Browsing by Author "Mihejeva, Illa"

Now showing 1 - 4 of 4
  • No Thumbnail Available
    Item
    Factors associated with long-term mortality for stroke unit patients in Latvia
    (2018-12) Mihejeva, Illa; Vētra, Anita; Bērziņa, Guna; Rīga Stradiņš University
    Aim: The aim of this study was to evaluate how pre-stroke risk factors, neurological symptoms, and the level of disability shortly after stroke are associated with poststroke mortality during a 7-year period after stroke, for persons treated in a stroke unit. Methods: The data of 231 patients were included in the study. Patients who were treated in the stroke unit at the Riga East University Hospital between February 1, 2009, and July 20, 2009, were included in this study. Three stepwise Cox proportional hazard analyses were performed to analyze mortality in the 7 years following stroke. Pre-stroke risk factors (type of stroke, arterial hypertension, diabetes mellitus, atrial fibrillation, smoking, alcohol abuse, obesity, recurrent stroke, age, gender), neurological symptoms (motor deficit, sensory disturbance, aphasia, poststroke urinary incontinence (PSUI), mental status), and limitations of activity (feeding, bathing, grooming, dressing, toilet use, transfers, mobility, stairs) were evaluated as factors associated with mortality after stroke. Results: A total of 145 (62.8%) patients died during the study period. The final model for each group of factors included only one of the factors used for the analysis. Patients who had alcohol abuse were 40% more likely to die earlier. The hazard for those with PSUI is 1.72 times higher than those without PSUI. The independence in grooming showed a 39% lower likelihood of dying earlier. Conclusion: Alcohol abuse as a pre-stroke risk factor, poststroke urinary incontinence as a neurological symptom, and dependence in grooming as a factor of disability were associated with earlier mortality in the first seven years after stroke.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Kritienu riska izvērtēšana un tā saistība ar funkcionēšanas traucējumiem RAKUS stacionāra “Gaiļezers” pacientiem ar cerebrovaskulārām slimībām
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2016) Bambīte, Ulla; Mihejeva, Illa; Vētra, Aivars; Baško, Dina; Kārkliņa, Agnese; Ozolanta, I.; Department of Rehabilitation
    Ievads. Pasaules Veselības organizācija (PVO, angļu val. – World Health Organization – WHO) informē, ka ik gadu tiek reģistrēti 37,3 miljoni kritienu, kas ir pietiekami smagi, lai persona vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Latvijā kritieni veido 13% no visiem ārējiem nāves cēloņiem cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem. Latvijas veselības aprūpes sistēmā specifiska kritienu riska novērtēšana netiek iekļauta. Kritienu riska novērtēšana ļauj plānot atbilstīgas iejaukšanās stratēģijas, lai mazinātu kritienu skaitu un ar tiem saistītos ievainojumus. Darba mērķis. Izpētīt kritienu risku un tā saistību ar insulta veidu, funkcionēšanas traucēju-Izpētīt kritienu risku un tā saistību ar insulta veidu, funkcionēšanas traucējumiem RAKUS stacionāra “Gaiļezers” pacientiem ar SSK-10 diagnozēm I60, I61, I63, kas stacionēti 6. neiroloģijas nodaļā laikposmā no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 31. janvārim. Materiāls un metodes. Retrospektīvs kvantitatīvs pētījums, kurā iekļauti RAKUS stacionāra “Gaiļezers” pacienti ar SSK-10 diagnozēm I60, I61, I63, kas stacionēti 6. neiroloģijas nodaļā laikposmā no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 31. janvārim. Pētījumā izmantoti funkcionālo speciālistu novērtēšanas protokoli stacionārajās medicīniskajās kartēs. Iegūtie dati apstrādāti ar programmu Excel un programmas SPSS 19.0 versiju. Rezultāti. Pētījumam tika izvēlēti 453 dzīvi pacienti ar SSK-10 diagnozēm I60, I61, I63, no tiem 262 sievietes, 191 vīrietis vecumā no 21 līdz 94 gadiem, pacientu vidējais vecums – 72,63 gadi (SD 11,74). Kritienu risks izvērtēts 52,3% pacientu, ar vērtējumu punktos paaugstināts risks tika noteikts 24,3% pacientu. Pastāv vāja, statistiski ticama korelācija ar muskuļu spēku ķermeņa kreisās puses muskuļu grupās, ar Berga līdzsvara skalas un Rivermedas mobilitātes indeksa rezultātiem (< 15 punkti), sensorās funkcijas traucējumiem (p ≤ 0,05; |r| < 0,5). Vidēji cieša, statistiski ticama korelācija ir ar sēdēšanas līdzsvara izmaiņām (p = 0,00, r = 0,50). Secinājumi. Kritienu risks pacientiem ir saistīts ar insulta izraisītiem funkcionēšanas traucējumiem. Ticama saistība ir starp kritienu risku un funkcionēšanas traucējumiem.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Pacientu raksturojums un veselības iznākumi Insulta vienībā 6 mēnešu periodā 2009., 2019. un 2023. gadā
    (Rīga Stradiņš University, 2024) Bērziņa, Evija; Mihejeva, Illa; Faculty of Residency; Rezidentūras studiju fakultāte
