Browsing by Author "Krieviņš, Dainis"

Now showing 1 - 18 of 18
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    Aortas stentu - protēžu eksperimentālais modelis
    (1998) Krieviņš, Dainis
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Pūcīte, Elīna; Miglāne, Evija; Krieviņš, Dainis
    Miega artērijas stenoze ir nozīmīgs išēmiska insulta riska faktors. Aptuveni 10–15% gadījumu išēmisks insults rodas trombembolijas dēļ no iepriekš asimptomātiskas iekšējās miega artērijas > 50% stenozes. Pacientiem pēc pārciesta išēmiska insulta ir ne tikai fiziski funkcionāli ierobežojumi, bet bieži attīstās arī kognitīvi traucējumi un vaskulāra depresija. Tieši pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi interese par nozīmīgas miega artērijas stenozes izraisītiem “neklasiskajiem” neiroloģiskajiem simptomiem un to saistību ar dzīves kvalitāti, kā arī revaskularizācijas ietekmi uz šo simptomu attīstību. Promocijas darbs “Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas” veltīts kopējās kognitīvās funkcijas, depresijas simptomu un dzīves kvalitātes izpētei, jo mūsdienīgas nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas mērķis ir ne tikai samazināt išēmiska insulta risku un pagarināt dzīvildzi, bet arī nodrošināt pietiekoši labu ar veselību saistītu dzīves kvalitāti ilgtermiņā kopumā. Promocijas darba mērķis bija izpētīt kognitīvās funkcijas un ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas, depresijas simptomu dinamiku, kā arī precizēt cerebrovaskulāro notikumu un mirstības biežumu pacientiem, kuriem veikta nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācija vai pielietota tikai medikamentozā terapija. Pētniecības darbā tika iekļauti un analizēti 213 pacienti ar nozīmīgu miega artērijas stenozi, kuriem vai nu veica revaskularizāciju ķirurģiski vai endovaskulāri, vai arī tikai uzsāka optimālu medikamentozo terapiju bez miega artērijas revaskularizācijas. Visiem pacientiem atkārtoti novērtēja kognitīvās funkcijas, depresijas simptomu un ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas gada laikā. Pētījuma rezultāti liecina, ka nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācija varētu būt saistīta ar globālās kognitīvās funkcijas uzlabošanos. Savukārt depresijas simptomu izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācijas un/vai medikamentozās ārstēšanas netika novērotas. Kopumā pacientiem gadu pēc miega artērijas endarterektomijas dzīves kvalitātes saglabājā tādā pašā līmenī kā pirms operācijas. Taču dzīves kvalitātes izmaiņu novērtēšanu pēc miega artērijas stentēšanas un medikamentozās ārstēšanas ietekmēja dažādi klīniskie parametri šajās grupās, tāpēc pārliecinošus secinājumus šobrīd veikt nav iespējams.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Pūcīte, Elīna; Miglāne, Evija; Krieviņš, Dainis
    Miega artērijas stenoze ir nozīmīgs išēmiska insulta riska faktors. Aptuveni 10–15% gadījumu išēmisks insults rodas trombembolijas dēļ no iepriekš asimptomātiskas iekšējās miega artērijas > 50% stenozes. Pacientiem pēc pārciesta išēmiska insulta ir ne tikai fiziski funkcionāli ierobežojumi, bet bieži attīstās arī kognitīvi traucējumi un vaskulāra depresija. Tieši pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi interese par nozīmīgas miega artērijas stenozes izraisītiem “neklasiskajiem” neiroloģiskajiem simptomiem un to saistību ar dzīves kvalitāti, kā arī revaskularizācijas ietekmi uz šo simptomu attīstību. Promocijas darbs “Ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas” veltīts kopējās kognitīvās funkcijas, depresijas simptomu un dzīves kvalitātes izpētei, jo mūsdienīgas nozīmīgas miega artērijas stenozes ārstēšanas mērķis ir ne tikai samazināt išēmiska insulta risku un pagarināt dzīvildzi, bet arī nodrošināt pietiekoši labu ar veselību saistītu dzīves kvalitāti ilgtermiņā kopumā. Promocijas darba mērķis bija izpētīt kognitīvās funkcijas un ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas, depresijas simptomu dinamiku, kā arī precizēt cerebrovaskulāro notikumu un mirstības biežumu pacientiem, kuriem veikta nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācija vai pielietota tikai medikamentozā terapija. Pētniecības darbā tika iekļauti un analizēti 213 pacienti ar nozīmīgu miega artērijas stenozi, kuriem vai nu veica revaskularizāciju ķirurģiski vai endovaskulāri, vai arī tikai uzsāka optimālu medikamentozo terapiju bez miega artērijas revaskularizācijas. Visiem pacientiem atkārtoti novērtēja kognitīvās funkcijas, depresijas simptomu un ar veselību saistītas dzīves kvalitātes izmaiņas gada laikā. Pētījuma rezultāti liecina, ka nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācija varētu būt saistīta ar globālās kognitīvās funkcijas uzlabošanos. Savukārt depresijas simptomu izmaiņas pēc nozīmīgas miega artērijas stenozes revaskularizācijas un/vai medikamentozās ārstēšanas netika novērotas. Kopumā pacientiem gadu pēc miega artērijas endarterektomijas dzīves kvalitātes saglabājā tādā pašā līmenī kā pirms operācijas. Taču dzīves kvalitātes izmaiņu novērtēšanu pēc miega artērijas stentēšanas un medikamentozās ārstēšanas ietekmēja dažādi klīniskie parametri šajās grupās, tāpēc pārliecinošus secinājumus šobrīd veikt nav iespējams.
