Browsing by Author "Kurmeļeva, Alīna"
Now showing 1 - 4 of 4
Results Per Page
Sort Options
Item AMBULATORĀ VESELĪBAS CENTRA «X» DARBINIEKU PROFESIONĀLĀS IZDEGŠANAS LĪMEŅA UN TO IETEKMĒJOŠO FAKTORU IZPĒTE UN REKOMENDĀCIJU IZSTRĀDE IZDEGŠANAS MAZINĀŠANAI DARBA VIDĒ(Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2024-05-22) Feofilova, Anastasija; Kurmeļeva, Alīna; Dubiņina, Evita; Danilāne, L.; Strode, A.; Laganovska, K.; Kaupužs, A.; Latvian Academy of Sport Education (LASE)Over the past three years, the COVID-19 pandemic caused medical congestion and increased the incidence of burnout among medical professionals. In Europe, about a third of medical professionals experienced burnout. The aim of the study is to investigate the burnout rate of the staff of the outpatient health centre “X” and to develop recommendations for reducing burnout in the work environment. Methods used were scientific literature analysis, interview of the heads of the structural units of the observed outpatient centre, Maslach Burnout Inventory, qualitative data analysis, and quantitative data analysis. The research took place in Riga in spring 2022. The study results showed that the average burnout level in this outpatient centre is middle level. The most suffer from burnout functional specialists.Item The Development of Parental Competence Model in Infant Floating. Summary of the Doctoral Thesis(Latvian Academy of Sport Education, 2021) Kurmeļeva, Alīna; Fernāte, AndraStatistics show that young and reckless men as well as children are at a higher risk of drowning. In Latvia, the drowning rate is more than 6 deaths per 100,000 population which is the highest rate in the European Union, more than six times the average rate. According to the estimates based on the data of the World Health Organisation, 6.83 drownings per 100,000 population were registered in Latvia in 2017, while the number of drowning deaths in 33 countries did not exceed one, and in almost half of the countries (96) the number of drowning deaths was at an average level (LPF, 2018 A, C). This means that Latvia is among the leaders in statistics on the number of drowning deaths both in the European and global context. Reduction of drowning deaths is one of the objectives of Latvia’s National Development Plan for 2021-2027 as drowning is one of the most common external causes of death in Latvia (Olševska, 2020). Analysis of the latest information shows that in Latvia there were 96 drowning deaths in 2019 and 61 – in the first six months of 2020. While the average death rate from drowning in the EU is 1 per 100,000 population and in our country – 6 per 100,000 population, the Swimming Federation of Latvia has developed a drowning prevention strategy which aims to halve the number of water accidents by 2025 (Olševska, 2020). In light of the statistical data, it is very important to pay attention to swimming in early childhood and further acquisition of swimming skills in children. The beneficial effects of water on the human body have been known since ancient times. No other physical activity can be compared to exercise in a water environment as weightlessness and horizontal body position help relieve the spine. Frequent movements in the horizontal position unload the spine, as opposed to the vertical position in which people spend 2/3 of their life, and relieve the back and tension between the nerve endings (Barczyk, Skolimowski & Zawadzka, 