Browsing by Author "Vētra, Anita"
Now showing 1 - 14 of 14
Results Per Page
Sort Options
Item Autonomija dalībā un veselības aprūpē un gatavība pārejai uz pieaugušo veselības aprūpi jauniešiem ar cerebrālo trieku. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Rožkalne, Zane; Vētra, AnitaCerebrālā trieka ir visbiežāk sastopamais fiziskās nespējas iemesls bērniem, lielākajai daļai piedzīvojot arī pieaugušo vecumposmu. Jauniešiem ar cerebrālo trieku pārejas process uz pieaugušo dzīvi, skarot dalības un veselības aprūpes aspektus, ir sarežģīts posms, kas neveiksmīgas norises rezultātā rada samazinātas autonomijas un veselības riskus. Pētījuma mērķi bija noskaidrot autonomijas pakāpi pārejas vecuma jauniešiem bez vai ar iespējamiem kognitīviem traucējumiem dalībā un veselības aprūpē, gatavību pārejai uz pieaugušo veselības aprūpi, identificēt ar pārejas procesu saistītos un ietekmējošos faktorus, kā arī noskaidrot, cik nozīmīgas ir atšķirības veselības un nespējas līmenī jauniešiem ar cerebrālo trieku un tāda paša vecuma kontroles grupai. Pētījuma literatūras apskats ietver zinātnisko bāzi par dalības ierobežojumiem un veselības problēmu riskiem cerebrālās triekas pieaugušo populācijā, raksturo pārejas procesu uz pieaugušo dzīvi, dod ieskatu Latvijas valsts tiesību aktos, kas attiecināmi uz jauniešiem ar cerebrālo trieku gan dalības, gan veselības aprūpes kontekstā, un min piemērus izglītības un nodarbinātības iespējām Latvijā personām ar invaliditāti. Metodoloģija izveidota, lai sniegtu pārejas procesa aktuālās situācijas aprakstu un lai izvirzītu ar procesu saistītos un to ietekmējošos faktorus, kas tiek interpretēti kā veicinoši vai kavējoši, kā arī lai salīdzinātu ar dzīves sfēru aprakstošo funkcionēšanu jauniešiem ar cerebrālo trieku un kontroles grupai. Pētījuma rezultāti norāda, ka lielākais īpatsvars pētījumā iesaistīto pārejas vecuma jauniešu ar cerebrālo trieku ir atkarīgi no vecākiem dalības domēnos “Izglītība un nodarbinātība”, “Finanses”, “Mājsaimniecība” un “Transports”. Dalības domēns “Atpūtas un sociālās aktivitātes” ir vienīgais, kurā lielākais īpatsvars jauniešu ar cerebrālo trieku ir sasnieguši pilnīgu autonomiju, savukārt dalības domēnos “Intīmās attiecības” un “Seksualitāte” lielākajai daļai jauniešu ar cerebrālo trieku nav pieredzes. Veselības aprūpes domēnos “Aprūpes prasības” un “Rehabilitācijas pakalpojumi” lielākais īpatsvars jauniešu ar cerebrālo trieku atrodas otrajā autonomijas fāzē, proti, aprūpes prasības tiek formulētas kopā ar vecākiem, bet konsultācijas netiek saņemtas ne pediatrijas, ne pieaugušo rehabilitācijā, savukārt domēnā “Pakalpojumi un palīdzība” lielākā daļa jauniešu joprojām ir pilnībā atkarīgi no vecākiem. Salīdzinot ar kontroles grupas jauniešiem, cerebrālās triekas jauniešu grūtību līmenis sabiedrisko dalību raksturojošos jautājumos lielākoties ir nozīmīgi augstāks, bet kopējais jauniešu ar cerebrālo trieku funkcionēšanu un nespēju raksturojošais grūtību līmenis ir nozīmīgi augstāks nekā kontroles grupas jauniešiem, turklāt jaunieši ar cerebrālo trieku, veicot dažādus uzdevumus un darbības, daudz biežāk saskaras ar grūtībām. Visbiežākās un spēcīgākās saistības ar kādu no autonomiju dalībā un veselības aprūpē raksturojošiem domēniem konstatē grūtību līmenim pašaprūpē un kognitīvajās funkcijās. Pašaprūpes spējas biežāk ietekmē dalības domēnus, bet kognitīvās funkcijas – veselības aprūpes. Kā nozīmīgs dalību un veselības aprūpes autonomiju atsevišķos domēnos ietekmējošs faktors tika konstatēts arī grūtību līmenis mobilitātē un ikdienas rutīnas aktivitātēs; jaunieša vecums; lielās motorās funkcijas; manuālās prasmes un asistenta nepieciešamības pakāpe. Pārejas gatavībā uz pieaugušo veselības aprūpi pētījumā iesaistīto jauniešu ar cerebrālo trieku vidējais rādītājs atrodas starp sagatavošanās un rīcības fāzi. Pētījuma rezultāti liecina, ka nozīmīgi ietekmējošie faktori jauniešu ar cerebrālo trieku pārejas gatavībai uz pieaugušo veselības aprūpi ir lielo motoro funkciju līmenis, kognitīvās funkcijas, asistenta nepieciešamības pakāpe, autonomijas pakāpe domēnos “Atpūtas un sociālās aktivitātes” un “Transports”, kā arī grūtību līmenis pašaprūpes darbībās, nozīmīgākajiem esot kognitīvo funkciju līmenim un pašaprūpes spējām.Item Autonomija dalībā un veselības aprūpē un gatavība pārejai uz pieaugušo veselības aprūpi jauniešiem ar cerebrālo trieku. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Rožkalne, Zane; Vētra, AnitaCerebrālā trieka ir visbiežāk sastopamais fiziskās nespējas iemesls bērniem, lielākajai daļai piedzīvojot arī pieaugušo vecumposmu. Jauniešiem ar cerebrālo trieku pārejas process uz pieaugušo dzīvi, skarot dalības un veselības aprūpes aspektus, ir sarežģīts posms, kas neveiksmīgas norises rezultātā rada samazinātas autonomijas un veselības riskus. Pētījuma mērķi bija noskaidrot autonomijas pakāpi pārejas vecuma jauniešiem bez vai ar iespējamiem kognitīviem traucējumiem dalībā un veselības aprūpē, gatavību pārejai uz pieaugušo veselības aprūpi, identificēt ar pārejas procesu saistītos un ietekmējošos faktorus, kā arī noskaidrot, cik nozīmīgas ir atšķirības veselības un nespējas līmenī jauniešiem ar cerebrālo trieku un tāda paša vecuma kontroles grupai. Pētījuma literatūras apskats ietver zinātnisko bāzi par dalības ierobežojumiem un veselības problēmu riskiem cerebrālās triekas pieaugušo populācijā, raksturo pārejas procesu uz pieaugušo dzīvi, dod ieskatu Latvijas