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
  • No Thumbnail Available
    Item
    Changes in Health-related Quality of Life After Carotid Stenosis Treatment. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2020) Pūcīte, Elīna; Miglāne, Evija; Krieviņš, Dainis
    Carotid artery stenosis is well-known causal risk factor for ischaemic stroke. Approximately 10–15% of all strokes follow thromboembolism from previously asymptomatic > 50% internal carotid stenosis. In addition to functional disability, stroke patients frequently go on to develop cognitive impairment and depression. In the last decade there is growing interest of “nonclassical” neurological symptoms caused by severe carotid stenosis and it’s associaton with the health-related quality of life and whether carotid interventions improve the development of these symptoms. The doctoral thesis “Changes in Health-Related Quality of Life after Carotid Stenosis Treatment” is devoted to investigation of global cognitive function, depressive symptoms and health-related quality of life because the goal of contemporary carotid stenosis management is not only to reduce stroke risk and to extend life expectancy but also to ensure a sufficient high long-term health-related quality of life. The aim of this study was to assess long-term changes in cognitive function, depressive symptoms and health-related quality of life after carotid stenosis revascularisation and the best medical treatment. Study involved 213 patients with severe carotid stenosis who underwent assessment of cognitive function, depressive symptoms and health-related quality of life. The assessment was performed before and at 6 and 12 months follow-up periods in patients who had carotid endarterectomy, carotid artery stenting or received the best medical treatment only. The research results show that revascularisation of severe carotid stenosis may be associated with improvement of global cognitive function. Whereas there was no significant change of depressive symptoms neither after revascularisation, nor after the best medical treatment. In general, carotid endarterectomy maintain preoperative health-related quality of life for at least one year. However, the evaluation of change in health-related quality of life in the carotid stenting and the best medical treatment group was influenced by several clinical parameters. Therefore, conclusive statements were not made at the moment.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Duodenal Perforation due to Inferior Vena Cava Filter in a Multi-morbid Young Patient: First Clinical Case Report in Latvia
    (2022-09) Strautmane, Sintija; Rumba, Roberts; Priede, Zanda; Millers, Andrejs; Kisis, Kaspars; Brikuns, Andrejs; Krieviņš, Dainis
    ABSTRACT Introduction: The inferior vena cava filter is known to be a safe and effective method for preventing fatal pulmonary artery thromboembolism. We report a case report of inferior vena cava filter perforation on duodenum in a multimorbid young patient undergoing full midline laparotomy and cavotomy. Case presentation: A 37-year-old male was admitted to a tertiary university hospital following recurrent episodes of epistaxis. In 2008, the patient developed traumatic subarachnoid haemorrhage with a following decompressive trepanation and bilateral pulmonary artery thromboembolism. An inferior vena cava filter was implanted. In 2021, due to suspected duodenal perforation, an urgent fibrogastroscopy was performed, revealing duodenal perforation caused by the inferior vena cava filter and aortic pseudoaneurysm. Vena cava filter evacuation was indicated; to date, no such operation has been performed in Latvia. The early postoperative period occurred without any complications. The patient was discharged 15 days after the surgical treatment in good overall health. Results: This was a clinical case report about a 37-year-old multimorbid patient with positive anamnesis of traumatic subarachnoid haemorrhage following decompressive trepanation and bilateral pulmonary artery thromboembolism and inferior vena cava filter implantation due to absolute contraindications to anticoagulant therapy. Conclusion: Inferior vena cava filters are generally safe but can cause clinically significant complications. The case of 37-year-old multimorbid patient with the main complaints of pain around the left ear and recurrent nose bleeds was discussed. On fibrogastroscopy, duodenal perforation caused by the inferior vena cava filter and aortic pseudoaneurysm were seen. Full midline laparotomy and cavotomy was performed. The patient was discharged in good overall health. Detailed assessment of the radiological findings, fibrogastroscopic studies and the novel treatment of a complicated disease occurring for the first time in Latvia proved successful for both patient recovery and outcome. Keywords: Cavotomy; Laparotomy; Multimorbidity; Inferior vena cava filter; Duodenal perforation
  • No Thumbnail Available
    Item
    Endovascular Transvenous Femoropopliteal Bypass and its Effectiveness Compared to Open Bypass in the Treatment of Long Segment Superficial Femoral Artery Occlusion. Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2025) Rumba, Roberts; Krieviņš, Dainis; Gardovskis, Jānis
    Lower extremity peripheral artery disease (PAD) is among the most common manifestations of atherosclerosis. Due to aging of population, this pathology is only expected to rise in prevalence. It causes significant reduction of quality of life and, in case of critical limb ischemia, poses serious threat to limb and patient’s life. Superficial femoral artery (SFA) is often severely affected by atherosclerosis, making it the focus of extensive research and innovation in vascular technology. Short and simple lesions can be managed effectively by standard endovascular modalities, whereas long and complex SFA pathologies historically were treated by open femoropopliteal bypass. However, patients with severe SFA disease are usually in advanced age, often frail, highly comorbid and thus have increased risk for open surgery. For the past two decades, vascular surgeons and invasive radiologists have debated and studied the question of which revascularisation method is superior in case of long and complex SFA lesions. Advocates of endovascular technique state lower periprocedural morbidity and mortality, shorter length of hospital stay and less wound complications. Proponents of open surgery claim higher long-term patency, less secondary interventions and lower rates of amputation. In an effort to combine the benefits of both approaches, endovascular transvenous femoropopliteal (ETFP) bypass was introduced. In this endovascular procedure, bypass from proximal SFA to above-the-knee popliteal artery is created through the deep venous system. This novel technique was investigated thoroughly in