Browsing by Author "Čupriks, Leonīds"
Now showing 1 - 10 of 10
Results Per Page
Sort Options
Item Characterization of Women's General Health and Physical Activity in Fitness(Rēzeknes Augstskola, 2014) Čuprika, Aleksandra; Fernāte, Andra; Čupriks, Leonīds; Latvian Academy of Sport Education (LASE)Sedentary life causes very big physical and mental health problems, which also decrease one's life quality. That is why the aim of the research is to evaluate women's involved in fitness interconnection of subjective evaluation of life quality components and their connection to objective parameters of life quality. GHQ-12 was applied to evaluate general health and IPAO short version was used to state the amount of physical activities. There are several weak and a very weak correlation between general health, amount of physical activities and the objective factors of life quality. To fully evaluate and improve the parameters of life quality subjective and objective character should be taken into account.Item A DESCRIPTIVE PROFILE OF ISOMETRIC MUSCLE STRENGTH AND MUSCLE STRENGTH IMBALANCE IN YOUNG TENNIS PLAYERS(2015) Zuša, Anna; Lanka, Jānis; Čupriks, Leonīds; Dravniece, Irēna; Latvian Academy of Sport Education (LASE)Background. Tennis is assumed as asymmetric sport, prolonged training practice could affect muscle strength imbalance. Muscle strength functional ratio imbalance could be a reason for poor posture, physical weakness and increased risk of injury. The purpose of the research was to evaluate young tennis players’ main muscle group strength topography and to investigate the level of different muscles groups’ bi-lateral and contra-lateral imbalance. Methods. The participants of the study were six young right handed competitive tennis players (girls, age 11.4 ± 0.5 years, tennis experience 4.7 ± 0.6 years). Examination of main muscles groups was performed with an isokinetic dynamometer. Results. Young tennis players have pronounced bi-lateral imbalance between shoulder joint extensors and flexors (25%), internal and external rotators (36%), left elbow flexors and extensors (58%), wrist pronator and supinator (the right hand 17%, left 48%), hip flexors and extensors (35%); knee joint flexors and extensors (60%); ankle dorsal flexors and plantar flexors (59%); spine and abdominal muscles (48%). It was detected that young tennis players have pronounced contra-lateral imbalance between right and left internal rotators of the shoulder joint (27%) and external rotators (26%), wrist joint supinators (41%). Conclusions. To avoid the increase in muscle bi-lateral imbalance it is highly recommended to pay more attention to shoulder adductors and shoulder external rotators, elbow flexors and extensors, wrist supinators and extensors, knee extensors, ankle plantar flexors and spine flexors. For contra-lateral imbalance prevention in addition to train non-dominant upper extremity muscles: shoulder internal and external rotators, wrist supinators.Item Effect of cranial electro-stimulation on athletes’ recovery after practice of different load intensity(2015) Rudzītis, Andris; Lāriņš, Viesturs; Čupriks, Leonīds; Žilinskis, Leonīds; Čuprika, Aleksandra; Latvian Academy of Sport Education (LASE)The purpose of the research was to detect the effect of Cranial Electrical Stimulation (CES) on athletes in general and under different load intensity in their practice body recovery process quality. Optimal restoring of athletes’ body capacity under loads of training and competition processes is as essential as optimal choice of physical and psychological loads in practice. The cranial electrical stimulation (CES) method has attested the usefulness of their application in various fields. The data confirm that athletes use CES to improve their coordination ability, to increase their concentration ability and even to improve the indicators of the body functional condition before competitions as well. The cranial electrical stimulation was applied by AlphaStim stimulators; their effect mechanism is described in the theoretical part of the article. 12 participants of the Latvian national bobsleigh men team and 14 participants of the Latvian Academy of Sport Education handball team were analyzed for the study. The general parameters of functional diagnosis were automatically stated by “OmegaS” system and revealed quantitative criteria (in percent) that defined health qualities of the cardiovascular system: adaptation level of the cardiovascular system (A); autonomous regulation of the vegetative system (B); the central heart rate regulation (C); psychoemotional state (D); integral indicator of the functional condition (H). The highest increase of the indicators after CES procedures was observed with the participants of the sports game team. The increase in bobsleigh athletes’ indicators were more modest. Though, we can affirm that the recovery of these athletes was also positively affected by CES procedure. The basic conclusions: 1. Generally, the CES procedure speeds up the athletes’ physical condition of recovery after practice. 2. The efficiency of recovery after CES depends on physical load intensity in practice, athlete’s qualification, and time provided for the rest.Item Lokālās vibrostimulācijas ietekme uz spēka izpausmēm. Promocijas darba kopsavilkums / Effect of Local Vibrostimulation on Strength Expressions. Summary of the Doctoral Thesis(Latvian Academy of Sport Education, 2012) Ciematnieks, Uģis; Čupriks, LeonīdsSport nowadays has become an integral part of human culture, an international movement. Distinction is made between high performance sport and sport for all, the number of various kinds of sport increases. More and more financial, material and human resources are invested to high achievement sport to continue bring sports results, high scores in even higher and higher levels. Additional workload and responsibilities lies on sports coaches and the athletes themselves, who justify the public and sponsors expectations for the Olympic medals. In any sport, one of the main problems are the improvement of sports result, without increasing training volume, intensity, ideally, even reducing it, now in many kinds of sport during the preparation period athletes train several times a day almost the whole week. There is necessity for training means to facilitate athletes' recovery between workout cycles during training, the means that are able to mobilize the body's system of higher sports results. Vibration is a feature that has been known for a long time. It has been studied in both the negative vibration characteristics of the vibration caused disease and possible positive effects of the vibration on human physiological systems and human muscle-skeletal apparatus. Thanks to the positive effects of vibration, it was also used in the Soviet space program, and after collapse of the