2010.–2014. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/1069

Browse

Browsing 2010.–2014. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Author "Bauze, Daiga"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Autiskā spektra traucējumu ģenētiskie aspekti. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Bauze, Daiga; Lāce, Baiba; Andrēziņa, Raisa
    Autiskā spektra traucējumi (AST) ir plaši izplatīti agrīni bērnu garīgās veselības traucējumi, kuri var būt cēlonis smagai bērna invaliditātei. AST pārmantošanas modelis ir komplekss un sarežģīts, tajā vienlaicīgi var būt iesaistīti gan ārējās vides, gan ģenētiskie faktori. Veiktajā pētījumā iekļautā AST pacientu grupa nepārstāv visu Latvijas AST populāciju. Tas varētu būt populācijas ierobežojošais faktors, kā rezultātā nav aprēķināti AST prevalences rādītāji, jo nav izveidota reprezentatīva AST paraugkopa, kurā būtu apkopoti visi diagnosticētie AST gadījumi Latvijā. Objektīvi dati par reālo situāciju Latvijā nav pieejami, jo nav veikti AST epidemioloģiskie pētījumi, kā arī nav izveidots vienots reģistrs, kurā būtu iekļauta informācija par visiem diagnosticētajiem AST gadījumiem Latvijā. Situāciju apgrūtina tas, ka iztrūkst vienotas diagnostiskās sistēmas, nav izstrādātas vadlīnijas, pēc kurām varētu veikt objektīvu un starptautiskai praksei atbilstošu AST diagnostiku visā valstī, ne tikai atsevišķos garīgās veselības aprūpes centros. Joprojām Latvijā agrīnā AST diagnostika ir apgrūtināta un novēlota. Šī pētījuma dati ir unikāli, jo šis ir pirmais AST pētījums Latvijā. Pētījuma dati neatspoguļo informāciju par visiem AST Latvijā, bet ļauj spriest par AST kopējām tendencēm. No pētījuma izslēgti pacienti ar sindromālo autismu, tālākajā procesā analizēti AST pacienti ar nesindromālo jeb idiopātisko autismu. Šajā pētījumā izveidota AST paraugkopa, kurā iekļauta informācija par AST pacientu agrīno fizisko un psihisko attīstību, AST attīstību, ģimenes anamnēzi. Izveidota fenotipu un genotipu raksturojoša datu bāze, analizēti antropometriskie parametri. Pētījumā atrasts, ka AST pacientiem ir palielināts galvas apkārtmērs un svars, salīdzinot ar standartpopulāciju. Dažādas pakāpes garīgās atpalicības biežums ir 80,66%, valodas traucējumu biežums 98,66%, epilepsijas lēkmju biežums ir 5,33%. Epilepsijas lēkmes biežāk novēroja AST pacientiem ar smagu garīgu atpalicību (p = 0,009). Analizēta 11. un 15. hromosomas četru ģenētisko marķieru asociācija ar AST. Atrasta statistiski ticama asociācija AST ar rs11212733 (p = 0,008), kurš lokalizēts hromosomas 11q22.3 lokusā starp DDX10 un EXPH5 gēniem. Izvērtēta nemedikamentozās un medikamentozās terapijas izvēle, noteikta medikamentozā terapijā izvēlētā otrās paaudzes antipsihotiķa risperidona efektivitāte un biežākās blaknes saistībā ar izvēlēto farmakoģenētisko marķieri. Atklāts, ka CYP2D*4 un CYP2D*41 nav informatīvi, jo nav saistīti ar risperidona efektivitāti un blaknēm. Atbilstoši autosomāli dominantajam pārmantošanas modelim, izvēlēta ģimene ar Aspergera sindromu divās paaudzēs un veikta pilna eksoma sekvenēšana trīs šīs ģimenes locekļiem, lai atrastu iespējamos AST kandidātgēnus, kuri varētu būt iesaistīti AST etioloģijā. Veicot atlasīto potenciālo kandidātgēnu variantu sekvenēšanu pēc Sangera metodes, izmantojot modelēšanas metodi, identificēts patogēns KCNH6 gēna variants, kurš varētu būt iespējamais AST kandidātgēns. Izstrādātas praktiskās rekomendācijas ģimenes ārstiem, pediatriem, bērnu neirologiem un bērnu psihiatriem agrīnai AST diagnostikai.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Autiskā spektra traucējumu ģenētiskie aspekti. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2014) Bauze, Daiga; Lāce, Baiba; Andrēziņa, Raisa
    Autiskā spektra traucējumi (AST) ir plaši izplatīti agrīni bērnu garīgās veselības traucējumi, kuri var būt cēlonis smagai bērna invaliditātei. AST pārmantošanas modelis ir komplekss un sarežģīts, tajā vienlaicīgi var būt iesaistīti gan ārējās vides, gan ģenētiskie faktori. Veiktajā pētījumā iekļautā AST pacientu grupa nepārstāv visu Latvijas AST populāciju. Tas varētu būt populācijas ierobežojošais faktors, kā rezultātā nav aprēķināti AST prevalences rādītāji, jo nav izveidota reprezentatīva AST paraugkopa, kurā būtu apkopoti visi diagnosticētie AST gadījumi Latvijā. Objektīvi dati par reālo situāciju Latvijā nav pieejami, jo nav veikti AST epidemioloģiskie pētījumi, kā arī nav izveidots vienots reģistrs, kurā būtu iekļauta informācija par visiem diagnosticētajiem AST gadījumiem Latvijā. Situāciju apgrūtina tas, ka iztrūkst vienotas diagnostiskās sistēmas, nav izstrādātas vadlīnijas, pēc kurām varētu veikt objektīvu un starptautiskai praksei atbilstošu AST diagnostiku visā valstī, ne tikai atsevišķos garīgās veselības aprūpes centros. Joprojām Latvijā agrīnā AST diagnostika ir apgrūtināta un novēlota. Šī pētījuma dati ir unikāli, jo šis ir pirmais AST pētījums Latvijā. Pētījuma dati neatspoguļo informāciju par visiem AST Latvijā, bet ļauj spriest par AST kopējām tendencēm. No pētījuma izslēgti pacienti ar sindromālo autismu, tālākajā procesā analizēti AST pacienti ar nesindromālo jeb idiopātisko autismu. Šajā pētījumā izveidota AST paraugkopa, kurā iekļauta informācija par AST pacientu