2005). In addition, regular swimming lessons have a multifaceted effect on the person's physical development, the CNS and the respiratory system, and help improve posture. Slow and rhythmic movements in water improve blood supply and metabolism as well as strengthen the vascular system (Ahrendt, 1997; Sigmundsson & Hopkins, 2009). Swimming exercises have been recognised as a means of health promotion and disease prevention (Tanaka, 2009). Swimming has a particularly positive effect on children as it both helps prevent drowning and improves emotional health, sense of balance, flexibility, and strength (Protano et al., 2016). Nowadays, activities involving children and parents are becoming more and more popular. It is a good opportunity to spend time together, socialise and promote healthy infant development (Freedman, 2014), but there is not always time, place, and eagerness for that. At this point, emphasis should be laid on the child’s age as infants, for example, cannot act independently without the help and presence of their parents (Meredith, Hicks & Stephens, 2001). Given the variety of activities, this Doctoral Thesis pays special attention to swimming. Luckily, babies are familiar with water environment and experience certain sensations while growing in the womb (Johnson, 1996). If the infant’s parents have an opportunity to attend infant swimming lessons in the pool, they are likely to make use of it. In this process, the way parents feel in this type of activity, their ability to independently perform exercises with the infant and their sense of direction in a specific water environment is of great importance (Ahrendt, 2002; Zhao et al., 2005; ????????, 2011). Many parents like infant floating, but they often misunderstand its nature and, as a result, cannot do it in the right manner. Their lack of knowledge, skills and practical skills to properly handle a water environment can generally affect parental competence in infant floating (Stallman, 2014). In the world, the views on infant floating are rather mixed. The most optimal method and sequence of exercises to ensure proper infant floating has not been determined. In infant floating, two main techniques are distinguished: therapeutic and pedagogical. The latter includes teaching infant floating to parents (Ahrendt, 2002; Zhao et al., 2005; ????????, 2011). While the concept of competence can be defined differently, it generally relates to a person’s ability to choose the most appropriate means for a given situation or activity based on this person’s knowledge, and act suitably (Koķe, 2003). The knowledge, skills and attitudes of parents during infant floating speak of their competence in this field (Stallman, 2014). When teaching infant floating to parents, it is important to help them learn appropriate infant floating skills so that they can use them safely and confidently in further development of their child (Meredith et al., 2001; Jovanovich, 2002). Hence follows the necessity to ensure that parental competence in infant floating is enhanced in line with the parents’ abilities and interests as well as in compliance with the stages of teaching infant floating. Thus, the aim of the research is based on the model to improve parental competence in infant floating.Item Vecāku kompetences pilnveides modelis zīdaiņu peldināšanā. Promocijas darba kopsavilkums(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2021) Kurmeļeva, Alīna; Fernāte, AndraStatistika liecina, ka visbiežāk noslīkst gados jauni un pārgalvīgi vīrieši, kā arī bērni. Noslīkušo skaits Latvijā ir vairāk nekā 6 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir visaugstākais Eiropas Savienībā, pārsniedzot vidējo rādītāju teju sešas reizes. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, Latvijā 2017. gadā uz 100 000 iedzīvotāju ir reģistrēti 6.83 noslīkušo, tikmēr 33 valstīs noslīkušo skaits nepārsniedz pat vienu, bet teju pusē (96) valstīs noslīkušo skaits ir vidējā līmenī (LPF, 2018 A, C). Tas ļauj secināt, ka Latvija ne vien Eiropas, bet arī visas pasaules kontekstā ir starp līderēm statistikā par noslīkušo cilvēku skaitu. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam iekļauts uzdevums mazināt noslīkušo skaitu, jo slīkšana ir viens no izplatītākajiem ārējiem nāves cēloņiem Latvijā (Olševska, 2020). Analizējot jaunāko informāciju par 2019. gadu, šādā veidā bojā gājuši 96 Latvijas iedzīvotāji, bet 2020. gada sešos mēnešos bija jau 61 iedzīvotājs. Kamēr Eiropas Savienībā šobrīd vidēji noslīkst viens no 100 000 iedzīvotāju, mūsu valstī – seši, tādēļ Latvijas Peldēšanas federācija izstrādājusi noslīkšanas novēršanas stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2025. gadam vismaz uz pusi samazināt negadījumu skaitu uz ūdens (Olševska, 2020). Ņemot vērā statistikas datus, ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību bērnu agrīnai peldināšanai un bērnu turpmākajai peldēšanas prasmju apguvei. Ūdens labvēlīgā iedarbība uz cilvēka organismu ir zināma jau kopš seniem laikiem. Nekādas citas fiziskās aktivitātes nevar līdzināties nodarbībām ūdens vidē, jo ķermeņa bezsvara stāvoklis un horizontāla pozīcija palīdz atslogot mugurkaulāju. Biežas kustības tādā stāvoklī palīdz mugurkaulam sajust pavisam citu slodzi nekā vertikālā stāvoklī, kurā cilvēks pavada 2/3 no savas dzīves, un tas atslogo muguru un sasprindzinājumu starp nervu galiem (Barczyk, Skolimowski & Zawadzka, 2005). Turklāt regulāras peldēšanas nodarbības daudzpusīgi ietekmē cilvēka fizisko attīstību, centrālā nervu sistēma un elpošanas sistēmas, palīdz uzlabot stāju. Lēnas un ritmiskas kustības ūdenī uzlabo asins apgādi un vielmaiņu, stiprina asinsvadu sistēmu (Ahrendt, 1997; Sigmundsson & Hopkins, 2009). Peldēšanas vingrinājumi ir atzīti kā veselības veicināšanas un slimību profilakses līdzeklis (Tanaka, 2009). Peldēšana īpaši pozitīvi ietekmē bērnus, jo ne tikai palīdz novērst noslīkšanas gadījumus, bet arī uzlabo emocionālo veselību, līdzsvara izjūtu, lokanību un spēka īpašības (Protano et al., 2017). Mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst aktivitātes, kurās piedalās bērni un vecāki kopā. Tā ir laba iespēja būt kopā, socializēties un veicināt veselīgu zīdaiņa attīstību (Freedman, 2014). Ne vienmēr var atrast laiku, vietu un arī vēlmi darīt to. Tāpēc šeit pamatā var akcentēt bērna vecumu, jo, piemēram, zīdaiņi nevar patstāvīgi rīkoties bez vecāku palīdzības un klātbūtnes (Meredith, Hicks & Stephens, 2001). Aktivitātes var būt dažādas, bet šajā darbā mēs īpašu uzmanību pievēršam peldēšanai. Ūdens vide zīdaiņiem nav sveša, jo aptuveni deviņi mēneši jau ir bijuši pavadīti šajās izjūtās (Johnson, 1996). Un, ja ir iespēja apmeklēt nodarbības ar zīdaini baseinā, vecāki bieži to izmanto. Šajā procesā ir ļoti svarīgi, kā vecāki jūtas šāda veida nodarbībās, kā viņi paši spēj izpildīt vingrinājumus ar zīdaini un kā orientējas specifiskā ūdens