    Relevance: In Latvia, approximately 26 new stroke cases are registered every day, and stroke is one of the leading causes of death. According to the Center for Disease Prevention and Control, 1806 people died from stroke in 2019, and 1688 in 2022 in Latvia, with around 14-16% of them being younger than 64 years old. Mortality from stroke in Latvia is higher than the average in the European Union (Center for Disease Prevention and Control, 2024). The objective of this study was to evaluate the risk factors for mortality and disability in stroke patients at the Riga Eastern Clinical University Hospital "Gaiļezers" Stroke Unit over a 6-month period in the years 2009, 2019, and 2023. Methods: The study analyzed data from 1911 patients who were hospitalized and treated at the Riga Eastern Clinical University Hospital (RAKUS) Stroke Unit from February 1 to June 30 in the years 2009, 2019, and 2023. The analyzed data included patient age, length of hospitalization, gender, stroke risk factors, and outcomes using the Modified Rankin Scale and the National Institutes of Health Stroke Scale (NIHSS). The main statistical methods used were cross-tabulations, Chi-square tests, independent samples Kruskal-Wallis test, pairwise comparisons, and Wilcoxon Signed Ranks test. Results: Stroke patients with atrial fibrillation had a 1.5 times higher risk of mortality compared to those without atrial fibrillation. Primary arterial hypertension was associated with a 1.3 times higher risk of mortality after stroke. From 2009 to 2023, mortality rates after stroke in the hospital decreased by approximately 20%, indicating a significant improvement in patient outcomes. The incidence of stroke was higher in men than in women, while women had worse outcomes. Conclusions: Atrial fibrillation and primary arterial hypertension were significant predictors of mortality after stroke. Demographic and lifestyle factors (gender, alcohol consumption, smoking) did not significantly affect mortality after stroke. Overall, the study results indicate a positive trend in reducing mortality among stroke patients, which may be associated with improved treatment protocols and the certification of the RAKUS Stroke Unit in 2021.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Pēc COVID-19 rehabilitācijas pacientu funkcionāla stāvokļa novērtēšana ar Funkcionāla stāvokļa pēc COVID-19 skalu. Skalas starpkultūru adaptācijas un validācijas process
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2023) Mironova, Veronika; Mihejeva, Illa; Rezidentūras studiju fakultāte; Faculty of Residency
    Ievads: Klok et al. (2020) ierosināja Post-COVID-19 funkcionālā stāvokļa (PCFS) skalu kā vienkāršu rīku, lai novērtētu ierobežojumus, kas saistīti ar pastāvīgiem simptomiem. Darba mērķi un uzdevumi: Darba mērķis: Adaptēt un validēt Pēc COVID-19 Funkcionāla Stāvokļa skalu un tās lietošanas instrukciju latviešu valodā. Darba uzdevumi: (1) Veikt literatūras sistemātisko pārskatu par tēmu. (2) Adaptēt PCFS skalu no angļu uz latviešu valodu. (3)Veikt pacientu aptauju un balstoties uz aptaujas rezultātiem veikt PCFS skalas validāciju. Darba metodes: Lai validētu skalu tika izstrādāts prospektīvs šķērsgriezuma pētījums. Tika sazināts ar PCFS skalas autoriem, lai dabūtu atļauju skalas lietošanā. Darba proces sastavēja no sekojošiem soļiem: (1) PCFS skalas tulkošanas un adaptācijas process, skalas latviešu versija iegūšana. (2) Anketas izveidošana. (3) Ētikas komitejas atļauju iegūšana. (4) Iekļaušanas kritēriju izstrādāšana. (5)Aptaujas izplatīšana un anketēšana (6) Datu statistiskā apstrāde IBM SPSS programmā. Papildus datu apstiprināšanai un pētījuma kvalitātes uzlabošanai tika veikts literatūras sistemātisks pārskats. Rezultāti: Sistemātiskajam literatūras pārskatam tika atlasīti 6 raksti, kas aprakstīja PCFS skalas starpkultūru adaptācijas un validācijas procesu.Visi pētījumi bija publicēti laikā periodā no 2021. līdz 2023.gadam. Visu pētījumu rezultāti demonstrēja labu uzticamību, kas norāda uz PCFS skalas derīgumu. Kopumā pētījumā piedalījās 30 cilvēki vecumā no 30 līdz 62 gadiem- 6 vīrieši un 24 sievietes. Mediānais respondentu vecums bija 51,0 gadi (SD ±7,03 gadi). Mediānais laiks no slimošanas līdz anketēšanas brīdim bija 52,0 nedēļas (SD ± 27,10 nedēļas), kas ir 11,97 mēneši. 5 cilvēki aizpildīja anketu atkārtoti acīmredzamas validitātes novērtēšanai un tika iegūtas 2 “Jā” atbildes uz pēdejo jautājumu, pārējas bija “Nē” atbildes Secinājumi: (1.) Atbilstoši literatūras sistemātiskajam pārskatam PCFS skala valīda un ir derīga lietošanai klīniskajā praksē. (2.) PCFS skalas latviešu versijai piemīt slikta acīmredzama validitāte, tāpēc viņu nevar izmantot klīniskajā praksē. Nepieciešams atkārtots, labi plānots pētījums.