agrīno fizisko un psihisko attīstību, AST attīstību, ģimenes anamnēzi. Izveidota fenotipu un genotipu raksturojoša datu bāze, analizēti antropometriskie parametri. Pētījumā atrasts, ka AST pacientiem ir palielināts galvas apkārtmērs un svars, salīdzinot ar standartpopulāciju. Dažādas pakāpes garīgās atpalicības biežums ir 80,66%, valodas traucējumu biežums 98,66%, epilepsijas lēkmju biežums ir 5,33%. Epilepsijas lēkmes biežāk novēroja AST pacientiem ar smagu garīgu atpalicību (p = 0,009). Analizēta 11. un 15. hromosomas četru ģenētisko marķieru asociācija ar AST. Atrasta statistiski ticama asociācija AST ar rs11212733 (p = 0,008), kurš lokalizēts hromosomas 11q22.3 lokusā starp DDX10 un EXPH5 gēniem. Izvērtēta nemedikamentozās un medikamentozās terapijas izvēle, noteikta medikamentozā terapijā izvēlētā otrās paaudzes antipsihotiķa risperidona efektivitāte un biežākās blaknes saistībā ar izvēlēto farmakoģenētisko marķieri. Atklāts, ka CYP2D*4 un CYP2D*41 nav informatīvi, jo nav saistīti ar risperidona efektivitāti un blaknēm. Atbilstoši autosomāli dominantajam pārmantošanas modelim, izvēlēta ģimene ar Aspergera sindromu divās paaudzēs un veikta pilna eksoma sekvenēšana trīs šīs ģimenes locekļiem, lai atrastu iespējamos AST kandidātgēnus, kuri varētu būt iesaistīti AST etioloģijā. Veicot atlasīto potenciālo kandidātgēnu variantu sekvenēšanu pēc Sangera metodes, izmantojot modelēšanas metodi, identificēts patogēns KCNH6 gēna variants, kurš varētu būt iespējamais AST kandidātgēns. Izstrādātas praktiskās rekomendācijas ģimenes ārstiem, pediatriem, bērnu neirologiem un bērnu psihiatriem agrīnai AST diagnostikai.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Genetic Aspects of Autism Spectrum Disorders. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2014) Bauze, Daiga; Lāce, Baiba; Andrēziņa, Raisa
    Autism spectrum disorders (ASD) are the common early children’s mental health disorder that can be a cause of severe child’s disability. The inheritance model of ASD is complex and complicated involving both environmental factors and genetic risk factors. At the conducted study, the involved group of ADS patients does not represent all Latvian ASD population. It could be the limiting factor of the population due to which ASD prevalence parameters have not been calculated because a representative ASD sample has not been created in which all ASD cases diagnosed in Latvia would be collected. The objective data on the real situation in Latvia are not available because no ASD epidemiologic studies have been performed, as well as no united register has been created containing information on all diagnosed ASD cases in Latvia. The situation is compounded by the lack of the single diagnostic system, as well as because no guidelines have been developed for use of objective ASD diagnostics appropriate for the international practice throughout the country, not only in separate mental health centers. The early ADS diagnostics is still complicated and delayed in Latvia. These data are unique because it is the first ASD study in Latvia. The study data do not reflect information about all ASD cases in Latvia but they allow judging the general ASD trends. Patients with syndromic autism were excluded from the study and further ASD patients with non-syndromic or idiopathic autism were analyzed. In this study, the ASD sample was created containing information on physical and mental development of the ASD patients, ASD course and family anamnesis. A database describing phenotype and genotype has been formed and anthropometric parameters were analyzed. It is found in the study that the ASD patients have increased head circumference and weight comparing to the standard population. The frequency of mental retardation of different degree is 80.66%, the frequency of language disorders is 98.66% and the frequency of epileptic seizures is 5.33%. Epileptic seizures were more common in the patients with severe mental retardation (p = 0.009). Association between four genetic markers of the chromosome 11th and 15th and ASD was analyzed. A statistically significant association between ASD and SNP rs11212733 (p = 0.008) that is localized in the chromosomal locus 11q22.3 between gene DDX10 and EXPH5. The choice of non-medication and medication therapy was evaluated, efficiency and most common adverse reactions of the second-generation antipsychotics Risperidone were determined in association with the selected pharmacogenetic marker. It is found that CYP2D*4 and CYP2D*41 are not informative because they are not associated with the efficiency and adverse reactions of Risperidone. Accordingly to autosomal dominant inheritance model, a family with Asperger’s syndrome in two generations was chosen and complete exome sequencing for three family members was performed to find the possible candidate genes of ASD that might be involved in the ASD etiology. When performing sequencing of the selected potential candidate genes by Sanger’s method a pathogenic variant of KCNH6 gene was identified that might be the possible candidate gene of ASD. Practical recommendations for family doctors, pediatricians, child neurologists and psychiatrists were created for early ASD diagnostics.