USSR, it became widely known in the world, thanks to such sports scientists as V.Nazarov, who performed vibrotraining and studied the mechanisms of vibrostimulation applied to human, using biomechanical stimulation equipment; C.Bosco, M.Cardinale, who used vibroplates to research whole-body vibration, as well as other scientists. Sports scientists have done studies on whole-body vibration effects on the human physical abilities, the study results showed a positive dynamic of human work capacity (Cochrane et al, 2004, Cormie et al, 2006, Delecluse et al, 2005, Delecluse, Roelants and Verschueren, 2003, De Ruiter, 2003; Humphries, Warman and Purton, 2004; Issurin, Liebermann and Tenenbaum, 1994; Issurin, Tenenbaum, 1999; Nazarov, Zilinský, 1984; Torvinen et al, 2002; Назаров, 1982; Назаров, Спивак, 1987; Киселев, Назаров, 1979), but a problem remains - the whole-body vibration is parallel to the muscle surface and perpendicular to the joints and cartilage surface, oscillating all of the bodies or regional part thereof, a vibration exposure on various muscles and muscle tendons are different. In addition, whole-body vibration has a major weakness - it is not possible to perform a vibration of separate muscle or muscle tendon, because when the whole body or one muscle group is affected by the vibration, the oscillations are absorbed (and therefore suffering) by articular cartilage, intervertebral discs, etc. (Cardinale and Wakeling, 2005). Equipment of wholebody vibration is bulky, massive, they are not portable. V.Nazarov used smaller vibration equipment, which was called the biomechanical stimulation (Назаров, 1982; Назаров, Недветская, 1983; Назаров, 1997). Lecturer of the Belarusian State University of Physical Culture Alexander Mihejev has developed a methodology for the use of biomechanical stimulation in various kinds of sport (Михеев, 2007). Alexei Nemcenko with Viesturs Krauksts has developed an equipment of local vibrostimulation, which can act on the individual muscles, muscle groups, muscle tendons, and the internal organs. Local vibrostimulation is performed perpendicular to the muscle surface, and only the target location is affected, without involving other muscles, joints, without prejudice to the internal organs, which are not expected to be affected in session of local vibrostimulation. So the local vibrostimulation provides more effective share of session time and resources, as it is possible with devices of whole body vibration. So the local vibrostimulation is the base of our research, however, it is not possible to perform vibrotraining, using a local vibration equipment. The problem is – the impact of local vibrostimulation on athletes' work capacity and the body's systems is not clarified, as well as – is it possible to affect the body's systems, locally stimulating the body's only one-site rather than the entire body? Variation of local vibrostimulation equipment parameters for different goals in sport has not been developed and compiled, to be used for athletes and coaches. It is possibility that with consumption of a relatively short time and without the sportsman activity, increase of the athlete's work capacity can be achieved, affecting only one body location. The mechanism, through which the vibration effect is implemented, has been studied, but many authors have their own views (Rittweger, 2010; Михеев, 2007; Назаров, 1982; Назаров, 1986). Nowadays, technologies that use vibration are very common, and human physical abilities can also be improved, by one only passively participating in this process. After research, there will be possible to develop recommendations for coaches and athletes for the use of local vibrostimulation in sports training. Training process in Olympic kinds of sport is characterized by careful planning, testing and punctual selection cycle of athletes for the major competitions - the Olympics, so it is possible to quite accurately determine impact of local vibrostimulation on the specific sport test results. Based on the above mentioned guidelines, theme of promotion work is: „Effect of local vibrostimulation on strength expressions”. .Item Lokālās vibrostimulācijas ietekme uz spēka izpausmēm. Promocijas darbs(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2012) Ciematnieks, Uģis; Čupriks, LeonīdsSports mūsdienās ir kļuvis par neatņemamu kultūras sastāvdaļu, starptautisku kustību. Atsevišķi tiek izdalīts augstu sasniegumu sports un tautas sports, pieaudzis arī sporta veidu skaits. Augstu sasniegumu sportā tiek ieguldīts arvien vairāk finansiālo, materiālo un cilvēkresursu, lai turpinātu celt sporta rezultātus, rekordus arvien augstākā un augstākā līmenī. Tiek uzlikta papildus slodze un atbildība uz sporta veidu treneriem un pašiem sportistiem, kuriem jāattaisno sabiedrības un sponsoru liktās cerības uz Olimpiskajām medaļām. Jebkurā sporta veidā viena no galvenajām problēmām ir sporta rezultāta paaugstināšana, nepalielinot treniņu apjomu, intensitāti, ideālā variantā pat samazinot to, jau tagad daudzos sporta veidos sagatavošanas periodā sportisti trenējas vairākas reizes dienā gandrīz visu nedēļu. Nepieciešams līdzeklis, kas sekmētu sportistu atjaunošanos starp treniņu cikliem, treniņu laikā, spētu mobilizēt organisma sistēmas augstāku sporta rezultātu sasniegšanai. Vibrācija ir līdzeklis, kas pazīstams jau sen. Tikušas pētītas gan vibrācijas negatīvās īpašības, kas izraisa vibrācijas slimību, gan arī vibrācijas iespējas pozitīvi iedarboties uz cilvēka fizioloģiskajām sistēmām un muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmu. Pateicoties vibrācijas pozitīvajai ietekmei, tā tikusi izmantota arī PSRS kosmosa programmā, un līdz ar PSRS sabrukumu tā kļuva plašāk pazīstama pasaulē, pateicoties tādiem sporta zinātniekiem kā V.Nazarovs, kurš veica vibrostimulācijas iedarbības mehānisma uz cilvēku pētījumus, izmantojot biomehāniskās stimulācijas iekārtas un vibrotreniņu; C.Bosko, M.Cardinale, kuri izmantoja vibroplatformas visa ķermeņa vibrācijas izpētei, kā arī citiem zinātniekiem. Sporta zinātnieki ir veikuši pētījumus par visa ķermeņa vibrācijas ietekmi uz cilvēka darbaspēju izmaiņām, pētījumu rezultāti uzrādīja darbaspēju pozitīvu dinamiku (Cochrane u.c. 2004; Cormie u.c., 2006; Delecluse u.c., 2005; Delecluse, Roelants un Verschueren, 2003; De Ruiter, 2003; Humphries, Warman un Purton, 2004; Issurin, Liebermann un Tenenbaum, 1994; Issurin, Tenenbaum, 1999; Nazarov, Zilinsky, 1984; Torvinen u.c., 2002; Назаров, 1982; Назаров, Спивак, 1987, Киселев, Назаров, 1979), tomēr paliek problēma – visa ķermeņa vibrācija notiek paralēli muskuļa virsmai un perpendikulāri locītavas, skrimšļa virsmai, vibrējot visu ķermeņi vai reģionāli kādu tā daļu, vibrācijas iedarbības efekts uz daţādiem muskuļiem, saitēm un cīpslām ir daţāds. Turklāt visa ķermeņa vibrācijai ir būtisks mīnuss – nav iespējams veikt atsevišķa