valsts tiesību aktos, kas attiecināmi uz jauniešiem ar cerebrālo trieku gan dalības, gan veselības aprūpes kontekstā, un min piemērus izglītības un nodarbinātības iespējām Latvijā personām ar invaliditāti. Metodoloģija izveidota, lai sniegtu pārejas procesa aktuālās situācijas aprakstu un lai izvirzītu ar procesu saistītos un to ietekmējošos faktorus, kas tiek interpretēti kā veicinoši vai kavējoši, kā arī lai salīdzinātu ar dzīves sfēru aprakstošo funkcionēšanu jauniešiem ar cerebrālo trieku un kontroles grupai. Pētījuma rezultāti norāda, ka lielākais īpatsvars pētījumā iesaistīto pārejas vecuma jauniešu ar cerebrālo trieku ir atkarīgi no vecākiem dalības domēnos “Izglītība un nodarbinātība”, “Finanses”, “Mājsaimniecība” un “Transports”. Dalības domēns “Atpūtas un sociālās aktivitātes” ir vienīgais, kurā lielākais īpatsvars jauniešu ar cerebrālo trieku ir sasnieguši pilnīgu autonomiju, savukārt dalības domēnos “Intīmās attiecības” un “Seksualitāte” lielākajai daļai jauniešu ar cerebrālo trieku nav pieredzes. Veselības aprūpes domēnos “Aprūpes prasības” un “Rehabilitācijas pakalpojumi” lielākais īpatsvars jauniešu ar cerebrālo trieku atrodas otrajā autonomijas fāzē, proti, aprūpes prasības tiek formulētas kopā ar vecākiem, bet konsultācijas netiek saņemtas ne pediatrijas, ne pieaugušo rehabilitācijā, savukārt domēnā “Pakalpojumi un palīdzība” lielākā daļa jauniešu joprojām ir pilnībā atkarīgi no vecākiem. Salīdzinot ar kontroles grupas jauniešiem, cerebrālās triekas jauniešu grūtību līmenis sabiedrisko dalību raksturojošos jautājumos lielākoties ir nozīmīgi augstāks, bet kopējais jauniešu ar cerebrālo trieku funkcionēšanu un nespēju raksturojošais grūtību līmenis ir nozīmīgi augstāks nekā kontroles grupas jauniešiem, turklāt jaunieši ar cerebrālo trieku, veicot dažādus uzdevumus un darbības, daudz biežāk saskaras ar grūtībām. Visbiežākās un spēcīgākās saistības ar kādu no autonomiju dalībā un veselības aprūpē raksturojošiem domēniem konstatē grūtību līmenim pašaprūpē un kognitīvajās funkcijās. Pašaprūpes spējas biežāk ietekmē dalības domēnus, bet kognitīvās funkcijas – veselības aprūpes. Kā nozīmīgs dalību un veselības aprūpes autonomiju atsevišķos domēnos ietekmējošs faktors tika konstatēts arī grūtību līmenis mobilitātē un ikdienas rutīnas aktivitātēs; jaunieša vecums; lielās motorās funkcijas; manuālās prasmes un asistenta nepieciešamības pakāpe. Pārejas gatavībā uz pieaugušo veselības aprūpi pētījumā iesaistīto jauniešu ar cerebrālo trieku vidējais rādītājs atrodas starp sagatavošanās un rīcības fāzi. Pētījuma rezultāti liecina, ka nozīmīgi ietekmējošie faktori jauniešu ar cerebrālo trieku pārejas gatavībai uz pieaugušo veselības aprūpi ir lielo motoro funkciju līmenis, kognitīvās funkcijas, asistenta nepieciešamības pakāpe, autonomijas pakāpe domēnos “Atpūtas un sociālās aktivitātes” un “Transports”, kā arī grūtību līmenis pašaprūpes darbībās, nozīmīgākajiem esot kognitīvo funkciju līmenim un pašaprūpes spējām.Item Autonomy in Participation and Health Care and Transition Readiness to Adult Health Care for Young People with Cerebral Palsy. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2023) Rožkalne, Zane; Vētra, AnitaCerebral palsy is the most common cause of physical disability in children, most of them reaching and living adult life. For young people with cerebral palsy transition to adult life, concerning participation and healthcare, is a complex process and unsuccessful transition can result in decreased autonomy and problems of health. The aims of this research were: to detect the level of autonomy in participation and healthcare for young people with cerebral palsy with normal or possible cognitive deficit, to detect their level or readiness for transition to adult healthcare, to identify the factors that are associated and are impacting the transition process, to determine the significant differences in health and disability between young people with cerebral palsy and able-bodied peers. The literature review contains scientific grounds of limitations in participation and health risks for adults with cerebral palsy, describes the transition process to adult life, gives an insight in laws of Latvia concerning young adults with cerebral palsy in context of participation and healthcare, and mentions examples of education and work possibilities for persons with disability in Latvia. Methodology was built to give a comprehensive cross-sectional description of the transition process, to highlight the associated and impacting factors, which were interpreted as facilitating or inhibiting, and to compare functioning in life between young adults with cerebral palsy and the control group. The results of the research show that the largest proportion of participants are dependent on parents in such domains of participation as Education and employment, Finance, Housing and Transportation. Domain of participation – Leisure (social activities) – was found to be the only domain in which the largest proportion of the participants were autonomous, while in domains Intimate Relationships and Sexuality most of participants had no experience. In domains of healthcare – Care demands and Rehabilitation services – the largest proportion of the young people were in phase of experimentation and orientation with the future, resp., parents and young people formulate demands together, and no consultations are happening in paediatric