOR 3,24 (95 % TI 1,14–9,23)], kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumi trīs un vairāk reižu pēdējā gada laikā [aOR 4,21 (95 % TI 1,14–15,45)]. Savukārt vīriešiem tas bija ģimenes ārstu apmeklējums 3–4 reizes pēdējā gada laikā [aOR 6,49 (95 % TI 1,08–38,91]. Tikai sievietēm raksturīgie klīniski nozīmīgās depresijas asociētie faktori: pēc MINI diagnosticētie, apreibinošo vielu (ne-alkohola) lietošanas traucējumi pēdējā gada laikā [aOR 6,19 (95 % TI 1,88–20,38], vismaz viens, pēc MINI noteikts, ēšanas traucējums [aOR 11,24 (95 % TI 1,98–63,76)], piederība etnisko minoritāšu tautībai [vs. latviešu, aOR 3,06 (95 % TI 1,49–6,28)], sievietes ekonomiski neaktīvs statuss [vs. strādājoša sieviete, aOR 4,01 (95 % TI 1,50–10,71)], kā arī 1–2 NMPD izsaukumi pēdējā gada laikā [vs. neviena, aOR 2,10 (95 % TI 1,06–4,17)]. Sievietēm ar diviem un vairāk nepilngadīgiem bērniem bija statistiski ticami zemākas izredzes ciest no depresijas simptomiem [vs. nav nepilngadīgo bērnu, aOR 0,35(95 % TI 0,12–0,98)]. Tikai vīriešiem antisociālās (asociālās) personības traucējumi, pēc MINI [aOR 7,89 (95 % TI 2,63–23,62)], bija ticami asociēti ar lielākajām depresijas izredžu attiecībām. Zemākas klīniski nozīmīgas depresijas simptomātikas izredžu attiecības bija Latvijas pilsētās (izņemot Rīgu) dzīvojošiem vīriešiem [vs. lauku reģionos, aOR 0,25 (95 % TI 0,09–0,67)]. Tikai sievietēm raksturīgie ģeneralizētas trauksmes asociētie faktori bija patoloģiski pacilātā garastāvokļa sindromi vai simptomi intervijas laikā vai dzīves laikā, pēc MINI [aOR 9,39 (95 % TI 2,96–29,76)], un viena nepilngadīga bērna esamība [vs. nav nepilngadīgo bērnu, aOR 3,63 (95 % TI 1,65–8,00)]. Vīriešu populācijā ar ģeneralizētas trauksmes simptomiem bija asociēta tabakas un nikotīnu saturošo produktu smēķēšana epizodiski vai regulāri [vs. nekad nav smēķējis, aOR 6,77 (95 % TI 1,50–30,49)]; zemāks izglītības līmenis bija ticami saistīts ar mazākajām ģeneralizētas trauksmes simptomu izredzēm [vs. augstākā izglītība, aOR 0,12 (95 % TI,02–0,79)]. Secinājumi. Klīniski nozīmīgu depresijas simptomu punkta prevalence Latvijas vispārējā pieaugušo iedzīvotāju populācijā ir 6,4 %, un tā ir lielāka sieviešu vidū, nekā starp vīriešiem – 7,7 % un 4,8 %, kas saskan ar Latvijā 2011. gadā veiktā pētījuma rezultātiem un pasaules datiem. Ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu punkta prevalence Latvijas iedzīvotāju populācijā ir 3,9 %, un tā ir statistiski nozīmīgi augstāka sieviešu vidū (4,9 % ), nekā vīriešu vidū (2,7 %), kas atbilst starptautisko pētījumu rezultātiem. Pētījuma hipotēze tika apstiprināta un rezultātā noteikti gan universālie abiem dzimumiem raksturīgie, gan katra dzimuma unikālie depresijas un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu asociētie sociāli demogrāfiskie, ar veselību saistītie un veselību ietekmējošie faktori. Latvijas vispārējā iedzīvotāju populācijā ir pierādīts, ka pašnāvnieciska uzvedība, klīniski nozīmīga depresija un ģeneralizētas trauksmes simptomi ir trīs psihiskie traucējumi, kas statistiski ticami asociējas savā starpā abu dzimumu gadījumā, bet vīriešu populācijā pašnāvnieciska uzvedība vai domas bija saistītas ar augstākām depresijas izredžu attiecībām, nekā sievietēm, un īpaši augstākām ģeneralizētas trauksmes simptomu izredžu attiecībām. Absolūtam vairākumam vīriešu ar ģeneralizētu trauksmi vienlaikus bija konstatēta arī klīniski nozīmīga depresija un / vai pašnāvnieciska uzvedība. Līdz ar to speciālistiem, praktiski strādājot ar Latvijas vīriešiem, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tieši trauksmes, nervozitātes, sasprindzinājuma simptomiem, kas var kalpot kā iespējamās komorbīdās depresijas un suicidalitātes indikatori un palīdzēt laikus atpazīt šos traucējumus un mazināt vīriešiem raksturīgās fatālās suicidalitātes risku. Pētījuma dati apstiprina nozīmīgas asociācijas ar depresiju sekojošām Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra “Depresijas atpazīšanas, vadīšanas, ārstēšanas un aprūpes klīniskajā algoritmā” jau aprakstītajām depresijas skrīninga mērķpopulācijas grupām: cilvēki ar pašnāvību mēģinājumiem vai paškaitējumu anamnēzē, trauksmes traucējumiem, sliktu fizisko veselību un veselības pašvērtējumu, kā arī pārmērīgu narkotiku lietošanu. Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra “Depresijas atpazīšanas, vadīšanas, ārstēšanas un aprūpes klīnisko algoritmu” var papildināt ar papildu depresijas skrīninga mērķpopulācijām: sievietes ar ēšanas traucējumiem, mazākumtautību pārstāvji (īpaši sievietes), ekonomiski neaktīvas sievietes (dzemdību atvaļinājumā vai neapmaksāta persona ģimenes uzņēmumā), sievietes ar NMPD izsaukumiem pēdējā gada laikā, kā arī vīrieši ar asociālas personības pazīmēm – dusmas, kairināmība, nevērība pret sociālām normām. Pastāvošajā algoritmā būtu jāizceļ, ka Latvijas apstākļos īpaša uzmanība jāpievērš tieši sievietēm ar apreibinošo vielu lietošanas traucējumiem ar mērķi atpazīt un laikus ārstēt iespējamos pavadošos depresijas traucējumus, ņemot vērā augstākas depresijas izredzes tieši psihoaktīvo vielu atkarīgo sieviešu vidū. No praktiskā skatpunkta, pētījuma rezultāti izceļ nepieciešamību politikas veidotājiem pievērst uzmanību, lai depresijas profilakses intervences un informācija būtu pieejama etniskajām minoritātēm. Kā arī nepieciešama papildu iespējamo depresijas traucējumu veicinošo (piem., sociālās izolācijas vai etniskās diskriminācijas) aspektu izpēte mazākumtautību sieviešu populācijā. Divu un vairāk nepilngadīgo bērnu esamība ir protektīvs depresijas faktors sievietēm, kas būtu jāizceļ ģimenes plānošanas informatīvajos materiālos. Abiem dzimumiem raksturīgie ģeneralizētas trauksmes asociētie faktori bija veselības aprūpes pakalpojumu biežāka izmantošana: sievietēm speciālistu apmeklējuma biežums, sākot no 3×/gadā, un NMPD izsaukumi trīs un vairāk reižu pēdējā gada laikā. Savukārt vīriešiem – ģimenes ārstu apmeklējums 3–4 reizes pēdējā gada laikā. Šī atrade vienlaikus gan izceļ skrīninga mērķpopulācijas grupas, gan norāda uz iespējamo veselības aprūpes sistēmas noslogojuma samazinājumu, šos traucējumus laikus atpazīstot un ārstējot. Sievietēm unikālie ģeneralizētas trauksmes traucējumu asociētie faktori ir patoloģiski pacilātā garastāvokļa sindromi vai simptomi un viena nepilngadīga bērna esamība, savukārt vīriešiem – tabakas un nikotīnu saturošo produktu smēķēšana. Šie noteiktie ģeneralizētas trauksmes traucējumu asociētie faktori var kalpot kā indikatori skrīninga mērķpopulācijas identificēšanai līdzīga, šobrīd vēl neizstrādāta trauksmes traucējumu atpazīšanas un ārstēšanas algoritma veidošanā nākotnē.Item Latvian family physicians' experience and attitude in diagnosing and managing depression(2019) Vinogradova, Vineta Viktorija; Vrubļevska, Jeļena; Rancāns, Elmārs; Rīga Stradiņš University; Department of Psychiatry and NarcologyDepression is among the most common mental disorders in primary care. Despite high prevalence rates it remains to be under-diagnosed in primary care settings over the world. This study was aimed to identify Latvian family physicians’ (FPs) experience and attitude in diagnosing and managing depression. It was carried out within the framework of the National Research Programme BIOMEDICINE 2014–2017. After educational seminars on diagnosing and managing depression, FPs were asked to complete a structured questionnaire. In total 216 respondents were recruited. Most of the doctors, or 72.2% (n = 156), agreed with the statement that patients with depression use primary care facilities more often than other patients. More than a half of physicians, or 66.3% (n = 143) quite often asked their patients about their psycho-emotional status and 65.7% (n = 142) of clinicians thought that they can successfully assess a patient’s psychoemotional status and possible mental disorders. The majority, or 91.6 % (n = 198), supposed that routine screening for depression is necessary in Latvia. Despite the fact that a significant number, or 62.6% (n = 135) of FPs thought that their practice was well suitable for the treatment of depressive patients, half of the respondents, or 50.9% (n = 110), assessed their ability to build a trustful contact and to motivate patients for treatment as moderate. Although FPs acknowledged the importance and necessity to treat depression, current knowledge and management approaches were far from optimal. This justifies the need to provide specific training programmes for FPs.Item Point prevalence and sex-specific associated factors of depression in Latvian general population(2023-03-28) Vinogradova, Vineta Viktorija; Ķīvīte-Urtāne, Anda; Vrubļevska, Jeļena; Rancāns, Elmārs; Department of Psychiatry and Narcology; Institute of Public Health; Department of Public Health and EpidemiologyBackground: This cross-sectional study aimed to determine the current prevalence of depression, and analyze sex-specific