muskuļa, muskuļa pārejas cīpslā vai saites vibrostimulāciju, jo, veicot visa ķermeņa vai kādas muskuļu grupas vibrāciju, daļu oscilācijas absorbē (un līdz ar to cieš) locītavu skrimšļi, starpskriemeļu diski u.c. (Cardinale un Wakeling, 2005). Visa ķermeņa vibrostimulācijas iekārtas ir apjomīgas, masīvas, tās nav portatīvas. V.Nazarovs izmantoja mazākas vibrācijas iekārtas, kuras sauca par biomehāniskās stimulācijas iekārtām (Назаров, 1982; Назаров, Недветская, 1983; Назаров, 1997). Baltkrievijas Valsts fiziskās kultūras universitātes docētājs Aleksandrs Mihejevs ir izstrādājis biomehāniskās stimulācijas pielietošanas metodiku daţādos sporta veidos (Михеев, 2007). Aleksejs Ņemčenko kopā ar Viesturu Kraukstu ir izstrādājuši lokālās vibrostimulācijas iekārtas, ar kurām iespējams iedarboties uz atsevišķu muskuli, muskuļu grupu, muskuļa cīpslu, arī uz iekšējiem orgāniem. Lokālā vibrostimulācija tiek veikta perpendikulāri muskuļa virsmai, turklāt tiek ietekmēta tikai mērķa lokācija, neiesaistot vibrācijas seansā citus muskuļus, locītavas, neskarot iekšējos orgānus, kurus nav plānots ietekmēt lokālās vibrostimulācijas seansa laikā. Tātad – lokālā vibrostimulācija nodrošina efektīvāku laika un resursu patēriņu konkrēta muskuļa stimulācijai, nekā tas iespējams ar visa ķermeņa vibrācijas ierīcēm, tieši tādēļ lokālā vibrostimulācija ir pamats mūsu pētījumiem; tomēr ar lokālo vibrostimulāciju nav iespējams veikt vibrotreniņus, kad sportists izpilda noteiktu uzdevumu vibrācijas laikā fizisko darbaspēju paaugstināšanai. Tomēr problēma paliek – nav zināma lokālās vibrostimulācijas ietekme uz sportistu darbaspējām un organisma sistēmām, kā arī – vai iespējams ietekmēt organisma sistēmas, lokāli stimulējot tikai vienu ķermeņa lokāciju nevis visu ķermeni? Nav izstrādāta un apkopota lokālās vibrostimulācijas iekārtu parametru variācija daţādu mērķu sasniegšanai sportā, kas būtu izmantojama sportistiem un treneriem. Ir iespēja, ka patērējot relatīvi maz laika un sportistam aktīvi nepiedaloties, iespējams paaugstināt sportista darbaspējas iedarbojoties tikai uz vienu lokāciju. Mehānisms, ar kura starpniecību vibrācijas efekts tiek īstenots, ir pētīts, tomēr daudziem autoriem ir savi uzskati (Rittweger, 2010; Михеев, 2007; Назаров, 1982; Назаров, 1986). Mūsdienās tehnoloģijas, kas izmanto vibrāciju, ir aktuālas, kā arī parādās iespēja uzlabot cilvēka funkcionālās spējas, viņam pašam tikai pasīvi piedaloties šajā procesā. Veicot pētījumu, būs iespējams izstrādāt rekomendācijas treneriem un sportistiem par lokālās vibrostimulācijas pielietošanu sporta treniņā. Olimpisko sporta veidu treniņu procesam raksturīga rūpīga plānošana, punktuāla testēšana un sportistu atlase cikla galvenajām sacensībām – Olimpiskajām spēlēm, līdz ar to iespējams diezgan precīzi konstatēt vibrostimulācijas ietekmi uz specifisko sporta veida testu rezultātiem. Pamatojoties uz augstāk minētajām vadlīnijām, tika noteikta darba tēma: „Lokālās vibrostimulācijas ietekme uz spēka izpausmēm”.Item Tekvondistu speciālā ātruma un tehniskās sagatavotības pilnveide un kontrole. Promocijas darba kopsavilkums / Improvement and Control of Special Speed and Technical Preparation of Taekwon-do ITF Sportsmen. Summary of the Doctoral Thesis(Latvian Academy of Sport Education, 2012) Saulīte, Sergejs; Čupriks, LeonīdsTaekwon-do ITF (International Taekwon-do federation) is a martial art, self-defence style and a kind of sport that was established in 1955 in Korea under General Choi Hong Hi. Taekwon-do started to develop as a tool for body and spirit discipline upbringing. Initially established for the needs of army, taekwon-do gradually became a very effective self-defence system consisting of social and educating aspects. Taekwon-do characteristic features are: terminology, power theory, education system training methods, ethics and philosophy, system of technique ranking and tests (Choi, Origin and Development, 1983). Dynamic development of taekwon-do as a sport occurred in 20th century mid-80ies, and increase in the number of tournaments and participants was observed (Wasik, 2004). Four disciplines form the competition programme: formal exercises „Tul”, sparring, special technique and a force test. Each discipline is hold individually and in teams both for men and women. Individual sparring is held in two two-minute round with one minute rest between the rounds (Wasik, 2004). The result of the sparring is determined in points, which can be gained by light-contact punches and kicks to upper-body frontal part and head frontal and side parts (Choi, 1983). A very high speed of movements is typical to taekwon-do combat sport. High speed of movements is one of the efficiency determinants in the competition. One of the major tasks of the training process is kicking speed development both in attacks and counterattacks, when an athlete has to react fast and perform a task-oriented movement as fast as possible to get an advance over an opponent. Training process and control have a very important role for obtaining good results in competitions in modern combat sports. Movement speed development is one of the dominant tasks in preparation of taekwon-do athletes. Using different methods and means for speed development a question arises whether the selected exercises, amount, rest period, etc. Enhance the expected result or not. Taekwon-do kicks are performed at a very high speed. The speed is so high that it cannot be evaluated with the naked eye. Top-class taekwon-do athletes perform kicks with speeds reaching 10-15 m/s, whereas it takes them just 0,25-0,17 s to complete the kick (Hogmann, 2008; Lee, 2008; Villani, 2005). Kicking reaction time on an audio signal is 0,552-0,556 ± 0,005 s, on visual signal it is 0,5-0,513 s (Пашков, 2007), that characterizes athletes’ reaction to opponent’s actions. Often kicking rate is evaluated by the number of kicks performed within 10 s (25,4-26,2), and time is measured by stop-watch, which is not very precise measure (Пашков, 2007). Summarizing scientific articles taekwon-do ITF and other biathlon sports is determined taekwon-do ITF special speed concept. Special rate taekwon-do ITF is taekvondistu simple and complex reaction time (response to enemy action activities), hit rate (hit multiple execution of the series) and the individual velocity (hitting and defence techniques enforcement). The taekwon-do special speed is characterized by an athlete: • reaction time, which depends on his tactical training; • special movement execution speed (kicks, defensive actions); • ability to execute two or more techniques in a row, describing the fighting techniques of high-density retention. There persists a problem of movement speed evaluation, since even the best experts cannot measure it with subjective observation. There can be observed, of course, difference in speed between a beginner and a high-level