or adult rehabilitation. Regarding domain Services and aids majority were still dependent on parents. Compared to control group, young adults with cerebral palsy had significantly higher difficulties in social participation and in the total level of difficulties concerning functioning and disability. In addition, young adults with cerebral palsy significantly more often face difficulties managing tasks and activities of functioning than the young adults of the control group. Most frequent and strongest correlations with domains of autonomy in participation and healthcare were found to be the level of difficulties in self-care and cognitive functions. Self-care more frequently has significant an impact on domains of participation, cognitive functions – on healthcare. Other impacting factors on certain domains of autonomy in participation and healthcare were found to be the level of difficulties in mobility and life activities, age of the participant, gross motor functions, manual abilities, and the need of an assistant. The level of readiness for transition to adult healthcare for young adults with cerebral palsy was detected to be between the phases of preparation and action. The results of the research show that significant impact on the level of readiness for transition to adult healthcare have the gross motor functions, cognitive functions, need of an assistant, the level of autonomy in the Leisure (social activities) and Transportation domains, and the level of difficulties in self-care, however, the strongest were determined to be the level of cognitive functions and abilities of self-care.Item Balstaudu adaptācijas pētījums rehabilitācijas klīnikā(2006) Vētra, AnitaItem Bērnu ar cerebrālo trieku ģimeņu vajadzības un tās ietekmējošie faktori. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2018) Bērtule, Dace; Vētra, AnitaCerebrālā trieka ir biežākais fiziskas nespējas iemesls bērnu vecumā, ar potenciāli negatīvu ietekmi ne tikai uz paša bērna, bet arī visas ģimenes dzīves kvalitāti un līdzdalību sabiedrībā. Lai sniegtu pilnvērtīgu atbalstu ģimenei ar bērnu, kuram ir attīstības traucējumi, jāzina ģimenes vajadzības un apstākļi, kas tās var ietekmēt. Šī darba mērķis bija noskaidrot pirmsskolas vecuma bērnu ar cerebrālo trieku ģimeņu vajadzības un izpētīt to saistību ar ģimeni, bērnu un rehabilitācijas pakalpojumus raksturojošiem faktoriem. Darba teorētiskajā daļā tika apskatīti ģimenes vajadzību veidi un precizēti ģimenes vajadzības ietekmējošie faktori. Datu ieguves procesā tika apkopota informācija par ģimenes kopējām vajadzībām, kā arī vajadzību pēc informācijas, dažādiem pakalpojumiem, atbalsta un finansēm. Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā dzīvojošās ģimenes visbiežāk izjūt vajadzību pēc dažāda veida informācijas, atbalsta un saņemto pakalpojumu koordinācijas, kā arī finansiāla atbalsta bērna aprūpes un ārstēšanas izmaksu segšanai. Datu analīze apstiprina darba hipotēzi, ka Latvijā dzīvojošu pirmsskolas vecuma bērnu ar cerebrālo trieku ģimeņu vajadzības ietekmē ģimeni, bērnu un rehabilitācijas pakalpojumus raksturojoši faktori un šo faktoru unikālā ietekme ir atkarīga no ģimenes vajadzību veida. Ģimenes kopējās vajadzības vislabāk izskaidro saņemtais atbalsts no citiem ģimenes locekļiem. Kā nākamie nozīmīgākie izskaidrojošie faktori ir ģimenes ienākumu līmenis, bērna primārā aprūpētāja nodarbinātība, uztvertā stresa līmenis un saņemtais atbalsts no profesionāļiem, kā arī pakalpojumu sniegšana ievērojot sadarbības principus un asociēto veselības traucējumu skaits. Savukārt bērna kustību ierobežojumu līmenis tās izskaidro pavisam nedaudz. Ģimenes vajadzību pēc pakalpojumiem vislabāk izskaidro bērna socializācija, komunikācijas ierobežojumu līmenis un bērna primārā aprūpētāja uztvertā stresa līmenis. Nedaudz mazākā mērā to izskaidro ģimenes ienākumu līmenis un bērna primārā aprūpētāja nodarbinātība, kā arī saņemtais atbalsts no citiem ģimenes locekļiem un pakalpojumu sniegšana ievērojot sadarbības principus. Ģimenes finanšu vajadzības vispilnīgāk izskaidro ģimenes ienākumi un bērna kustību ierobežojumu līmenis, nedaudz mazāk tās izskaidro bērna primārā aprūpētāja nodarbinātība, pakalpojumu sniegšana ievērojot sadarbības principus un saņemtais atbalsts no citiem ģimenes locekļiem, kā arī asociēto veselības traucējumu skaits. Vajadzību pēc atbalsta vislabāk izskaidro saņemtais atbalsts no citiem ģimenes locekļiem, mazākā mērā to izskaidro no profesionāļiem saņemtais atbalsts un pakalpojumu sniegšana ievērojot sadarbības principus, bērna primārā aprūpētāja izglītības un uztvertā stresa līmenis, kā arī asociēto veselības traucējumu skaits. Ģimeņu vajadzību pēc informācijas vienlīdz nozīmīgi izskaidroja tādi faktori kā saņemtais atbalsts no profesionāļiem un citiem ģimenes locekļiem, pakalpojumu sniegšana ievērojot vispārējās informācijas sniegšanas principus, ģimenes ienākumu līmenis, kā arī bērna komunikācijas ierobežojumu līmenis. Kopumā pētījuma rezultāti atklāj, ka nozīmīgākie vajadzības ietekmējošie faktori Latvijā dzīvojošām ģimenēm ir saistīti ar sociālekonomiskiem apstākļiem, kā arī līdzcilvēku un profesionālu atbalstu. Savukārt rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība un saņemšanas kārtība, kā arī bērna funkcionēšanas ierobežojumi un veselības traucējumi, ir mazāk nozīmīgi faktori.Item Bērnu ar cerebrālo trieku ģimeņu vajadzības un tās ietekmējošie faktori. