2025. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/17141

Browse

Browsing 2025. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Author "Jurjāns, Kristaps"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Functional Outcome and Mortality of Cardioembolic Stroke Patients Dependent on Antithrombotic Therapy. Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2025) Jurjāns, Kristaps; Miglāne, Evija; Priede, Zanda
    Stroke, classified by the World Health Organisation (WHO) as a cardiovascular disease, remains a leading cause of mortality and morbidity, while ischaemic stroke (IS) is the second most common cause of death and a significant contributor to disability-adjusted life years (DALYs) lost worldwide. Latvia has an exceptionally high IS incidence and mortality rate compared to other European countries, mainly due to cardioembolic stroke (CS), a severe IS subtype often linked to non-valvular atrial fibrillation (NVAF). Despite advances in treatment, the prevalence of CS is expected to rise, posing a considerable burden on the ageing population. Effective management of NVAF with oral anticoagulants (OACs), particularly target-specific oral anticoagulants (TSOACs), could potentially reduce CS incidence and improve long-term outcomes, yet their use remains suboptimal. This Thesis aims to evaluate the impact of antithrombotic therapy on mortality and long-term functional outcomes in CS patients within the Latvian population. The Thesis is structured in three parts to address various aspects of CS prevention and patient care. The first aspect focuses on primary CS prevention strategies. The second aspect delves into the characteristics and demographics of CS patients during hospitalisation. And the third aspect examines secondary prevention strategies and long-term functional outcomes for these patients. Findings indicate that CS is the most prevalent and severe IS subtype in Latvia. CS patients are typically older, predominantly female, and have higher rates of comorbid conditions. Despite higher reperfusion therapy rates, CS leads to longer hospitalizations, poorer outcomes, and higher in-hospital and long-term mortality. There is significant underuse of antithrombotic medications in NVAF patients, often due to age and stroke severity biases. OACs improve functional outcomes and survival in CS patients, with TSOACs preferred over vitamin K antagonists (VKAs) due to a better safety profile. Proper use of TSOACs is linked to lower long-term mortality and improved functional independence, underscoring their importance in secondary stroke prevention.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Functional Outcome and Mortality of Cardioembolic Stroke Patients Dependent on Antithrombotic Therapy. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2025) Jurjāns, Kristaps; Miglāne, Evija; Priede, Zanda
    Stroke, classified by the World Health Organisation (WHO) as a cardiovascular disease, remains a leading cause of mortality and morbidity, while ischaemic stroke (IS) is the second most common cause of death and a significant contributor to disability-adjusted life years (DALYs) lost worldwide. Latvia has an exceptionally high IS incidence and mortality rate compared to other European countries, mainly due to cardioembolic stroke (CS), a severe IS subtype often linked to non-valvular atrial fibrillation (NVAF). Despite advances in treatment, the prevalence of CS is expected to rise, posing a considerable burden on the ageing population. Effective management of NVAF with oral anticoagulants (OACs), particularly target-specific oral anticoagulants (TSOACs), could potentially reduce CS incidence and improve long-term outcomes, yet their use remains suboptimal. This Thesis aims to evaluate the impact of antithrombotic therapy on mortality and long-term functional outcomes in CS patients within the Latvian population. The Thesis is structured in three parts to address various aspects of CS prevention and patient care. The first aspect focuses on primary CS prevention strategies. The second aspect delves into the characteristics and demographics