athlete, but in order to improve the results at top-athletes level a much more detailed motion analysis is required. Objective data can be obtained only by means of special video instrumentation. Majority of the research is done in the groups of elite-level senior athletes. The problems of technical and physical preparation of combat sports athletes in age groups of 12-14 years are almost left unresearched. At this age occur a fast development of strength, speed and rapid force (Краснокутский, 1999, Никитушкин, 2010). Therefore at this sensitive period it is very important to work on the development of athletes’ speed and rapid force. In the training process coaches try to work on athlete’s technique and speed qualities perfection. But how could he or she check whether the implemented methods and means had improved the speed of the student? In most cases the result is evaluated subjectively observing imitation of a kick or performance at training or competitive sparring. In best cases the result is evaluated through the number of kicks performed within a given time measured by a stop-watch. In order to evaluate objectively both movements’ technique (trajectory), and speed and acceleration in different kicking phases, more effective instrumented methods and the detailed motion analysis are required. Moderndays Technologies with high-speed video recording (100 Hz) allows us objectively evaluate mentioned measures. Many countries implement such measurements in combat sports (karate, kickboxing, taekwondo WTF (World Taekvondo federation), sports games (tennis, football, basketball) and athletics, where most of the techniques consist of throwing and kicking activities. Therefore it is reasonable to implement new Technologies in taekwon-do ITF technique and speed qualities studies and that would help in improving the training process and control over the development of the athletes. Performance in any exercise at a high level depends on physiological, anthropometrical and psychological factors. All these factors can be found in numerous models that are used for analysis and improvement of multiple exercises. Athlete’s anthropometric and physiologic data are essential for performance of every exercise (Zar, 2008). Discussions upon influence of athletes’ anthropometrics on exercises technique can be often found in modern literature (Chang, 2007; Kules, 1996; Giampietro, 2003; Мунтян, 2006). In most of the cases influence of body mass, body height and BMI on technique or competition results is studied. There are numerous researches dedicated to somatic and body composition profile development depending on gender, weight category and sport results. Still there are very few mentions of legs’ and legs’ segments length and circumference influence on movement technique and speed. Kinematic and dynamic structure of kicks is very complicated and is governed by the laws of mechanics. A question how to develop an optimal technique to perform a kick in a shortest possible time remains unanswered. The aforementioned determined the choice of the subject of the Doctoral Thesis: „Improvement and control of special speed and technical preparation of taekwon-do sportsmen”. .Item Tekvondistu speciālā ātruma un tehniskās sagatavotības pilnveide un kontrole. Promocijas darbs(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2012) Saulīte, Sergejs; Čupriks, LeonīdsTekvondo ITF (International Taekwon-do Federation) ir cīņas māksla, pašaizsardzības un sporta veids, kurš tika dibināts Korejā 1955.gadā ģenerāļa Čoi Hong Hi vadībā. Tekvondo sāka attīstīties kā līdzeklis gara un miesas disciplīnas audzināšanai. Sākotnēji nodibinot armijas nolūkiem, tekvondo pakāpeniski kļuva par ļoti efektīvu pašaizsardzības sistēmu, kura sastāvēja no sociālajiem un audzināšanas aspektiem. Tekvondo raksturīgas pazīmes ir: speciālā terminoloģija, jaudas teorija, mācīšanas sistēmas treniņu metodes, ētika un filozofija, tehnikas ranžēšanas un eksāmenu sistēma (Choi, Origin and Development, 1983). Tekvondo ITF sporta veida apzīmējums ir lietojams, lai izšķirtu Starptautiskās Tekvondo federācijas (ITF), kura tika nodibināta 1966. gadā, un Pasaules Tekvondo federācijas (WTF), kura tika nodibināta 1973.gadā, tekvondo veidus, jo tiem ir atšķirīgi attīstības ceļi un sacensību noteikumi. Tekvondo kā sporta veida dinamiskā attīstība notika divdesmitā gadsimta 80-to gadu vidū, kas raksturojama ar turnīru un sacensību dalībnieku skaita pieaugumu (Wasik, 2004). Sacensību programma sastāv no četrām disciplīnām: formālie vingrinājumi „Tul”, sparings, speciālā tehnika un spēka tests. Katrā no šīm disciplīnām ir individuālās un komandu kategorijas atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Individuālais sparings sastāv no diviem raundiem pa divām minūtēm ar vienu atpūtas minūti starp raundiem (Wasik, 2004). Sparinga sacensībās rezultātus skaita punktos, kuri iegūti sitienu ar rokām un kājām saskarē ar ķermeņa augšējo priekšējo daļu un galvas priekšējo un sānu daļu vieglajā kontaktā (Choi, 1983). Tekvondo tehnikai kā divcīņas sporta veidam ir raksturīga paņēmienu izpilde ļoti lielā ātrumā. Tas ir viens no sacensību rezultativitāti noteicošiem faktoriem. Viens no treniņu procesa galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt sitienu ātrumu gan uzbrukumā, gan pretuzbrukumā, kad sportistam ir nepieciešams atbilstoši reaģēt un izpildīt mērķtiecīgu paņēmienu pēc iespējas lielākā ātrumā tā, lai apsteigtu pretinieku. Mūsdienu literatūrā netiek apkopoti dati par tekvondo ITF speciālā ātruma attīstīšanas un tehnikas pilnveidošanas metodiku 12-14 gadu veciem tekvondistiem. Ņemot vērā teorētiskos atzinumus par ātruma attīstīšanas nepieciešamību divcīņas sporta veidos (Hermann, 2008; Калмыков, 2007; Сафонкин, 2001; Чарыева, 1990) un sitienu ar kāju tehnikas pilnveidošanas līdzekļiem un metodēm (Бойченко, 2007; Гаськов, 2008; Калмыков, 2007), turpmākā izpēte ļaus apkopot un izstrādāt tekvondo ITF sitienu ar kāju ātruma un tehnikas pilnveidošanas metodiku. Mūsdienu divcīņas sporta veidos augstu rezultātu sasniegšanai sacensībās ir ļoti liela nozīme treniņu procesam un kontrolei. Viens no dominējošajiem uzdevumiem tekvondistu sagatavošanā ir paņēmienu ātruma attīstīšana. Lietojot dažādas metodes un līdzekļus ātruma attīstīšanai, rodas jautājums, vai izvēlētie vingrinājumi, dozējums, atpūtas laiks sekmē gaidāmo rezultātu pieaugumu vai nesekmē. Tekvondo sitieni tiek izpildīti ļoti lielā ātrumā. Tik lielā, ka to nevar novērtēt ar neapbruņotu aci. Sitienu ātrums augstas klases tekvondistiem var sasniegt 10-15 m/s, bet laiks aizņem tikai 0,25-0,17 s (Hogmann, 2008; Lee, 2008; Villani, 2005). Sitienu reakcijas ātrums uz skaņas signālu ir 0,552-0,556 ± 0,005 s, bet uz redzes signālu – 0,5-0,513 (Пашков, 2007), jo sportistam ir jāreaģē uz pretinieka darbībām. Sitienu biežums tiek noteikts tikai ar sitienu izpildes skaitu 10 s