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2018) Bērtule, Dace; Vētra, AnitaCerebrālā trieka ir biežākais fiziskas nespējas iemesls bērnu vecumā, ar potenciāli negatīvu ietekmi ne tikai uz paša bērna, bet arī visas ģimenes dzīves kvalitāti un līdzdalību sabiedrībā. Lai sniegtu pilnvērtīgu atbalstu ģimenei ar bērnu, kuram ir attīstības traucējumi, jāzina ģimenes vajadzības un apstākļi, kas tās var ietekmēt. Šī darba mērķis bija noskaidrot pirmsskolas vecuma bērnu ar cerebrālo trieku ģimeņu vajadzības un izpētīt to saistību ar ģimeni, bērnu un rehabilitācijas pakalpojumus raksturojošiem faktoriem. Darba teorētiskajā daļā tika apskatīti ģimenes vajadzību veidi un precizēti ģimenes vajadzības ietekmējošie faktori. Datu ieguves procesā tika apkopota informācija par ģimenes kopējām vajadzībām, kā arī vajadzību pēc informācijas, dažādiem pakalpojumiem, atbalsta un finansēm. Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā dzīvojošās ģimenes visbiežāk izjūt vajadzību pēc dažāda veida informācijas, atbalsta un saņemto pakalpojumu koordinācijas, kā arī finansiāla atbalsta bērna aprūpes un ārstēšanas izmaksu segšanai. Datu analīze apstiprina darba hipotēzi, ka Latvijā dzīvojošu pirmsskolas vecuma bērnu ar cerebrālo trieku ģimeņu vajadzības ietekmē ģimeni, bērnu un rehabilitācijas pakalpojumus raksturojoši faktori un šo faktoru unikālā ietekme ir atkarīga no ģimenes vajadzību veida. Ģimenes kopējās vajadzības vislabāk izskaidro saņemtais atbalsts no citiem ģimenes locekļiem. Kā nākamie nozīmīgākie izskaidrojošie faktori ir ģimenes ienākumu līmenis, bērna primārā aprūpētāja nodarbinātība, uztvertā stresa līmenis un saņemtais atbalsts no profesionāļiem, kā arī pakalpojumu sniegšana ievērojot sadarbības principus un asociēto veselības traucējumu skaits. Savukārt bērna kustību ierobežojumu līmenis tās izskaidro pavisam nedaudz. Ģimenes vajadzību pēc pakalpojumiem vislabāk izskaidro bērna socializācija, komunikācijas ierobežojumu līmenis un bērna primārā aprūpētāja uztvertā stresa līmenis. Nedaudz mazākā mērā to izskaidro ģimenes ienākumu līmenis un bērna primārā aprūpētāja nodarbinātība, kā arī saņemtais atbalsts no citiem ģimenes locekļiem un pakalpojumu sniegšana ievērojot sadarbības principus. Ģimenes finanšu vajadzības vispilnīgāk izskaidro ģimenes ienākumi un bērna kustību ierobežojumu līmenis, nedaudz mazāk tās izskaidro bērna primārā aprūpētāja nodarbinātība, pakalpojumu sniegšana ievērojot sadarbības principus un saņemtais atbalsts no citiem ģimenes locekļiem, kā arī asociēto veselības traucējumu skaits. Vajadzību pēc atbalsta vislabāk izskaidro saņemtais atbalsts no citiem ģimenes locekļiem, mazākā mērā to izskaidro no profesionāļiem saņemtais atbalsts un pakalpojumu sniegšana ievērojot sadarbības principus, bērna primārā aprūpētāja izglītības un uztvertā stresa līmenis, kā arī asociēto veselības traucējumu skaits. Ģimeņu vajadzību pēc informācijas vienlīdz nozīmīgi izskaidroja tādi faktori kā saņemtais atbalsts no profesionāļiem un citiem ģimenes locekļiem, pakalpojumu sniegšana ievērojot vispārējās informācijas sniegšanas principus, ģimenes ienākumu līmenis, kā arī bērna komunikācijas ierobežojumu līmenis. Kopumā pētījuma rezultāti atklāj, ka nozīmīgākie vajadzības ietekmējošie faktori Latvijā dzīvojošām ģimenēm ir saistīti ar sociālekonomiskiem apstākļiem, kā arī līdzcilvēku un profesionālu atbalstu. Savukārt rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība un saņemšanas kārtība, kā arī bērna funkcionēšanas ierobežojumi un veselības traucējumi, ir mazāk nozīmīgi faktori.Item Comparison of Rehabilitation Outcomes for Persons After Stroke in Latvia and Sweden. Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2016) Bērziņa, Guna; Vētra, Anita; Stibranta Sunerhāgena, KatarīnaStroke is one of the most common causes of long-term disability that leads to substantial economic and social burden for individuals, families, communities and nations. Rehabilitation aims to improve person’s functioning and decrease adverse consequences of stroke in all levels. Therefore, defining an optimal model of stroke care is in the interests of patients, health professionals, researchers and policymakers. One of the ways towards it is by investigating and comparing the outcomes of the stroke care systems currently in use. The aim of this thesis was to explore the determinants of rehabilitation outcomes for persons after stroke and to compare them between those living in Latvia or in Sweden, using the bio-psycho-social model suggested by World Health Organization (WHO). This project was organized in four parts. Part 1 focused on comparison between two in-patient rehabilitation systems and the differences in level of independence at discharge from rehabilitation between two cohorts were compared in 1055 and 1748 persons after stroke, living in Latvia and Sweden, respectively. For all following parts of this research work, cross-sectional study design was used. In Part 2, the influence of dependence level at discharge from rehabilitation on self-perceived disability in chronic phase of stroke was investigated in 255 persons from Latvia. Part 3 explored personal factors’ (age, gender, place of residence and time since onset of stroke) role in perception of functional limitations, barriers and facilitators in 243 persons living in Sweden. The relevance of the same factors in persons after stroke living in Latvia was evaluated in Part 