different aspects. The study was conducted in Pauls Stradiņš Clinical University Hospital between 2015 and 2020. It comprised of 52 patients (54 procedures) in study group and two control groups – 83 patients in prosthetic and 48 patients in venous bypass group. Patients with Rutherford 3–5, ankle-brachial-index (ABI) < 0.7, long (> 10 cm) TASC C and D lesions and at least one patent crural vessel were included in study group. Only patients for whom both open and endovascular treatment was feasible were included in this study. All procedures were performed by a designated team of vascular surgeons and interventional radiologists. Control groups were formed of patients with long SFA lesions who were not eligible for ETFP bypass procedure and who agreed to take part in this follow-up patency study. Following all procedures and open surgeries, control visits were performed with 6-month intervals for a total duration of 3 years. During visits, clinical assessment, plethysmography (study group) and Duplex ultrasound (DUS) was performed to assess graft patency, inflow and outflow vessels, and venous system in patients with transvenous grafts. Transvenous bypass group received dual antiplatelet treatment throughout the 3-year follow-up. Patients in control groups received either standard aspirin monotherapy, dual antiplatelet therapy, or anticoagulants if indicated by coronary artery disease or arrhythmia, respectively. The dissertation is organised as a collection of four peer-reviewed publications. First of all, we analysed and published long term venous results, which consisted of clinical and physiology assessment. Secondly, we published data regarding ETFP bypass patency. This allows us to compare it to other endovascular treatment methods. Following that, we compared the results of ETFP bypass to open surgery, both with saphenous vein and prosthetic bypass. In parallel, we conducted a study analysing DUS and ABI in the follow-up surveillance of patients after ETFP bypass. To the best of my knowledge, there are no publications reporting venous system physiology data in the context of ETFP bypass. Our results indicate that ETFP bypass does not significantly alter venous clinical symptoms and function within 3-year follow-up period. Venous system is capable of adaptation to a large stent-graft without reducing functional performance. Although we noted and early increase in venous symptoms, these changes were transient and returned to baseline by 6-months. Risk of symptomatic deep vein thrombosis following ETFP bypass is low. However, significant number of patients developed asymptomatic non-occlusive thrombi on stent-graft. Therefore, we recommend adding a low-dose anticoagulant to postprocedural medical regimen for one year. We were among the few centres in the world to publish patency data of this innovative technique. In our centre, primary patency was acceptable at 12-months (72.2 %) but reduced to 43.8 % at 3 years. Secondary patency was 92.6 % at 12 months and remained high during the study period (73.9 % at 3 years). This indicates the need for stringent surveillance and secondary interventions to maintain optimal patency of this novel device. Comparison with open femoropopliteal bypass gave us valuable practical insight. Our results demonstrate superiority of venous bypass over ETFP and prosthetic open bypass. ETFP bypass is an option with comparable primary-assisted and secondary patency to venous bypass, but will require reinterventions to provide favourable results. Whenever adequate saphenous vein is available and surgery can be tolerated, it should be the first-line option for above-the-knee open revascularisation. Prosthetic bypass should only be used if no other options are available. Diagnostic modalities used for follow-up were DUS and ABI measurements. Our study results indicate that both of these tools in combination provide the best opportunity to diagnose device-related and vascular problems. Timely diagnosis and intervention are necessary to improve our results. In summary, ETFP bypass is the method of choice for patients with infection and inadequate vein for bypass, as well as for severely adipose patients. In addition, dense scar tissue are present following previous irradiation and open surgery, thus ETFP bypass should be considered in these situations as well.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Endovascular Transvenous Femoropopliteal Bypass and its Effectiveness Compared to Open Bypass in the Treatment of Long Segment Superficial Femoral Artery Occlusion. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2025) Rumba, Roberts; Krieviņš, Dainis; Gardovskis, Jānis
    Lower extremity peripheral artery disease (PAD) is among the most common manifestations of atherosclerosis. Due to aging of population, this pathology is only expected to rise in prevalence. It causes significant reduction of quality of life and, in case of critical limb ischemia, poses serious threat to limb and patient’s life. Superficial femoral artery (SFA) is often severely affected by atherosclerosis, making it the focus of extensive research and innovation in vascular technology. Short and simple lesions can be managed effectively by standard endovascular modalities, whereas long and complex SFA pathologies historically were treated by open femoropopliteal bypass. However, patients with severe SFA disease are usually in advanced age, often frail, highly comorbid and thus have increased risk for open surgery. For the past two decades, vascular surgeons and invasive radiologists have debated and studied the question of which revascularisation method is superior in case of long and complex SFA lesions. Advocates of endovascular technique state lower periprocedural morbidity and mortality, shorter length of hospital stay and less wound complications. Proponents of open surgery claim higher long-term patency, less secondary interventions and lower rates of amputation. In an effort to combine the benefits of both approaches, endovascular transvenous femoropopliteal (ETFP) bypass was introduced. In this endovascular procedure, bypass from proximal SFA to above-the-knee popliteal artery is created through the deep venous system. This novel technique was investigated thoroughly in different aspects. The study was conducted in Pauls Stradiņš Clinical University Hospital between 2015 and 2020. It comprised of 52 patients (54 procedures) in study group and two control groups – 83 patients in prosthetic and 48 patients in venous bypass group. Patients with Rutherford 3–5, ankle-brachial-index (ABI) < 0.7, long (> 10 cm) TASC C and D lesions and at least one patent crural vessel were included in study group. Only patients for whom both open and endovascular treatment was feasible were included in this study. All procedures were performed by a designated team