laikā (25,4-26,2 reizes) ar hronometru, kas ir ļoti neprecīzs mērījums (Пашков, 2007). Apkopojot zinātniskos rakstus tekvondo ITF un citos divcīņas sporta veidos, tiek noteikts tekvondo ITF speciālā ātruma jēdziens. Speciālais ātrums tekvondo ITF ir tekvondistu vienkāršas un sarežģītas reakcijas ātrums (atbildes darbība uz pretinieka darbībām), sitienu biežums (sitienu daudzkārtēja izpilde sērijās) un atsevišķo kustību ātrums (sitienu un aizsardzības paņēmienu izpilde). Līdz ar to tekvondo speciālo ātrumu raksturo sportista: • reakcijas ātrums, kurš atkarīgs no viņa taktiskās sagatavotības; • speciālo kustību izpildes ātrums (sitieni, aizsardzības darbības); • prasme izpildīt divus un vairāk tehniskus paņēmienus pēc kārtas, kas raksturo cīņas paņēmienu augsta blīvuma noturēšanu. Pastāv problēma, kā noteikt paņēmienu ātrumu, jo arī labākie eksperti nevar to izmērīt ar subjektīvu novērošanu. Protams, ir redzama ātruma starpība starp iesācēju un profesionāli, bet, ja runa ir par rezultātu uzlabošanu augstas klases sportistam, jālieto jau detalizētāka kustības analīze. Tikai ar speciālu videotehniku var iegūt objektīvus datus. Pētījumu vairums notiek augstas klases pieaugušajiem sportistiem. 12-14 gadu vecumā sitienu divcīņas sporta veidu sportistiem tehniskās un fiziskās sagatavotības problēmas ir gandrīz nepētītas. Šajā vecumā notiek strauja spēka, ātruma un ātrspēka attīstība (Краснокутский, 1999; Никитушкин, 2010). Līdz ar to šajā sportistu sensitīvajā periodā ātruma un ātrspēka attīstīšanai ir ļoti liela nozīme. Treneris mēģina mācību treniņu procesā pilnveidot sportista tehniku un paaugstināt ātruma spējas. Bet kā viņam pārbaudīt, vai lietotā metode un līdzekļi paaugstināja audzēkņa paņēmiena ātrumu? Vairākos gadījumos rezultāts tika mērīts, subjektīvi novērojot sitiena imitāciju vai paņēmiena izpildi mācību vai sacensību cīņās. Labākajā gadījumā rezultātu var izmērīt ar hronometru, sportistam izpildot vairākus sitienus, fiksējot kopējo izpildes laiku un dalot to ar paņēmienu skaitu. Lai varētu objektīvi vērtēt gan paņēmienu tehnikas izpildi (trajektoriju), gan ātrumu un paātrinājumu dažādās sitiena fāzēs, ir nepieciešams lietot efektīvākas instrumentālās metodes un veikt detalizētu kustības analīzi. Mūsdienu tehnoloģijas ar ātrgaitas videofilmēšanu (100 Hz) ļauj objektīvi vērtēt šādus rādītājus. Daudzās valstīs tādi pētījumi notiek dažādos divcīņas (karatē, kikbokss, tekvondo WTF (World Taekwondo Federation), sporta spēļu veidos (teniss, futbols, basketbols) un vieglatlētikas disciplīnās, kurās tehnikas arsenāls lielā mērā sastāv no mešanas un sitienu darbībām. Līdz ar to ir vērts ieviest jaunas tehnoloģijas tekvondo ITF tehnikas un ātruma spēju pētīšanai, kas palīdzēs pilnvērtīgai mācību treniņu procesa organizēšanai, pilnveidei un kontrolei. Tehniskās sagatavotības pilnveide ir noteiktu zināšanu veidošanas process par kustību darbības optimālo izpildi, kuras daudzkārtēja izpilde veicina tā koordinācijas struktūras pamatelementu automatizāciju, tas ir, kustību tehnikas mācīšanas procesā kustību prasmes pārveidojas par iemaņām (Санников, 2006). Tehniskās sagatavotības kontrole ir lietotās metodikas un sportista tehniskās sagatavotības stāvokļa kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju vērtējums (Виноградов, 2009). Jebkura vingrinājuma izpilde augstā līmenī ir atkarīga no fizioloģiskajiem, antropometriskajiem un psiholoģiskajiem faktoriem. Šie faktori ir atrodami daudzos modeļos, kuru analīzi izmanto dažādu vingrinājumu pilnveidošanai. Katra vingrinājuma veida izpildei ir ļoti svarīgi zināt sportista antropometriskos un fizioloģiskos raksturojumus (Zar, 2008). Jaunākajā literatūrā notiek diskusijas par sportistu antropometrisko rādītāju ietekmi uz sportistu tehnisko un fizisko sagatavotību (Chang, 2007; Kules, 1996; Giampietro, 2003; Мунтян, 2006). Pārsvarā tiek pētīta ķermeņa svara, auguma un ķermeņa masas indeksa (ĶMI) ietekme uz tehniku vai sacensību rezultātu. Daudz pētījumu ir veltīts somatisko rādītāju un ķermeņa uzbūves profila izveidei atkarībā no dzimuma, svara kategorijas un sportiskā rezultāta, bet ļoti maz ir runāts par kāju un kājas daļu garuma un apkārtmēra ietekmi uz paņēmiena tehnisko izpildi un ātrumu. Sitiena ar kāju kinemātiskā un dinamiskā struktūra ir ļoti sarežģīta un atkarīga no mehānikas likumiem. Līdz ar to rodas jautājums, kā veidot optimālu tehniku, lai sitienu izpildītu minimālā laikā. Promocijas darba pētījuma robežas nosaka atklātas pretrunas starp nepietiekami pamatotām zinātniskām atziņām par tekvondo ITF sagatavotības mācību treniņu un kontroles procesu bērnu un pusaudžu vecumā. Promocijas darbā ir pētīta Latvijas Taekwon-do (ITF) asociācijas speciālā ātruma attīstības un sitienu ar kāju pilnveides un kontroles metodikas efektivitāte 12-14 gadu veciem tekvondistiem, kuri atbilst zaļās un zilās jostas meistarības pakāpei vai mācību treniņu sagatavotības posmam. Pētījumā tika analizēta priekšējā lokveida (Dollio čagi) un sānu taisnā (Jop čagi) sitiena ar kāju kinemātiskā struktūra, paņēmienu pilnveidošanas un kontroles iespējas. Promocijas darba pētījuma gaitā iegūtā informācija tika izmantota, izstrādājot un aprobējot tekvondo ITF speciālā ātruma un sitienu ar kāju pilnveidošanas un kontroles metodiku, kas sniedz praktisku un teorētisku ieguldījumu problēmas risināšanā.Item Vispārējās, speciālās izturības un apakšdelma muskuļu attīstīšanas individuālizācija svarbumbu sportā. Promocijas darba kopsavilkums / Individualization of Overall, Special Endurance and Forearm Muscles Development in Kettlebell Sport. Summary of the Doctoral Thesis(Latvian Academy of Sport Education, 2012) Lesčinskis, Māris; Čupriks, LeonīdsCyclic movements are often found both in everyday life and in different sports. They can be characterized as actions, which are constantly repeated, and as to their phases of execution and structures are directly related to the previous activity. Cyclic movements are found in such sports as swimming, jogging, cycling, skiing and others. Also in competition exercises of kettlebell sport is performed one movement, which is all the time repeated. Only in 1994, on the basis of cyclography, was scientifically proven that kettlebell sport is a cyclic sport, this fact, in its turn, significantly changes the training methodology (Пальцев, 1994). Author (Пилипко, 2003) conducted research, which helped to clarify the factors, which determine reaching high results in kettlebell sport. The research showed that sportive achievement most of all is determined by the indicators of functional condition: steptest indicators, heart rate before workload, heart rate recovery after workload, lung capacity. Another research in its turn showed that high performance is simultaneously determined by several factors. Among four key factors were such physical characteristics as special endurance (72%) and overall endurance (64%). Also