Browsing by Author "Estere Dravniece"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    LTV1 raidījuma “Kultūrdeva” audiovizuālās valodas semiotiskā analīze
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2020) Estere Dravniece; Ilva Skulte; Komunikācijas fakultāte; Faculty of Communications
    Vārdam “kultūra” ir ļoti daudz definīciju. Parasti tās tiek saistītas ar dažādām tautas tradīcijām, kuras piekopj konkrētas tautas pārstāvji. Bakalaura darbā “LTV1 raidījuma “Kultūrdeva” audiovizuālās valodas semiotiskā analīze” vārds “kultūra” tiek definēts kā būtiska žurnālistikas satura daļa, kuru ir grūti komerciālajā pasaulē uzturēt. Šāda veida saturs interesē tikai noteiktu sabiedrības daļu, kura ir ļoti prasīga, jo pieradusi pie kvalitatīviem vizuālajiem materiāliem. Lai to panāktu svarīgi ir piedomāt pie tehniskajiem aspektiem. Mērķis ir noskatīties 6 LTV1 raidījumus “Kultūrdeva” un noskaidrot tā audiovizuālo vēstījumu un izmantotos semiotikas kodus, lai izprastu ar kādu tehnisko un sociālo kodu palīdzību tiek panākts interesants raidījuma saturs. Kā pētniecības metode šajā darbā tiks izmantota kvalitatīvā pētniecības metode – semiotiskā analīze. Darbā tiks analizēti 6 LTV1 “Kultūrdeva” raidījumi. Tie tiks analizēti gan ar tehnisko, gan sociālo kodu palīdzību. Analīzes rezultātā būs iespējams spriest par audiovizuālo vēstījumu šajā raidījumā. (1)Teorētiski analizēt TV raidījumu un semiotikas kodus. (2) Rast izpratni par raidījuma veidošanas pamatelementiem un žanriem. (3) Izstrādāt pētījuma konceptu. (4) Veikt pētījuma analīzi un apkopot datus par tehnisko un sociālo kodu izmantojumu raidījumā “Kultūrdeva”. (5)Veidot diskusiju, kurā pētījuma rezultāti korelē ar pētījuma teorijas datiem. (6) Izdarīt secinājumus par to, kāds ir raidījuma audiovizuālais vēstījums un kādi kodi tiek izmantoti. Izanalizējot raidījumā iekļauto audiovizuālās valodas semiotiku, bija iespējams secināt ar kādas struktūras palīdzību mediji piepilda raidījuma “Kultūrdeva” mērķus. Tika noskaidrots kādas zīmes un kodi tiek izmantoti. Pēc tā varēja secināt, vai vārdiski pateiktais atbilst viņu patiesajām sajūtām, balstoties uz izmantotajiem ķermeniskajiem žestiem. Raidījuma viesu un vadītāju izmantotie žesti visbiežāk atbilst vārdiski pateiktajam. Tie kalpo kā patieso sajūtu atspoguļojums un paspilgtinājums. Mainoties vadītājam ir novērojamas dažas vadīšanas stila atšķirības. Piemēram, ierunājot sižeta tekstu, tagadējā raidījuma vadītāja vairāk izmanto “es” formu, bet Mārtiņš Ķibilds runāja vispārīgāk. Mārtiņš arī izmantoja daudz vairāk žestu, lai uzsvērtu teikto. Raidījuma audiovizuālais vēstījums ir par un ap kultūru. Tam ir trīs daļas, un katrai ir savs vēstījums. Tiek runāts par jau ierastajām kultūras nozarēm. Bet netiek aizmirsts arī tas, ka kultūra var attīstīties. Iepazīstot jaunus talantus tiek paplašināta mūsu kultūra. Kultūra esam mēs paši, izsakot savu viedokli un atziņas. Cilvēki ir tie, kuri veido kultūras mantojumu.