vidē (Ahrendt, 2002; Zhao et al., 2005; Федулова, 2011). Daudzi vecāki labprāt vēlas peldināt zīdaiņus, bet bieži vien nepareizi izprot peldināšanas būtību un neprot to atbilstoši īstenot. Nepietiek zināšanu, prasmju un praktisko iemaņu, lai pareizi un atbilstoši rīkotos ūdens vidē, kas kopumā atspoguļojas kā vecāku kompetences zīdaiņu peldināšanā (Stallman, 2014). Šobrīd pasaulē ir pretrunīgi uzskati par zīdaiņu peldināšanu. Nav noskaidrota optimālākā metode un vingrinājumu lietošanas secība, lai pilnvērtīgi nodrošinātu zīdaiņu peldināšanu. Zīdaiņu peldināšanā ir divas galvenās pieejas: ārstnieciskā un pedagoģiskā. Pedagoģiskā pieeja ietver vecāku apmācību, kā peldināt zīdaini (Ahrendt, 2002; Zhao et al., 2005; Федулова, 2011). Kompetences jēdzienam ir ļoti daudz dažādu skaidrojumu, taču kopumā mēs to varam saistīt ar spējām, pamatojoties uz zināšanām, izvēlēties attiecīgajai situācijai, darbībai atbilstošākos līdzekļus un adekvāti pareizi rīkoties (Koķe, 2003). Vecāku zināšanas, prasmes un attieksme zīdaiņu peldināšanas laikā raksturo vecāku kompetences zīdaiņu peldināšanā (Stallman, 2014). Veicot zīdaiņu peldināšanas mācīšanu, ir svarīgi palīdzēt vecākiem apgūt atbilstošas zīdaiņa peldināšanas prasmes, lai turpmāk vecāki droši un ar pārliecību var tās patstāvīgi lietot turpmākajā bērna attīstības periodā (Meredith et al., 2001; Jovanovich, 2002). Tas liecina, ka ir nepieciešams nodrošināt optimālu vecāku kompetences pilnveidi zīdaiņu peldināšanā, kas atbilst vecāku spējām un interesēm, kā arī zīdaiņu peldināšanas mācīšanas posmiem. Līdz ar to pētījuma mērķis balstās uz vecāku kompetences pilnveides modeli zīdaiņu peldināšanā.Item Vecāku kompetences pilnveides modelis zīdaiņu peldināšanā. Promocijas darbs(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2021) Kurmeļeva, Alīna; Fernāte, AndraStatistika liecina, ka visbiežāk noslīkst gados jauni un pārgalvīgi vīrieši, kā arī bērni. Noslīkušo skaits Latvijā ir vairāk nekā 6 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir visaugstākais Eiropas Savienībā, pārsniedzot vidējo rādītāju teju sešas reizes. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, Latvijā 2017. gadā uz 100 000 iedzīvotāju ir reģistrēti 6.83 noslīkušo, tikmēr 33 valstīs noslīkušo skaits nepārsniedz pat vienu, bet teju pusē (96) valstīs noslīkušo skaits ir vidējā līmenī (LPF, 2018 A, C). Tas ļauj secināt, ka Latvija ne vien Eiropas, bet arī visas pasaules kontekstā ir starp līderēm statistikā par noslīkušo cilvēku skaitu. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam iekļauts uzdevums mazināt noslīkušo skaitu, jo slīkšana ir viens no izplatītākajiem ārējiem nāves cēloņiem Latvijā (Olševska, 2020). Analizējot jaunāko informāciju par 2019. gadu, šādā veidā bojā gājuši 96 Latvijas iedzīvotāji, bet 2020. gada sešos mēnešos bija jau 61 iedzīvotājs. Kamēr Eiropas Savienībā šobrīd vidēji noslīkst viens no 100 000 iedzīvotāju, mūsu valstī – seši, tādēļ Latvijas Peldēšanas federācija izstrādājusi noslīkšanas novēršanas stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2025. gadam vismaz uz pusi samazināt negadījumu skaitu uz ūdens (Olševska, 2020). Ņemot vērā statistikas datus, ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību bērnu agrīnai peldināšanai un bērnu turpmākajai peldēšanas prasmju apguvei. Ūdens labvēlīgā iedarbība uz cilvēka organismu ir zināma jau kopš seniem laikiem. Nekādas citas fiziskās aktivitātes nevar līdzināties nodarbībām