other authors (Shave, Franco, 2006; Krauksts, Konrads, 2003) indicate that in cyclic sports one of the main physical abilities is endurance and high indicators of endurance as prerequisite for achieving high results in all cyclic sports. In workloads, which are longer than 45 seconds, progressively increases the role of the system, producing aerobic energy (Ūdre, 1995; Krauksts, 2007). However, in order to achieve high level of endurance, some authors (Дягилев, Куликова, 2003) consider that coach should know and be able to dose workload properly and plan training process accordingly with the competition schedule. Other authors (Амосов, Бендет, 1989; Саносян, Кочикян, Аракелян, 1999; Konrads, Krauksts, 2003; Галашко, Подригало, Усенко, 2008) in their turn consider that the improvement of the workout process requires control of systematic physical preparedness, and, depending on preparedness, workload should be dosed precisely. Starting to do this sport, main physical ability is strength. By reaching a certain level of strength, which allows lifting kettlebell for about 15 repetitions, for further result improvement more important role has strength endurance (Ромашин, Хайруллин, Горшенин, 1998). Upon reaching high level of strength endurance, it is possible to attain higher results (30-40 reps), but it is insufficient, because nowadays in this sport (depending on the weight of kettlebell) average number of kettlebell lift is from 100 to 200 reps, and more. Therefore, for further improvement of the results at definite level of the development of strength abilities, most important is overall and special endurance, which allows muscles to perform continuous work (in accordance with kettlebell sport international rules time limit for performing exercises in competitions is 10 minutes) with a large workload intensity, and exert successful resistance to fatigue (Пилипко, 2003, 2004). Although high endurance indicators are pre-requisites for reaching high results in kettlebell sport, possibility to win is determined by another factor - movement economy, i.e., movement execution at higher speed with less oxygen consumption (Franch, 1998; Ingham, 2002). One of the key criteria affecting endurance abilities, are cardiovascular and respiratory systems (Konrads, 2003; Krauksts, 2007; Виноградов, 2009; Лысенко, 2010). Athlete body functional abilities are determined by aerobic and anaerobic work capacity indicators, oxygen consumption and aerobic and anaerobic work capacity at threshold workload, cardiac minute volume and heart rate under workload and other indicators. Good cardiovascular training level is characterized by many criteria, one of them being heart rate and cardiac minute volume. The greater the cardiac minute volume, the more the body will be supplied with blood. Also, the lower the heart rate (beats/min), the more economic is the heart. If the heart works in an uneconomic way, with a large number of beats per minute, but minute volume is small, then it is unable to supply the body with the necessary amount of blood, which supplies the muscles with oxygen, and hopes for high achievement in endurance sports cannot be realized. The effectiveness of cardiovascular and respiratory systems is manifested by delivering oxygen, needed for energy-making process (heart capacity, blood transport system capacity) (Вовк, 2001; Konrads, 2003). If the muscles are able to absorb more oxygen, they will be able to work with more power (Sjodin, Svendenhag, 1985; Shave, Franco, 2006). While endurance is very important in kettlebell lifting, this sport is characterized by work, during which one of the muscle groups is exposed to the greatest workloads. One of the most topical problems in contemporary kettlebell lifting training process is the forearm and hand muscle workout. Having analyzing muscle topography during performing kettlebell lifting exercises in competitions, several Russian and Ukrainian authors (Ромашин, Хайруллин, Горшенин, 1998; Кузьмин, 2003; Шикунов, 2003, 2005) as the most important muscle group consider the forearm muscles. Forearm muscles are smaller muscle group, participating in these movements, but they like leg and back muscles are maximally loaded, while performing the competition exercises. This muscle group is constantly involved in activity, because all kettlebell lifting sport disciplines (kettlebell clean and jerk, kettlebell snatch, kettlebell long cycle clean and jerk, kettlebell juggling) are more or less associated with keeping a kettlebell in your hand. Most vividly it expresses itself in kettlebell snatch and juggling (Кузьмин, 2003; Литвинович, Флерко, Телеш, 2004; Шикунов, 2003, 2005). Performing the movement continuously, forearm muscles are those, which first show signs of fatigue, and to a great extent influence ceasing of the exercise. Many authors believe that the development of muscle fibers (type I) and their abilities in endurance workloads are of great importance (Селуянов, 1992; Мякинченко Е.Б., 1997, 2005; Konrads, 2003; Krauksts, 2006). Aerobic capacity and the results in cyclic sports grow in parallel with the hypertrophy of muscle fibers (type I) (Шенкман, Ширковец, Кузнецов, 1990). Studies show that paying particular attention to the development of muscle fibers (type I), as early as in 2 months is observed power increase of up to 20% and the same muscle power increase is observed at the level of anaerobic threshold (Селуянов, 2001; Мякинченко, 2005). In addition to special endurance of the forearm muscles, should be mentioned also palm anthropometric parameters. Authors (Подригало, Галашко, Лозовой, 2007) believe that theoretically in kettlebell lifting sport palm longitudinal dimensions are important, because they contribute to a more rational kettlebell handle grip. Estonian author has found and proved that arm and palm anthropometric parameters significantly affect activities with the ball in handball. Therefore, considering that kettlebell is constantly grasped with the fingers, was derived an assumption that palm and finger sizes in kettlebell sport are important in achieving high results. However in contemporary system of preparing qualified athletes, based on general regularities of body adaptation to various types of workloads, the further progress of athletic results is possible only after the realization of purposeful individual approach, maximally taking into account the specifics of the kind of sport (Gomonov, 1998; Гомонов, 2000). Another most perspective direction of looking for reserves is the individualization of the training process, taking into account athlete natural abilities, actual and potential possibilities (Черкашин, 2000; Дмитриев, 2008), because traditional training methods, which are not based on the athlete's individual characteristics, secure preconditions for reaching only medium-level