associated socio-demographic and health-related factors for depression in a representative sample of the general adult population of Latvia. Methods: Specially trained professional interviewers conducted computerassisted face-to-face interviews with a multistage stratified probability sample from the general Latvian adult population (n = 2,687). A 9-item Patient Health Questionnaire (PHQ) was used for assessment of depression. Respondents were interviewed using the specially developed questionnaire about sociodemographic factors as well as the alcohol use disorder module of the Mini International Neuropsychiatric Interview. Binary logistic regression was used to calculate the odds ratios (OR) for the univariate and multivariate logistic analyses. Results: The point prevalence of depression according to the PHQ-9 was 6.4% (95% CI 5.8–7.6). After adjustment for all independent variables analyzed, being divorced, widowed, or living separately increased the odds of depression [aOR 2.6 (95% CI, 1.2–5.8), p = 0.02] in males. For females, unfinished primary education [aOR 5.2 (95% CI 2.0–13.6), p = 0.001] and economically inactive status [aOR 2.0 (95% CI, 1.1–3.6), p = 0.03] were strongly associated with depression. Limitations: The cross-sectional design of the study did not allow us to draw conclusions about causality. Patients with bipolar, organic, and symptomatic depression states were not excluded. Conclusion: The prevalence of depression in the general adult population is 6.4%, with the most significant sex-specific factors associated with depression for males – being divorced, widowed, or living separately, and for females it was poor education and economic inactivity.Item Prevalence and Sex-Specific Associated Factors of Depression and Generalised Anxiety Disorder Symptoms in the General Adult Population of Latvia. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2023) Vinogradova, Vineta Viktorija; Rancāns, ElmārsIntroduction. Anxiety and mood disorders are the most prevalent mental disorders worldwide. Among them, generalized anxiety disorder stands out as one of the most commonly diagnosed anxiety disorders, while depression accounts for the majority of mood or affective disorders. Often, these two disorders co-occur or are comorbid. Global data indicate that both depression and generalized anxiety disorder often are underdiagnosed, with only a minority of patients receiving appropriate treatment according to established guidelines. If left untreated, depressive or generalised anxiety disorders have a significant impact on the public health system, on the quality of life and work capacity of each individual patient, and increase the economic burden on the country in terms of direct medical costs, indirect workplace costs and suicide-related mortality costs. To address this issue and facilitate early recognition and timely treatment of these disorders, it is crucial to understand their prevalence within the general population. Additionally, identifying both general associated factors and region-specific factors associated with the cultural and socio-economic environment is necessary. In the case of Latvia, generalized anxiety disorder has never been systematically screened in the general population, and the current prevalence of depression has not been established for over a decade. Furthermore, considering that both disorders are twice as prevalent in women, it is essential to explore gender-specific factors associated with these disorders. Hence, the objective of this thesis study was to determine the prevalence of generalized anxiety disorder and clinically significant depressive symptoms in the general population of Latvia and identify gender-specific associated factors for these disorders. Methods and materials. Specially trained professional interviewers conducted computer-assisted face-to-face interviews with a nationally representative sample of the Latvian adult population (n = 2687) between November 2019 and March 2020. The presence of generalized anxiety disorder symptoms was assessed using the Generalized Anxiety Disorder Questionnaire 7 (GAD-7) self-rating scale. A score of 10 or higher was established as the threshold for identifying cases of generalized anxiety disorder. Clinically significant depressive symptoms were identified using the Patient Health Questionnaire 9 (PHQ-9), with a score of 10 or above serving as the diagnostic cutoff. To