of vascular surgeons and interventional radiologists. Control groups were formed of patients with long SFA lesions who were not eligible for ETFP bypass procedure and who agreed to take part in this follow-up patency study. Following all procedures and open surgeries, control visits were performed with 6-month intervals for a total duration of 3 years. During visits, clinical assessment, plethysmography (study group) and Duplex ultrasound (DUS) was performed to assess graft patency, inflow and outflow vessels, and venous system in patients with transvenous grafts. Transvenous bypass group received dual antiplatelet treatment throughout the 3-year follow-up. Patients in control groups received either standard aspirin monotherapy, dual antiplatelet therapy, or anticoagulants if indicated by coronary artery disease or arrhythmia, respectively. The dissertation is organised as a collection of four peer-reviewed publications. First of all, we analysed and published long term venous results, which consisted of clinical and physiology assessment. Secondly, we published data regarding ETFP bypass patency. This allows us to compare it to other endovascular treatment methods. Following that, we compared the results of ETFP bypass to open surgery, both with saphenous vein and prosthetic bypass. In parallel, we conducted a study analysing DUS and ABI in the follow-up surveillance of patients after ETFP bypass. To the best of my knowledge, there are no publications reporting venous system physiology data in the context of ETFP bypass. Our results indicate that ETFP bypass does not significantly alter venous clinical symptoms and function within 3-year follow-up period. Venous system is capable of adaptation to a large stent-graft without reducing functional performance. Although we noted and early increase in venous symptoms, these changes were transient and returned to baseline by 6-months. Risk of symptomatic deep vein thrombosis following ETFP bypass is low. However, significant number of patients developed asymptomatic non-occlusive thrombi on stent-graft. Therefore, we recommend adding a low-dose anticoagulant to postprocedural medical regimen for one year. We were among the few centres in the world to publish patency data of this innovative technique. In our centre, primary patency was acceptable at 12-months (72.2 %) but reduced to 43.8 % at 3 years. Secondary patency was 92.6 % at 12 months and remained high during the study period (73.9 % at 3 years). This indicates the need for stringent surveillance and secondary interventions to maintain optimal patency of this novel device. Comparison with open femoropopliteal bypass gave us valuable practical insight. Our results demonstrate superiority of venous bypass over ETFP and prosthetic open bypass. ETFP bypass is an option with comparable primary-assisted and secondary patency to venous bypass, but will require reinterventions to provide favourable results. Whenever adequate saphenous vein is available and surgery can be tolerated, it should be the first-line option for above-the-knee open revascularisation. Prosthetic bypass should only be used if no other options are available. Diagnostic modalities used for follow-up were DUS and ABI measurements. Our study results indicate that both of these tools in combination provide the best opportunity to diagnose device-related and vascular problems. Timely diagnosis and intervention are necessary to improve our results. In summary, ETFP bypass is the method of choice for patients with infection and inadequate vein for bypass, as well as for severely adipose patients. In addition, dense scar tissue are present following previous irradiation and open surgery, thus ETFP bypass should be considered in these situations as well.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Endovaskulāra transvenoza femoropopliteāla šuntēšana un tās efektivitāte salīdzinājumā ar vaļēju šuntēšanu gara segmenta virspusējās ciskas artērijas oklūzijas ārstēšanā. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Rumba, Roberts; Krieviņš, Dainis; Gardovskis, Jānis
    Perifēro artēriju slimība (PAS) ir viena no biežākajām aterosklerozes izpausmēm. Sabiedrībai novecojot, ir sagaidāms PAS gadījumu skaita pieaugums gan Latvijā, gan visā pasaulē. PAS rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos, turklāt var novest pie kritiskas kāju išēmijas, kura apdraud gan ekstremitātes dzīvotspēju, gan pacienta dzīvību. Virspusējā ciskas artērija (VCA) ir asinsvads, kurš visbiežāk tiek skarts kāju artēriju slimības gadījumā. Līdz ar to liela daļa asinsvadu ķirurģijas pētījumu un inovāciju tiek veltītas tam, kā efektīvāk, drošāk un mazinvazīvāk revaskularizēt VCA. Īsas un salīdzinoši vienkāršas stenozes vai oklūzijas jau ilgstoši var efektīvi risināt ar standarta endovaskulārās ārstēšanas iespējām. Savukārt garas un komplicētas hroniskas VCA oklūzijas lielākoties tiek ārstētas ar vaļēju femoropopliteālu šuntēšanu. Tomēr arvien biežāk pacienti ar šādiem VCA slēgumiem ir gados vecāki, ar sliktu vispārējo veselības stāvokli un multiplām blakusslimībām. Šādās situācijās pacientam ir paaugstināts komplikāciju un nevēlamu notikumu risks, veicot vaļēju šuntēšanas operāciju. Pēdējās divās desmitgadēs asinsvadu ķirurgi un invazīvie radiologi intensīvi diskutējuši un pētījuši to, kura revaskularizācijas metode un kuros gadījumos ir pārāka, ārstējot garus un sarežģītus VCA slēgumus. Endovaskulārās ārstēšanas piekritēji norāda uz zemāku komplikāciju, īpaši brūču komplikāciju, risku, kā arī zemāku mirstību perioperatīvajā periodā, kā arī īsāku hospitalizācijas laiku. Savukārt vaļējas šuntēšanas atbalstītāji vērš uzmanību uz ķirurģijas pārākumu ilgtermiņa šunta caurlaidības ziņā, kā arī mazāku nepieciešamību pēc sekundārām intervencēm un zemāku amputāciju risku. Mēģinot apvienot abu minēto metožu priekšrocības, tika radīta endovaskulāra transvenoza femoropopliteāla (ETFP) šuntēšana. Šīs procedūras laikā tiek izveidots šunts no VCA proksimālās daļas līdz caurlaidīgai paceles artērijai virs ceļa locītavas, šuntu implantējot caur dziļo vēnu sistēmu. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centrs kā viens no pirmajiem pasaulē veica šīs procedūras, un sekojoši tika analizēti dažādi ar procedūru saistītie aspekti. Pētījums tika veikts Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam. Tajā tika iekļauti 52 pacienti (veiktas 54 procedūras) pētāmajā grupā, kā arī tika izveidotas 2 kontroles grupas – 83 pacienti ar sintētiskās protēzes un 48 pacienti ar autovenozu femoropopliteālu šuntu. Pētāmajā grupā tika iekļauti pacienti ar Rutherforda 3.