ūdens vidē, jo ķermeņa bezsvara stāvoklis un horizontāla pozīcija palīdz atslogot mugurkaulāju. Biežas kustības tādā stāvoklī palīdz mugurkaulam sajust pavisam citu slodzi nekā vertikālā stāvoklī, kurā cilvēks pavada 2/3 no savas dzīves, un tas atslogo muguru un sasprindzinājumu starp nervu galiem (Barczyk, Skolimowski & Zawadzka, 2005). Turklāt regulāras peldēšanas nodarbības daudzpusīgi ietekmē cilvēka fizisko attīstību, centrālā nervu sistēma un elpošanas sistēmas, palīdz uzlabot stāju. Lēnas un ritmiskas kustības ūdenī uzlabo asins apgādi un vielmaiņu, stiprina asinsvadu sistēmu (Ahrendt, 1997; Sigmundsson & Hopkins, 2009). Peldēšanas vingrinājumi ir atzīti kā veselības veicināšanas un slimību profilakses līdzeklis (Tanaka, 2009). Peldēšana īpaši pozitīvi ietekmē bērnus, jo ne tikai palīdz novērst noslīkšanas gadījumus, bet arī uzlabo emocionālo veselību, līdzsvara izjūtu, lokanību un spēka īpašības (Protano et al., 2017). Mūsdienās arvien lielāku popularitāti gūst aktivitātes, kurās piedalās bērni un vecāki kopā. Tā ir laba iespēja būt kopā, socializēties un veicināt veselīgu zīdaiņa attīstību (Freedman, 2014). Ne vienmēr var atrast laiku, vietu un arī vēlmi darīt to. Tāpēc šeit pamatā var akcentēt bērna vecumu, jo, piemēram, zīdaiņi nevar patstāvīgi rīkoties bez vecāku palīdzības un klātbūtnes (Meredith, Hicks & Stephens, 2001). Aktivitātes var būt dažādas, bet šajā darbā mēs īpašu uzmanību pievēršam peldēšanai. Ūdens vide zīdaiņiem nav sveša, jo aptuveni deviņi mēneši jau ir bijuši pavadīti šajās izjūtās (Johnson, 1996). Un, ja ir iespēja apmeklēt nodarbības ar zīdaini baseinā, vecāki bieži to izmanto. Šajā procesā ir ļoti svarīgi, kā vecāki jūtas šāda veida nodarbībās, kā viņi paši spēj izpildīt vingrinājumus ar zīdaini un kā orientējas specifiskā ūdens vidē (Ahrendt, 2002; Zhao et al., 2005; Федулова, 2011). Daudzi vecāki labprāt vēlas peldināt zīdaiņus, bet bieži vien nepareizi izprot peldināšanas būtību un neprot to atbilstoši īstenot. Nepietiek zināšanu, prasmju un praktisko iemaņu, lai pareizi un atbilstoši rīkotos ūdens vidē, kas kopumā atspoguļojas kā vecāku kompetences zīdaiņu peldināšanā (Stallman, 2014). Šobrīd pasaulē ir pretrunīgi uzskati par zīdaiņu peldināšanu. Nav noskaidrota optimālākā metode un vingrinājumu lietošanas secība, lai pilnvērtīgi nodrošinātu zīdaiņu peldināšanu. Zīdaiņu peldināšanā ir divas galvenās pieejas: ārstnieciskā un pedagoģiskā. Pedagoģiskā pieeja ietver vecāku apmācību, kā peldināt zīdaini (Ahrendt, 2002; Zhao et al., 2005; Федулова, 2011). Kompetences jēdzienam ir ļoti daudz dažādu skaidrojumu, taču kopumā mēs to varam saistīt ar spējām, pamatojoties uz zināšanām, izvēlēties attiecīgajai situācijai, darbībai atbilstošākos līdzekļus un adekvāti pareizi rīkoties (Koķe, 2003). Vecāku zināšanas, prasmes un attieksme zīdaiņu peldināšanas laikā raksturo vecāku kompetences zīdaiņu peldināšanā (Stallman, 2014). Veicot zīdaiņu peldināšanas mācīšanu, ir svarīgi palīdzēt vecākiem apgūt atbilstošas zīdaiņa peldināšanas prasmes, lai turpmāk vecāki droši un ar pārliecību var tās patstāvīgi lietot turpmākajā bērna attīstības periodā (Meredith et al., 2001; Jovanovich, 2002). Tas liecina, ka ir nepieciešams nodrošināt optimālu vecāku kompetences pilnveidi zīdaiņu peldināšanā, kas atbilst vecāku spējām un interesēm, kā arī zīdaiņu peldināšanas mācīšanas posmiem. Līdz ar to pētījuma mērķis balstās uz vecāku kompetences pilnveides modeli zīdaiņu peldināšanā.