of CS patients during hospitalisation. And the third aspect examines secondary prevention strategies and long-term functional outcomes for these patients. Findings indicate that CS is the most prevalent and severe IS subtype in Latvia. CS patients are typically older, predominantly female, and have higher rates of comorbid conditions. Despite higher reperfusion therapy rates, CS leads to longer hospitalizations, poorer outcomes, and higher in-hospital and long-term mortality. There is significant underuse of antithrombotic medications in NVAF patients, often due to age and stroke severity biases. OACs improve functional outcomes and survival in CS patients, with TSOACs preferred over vitamin K antagonists (VKAs) due to a better safety profile. Proper use of TSOACs is linked to lower long-term mortality and improved functional independence, underscoring their importance in secondary stroke prevention.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Kardioemboliska insulta funkcionālais iznākums un mirstība atkarībā no antitrombotiskās terapijas, klīniskiem un demogrāfiskiem datiem. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2025) Jurjāns, Kristaps; Miglāne, Evija; Priede, Zanda
    Pasaules Veselības organizācija insultu pieskaita kardiovaskulārajām slimībām, kas ir galvenais nāves iemesls visā pasaulē, išēmisks insults (AII) ir otrais izplatītākais nāves cēlonis un trešais biežākais invaliditātes koriģēto dzīves gadu (DALYs – disability-adjusted life years) iemesls. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā saslimstība ar AII ir ļoti augsta, tam iemesls varētu būt lielāks kardioemboliska insulta (KEI) īpatsvars. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka KEI ir smagākais no AII subtipiem, un tas bieži tiek saistīts ar nevalvulāru ātriju fibrilāciju (NVĀF). Pēdējo gadu laikā būtiski uzlabojušās insulta profilakses un akūtās ārstēšanas iespējas šim insulta subtipam, tomēr, populācijai novecojot, tiek prognozēts, ka KEI sastopamība būtiski pieaugs, radot papildu slogu veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai. Atbilstoši pieejamām vadlīnijām visiem pacientiem ar NVĀF insulta profilaksē nepieciešams saņemt perorālos antikoagulantus (OAC), bet nav skaidru rekomendāciju sekundārās profilakses izvēlē pacientiem ar izteiktu neiroloģisko deficītu pēc pārciesta insulta. Līdz ar to liela daļa šo pacientu nesaņem adekvātu sekundāro profilaksi. Līdzīgi pētījumi par ilgtermiņa mirstību un funkcionālo iznākumu pašreiz literatūrā nav publicēti, jo lielākajā daļā pētījumu pacientus nenovēro ilgāk par 90 dienām, tādēļ nav skaidri zināms, kas notiek ar šiem pacientiem vēlākā periodā. Promocijas darba mērķis ir novērtēt antitrombotiskas terapijas ietekmi uz mirstību un ilgtermiņa funkcionālo iznākumu KEI pacientiem Latvijā. Promocijas darbs ir strukturēts trijās daļās, lai izvērtētu dažādus KEI profilakses un pacientu aprūpes aspektus. Pirmajā daļā tiek izvērtēti dažādi primārās profilakses aspekti gan no pacienta, gan ārsta skatpunkta. Otrajā daļā tiek izvērtēti un salīdzināti KEI pacientu klīniskie un demogrāfiskie dati, savukārt trešajā daļā aplūkota KEI sekundārā profilakse un ilgtermiņa funkcionālais iznākums. Rezultāti liecina, ka KEI patiesi ir visizplatītākais un klīniski smagākais AII apakštips Latvijā. KEI pacienti galvenokārt ir vecāki, tie biežāk ir sieviešu dzimuma un bieži ir multimorbīdi. Lai gan KEI pacienti biežāk saņem reperfūzijas terapiju, šiem pacientiem raksturīgs ilgāks stacionēšanās laiks, nelabvēlīgāks funkcionālais iznākums un augstāka intrahospitālā, kā arī ilgtermiņa mirstība. KEI profilakse pacientiem ar NVĀF ir nepietiekama, lielai daļai pacientu nesaņemot atbilstošus medikamentus vecuma un/vai agrīni nelabvēlīga insulta funkcionālā iznākuma dēļ. OAC lietošana uzlabo ilgtermiņa funkcionālo iznākumu un samazina mirstību KEI pacientiem. Tiešas darbības antikoagulantiem (TSOAC) ir būtiskas priekšrocības pār K vitamīna antagonistiem galvenokārt to drošības profilu dēļ. Efektīva TSOAC lietošana KEI profilaksē pacientiem ar NVĀF ir saistīta ar labāku ilgtermiņa funkcionālo iznākumu un zemāku mirstību.