–5. klīnisko klasi, potītes-augšdelma indeksu (PAI) < 0,7, garām (> 10 cm) VCA oklūzijām un vismaz vienu caurlaidīgu apakšstilba artēriju. Tikai pacienti, kuri bija piemēroti gan endovaskulārai, gan vaļējai šuntēšanai, tika iekļauti pētāmajā grupā. Kontroles grupās tika iekļauti pacienti ar garu VCA oklūziju pēc vaļējas šuntēšanas, kuri neatbilda iekļaušanas kritērijiem endovaskulārajā grupā un kuri piekrita dalībai šuntu caurlaidības novērojuma pētījumā. Pēc revaskularizācijas visiem pacientiem tika veiktas kontroles vizītes ar sešu mēnešu intervālu un kopējo novērojuma ilgumu trīs gadi. Kontroles vizītēs tika veikta klīniskā stāvokļa izvērtēšana, pletismogrāfijas mērījumi (pētāmā grupā) un Duplex ultraskaņas (DUS) izmeklējumi, lai izvērtētu šuntu caurlaidību, ieplūdes un noplūdes asinsvadu stāvokli, venozo sistēmu pacientiem ar transvenoziem šuntiem. Pacienti ETFP grupā saņēma duālu antiagregantu terapiju. Pacienti kontroles grupās pamatā saņēma aspirīna monoterapiju, duālu antiagregantu terapiju (koronāro artēriju slimības gadījumā) vai antikoagulantu (sirds ritma traucējumu gadījumā). Šī disertācija ir strukturēta kā četru recenzētu un starptautiski citētu publikāciju kopa. Vispirms mēs analizējām un publicējām mūsu rezultātus par venozās sistēmas parametru ilgtermiņa izvērtējumu. Tas sastāvēja no klīnisko pazīmju un fizioloģisko parametru analīzes. Otrkārt, tika apkopoti un publicēti ETFP šuntu caurlaidības rādītāji. Tas mums dod iespēju salīdzināt šo endovaskulāro metodi ar citām līdz šim lietotām mazinvazīvās ārstēšanas iespējām. Sekojoši mēs veicām salīdzinājumu starp ETFP šuntēšanu un vaļēju ķirurģisku šuntēšanu gan ar autovēnu, gan sintētisko protēzi. Paralēli šim tika apkopoti dati par ETFP šuntu dinamisku novērošanu pēcoperācijas periodā, izmantojot DUS un PAI mērījumus. Šī ir pirmā publikācija pasaulē par venozās sistēmas fizioloģijas izmaiņām pēc ETFP šuntēšanas. Mēs esam līdz šim vienīgie, kuri izmantoja pletismogrāfiju kā izmeklēšanas metodi un kuriem ir šādi dati. Mūsu rezultāti liecina, ka ETFP šuntēšana nerada būtisku negatīvu ietekmi uz venozās sistēmas funkciju un neizraisa vēnu slimībām raksturīgos simptomus un pazīmes trīs gadu laikā pēc procedūras. Venozā sistēma funkcionāli ir spējīga adaptēties liela kalibra stentprotēzes ievietošanai tajā. Mēs novērojām īslaicīgu vēnu slimības simptomu parādīšanos galvenokārt tūskas veidā, tomēr šīs izmaiņas bija pārejošas un lielākoties izzuda 6 mēnešu laikā. Simptomātiskas dziļo vēnu trombozes risks ETFP šuntēšanas pacientiem ir neliels. Tomēr daļai šādi ārstēto pacientu mēs konstatējām neokluzīvu trombotisku materiālu uz stentprotēzes venozās virsmas. Šī iemesla dēļ mēs rekomendējam vienu gadu pēc ETFP šuntēšanas terapijā pievienot antikoagulantus, lai mazinātu trombotisko komplikāciju risku un nodrošinātu šunta caurlaidību ilgtermiņā. Mēs kā viens no pirmajiem centriem pasaulē publicējām šuntu caurlaidības rādītājus ETFP procedūrām. Primārā caurlaidība gada laikā sasniedza 72,2 %, tomēr pēc trim gadiem šis rādītājs bija samazinājies līdz 43,8 %. Sekundārā caurlaidība gada laikā sasniedza 92,6 % un saglabājās relatīvi augsta līdz pat novērošanas perioda beigām (73,9 % pēc 3 gadiem). Šie rezultāti norāda uz pēcoperācijas novērojumu un sekundāru procedūru nepieciešamību, lai nodrošinātu optimālus rezultātus. Salīdzinot šuntu caurlaidības rādītājus starp vaļēju un ETFP šuntēšanu, ir skaidrs, ka labas kvalitātes vēna ir pārāka par ETFP un sintētisko protēzi garu, sarežģītu VCA oklūziju ārstēšanā. ETFP šuntēšana ir alternatīva ar pieņemamu sekundāro caurlaidību, tomēr šī metode prasa daudz vairāk atkārtotu procedūru, lai nodrošinātu vēnai pielīdzināmus rezultātus. Ja šuntēšanai ir pieejama vēna, tai būtu jābūt pirmās izvēles materiālam virs ceļa locītavas šuntēšanas veikšanai. Savukārt šuntēšanu ar sintētisko protēzi vajadzētu lietot tikai gadījumos, kad nav citu efektīvāku ārstēšanas iespēju. Rezultāti liecina, ka labākos novērošanas rezultātus var sasniegt, kombinējot DUS un PBI mērījumus. Šādā veidā var diagnosticēt restenozes. Tās laikus ārstējot, potenciāli iespējams uzlabot ETFP šuntu caurlaidību. Apkopojot rezultātus, mēs secinām, ka ETFP šuntēšana ir izvēles metode situācijās, kad pacientam ir infekcija un nav šuntēšanai derīgas vēnas, kā arī adipoziem pacientiem, pacientiem pēc apstarošanas un iepriekšējas ķirurģiskas iejaukšanās, kas rada rētaudus un apgrūtina vaļējas operācijas izdarīšanu.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Feasible evaluation of PQ bypass results with duplex ultrasound
    (2020) Lācis, Aigars; Ezīte, Natālija; Šavlovskis, Jānis; Kukulis, Indulis; Rumba, Roberts; Strīķe, Eva; Zellāns, Edgars; Ļūļaka, Inguna; Krieviņš, Dainis; Rīga Stradiņš University
    Patients with peripheral arterial disease (PAD) have substantially impaired health-related quality of life (HR-QoL). Chronic lower limb ischaemia due to the atherosclerotic occlusion of infra-inguinal arteries is one of the most important causes of invalidity among smokers over the age of fifty. Historically, these lesions were treated by open bypass surgery. Less invasive endovascular revascularisation methods are available to treat short lesions, while treatment of long lesions are lacking. Fully endovascular trans-venous femoro-popliteal bypass (PQ Bypass, Inc., Sunnyvale, CA, USA) to treat long femoral lesions has been developed recently. The objective of the study was to evaluate duplex ultrasound (DUS) as a tool to follow up patients after PQ bypass proce¬ dure. A prospective clinical study was conducted at one clinical site. DUS of treated arteries and femoral vein was performed before the procedure, 30 days, 6 months, and 12 months in follow-up period by 2 independent radiologists. Ankle-brachial index (ABI) evaluation was performed at all visits. Thirty-five patients (35 limbs) treated with PQ bypass were enrolled in the study. Median age was 63.6 years (ranged 50 to 87 years). There was 100% successful evaluation of all pa¬ tients at all clinical visits available. Deviation of the DUS results was found within the accepted standard limit between two radiologists. Twelve months after the PQ procedure, 28 (80.0%) PQ stent-grafts were still functioning without DUS signs of stenosis, while seven (20.0%) limbs expe¬ rienced varying degrees of stent malfunction. PQ stent-graft occlusion was detected in five (14.3%) - 1 (2.9%) patients at one-month follow-up, 3 (8.6%) at six months and 1 (2.9%) at twelve months follow-up period, respectively. PQ stent-graft proximal junction stenosis was detected in one patient (2.9%) at six months and distal junction stenosis in one patient (2.9%) at twelve months follow-up, respectively. Despite of graft occlusion found with DUS, two patients had no severe worsening of post-operative ABI. DUS is a reliable method to evaluate patients after PQ bypass procedure and has higher sensitivity than ABI to follow-up patients after PQ proce¬ dure, especially in asymptomatic stent stenosis. Regular and timely use of DUS during the postoperative period may help to recognise potential complications and provide effective treat¬ ment..