4. Functional Independence Measure, International Classification of Functioning, Disability and Health Core Set for stroke and World Health Organization Disability Assessment Schedule 2.0 were used for outcome assessment. Socio-demographic and medical data, as well as information on organisational aspects of rehabilitation were also used as variables. Both theoretical as well as statistical analyses were used to compare rehabilitation systems in Latvia and Sweden. Appropriate regression analyses were used in all parts of this work. It seems that the components of stroke care are similar in rehabilitation systems in Latvia and Sweden. However, both populations vary in their basic medical and sociodemographic characteristics, as well as in the level of independence at admittance and discharge. There are also potential differences in the content and organizational aspects of rehabilitation. The levels of independence in daily activities at discharge from rehabilitation are significant factors that influenced perception of disability in the chronic phase of stroke. Personal factors such as age, gender, place of residence and time since onset of stroke can influence self-perceived functioning and environmental factors, as defined in the framework of the ICF, in persons living in Sweden. Same factors were also significant in the model that evaluated problems in ‘Activities and Participation’ persons living in Latvia. However, the role of those factors where rather small in both populations. Thus, the results of this thesis shows that different aspects of WHO’s suggested biopsycho- social model influence rehabilitation outcomes for persons after stroke and results depends on the country of residence (Latvia or Sweden). Functional, organizational, social and personal factors are of importance. Some of the factors are modifiable by the healthcare system, but some are the responsibility of society as a whole.Item Comparison of Rehabilitation Outcomes for Persons After Stroke in Latvia and Sweden. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2016) Bērziņa, Guna; Vētra, Anita; Stibranta Sunerhāgena, KatarīnaStroke is one of the most common causes of long-term disability that leads to substantial economic and social burden for individuals, families, communities and nations. Rehabilitation aims to improve person’s functioning and decrease adverse consequences of stroke in all levels. Therefore, defining an optimal model of stroke care is in the interests of patients, health professionals, researchers and policymakers. One of the ways towards it is by investigating and comparing the outcomes of the stroke care systems currently in use. The aim of this thesis was to explore the determinants of rehabilitation outcomes for persons after stroke and to compare them between those living in Latvia or in Sweden, using the bio-psycho-social model suggested by World Health Organization (WHO). This project was organized in four parts. Part 1 focused on comparison between two in-patient rehabilitation systems and the differences in level of independence at discharge from rehabilitation between two cohorts were compared in 1055 and 1748 persons after stroke, living in Latvia and Sweden, respectively. For all following parts of this research work, cross-sectional study design was used. In Part 2, the influence of dependence level at discharge from rehabilitation on self-perceived disability in chronic phase of stroke was investigated in 255 persons from Latvia. Part 3 explored personal factors’ (age, gender, place of residence and time since onset of stroke) role in perception of functional limitations, barriers and facilitators in 243 persons living in Sweden. The relevance of the same factors in persons after stroke living in Latvia was evaluated in Part 4. Functional Independence Measure, International Classification of Functioning, Disability and Health Core Set for stroke and World Health Organization Disability Assessment Schedule 2.0 were used for outcome assessment. Socio-demographic and medical data, as well as information on organisational aspects of rehabilitation were also used as variables. Both theoretical as well as statistical analyses were used to compare rehabilitation systems in Latvia and Sweden. Appropriate regression analyses were used in all parts of this work. It seems that the components of stroke care are similar in rehabilitation systems in Latvia and Sweden. However, both populations vary in their basic medical and sociodemographic characteristics, as well as in the level of independence at admittance and discharge. There are also potential differences in the content and organizational aspects of rehabilitation. The levels of independence in daily activities at discharge from rehabilitation are significant factors that influenced perception of disability in the chronic phase of stroke. Personal factors such as age, gender, place of residence and time since onset of stroke can influence self-perceived functioning and environmental factors, as defined in the framework of the ICF, in persons living in Sweden. Same factors were also significant in the model that evaluated problems in ‘Activities and Participation’ persons living in Latvia. However, the role of those factors where rather small in both populations. Thus, the results of this thesis shows that different aspects of WHO’s suggested biopsycho- social model influence