assess co-existing psychiatric disorders, the MINI International Neuropsychiatric Interview (MINI) 7.0.2. version modules were employed. The respondents' socio-demographic data, health service use and other health-related information, as well as information on health self-assessment were obtained from a questionnaire specifically designed for this study, which was tested in focus groups with the target population before the start of the fieldwork. Self-rated health was measured by respondents answering the question “How do you rate your current health status?” with answers offered “good”, “rather good”, “moderate”, “rather poor” or “poor”. Separate stepwise binary logistic regression analyses were conducted for each gender to identify factors associated with these disorders. Results. According to the PHQ-9 questionnaire, clinically significant depressive symptoms were found in 6.4 % (95 % CI 5.8–7.6) of study participants. The point prevalence of depressive symptoms was statistically significantly higher among women: clinically significant depressive symptoms were found in 7.7 % (95 % CI 6.4–9.0) of women and 4.8 % (95 % CI 4.2–6.7) of men, p = 0.003. The prevalence of symptoms of generalised anxiety disorder according to GAD-7 in the Latvian population was 3.9 % (95 % CI 3.2–4.6). The point prevalence of symptoms of generalised anxiety disorder was significantly higher among women [4.9 % (95 % CI 3.8–5.9)] than among men [2.7 % (95 % CI 2.0–3.8)], p = 0.004. When adjusted for all main sociodemographic characteristics simultaneously, gender remained a statistically significant associated factor for depression and generalised anxiety symptoms, which justified the identification of associated factors separately within gender groups. Presence of suicidal ideation, self-harm and suicidal behaviour according to MINI increased the odds ratios for both depression and generalised anxiety symptoms in both sexes: 3.86 (95 % CI 2.15–6.95) and 3.10 (95 % CI 1.57–6.14) for depression aOR and generalised anxiety disorder symptom aOR, respectively, in women; 5.56 (95 % CI 2.51–12.34) and 14.73 (95 % CI 4.56–47.61) for depression aOR and generalised anxiety disorder symptom aOR, respectively, in men. In both female and male populations, clinically significant depressive symptoms increased the odds of generalised anxiety disorder symptoms: for women aOR 24.43 (95 % CI 12.46–47.88), for men aOR 130.28 (95 % CI 30.60–554.68); and vice versa the presence of generalised anxiety disorder symptoms increased the odds ratio of clinically significant depression in both women [aOR 24.25 (95 % CI 11.91–49.39)] and men [(aOR 130.28 (95 % CI 30.60–554.68)]. Poor self-rated health was significantly associated with higher odds ratios for depressive symptoms in both sexes: aOR 7.38 (95 % CI 3.31–16.47) for women and aOR 29.76 (95 % CI 9.74–90.91) for men. For both sexes, the generalized anxiety-associated factors were more frequent use of health services: for women, seeing a specialist 3–4 times in the last year [aOR 4.39 (95 % CI 1.65–11.66)] and ≥ 5 times per year [aOR 3.24 (95 % CI 1.14–9.23)], and calling the ambulance 3 or more times in the last year [aOR 4.21 (95 % CI 1.14–15.45)]. For men, visits to GPs 3–4 times in the last year [aOR 6.49 (95 % CI 1.08–38.91)]. For women only, the depressive disorder associated factors were: substance (non-alcohol) use disorder in the last year according to MINI [aOR 6.19 (95 % CI 1.88–20.38)], at least one eating disorder diagnosed by MINI [aOR 11.24 (95 % CI 1.98–63.76)], being a member of an ethnic minority [vs. Latvian, aOR 3.06 (95 % CI 1.49–6.28)], economically inactive status [vs. working woman, aOR 4.01 (95 % CI 1.50–10.71)], and 1–2 ambulance calls during the last year [aOR 2.10 (95 % CI 1.06–4.17)]. Women with 2 or more children had statistically significantly lower odds of suffering from depressive symptoms [vs. no children, aOR 0.35(95 % CI 0.12–0.98)]. Only in males antisocial personality disorder increased the odds of depression [aOR 7.89 (95 % CI 2.63–23.62)]. The odds ratio for clinically significant depressive symptomatology was lower in men living in Latvian towns, except Riga [vs. rural areas, aOR 0.25 (95 % CI 0.09–0.67)]. Female-only associations of generalised anxiety disorder were syndromes or symptoms of abnormally elevated mood at the moment of interview or previously in life [aOR 9.39 (95 % CI 2.96–29.76)] and having one child [vs. no children, aOR 3.63 (95 % CI 1.65–8.00)]. In the male population, smoking tobacco and nicotine-containing products episodically or regularly was associated with generalised anxiety symptoms [vs. never smoked, aOR 6.77 (95 % CI 1.50–30.49)]; Lower completed education was associated with lower odds of generalised anxiety symptoms [vs. higher education, aOR 0.12 (95 % CI 0.02–0.79)]. Conclusions. The point prevalence of clinically significant depressive symptomes in the general adult population in Latvia is 6.4 % and is higher among women than men: 7.7 % and 4.8 % respectively, which is consistent with the results of a study conducted in Latvia in 2011 and global data. The point prevalence of the symptoms of generalised anxiety disorder in the Latvian population is 3.9 % and is statistically significantly higher among women (4.9 % ) than among men (2.7 %), which is in line with the results of international studies. The hypothesis of the study was confirmed and as a result, universal gender-unspecific and gender-unique associations of depressive and generalised anxiety disorder symptoms were identified. In the general population, suicidal behaviour, clinically significant depression and symptoms of generalised anxiety were shown to be three psychiatric disorders that were statistically significantly associated with each other in both sexes, while in the male population suicidal behaviour or ideation was associated with higher odds ratios for depression than for women and especially higher odds ratios for generalised anxiety symptoms. The absolute majority of men with generalised anxiety disorder also had clinically significant depression and/or suicidal behaviour. Thus, when working with Latvian men in practice, professionals should pay special attention to symptoms of anxiety, nervousness, and tension, which can serve as indicators of possible comorbid depression and suicidality, and help to recognise these disorders early and reduce the risk of fatal suicidality in men. The study data support significant associations with depression for the following target populations already described in the Latvian Centre for Disease Prevention and Control’s “Clinical Algorithm for Depression Recognition, Management, Treatment and Care”: people with a history of suicide attempts or self-harm, anxiety disorders, poor physical health and health self-esteem, and substance abuse. The Latvian Centre for Disease Prevention and Control’s “Clinical Algorithm for the Recognition, Management, Treatment and Care of Depression” can be supplemented with additional target populations for depression screening: women with eating disorders, ethnic minorities (especially women), economically inactive women (on maternity leave or unpaid worker in family business), women with ambulance calls in the last year, and men with antisocial personality traits: anger, irritability, neglect of social norms. The existing algorithm should highlight that substance use disorders are particularly associated with depression in women in the Latvian population. From a practical perspective, these results highlight the need for policy makers to pay attention to making depression prevention interventions and information accessible to ethnic minorities. Having two or more minor children is a protective factor for depression in women and should be highlighted in family planning information materials. Generalized anxiety disorder was associated with more frequent use of health services in both sexes: for women, frequency of visits to specialist doctors starting from 3×/year and ambulance calls 3 or more times in the last year were associated with generalised anxiety. For men, these were visits to general practitioners 3–4 times in the last year; this finding both highlights the target populations for screening and indicates a potential reduction in the burden on the healthcare system through early recognition and treatment of these disorders. The unique associated factors of generalised anxiety disorder for women were pathologivally elevated mood syndromes or symptoms and having one minor child, while for men it was smoking tobacco and nicotine-containing products. These identified associated factors of generalised anxiety disorder may serve as indicators for identifying screening target populations for a similar, currently underdeveloped, future algorithm for the recognition and treatment of anxiety disorders.