  • No Thumbnail Available
    Item
    Health-Related Quality of Life among Patients with Severe Carotid Artery Stenosis
    (2015-01-01) Pucite, Elina; Šlisers, Marius; Miglāne, Evija; Krieviņš, Dainis; Millers, Andrejs; Blimhena, Inese; Department of Neurology and Neurosurgery
    Information about changes of health-related quality of life (HRQoL) after revascularisation as well how revascularisation procedure influences daily activities, cognitive functioning and general health is controversial. The objectives of our study were to evaluate and describe the HRQoL among patients with severe carotid artery disease; to evaluate the difference of HRQoL between symptomatic and asymptomatic carotid artery disease; and to explore the possible associations between some demographic and clinical characteristics of patients with carotid artery disease and HRQoL. The cross-sectional study included 33 patients who were referred for carotid artery endarterectomy. Data assessment was done one to three days before surgery. The HRQoL was assessed using the Medical Outcome Survey Form 36 (SF-36v2). Patients with symptomatic carotid artery disease had the lowest mean SF-36v2 scores for physical functioning, role-physical, general health and mental health. There was moderate correlation (rs= 0.441) between mean SF-36v2 scores of mental health and Montreal Cognitive Assessment Scale (MoCA) scores. There is also indirect indication for probable correlation between MoCA test scores and mean SF-36v2 scores of social functioning, which might become statistically significant if more patients would be included. Patients with severe carotid artery disease in our study had lower mean SF-36v2 scores for role-physical, for bodily pain and for perception about their health status (general health). HRQoL in patients with severe carotid artery, stenosis was poorer in patients with symptomatic carotid artery disease and was not affected by gender and other clinical characteristics.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Latvijā sastopamo reto slimību un to ārstēšanai izmantojamo orfānmedikamentu farmakoepidemioloģiski ekonomisks pētījums. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2018) Logviss, Konstantīns; Krieviņš, Dainis; Purviņa, Santa
    Retās jeb orfānās slimības ir dažādas izcelsmes dzīvību apdraudošas vai hroniski novājinošas patoloģijas. Lielākā daļa no tām ir ģenētiskās slimības, bet pārējās grupas ir reti sastopami ļaundabīgo audzēju veidi, iedzimtas malformācijas, kā arī autoimūnās, toksiskās un infekciju slimības (Communication from the Commission, 2008). Klīnisko pētījumu veikšana mazās populācijās var būt ļoti grūts uzdevums, tāpēc klīnisko pierādījumu kvalitāte var atšķirties starp reto un biežāk sastopamo slimību terapijām. Tirgū pieejamo orfānzāļu, kā arī reto slimību pacientu skaits, kas lieto šos – parasti dārgos – produktus, pieaug, tāpēc palielinās arī orfānzāļu ietekme uz budžetu, kas, līdztekus orfānzāļu izmaksu efektivitātei, tiek bieži ņemts vērā zāļu kompensācijas lēmumos, tieši ietekmējot piekļuvi reto slimību terapijām. Ir pagājis vairāk nekā desmit gadu, kopš Latvija kļuva par ES dalībvalsti, kā rezultātā ES normatīvie akti, tostarp tie, kas ir saistīti ar retajām slimībām un orfānzālēm, attiecas arī uz Latvijas likumdošanas sistēmu. Retās slimības ir noteiktas par prioritāru jomu Eiropas Kopienas rīcībai sabiedrības veselības sistēmā, tomēr reto slimību pacientiem pieejamie veselības aprūpes pakalpojumi ievērojami atšķiras starp dažādām ES dalībvalstīm. Darba mērķis bija noskaidrot situāciju reto slimību jomā Latvijā, izvērtēt orfānzāļu ietekmi uz valsts budžetu un salīdzināt iegūtos rezultātus ar datiem no citām Eiropas valstīm. Tika izmantoti šādi informācijas avoti: Nacionālais plāns reto slimību jomā, EUCERD ziņojumi, Orphanet dati, Latvijas un ES normatīvie akti, publiski pieejamie dati no valsts un ES iestādēm un reģistriem (ZVA, NVD, EMA, Eiropas Kopienas zāļu reģistrs reti sastopamu slimību ārstēšanai un ES klīnisko pētījumu reģistrs), kā arī tiešā komunikācija ar zāļu ražotājiem un vairumtirgotājiem. Orfānzāļu ietekme uz valsts budžetu tika analizēta no NVD pozīcijas un tika aprēķināta periodam no 2010. gada sākuma līdz 2014. gada beigām absolūtos skaitļos, kā arī relatīvi pret kopējo farmaceitisko tirgu un kopējo zāļu kompensācijas budžetu. Rezultātu salīdzināšanai ar citām Eiropas valstīm tika veikts literatūras pārskats. Nacionālā plāna izstrāde un apstiprināšana ir nozīmīgs solis, lai uzlabotu situāciju reto slimību jomā Latvijā. Tomēr valstī vēl nav oficiāli atzītu reto slimību ekspertīzes centru, kā arī nav vienota reto slimību pacientu reģistra. Jaundzimušo masveida skrīnings tiek veikts tikai divām slimībām: fenilketonūrijai un iedzimtai hipotireozei. ES klīnisko pētījumu reģistrā tika identificēts 51 Latvijā veikts intervencionāls klīniskais pētījums reto slimību jomā. Visi bija daudzcentru starptautiskie pētījumi, kuros kopumā 35 unikālas pētāmās zāles tika pētītas 29 dažādām slimībām. Vairākums klīnisko pētījumu bija III fāzes pētījumi, un onkoloģija bija lielākā terapeitiskā joma. Tika konstatēts, ka reto slimību klīniskie pētījumi atšķiras no klīniskajiem pētījumiem biežāk sastopamajām slimībām. Būtiskas atšķirības tika novērotas pētījumu randomizācijā, maskēšanā, iesaistīto pacientu skaitā un aktīvās kontroles izmantošanā, bet pētījumu ilgumā ievērojamas atšķirības netika konstatētas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā orfānzālēm ir ļoti maza ietekme uz valsts budžetu. Piecu gadu laikā tā nedaudz palielinājusies pacientu skaita un kompensējamo orfānzāļu skaita nelielā pieauguma dēļ. Orfānzāļu izmaksas bija robežās no EUR 2,065 līdz 3,065 miljoniem gadā, vidēji veidojot attiecīgi 0,84 % no kopējā farmaceitiskā tirgus un 2,14 % no kopējā zāļu kompensācijas budžeta. Kopējās izmaksas piecu gadu laikā bija EUR 12,467 miljoni. Pretaudzēju zāles veidoja vairāk nekā pusi no kopējām orfānzāļu izmaksām, nākamās bija zāles metabolo un endokrīno slimību ārstēšanai un zāles kardiopulmonālo slimību ārstēšanai. Gandrīz 90 % no kopējām orfānzāļu izmaksām bija saistītas ar trim indikācijām: Ph+ CML, MPS II un PAH. Lielākā daļa no ES apstiprinātajām zālēm reti sastopamo slimību ārstēšanai nav pieejamas Latvijā. Turklāt pacientiem bieži vien nav piekļuves iespējas valstī pieejamajām orfānzālēm, jo šo zāļu kompensācijas apjoms nav pietiekams.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Latvijā sastopamo reto slimību un to ārstēšanai izmantojamo orfānmedikamentu farmakoepidemioloģiski ekonomisks pētījums. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2018) Logviss, Konstantīns; Krieviņš, Dainis; Purviņa, Santa