results (Войнар, Бойченко, Барташ, 2001). Individualization in preparing athletes is essential in countries with a relatively small contingent of people doing definite kind of sport. The competitiveness with the athletes from other countries can be secured only with the help of improvement quality of the training process, based on athletes' individuality (Матвеев, 1999; Дмитриев, 2008). To date, the literature on kettlebell sport, found in the form of books and articles in various journals and collections of articles, in comparison with others kinds of sport, is very scarce (Тихонов, Суховей, Леонов, 2009). All of these literature sources are in Russian and only a few are in English, because kettlebell sport has primarily devolved in Russia and the states of USSR (Разсказов, 2004). In European countries and the U.S. this sport just begins to develop, and literature sources on this sport are practically unavailable. Analyzing literature sources, has been found that in kettlebell sport scientifically based training methods and practical aspects of complex individualization for different level sportsmen are not worked out. Taking into account theoretical foundations, when developing endurance and forearm muscles, should be taken into account each athlete's individual test results, according to which in each period, depending on the tasks, in the individualization of training process, it is possible to dose workload precisely. Taking into account all the above mentioned facts, it is reasonable to assume that in kettlebell sport overall, special endurance, forearm muscles, arm and hand anthropometric dimensions are important for reaching high results. The abovementioned findings, based on the scientific literature, create objective practical necessity and scientific topicality for carrying out our research in kettlebell sport. .Item Vispārējās, speciālās izturības un apakšdelma muskuļu attīstīšanas individuālizācija svarbumbu sportā. Promocijas darbs(Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 2012) Lesčinskis, Māris; Čupriks, LeonīdsCikliskas kustības bieži sastopamas gan cilvēka ikdienā, gan dažādos sporta veidos. Tās var raksturot kā veicamās darbības, kas nemitīgi atkārtojas un pēc savām izpildes fāzēm un struktūras ir tieši saistītas ar iepriekšējo darbību. Cikliskas kustības ir sastopamas tādos sporta veidos kā peldēšana, skriešana, riteņbraukšana, slēpošana un citos. Arī svarbumbu celšanas sacensību vingrinājumos tiek veikta viena kustība, kas visu laiku nemitīgi atkārtojas. Tikai 1994. gadā, pamatojoties uz kinociklogrāfiju, zinātniski tika pierādīts, ka svarbumbu sports ir ciklisks sporta veids, kas savukārt ievērojami maina treniņu metodiku (Пальцев, 1994). Autors (Пилипко, 2003) veica pētījumus, kuri palīdzēja noskaidrot noteicošos faktorus, kas ietekmē augstu rezultātu sasniegšanu svarbumbu sportā. Viens pētījums atklāja, ka sportiskos sasniegumus visvairāk ietekmē funkcionālās sagatavotības rādītāji: steptesta rādītāji, sirdsdarbības frekvence pirms slodzes, sirdsdarbības frekvence atjaunošanās laikā pēc slodzes, plaušu tilpums. Savukārt citā pētījumā atklājās, ka augstus sasniegumus vienlaicīgi nosaka vairāki faktori. Četru galveno faktoru vidū bija tādas fiziskās īpašības kā speciālā izturība (72%) un vispārējā izturība (64%). Arī citi autori (Shave, Franco, 2006; Krauksts, Konrads, 2003) norāda, ka cikliskajos sporta veidos viena no galvenajām fiziskajām īpašībām ir izturība un augsti izturības rādītāji ir kā priekšnosacījums labu rezultātu sasniegšanai visos cikliskajos sporta veidos. Slodzēs, kuras ir garākas par 45 sek., progresīvi palielinās aerobās enerģijas producēšanas sistēmas loma (Ūdre, 1995; Krauksts, 2007). Taču lai sasniegtu labu izturības līmeni, vieni autori (Дягилев, Куликова, 2003) uzskata, ka trenerim ir jāzina un jāprot pareizi dozēt slodzi un plānot treniņu procesu atbilstoši sacensību grafikam. Savukārt citi autori (Амосов, Бендет, 1989; Саносян, Кочикян, Аракелян, 1999; Konrads, Krauksts, 2003; Галашко, Подригало, Усенко, 2008) uzskata, ka treniņu procesa kvalitātes uzlabošanai nepieciešama sistemātiska fiziskās sagatavotības kontrole un, atkarībā no sagatavotības, precīzi jādozē slodze. Sākot nodarboties ar šo sporta veidu, galvenā fiziskā īpašība ir spēks. Sasniedzot noteiktu spēka līmeni, kas ļauj pacelt svarbumbu ap 15 reizēm, tālākai rezultātu izaugsmei lielāka loma ir jau spēka izturībai (Ромашин, Хайруллин, Горшенин, 1998). Sasniedzot labu spēka izturības līmeni, ir iespējams sasniegt augstākus rezultātus (30 – 40 cēlieni), taču tas ir nepietiekami, jo mūsdienās šajā sporta veidā (atkarībā no svarbumbas svara) ceļ vismaz no 100 līdz pat 200 un vairāk reizēm. Tāpēc tālākai rezultātu izaugsmei noteiktā spēka īpašību attīstības līmenī, vislielākā nozīme ir vispārējai un speciālajai izturībai, kas ļauj muskulim veikt ilgstošu darbu (pēc svarbumbu sporta starptautiskajiem noteikumiem vingrinājumu izpildes laiks ir 10 min) ar lielu slodzes intensitāti un sekmīgi pretoties nogurumam (Пилипко, 2003, 2004). Ja augsti izturības rādītāji ir kā priekšnosacījums rezultātu sasniegšanai svarbumbu sportā, tad iespējas uzvarēt var noteikt cits faktors – kustību ekonomija, t. i., kustību veikšana ātrākā tempā ar mazāku skābekļa patēriņu (Franch, 1998; Ingham, 2002; Shave, 2006). Viens no galvenajiem kritērijiem, kas ietekmē izturības spējas, ir sirds asinsvadu un elpošanas sistēma (Konrads, 2003; Krauksts, 2007; Виноградов, 2009; Лысенко, 2010). Atlētu organisma funkcionālās spējas nosaka aerobo un anaerobo darbspēju rādītāji, skābekļa patēriņš un veicamā darba jauda aerobā un anaerobā sliekšņa slodzē, sirds minūtes tilpums un sirdsdarbības frekvence slodzē un citi rādītāji. Labu sirds asinsvadu trenētību raksturo daudzi kritēriji un viens no kritērijiem ir sirdsdarbības frekvence un sirds minūtes tilpums. Jo lielāks būs minūtes tilpums, jo vairāk organisms tiks apgādāts ar asinīm. Tāpat arī ar sirdsdarbības frekvenci (sit/min), jo mazāka tā ir, jo ekonomiskāk strādā sirds. Ja sirds strādā neekonomiski, ar lielu sitienu skaitu minūtē, bet minūtes tilpums ir mazs, tad tā nespēj apgādāt organismu ar nepieciešamo asiņu daudzumu, kas apgādā muskuļus ar skābekli un cerēt uz augstiem sasniegumiem izturības rakstura sporta veidos ir bezcerīgi. Sirds asinsvadu un elpošanas sistēmas spējas izpaužas, piegādājot enerģijas veidošanas procesam vajadzīgo skābekli (sirds iespējas, asins transporta sistēmas spējas) (Вовк, 2001; Konrads, 2003). Ja muskuļi spēs vairāk uzņemt skābekli, tad tas ļaus muskuļiem strādāt ar lielāku jaudu (Sjodin, Svendenhag, 1985; Shave, Franco, 2006). Kaut arī izturībai ir liela nozīme svarbumbu celšanas sportam ir raksturīgs darbs, kuru veicot kāda no muskuļu grupām tiek pakļauta vislielākajām slodzēm. Mūsdienu svarbumbu celšanas sporta treniņu procesa viena no aktuālākajām problēmām ir apakšdelma un plaukstas muskuļu