rehabilitation outcomes for persons after stroke and results depends on the country of residence (Latvia or Sweden). Functional, organizational, social and personal factors are of importance. Some of the factors are modifiable by the healthcare system, but some are the responsibility of society as a whole.Item Factors associated with long-term mortality for stroke unit patients in Latvia(2018-12) Mihejeva, Illa; Vētra, Anita; Bērziņa, Guna; Rīga Stradiņš UniversityAim: The aim of this study was to evaluate how pre-stroke risk factors, neurological symptoms, and the level of disability shortly after stroke are associated with poststroke mortality during a 7-year period after stroke, for persons treated in a stroke unit. Methods: The data of 231 patients were included in the study. Patients who were treated in the stroke unit at the Riga East University Hospital between February 1, 2009, and July 20, 2009, were included in this study. Three stepwise Cox proportional hazard analyses were performed to analyze mortality in the 7 years following stroke. Pre-stroke risk factors (type of stroke, arterial hypertension, diabetes mellitus, atrial fibrillation, smoking, alcohol abuse, obesity, recurrent stroke, age, gender), neurological symptoms (motor deficit, sensory disturbance, aphasia, poststroke urinary incontinence (PSUI), mental status), and limitations of activity (feeding, bathing, grooming, dressing, toilet use, transfers, mobility, stairs) were evaluated as factors associated with mortality after stroke. Results: A total of 145 (62.8%) patients died during the study period. The final model for each group of factors included only one of the factors used for the analysis. Patients who had alcohol abuse were 40% more likely to die earlier. The hazard for those with PSUI is 1.72 times higher than those without PSUI. The independence in grooming showed a 39% lower likelihood of dying earlier. Conclusion: Alcohol abuse as a pre-stroke risk factor, poststroke urinary incontinence as a neurological symptom, and dependence in grooming as a factor of disability were associated with earlier mortality in the first seven years after stroke.Item Latvijas iedzīvotāju viedoklis un attieksme pret telemedicīnas lietošanu veselības aprūpē(Rīga Stradiņš University, 2024) Kalve, Madara; Vētra, Anita; Faculty of Residency; Rezidentūras studiju fakultāteIntroduction: The availability of technology provides opportunities to deliver various services remotely, including telemedicine. The spread of COVID-19 to a pandemic level also posed a challenge to healthcare. By introducing telemedicine services, the healthcare system would become more resilient to crises while simultaneously addressing existing challenges. Objective: To determine the opinion and attitude of Latvian residents towards the use of telemedicine in healthcare. Methods: A quantitative cross-sectional study was conducted using an online questionnaire translated from English. The questionnaire was digitized using Google Forms and published on social media. The Mann-Whitney U test was used to assess statistical significance between genders; the Kruskal-Wallis H test and Spearman's correlation were used for age groups. Results: The study included 150 adult respondents aged 18 to 85 years. Respondents agreed that telemedicine is useful during the pandemic, improves communication between patient and doctor, and accelerates the delivery of medical care. It reduces the number of visits to clinics, improves access to care, and can facilitate accurate diagnoses. The majority believe that Latvia is capable of adopting and integrating telemedicine services. However, regarding the possibility of medical errors (80% believe telemedicine does not reduce the number of errors) and information privacy (43.6% consider it a threat to data security), respondents disagreed. The Mann-Whitney U test did not show significant differences between age groups (all p-values > 0.05); the Kruskal-Wallis H test revealed a significant difference between age groups regarding telemedicine's ability to reduce costs (p-value 0.018). Spearman's correlation was negative (-0.150), indicating that older people are less likely to agree that telemedicine reduces costs, although the correlation was not statistically significant (p-value 0.066). Conclusions: Overall, the view of Latvian residents on telemedicine across all age groups is positive, although respondents have concerns about data privacy and the possibility of medical errors. The majority believe that it is possible to implement telemedicine services and integrate them into the healthcare system in Latvia, indicating a public readiness to accept digital medical solutions. A sample of 150 respondents provides an initial insight into trends but is not large enough to represent the entire population of the country.Item Needs of Families with Children with Cerebral Palsy and Factors Affecting These Needs. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2018) Bērtule, Dace; Vētra, AnitaCerebral palsy is the most common cause of physical disability among children with a potentially negative impact on the quality of life and involvement in the community not only for the child but also for the whole family. In order to provide comprehensive support to families who are raising children with developmental disorders, it is important to study the family needs and understand circumstances that may affect them. The aim of the present study is to identify the needs of the families with preschool children with cerebral palsy, and study how these needs relate with the factors associated with families, children and rehabilitation services. The theoretical part of the present paper lists the types of needs and identifies the factors affecting the family needs. During the process of obtaining data, information about overall family needs, as well as needs for information, services, support and financial needs was collected. Results of the study reveal that families living in Latvia most often need different information, support and coordination of services, they also need financial support to cover costs of child care and treatment. Results of the data analysis support the hypothesis that factors characterising families, children with cerebral palsy and rehabilitation services affect the needs of the families with preschool children with cerebral palsy living in Latvia, and the unique impact of these factors depend on the type of the needs. Overall family needs are best explained by the support received from other family members. The next most important factors are family’s income level, employment of the child’s primary caretaker, the perceived stress level and support from professionals, as well as provision of services based on cooperation principles, and the number of comorbidities to the child, while the level of limitation of mobility for the child had a somewhat lower impact. Family needs for services are best explained by the child’s socialization, level of communication limitations and perceived stress level of the child’s primary caretaker, while they were slightly less explained by the family’s income level, employment of the child’s caretaker and support from other family members, as well as provision of services based on cooperation principles. Financial needs of families were fully explained by family income and limitations of the child’s mobility, while they were slightly less explained by employment of the child’s primary caretaker, provision of services based on cooperation principles and support from other family members, as well as the number of comorbidities the child had. Needs for support were best explained by the support from other family members, and to a lesser extent by support from professionals and provision of services based on cooperation principles, education and perceived stress level of the child’s primary caretaker, as well as the number of comorbidities of the child with cerebral palsy. Family needs for information were equally explained by such factors as the support from professionals and other family members, provision of services based on overall information provision principles, family’s income level and communication limitations of the child with cerebral palsy. The results of the study reveal that the most important factors affecting needs of families living in Latvia are related with the socio-economic situation, as well as support of peers and professionals. Availability and regularity of rehabilitation services, limitations to the child’s functions and health impairments are factors that affect family needs to a lesser extent.Item Portatīvo instrumentēto gaitas analīzes sistēmu izmantošana rehabilitācijas praksē: sistemātisks literatūras pārskats(Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Mishchenko, Kseniya; Vētra, Anita; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of ResidencyMērķis: Apkopot un analizēt pieejamos zinātniskos pētījumus par instrumentētām zolītēm kā uz stereofotogrammetriju balstītu sistēmu alternatīvu gaitas analīzei veseliem pieaugušajiem. Pētījuma dizains: Sistemātiskais literatūras pārskats. Pētījuma metodes: Pilna teksta pētījumi tika meklēti RSU abonētajās un brīvpieejas tiešsaistes datu bāzēs: ScienceDirect, ProQuest Central, Clinical key, EBSCOhost, Cohrane Library. Hipotēze: Instrumentētās apavu zolītes ir uzticama un derīga gaitas analīzes metode, salīdzinot to ar uz stereofotogrammetriju balstītām sistēmām. Rezultāti: Sistemātiskajā literatūras pārskatā tika iekļauti trīs augstas kvalitātes zinātniskie pētījumi, kuros tika validētas instrumentētās zolītes – Ziagkas et al. (2021), Jakobs et al. (2021), Oerbekke et al. (2017). Rezultātu statistiskā ticamība ir augsta un tā liecina par pētījumos validēto instrumentēto zolīšu precizitāti un derīgumu salīdzinot ar kvantitatīvu gaitas parametru noteikšanas zelta standartiem atsevišķu gaitas parametru mērījumos. Secinājumi: Nepieciešams turpināt pētījumus, validējot instrumentētās zolītes patoloģiskas gaitas parametru noteikšanai, lai nākotnē šīs sistēmas varētu būt plašāk ieviestas klīniskajā praksē kā laboratoriskas gaitas analīzes alternatīva.Item Rehabilitācijas rezultātu salīdzinājums personām pēc insulta Latvijā un Zviedrijā. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Bērziņa, Guna; Vētra, Anita; Stibranta Sunerhāgena, KatarīnaInsults ir viens no visbiežāk sastopamiem ilgstošas invaliditātes iemesliem pieaugušo populācijā. Tas rada ievērojamas ekonomiskas un sociālas problēmas indivīdiem, viņu ģimenēm, sabiedrībām un nācijām. Rehabilitācijas mērķis ir uzlabot personas funkcionēšanu un mazināt insulta nelabvēlīgās sekas jebkurā aprūpes līmenī. Šī iemesla dēļ gan pacientu, gan veselības aprūpes profesionāļu, kā arī pētnieku un politiķu interesēs ir atrast optimālu insulta aprūpes modeli. Viens no veidiem, kā šim modelim tuvoties, ir izpētīt un salīdzināt insulta aprūpes iznākumus, kas tiek izmantoti šobrīd. Šī darba mērķis bija salīdzināt rehabilitācijas rezultātus personām pēc insulta Latvijā un Zviedrijā, izmantojot Pasaules Veselības organizācijas ieteikto biopsihosociālo modeli. Šis darbs sastāv no četrām daļām. Pirmajā pētījuma daļā ir veikts divu stacionārās rehabilitācijas sistēmu (Latvijas un Zviedrijas) salīdzinājums, kā arī salīdzinātas neatkarības līmeņa atšķirības rehabilitācijas beigās starp divām grupām – 1055 Latvijā dzīvojošām un 1784 Zviedrijā dzīvojošām personām pēc insulta. Pārējām pētījuma daļām tika izmantots šķērsgriezuma pētījuma dizains. Otrajā daļā tika pētīta neatkarības līmeņa – rehabilitācijas kursa beigās – ietekme uz personu vērtējumu par viņu invaliditātes pakāpi hroniskā insulta fāzē 255 personām no Latvijas. Trešajā daļā tika pētīta personālo faktoru (vecuma, dzimuma, dzīvesvietas un laika kopš insulta) loma, nosakot 243 Zviedrijā dzīvojošu personu vērtējumu par funkcionēšanas ierobežojumiem, kā arī vides faktoru kavētājiem un veicinātājiem. Šo pašu faktoru nozīme Latvijā dzīvojošām personām pēc insulta tika vērtēta pētījuma ceturtajā daļā. Kā iznākuma novērtēšanas instrumenti tika izmantoti: Funkcionālās neatkarības mērījums, Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijas (SFK) insulta pamatkopa un Pasaules Veselības organizācijas Invaliditātes novērtēšanas saraksta 2. versija. Kā mainīgie tika izmantoti sociodemogrāfiskie un medicīniskie dati, kā arī informācija par rehabilitācijas organizatoriskajiem aspektiem. Tika veikts gan teorētisks, gan statistisks salīdzinājums starp Latvijas un Zviedrijas rehabilitācijas sistēmām. Atbilstošas regresijas analīzes tika veiktas visās šī pētījuma daļās. Latvijas un Zviedrijas sistēmās insulta aprūpes komponenti šķiet līdzīgi. Tomēr abas populācijas atšķiras ar pamata medicīniskajiem rādītājiem, sociodemogrāfisko raksturojumu un neatkarības līmeni rehabilitācijas sākumā un beigās. Iespējams, ka tās savā starpā atšķiras arī ar rehabilitācijas saturu un organizatoriskajiem aspektiem. Neatkarības līmenis ikdienas aktivitāšu veikšanā rehabilitācijas kursa beigās ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē personas vērtējumu par viņa invaliditātes līmeni hroniskā insulta fāzē. Tādi personālie faktori kā vecums, dzimums, dzīvesvieta un laiks kopš insulta ietekmē Zviedrijā dzīvojošu personu vērtējumu par funkcionēšanu un vides faktoriem atbilstoši SFK konceptam. Šie paši faktori, novērtēti “aktivitāšu un līdzdalības” domēnā, bija nozīmīgi arī Latvijas populācijā. Tomēr šo faktoru loma abās populācijās bija diezgan maza. Šī darba rezultāti apstiprina, ka dažādi Pasaules Veselības organizācijas ieteiktā biopsihosociālā modeļa aspekti ietekmē rehabilitācijas rezultātus personām pēc insulta, turklāt tie atšķiras atkarībā no valsts, kurā persona dzīvo (Latvijā vai Zviedrijā). Svarīgi ir gan funkcionālie, gan sociālie, gan personālie faktori. Dažus no šiem faktoriem var ietekmēt, izmantojot veselības aprūpes sistēmu, bet citi ir visas sabiedrības atbildība.Item Transition-age young adults with cerebral palsy : Level of participation and the influencing factors(2019-11) Rožkalne, Zane; Mukāns, Maksims; Vētra, Anita; Department of Doctoral Studies; Statistics Unit; Department of RehabilitationBackground and Objectives: The aim of this study was to identify the level of participation in the context of the developmental transition from adolescence to adult life for young adults with cerebral palsy (CP) and the factors that had an influence on participation. Materials and Methods: Eighty-one young adults (16–21 years old) with CP and with normal or slightly decreased cognitive function participated in this study. Assessments were made using the Rotterdam Transition Profile (RTP) and the WHO Disability Assessment Schedule 2.0 (WHODAS 2.0). In the binary regression model, levels of participation (RTP scores) were set as dependents and the level of disability (WHODAS 2.0 scores), age, and level of gross motor function were set as independent variables. Results: In the age group <18 years, in three out of seven RTP domains, less than 10% of participants were in phase 2 (experimenting and orientating toward the future), i.e., finance—7%, housing—7%, sexuality—4%. In the age group ≥18 years, 21% (education and employment), 56% (intimate relationships), and 59% (sexuality) of the participants were in phase 0 (no experience). Higher scores in WHODAS 2.0 domains showed positive associations with RTP domains, i.e., cognition with social activities, mobility with transportation, self-care with sexuality and transportation, and life activities with transportation. Age was positively associated with education and employment, finance, housing, and sexuality. Low motor function according to the Gross Motor Function Classification System (GMFCS) had negative associations with autonomy in social activities, sexuality, and transportation. Conclusions: Young adults with cerebral palsy showed low levels of autonomy in all domains of participation. When addressing a person’s improvement in terms of their participation, the promotion of abilities in cognition, mobility, self-care, and life activities should be attempted. Age and gross motor function influenced autonomy in participation, but not in all domains.