    Retās jeb orfānās slimības ir dažādas izcelsmes dzīvību apdraudošas vai hroniski novājinošas patoloģijas. Lielākā daļa no tām ir ģenētiskās slimības, bet pārējās grupas ir reti sastopami ļaundabīgo audzēju veidi, iedzimtas malformācijas, kā arī autoimūnās, toksiskās un infekciju slimības (Communication from the Commission, 2008). Klīnisko pētījumu veikšana mazās populācijās var būt ļoti grūts uzdevums, tāpēc klīnisko pierādījumu kvalitāte var atšķirties starp reto un biežāk sastopamo slimību terapijām. Tirgū pieejamo orfānzāļu, kā arī reto slimību pacientu skaits, kas lieto šos – parasti dārgos – produktus, pieaug, tāpēc palielinās arī orfānzāļu ietekme uz budžetu, kas, līdztekus orfānzāļu izmaksu efektivitātei, tiek bieži ņemts vērā zāļu kompensācijas lēmumos, tieši ietekmējot piekļuvi reto slimību terapijām. Ir pagājis vairāk nekā desmit gadu, kopš Latvija kļuva par ES dalībvalsti, kā rezultātā ES normatīvie akti, tostarp tie, kas ir saistīti ar retajām slimībām un orfānzālēm, attiecas arī uz Latvijas likumdošanas sistēmu. Retās slimības ir noteiktas par prioritāru jomu Eiropas Kopienas rīcībai sabiedrības veselības sistēmā, tomēr reto slimību pacientiem pieejamie veselības aprūpes pakalpojumi ievērojami atšķiras starp dažādām ES dalībvalstīm. Darba mērķis bija noskaidrot situāciju reto slimību jomā Latvijā, izvērtēt orfānzāļu ietekmi uz valsts budžetu un salīdzināt iegūtos rezultātus ar datiem no citām Eiropas valstīm. Tika izmantoti šādi informācijas avoti: Nacionālais plāns reto slimību jomā, EUCERD ziņojumi, Orphanet dati, Latvijas un ES normatīvie akti, publiski pieejamie dati no valsts un ES iestādēm un reģistriem (ZVA, NVD, EMA, Eiropas Kopienas zāļu reģistrs reti sastopamu slimību ārstēšanai un ES klīnisko pētījumu reģistrs), kā arī tiešā komunikācija ar zāļu ražotājiem un vairumtirgotājiem. Orfānzāļu ietekme uz valsts budžetu tika analizēta no NVD pozīcijas un tika aprēķināta periodam no 2010. gada sākuma līdz 2014. gada beigām absolūtos skaitļos, kā arī relatīvi pret kopējo farmaceitisko tirgu un kopējo zāļu kompensācijas budžetu. Rezultātu salīdzināšanai ar citām Eiropas valstīm tika veikts literatūras pārskats. Nacionālā plāna izstrāde un apstiprināšana ir nozīmīgs solis, lai uzlabotu situāciju reto slimību jomā Latvijā. Tomēr valstī vēl nav oficiāli atzītu reto slimību ekspertīzes centru, kā arī nav vienota reto slimību pacientu reģistra. Jaundzimušo masveida skrīnings tiek veikts tikai divām slimībām: fenilketonūrijai un iedzimtai hipotireozei. ES klīnisko pētījumu reģistrā tika identificēts 51 Latvijā veikts intervencionāls klīniskais pētījums reto slimību jomā. Visi bija daudzcentru starptautiskie pētījumi, kuros kopumā 35 unikālas pētāmās zāles tika pētītas 29 dažādām slimībām. Vairākums klīnisko pētījumu bija III fāzes pētījumi, un onkoloģija bija lielākā terapeitiskā joma. Tika konstatēts, ka reto slimību klīniskie pētījumi atšķiras no klīniskajiem pētījumiem biežāk sastopamajām slimībām. Būtiskas atšķirības tika novērotas pētījumu randomizācijā, maskēšanā, iesaistīto pacientu skaitā un aktīvās kontroles izmantošanā, bet pētījumu ilgumā ievērojamas atšķirības netika konstatētas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā orfānzālēm ir ļoti maza ietekme uz valsts budžetu. Piecu gadu laikā tā nedaudz palielinājusies pacientu skaita un kompensējamo orfānzāļu skaita nelielā pieauguma dēļ. Orfānzāļu izmaksas bija robežās no EUR 2,065 līdz 3,065 miljoniem gadā, vidēji veidojot attiecīgi 0,84 % no kopējā farmaceitiskā tirgus un 2,14 % no kopējā zāļu kompensācijas budžeta. Kopējās izmaksas piecu gadu laikā bija EUR 12,467 miljoni. Pretaudzēju zāles veidoja vairāk nekā pusi no kopējām orfānzāļu izmaksām, nākamās bija zāles metabolo un endokrīno slimību ārstēšanai un zāles kardiopulmonālo slimību ārstēšanai. Gandrīz 90 % no kopējām orfānzāļu izmaksām bija saistītas ar trim indikācijām: Ph+ CML, MPS II un PAH. Lielākā daļa no ES apstiprinātajām zālēm reti sastopamo slimību ārstēšanai nav pieejamas Latvijā. Turklāt pacientiem bieži vien nav piekļuves iespējas valstī pieejamajām orfānzālēm, jo šo zāļu kompensācijas apjoms nav pietiekams.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Pharmacoepidemiologic and Pharmacoeconomic Latvian Study of Rare Diseases and Orphan Drugs. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2018) Logviss, Konstantīns; Krieviņš, Dainis; Purviņa, Santa
    Rare diseases, also called orphan diseases, are life-threatening or chronically debilitating conditions of different origin. Majority of them are genetic disorders, others being rare cancers, congenital malformations, autoimmune, toxic and infectious diseases. Conducting clinical studies in small populations may be very challenging; therefore quality of clinical evidence may differ between rare and non-rare disease therapies. Nevertheless, number of orphan medicinal products on the market and number of rare disease patients, taking these usually expensive products, are increasing. As a result, budget impact of orphan drugs is growing. This factor, along with the cost-effectiveness of orphan drugs, is often considered in the reimbursement decisions, directly affecting accessibility of rare disease therapies. More than ten years have passed since Latvia became a Member State of the EU. Consequently, European regulations, including those related to rare diseases and orphan drugs, have been applied to Latvian legislative system. Orphan diseases have been recognized as a priority area for the European Community action in the public health system, though there are significant differences in the national healthcare services for rare disease patients among the EU States. The aim of the study was to determine situation in the field of rare diseases in