treniņš. Analizējot muskuļu topogrāfiju, veicot sacensību vingrinājumus svarbumbu celšanas sportā, vairāki krievu un ukraiņu autori (Ромашин, Хайруллин, Горшенин, 1998; Кузьмин, 2003; Шикунов, 2003, 2005) par vissvarīgāko muskuļu grupu uzskata apakšdelma muskuļus. Apakšdelma muskuļi ir mazākā muskuļu grupa, kas piedalās šajās kustībās, bet tie tāpat kā kāju un muguras muskuļi tiek maksimāli noslogoti, veicot sacensību vingrinājumus. Šī muskuļu grupa nemitīgi tiek iesaistīta darbībā, jo visas svarbumbu celšanas sporta disciplīnas (svarbumbu grūšana, svarbumbu raušana, svarbumbu grūšanas garais cikls, svarbumbu žonglēšana) vairāk vai mazāk tiek saistītas ar svarbumbas noturēšanu plaukstā. Visspilgtāk tas izpaužas svarbumbu raušanā un žonglēšanā (Кузьмин, 2003; Литвинович, Флерко, Телеш, 2004; Шикунов, 2003, 2005). Veicot kustību ilgstoši, apakšdelmu muskuļi ir tie, kas pirmie parāda noguruma pazīmes un lielā mērā ietekmē vingrinājuma pārtraukšanu. Daudzi autori uzskata, ka lēno muskuļu šķiedru attīstībai un spējām izturības slodzēs ir liela nozīme (Селуянов, 1992; Мякинченко, 1997, 2005; Konrads, 2003; Krauksts, 2006). Aerobā jauda un rezultāti cikliskajos sporta veidos aug paralēli lēno muskuļu šķiedru hipertrofijai (Шенкман, Ширковец, Кузнецов, 1990). Pētījumi rāda, ka, pievēršot pastiprinātu uzmanību un attīstot lēnās muskuļu šķiedras, jau 2 mēnešu laikā ir novērojams spēka pieaugums pat līdz 20% un tāds pats muskuļu jaudas pieaugums ir novērojams anaerobā sliekšņa līmenī (Селуянов, 2001; Мякинченко, 2005). Papildus apakšdelmu muskuļu speciālajai izturībai ir jāpiemin arī plaukstas antropometriskie parametri. Autori (Подригало, Галашко, Лозовой, 2007) uzskata, ka teorētiski svarbumbu celšanas sportā plaukstas gareniskieizmēri ir nozīmīgi, jo tie veicina racionālāku svarbumbas roktura satveršanu. Igauņu autors (Visnapuu, 2009) ir noskaidrojis un pierādījis, ka roku un plaukstas antropometriskie parametri būtiski ietekmē darbības ar bumbu handbolā. Tāpēc, ņemot vērā, ka svarbumba atrodas nepārtraukti satverta ar pirkstiem rodas pieņēmums, ka plaukstas un pirkstu izmēriem svarbumbu sportā ir nozīme augstu rezultātu sasniegšanā. Taču kvalificētu sportistu mūsdienu sagatavošanas sistēmā, kas balstās uz kopējām organisma adaptācijas likumsakarībām dažāda rakstura slodzēs, turpmākais sportisko rezultātu progress ir iespējams tikai pēc mērķtiecīgas individuālās pieejas realizācijas, maksimāli ņemot vērā sporta veida specifiku (Gomonov, 1998; Гомонов, 2000).Vēl viens no visperspektīvākajiem rezervju meklēšanas virzieniem ir treniņu procesa individualizācija, ņemot vērā sportista dabas dotības, aktuālās un potenciālās iespējas (Черкашин, 2000; Дмитриев, 2008), jo tradicionālās treniņu metodes, kuras nav balstītas uz sportista individuālajām īpatnībām, veido priekšnosacījumus tikai vidēja līmeņa rezultātu sasniegšanai (Войнар, Бойченко, Барташ, 2001). Būtiska nozīme sportistu sagatavošanas individualizācijai ir valstīs ar relatīvi mazu kontingentu, kurš nodarbojas ar konkrēto sporta veidu. Vienīgais, kas var nodrošināt konkurētspēju ar sportistiem no citām valstīm, ir treniņu procesa kvalitātes uzlabošana balstoties uz sportistu individualitāti (Матвеев, 1999, Дмитриев, 2008). Līdz šim brīdim literatūras avotu par svarbumbu sportu, kas ir sastopami grāmatu un rakstu veidā dažādos žurnālos un rakstu krājumos, salīdzinot ar citiem sporta veidiem, ir ļoti maz (Тихонов, Суховей, Леонов, 2009). Visi šie literatūras avoti ir krievu valodā un tikai daži ir angļu valodā, jo svarbumbu sports galvenokārt kā sporta veids ir attīstījies Krievijā un PSRS valstīs (Разсказов, 2004). Eiropas valstīs un ASV šis sporta veids tikai sāk attīstīties, un literatūras avoti par šo sporta veidu praktiski nav pieejami. Analizējot literatūras avotus, ir konstatēts, ka svarbumbu sportā dažāda līmeņa atlētiem nav izstrādāta zinātniski pamatota treniņu metodika un kompleksās individualizācijas praktiskie aspekti. Balstoties uz teorētisko pamatojumu un attīstot izturību, un apakšdelma muskuļus, jāņem vērā katra atlēta individuālos testēšanas rezultātus, pēc kuriem katrā periodā, atkarībā no uzdevumiem, individualizējot treniņu procesu, ir iespējams precīzi dozēt slodzi. Ņemot vērā visus minētos faktus, ir pamats uzskatīt, ka svarbumbu sportā vispārējai, speciālajai izturībai, apakšdelmu muskuļiem, rokas un plaukstas antropometriskajiem izmēriem ir nozīme augstu rezultātu sasniegšanai. Pamatojoties uz zinātnisko literatūru, šie fakti mūsu pētījuma veikšanai rada objektīvu praktisko nepieciešamību un zinātnisko aktualitāti svarbumbu sportā.Item Well-being and work specifics for fitness trainers in Latvia(Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2024-05-24) Ķeizāne, Aleksandra; Čupriks, Leonīds; Danilāne, Līga; Strode, Aina; Laganovska, Karīne; Kaupužs, Aivars; Latvian Academy of Sport Education (LASE)The work-related load can cause serious issues and discomfort. Ligament and muscle sprains and inflammations, psycho-emotional, burnout, and other problems among trainers are not treated in due course and contribute to the inability to work in the future. The profession of a fitness trainer is quite challenging-heavy workload, highly changing environment, noise, the risk factors, high responsibility, high flow of people, high competition, and a relatively low salary. Every day, fitness trainers help others to improve their health and appearance. However, trainers often forget about how much the specifics of their work can harm themselves. Therefore, the purpose of this study is to investigate the work specifics of fitness trainers and how it affects the well-being of trainers in Latvia. An anonymous online survey was conducted to achieve this goal. The survey consisted of 26 closed-ended questions with multiple-choice answers and the possibility to add one''s own response option. The survey was divided into blocks, namely qualification and work experience, work specifics and conditions, rest and recovery, and characteristics of well-being. In total, 141 fitness trainers from Latvia participated in study, of which 92 were women and 49 were men. For data analysis, the SPSS 18.o software was used for performing mathematical and descriptive statistics. Analyzing the obtained results, it can be concluded that fitness trainers in Latvia have a very heavy workload on a daily basics, there is practically no opportunity to rest and recover between the training sessions, there are very few or no days off at all, there is often no time and energy to fully and qualitatively focus on one"s own body and physical form, and often there are no regular visits to qualified specialists who could help trainers to improve their own well-being. All of this contributes to the discomfort, pain, and ill health among fitness trainers on a daily basis. Therefore, this issue needs to be addressed at the industry level.