Latvia, assess the impact of orphan drugs on the state budget and compare the findings with data from other European countries. The following sources of information were used: National plan for rare diseases, EUCERD reports, Orphanet data, Latvian and European regulations, publicly available data from the state and EU agencies and registers (SAM, NHS, EMA, Community register of designated orphan medicinal products and EU clinical trials register), as well as direct communication with drug manufacturers and wholesalers. Impact of orphan drugs on the state budget was estimated from the NHS perspective. It was calculated for the period of time from 2010 to 2014 in absolute values and relative to the total pharmaceutical market and total drug reimbursement budget. A literature review was performed for comparison with other European countries. Development and approval of the national plan might be an important step towards improving situation in the field of rare diseases in Latvia. Still, there are no official designated centers of expertise as well as no specific register for rare diseases in place. Newborns are screened for only two disorders: phenylketonuria and congenital hypothyroidism. 51 interventional clinical trials in rare diseases conducted in Latvia (all of which were multicenter and multinational trials) were identified through the EU clinical trials register. A total of 35 unique investigational medicinal products were studied in 29 different conditions. The majority of clinical trials were phase III trials, while oncology was the biggest therapeutic area. It has been found that clinical trials in rare diseases vary from those in non-rare conditions, with notable differences in trial randomization, blinding, enrollment and use of active comparators. However, no difference was found in trial duration and types of primary endpoints. Budget impact of orphan drugs in Latvia is very small in comparison with other European countries. It increased slightly over a period of five years, due to the slight increase in the number of patients and the number of orphan drugs reimbursed. Orphan drug annual expenditure ranged between EUR 2.065 and 3.065 million, with total 5-year expenditure EUR 12.467 million. It constituted, on average, 0.84 % of total pharmaceutical market and 2.14 % of total drug reimbursement budget, respectively. Anticancer drugs represented more than a half of the total orphan drug expenditure, followed by drugs for metabolic and endocrine conditions and medicines for cardiopulmonary diseases. Three indications: Ph+ CML, MPS II, and PAH accounted for nearly 90 % of the total orphan drug expenditure. Majority of orphan drugs authorized in the EU are not available in Latvia, moreover those drugs that are available are often not accessible because they are insufficiently reimbursed.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Quality of life after endovascular abdominal aortic aneurysm repair : Nellix sac-anchoring endoprosthesis versus open surgery
    (2012) Ķisis, Kaspars; Krieviņš, Dainis; Naškoviča, Karina; Gediņš, Marcis; Šavlovskis, Janis; Ezite, Natalija; Lietuvietis, Edvins; Zariņš, Kristaps
    An increasing number of patients with abdominal aortic aneurysms are treated using endovascular rather than open surgical techniques. The Vascular Surgery Center, P. Stradins Clinical University Hospital, has the largest worldwide experience using a new type of endoprosthesis, which fills and anchors the device in the aneurysm sac. Within the framework of a clinical trial, the quality-of-life evaluation of patients treated using this type of device was carried out. Materials and Method: A cohort study was conducted from 2008 to 2011 comparing the quality of life (QOL) of patients after abdominal aortic aneurysm repair with either the new endovascular treatment method (EVAR) or open surgery (OS). Each group comprised 20 patients, and the quality-of life-evaluation was performed using the SF-36 questionnaire before operation, 1 month after operation, and 1 year after operation. Results: One month after operation, an improved QOL was documented in the EVAR group (47 [SD, 3] in the EVAR group vs. 38 [SD, 3] in the OS group, P<0.001). One year after operation, a significant improvement in QOL persisted although the difference between the groups diminished (48 [SD, 4] in the EVAR group vs. 42 [SD, 3] in the OS group, P<0.001). Conclusions: The patients with abdominal aortic aneurysms who underwent EVAR using the new sac-anchoring endoprosthesis have improved health-related quality of life compared to the patients undergoing open surgical repair. The improvement in quality of life remained slightly better in the EVAR group 1 year after operation.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Successful Mechanical Thrombectomy for Basilar Artery Occlusion in a Pediatric Patient : A Case Report
    (2023-10) Teivāne, Agnete; Naļivaiko, Inga; Jurjāns, Kristaps; Vētra, Jānis; Veiss, Andris; Novaša, Arina; Dzelzīte, Sarmīte; Krieviņš, Dainis; Miglāne, Evija; Department of Neurology and Neurosurgery; Red Cross Medical College of Rīga Stradiņš University
    Studies have shown the benefits of endovascular treatment (EVT) in adult stroke cases, but its application in pediatric stroke remains controversial. Despite evidence of improved outcomes in adults, there are no established recommendations for EVT in children. Conducting individual case reports and case series is vital to understanding its potential advantages and disadvantages in this context. In this case report, a 9-year-old male initially diagnosed with gastroenteritis developed sudden left-sided weakness 1 day after admission. Comprehensive imaging revealed acute ischemia in the cerebellum, indicating a basilar artery thrombus. Urgent endovascular treatment (EVT) was performed 8.5 h after the onset of neurological symptoms, achieving successful revascularization. The patient underwent rehabilitation and was later discharged with improved neurological status. Despite extensive investigations, the stroke’s origin remained unknown. After six months, the patient exhibited complete neurological recovery, highlighting the patient’s remarkable resilience.