2010.–2014. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/1069

Browse

Browsing 2010.–2014. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi by Author "Azarjana, Kristīne"

Now showing 1 - 3 of 3
  • No Thumbnail Available
    Item
    Melanoma Prognostic and Risk Factors. Summary of the Doctoral Thesis
    (Rīga Stradiņš University, 2012) Azarjana, Kristīne; Čēma, Ingrīda; Pjanova, Dace
    Cutaneous malignant melanoma (CMM) is a skin cancer that develops through the interaction of environmental factors, pigmentation phenotype and genotype. CMM incidence and mortality rates are increasing worldwide. The prognosis of CMM is mainly determined by the patient’s clinical characteristics and the histological parameters of the tumor. The risk of developing melanoma is associated with mutations in genes CDKN2A and CDK4 and also MC1R gene polymorphisms. The aim of the study was to evaluate the epidemiology, clinical and histopathological features of CMM in relation to the prognosis of the disease and to assess genetic risk factors for melanoma in Latvian population. A retrospective study of a database of 984 CMM patients treated at the Riga Eastern Clinical University Hospital Latvian Oncology Center (RAKUS LOC) between 1998 and 2008 was conducted. The genetic analysis included 228 melanoma patients. Gene CDKN2A was analysed in CMM patients with a family history of recurrent melanoma, pancreatic and cerebral cancer, young CMM patients (<40 y) and patients with multiple primary melanomas. Also, analysis of exon 2 of gene CDK4 was carried out. To evaluate the impact of gene MC1R polymorphisms on the risk of melanoma gene MC1R was sequenced in 200 melanoma patients and 200 control subjects. The study showed a significant increase of melanoma incidence in RAKUS LOC during the time between 1998 and 2008 (coefficent=0.56; 95%CI=0.15-1.05; p=9.67x10^-3). Nodular CMM (39.2%) was the most common tumor type. Ulceration was present in 45.2% of cases. A significant decrease in the mean Breslow thickness of the tumors was observed (coefficient = -0.37, 95%CI= -0.60 to -0.15, p=0.005) over the study period; however, mean tumor thickness remained high and was 6.0 mm. The first mutation in the gene CDKN2A among Latvian melanoma patients, i.e. 5 bp deletion in the CDKN2A/p14^ARF promoter region (c.-20676_- 20682delGTACG), was detected. Analysis of gene CDK4 revealed a second and third Latvian melanoma patient with the mutation R24H. Twenty six different MC1R gene polymorphisms were identified, four of which - Val60Leu, Val92Met, Arg151Cys and Arg160Try were associated with a higher melanoma risk, the increase being 2-4 times. Furthermore, the risk was higher in persons with dark hair and skin type III / IV.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Melanomas prognostiskie un riska faktori. Promocijas darba kopsavilkums
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Azarjana, Kristīne; Čēma, Ingrīda; Pjanova, Dace
    Ādas melanoma ir ļaundabīgs audzējs, kura attīstību ietekmē apkārtējās vides mijiedarbība ar cilvēka pigmentācijas fenotipu un genotipu. Melanomas incidence un mirstība joprojām turpina pieaugt baltādaino populācijā visā pasaulē. Melanomas prognozi galvenokārt nosaka pacienta klīniskie un audzēja histoloģiskie parametri. Savukārt melanomas attīstības risks ir saistīts ar mutācijām gēnos CDKN2A un CDK4, kā arī polimorfismiem MC1R gēnā. Pētījuma mērķis bija izvērtēt melanomas epidemioloģiju, kā arī klīniskos un histoloģiskos parametrus saistībā ar slimības prognozi, un noteikt melanomas ģenētiskos riska faktorus Latvijas populācijā. Retrospektīvajā pētījumā tika apkopoti dati par 984 melanomas pacientiem, kuri ir ārstējušies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā (RAKUS LOC) laika posmā no 1998. līdz 2008. gadam. Ģenētiskajā analīzē tika iekļauti 228 pacienti. Pacientiem ar atkārtotiem melanomas, aizkuņģa dziedzera vai smadzeņu audzēju gadījumiem ģimenē, kā arī gados jauniem pacientiem (≤40 g.) un pacientiem ar multiplām primārām melanomām tika izanalizēts gēns CDKN2A un gēna CDK4 2. eksons. Divsimts melanomas pacientiem un 200 kontroles personām tika nosekvenēts arī MC1R gēns. Melanomas incidence RAKUS LOC pētāmajā laika periodā ievērojami pieauga (koeficients=0,56; 95%CI=0,15-1,05; p=9,67x10^-3). Biežāk konstatēja nodulāras melanomas (39,2%) un melanomas ar čūlošanu (45,2%). Melanomas vidējie Breslow biezumu rādītāji pa gadiem samazinājās (koeficients=-0.37; 95%CI=-0,60 līdz -0,15; p=0,), lai gan audzēja vidējais biezums joprojām saglabājas ļoti augsts - 6,0 mm. CDKN2A gēnā tika atklāta mutācija – 5 bāzu pāru delēcija (c.-20676_- 20682delGTACG) gēna CDKN2A/p14^ARF promoterā, kas ir pirmais gadījums, kad melanomas pacientam Latvijā konstatē mutāciju CDKN2A gēnā. Tika atrasta arī otrā un trešā ģimene ar gēna CDK4 R24H mutāciju. MC1R gēna analīzē tika konstatēti 26 dažādi polimorfismi, no kuriem četri – Val60Leu, Val92Met, Arg151Cys un Arg160Try, bija saistīti ar paaugstinātu melanomas attītības risku Latvijas populācijā, un melanomas riks to nēsatājiem pieauga 2-4 reizes. Turklāt lielāks risks bija personām ar tumšiem matiem un III/IV ādas tipu.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Melanomas prognostiskie un riska faktori. Promocijas darbs
    (Rīgas Stradiņa universitāte, 2012) Azarjana, Kristīne; Čēma, Ingrīda; Pjanova, Dace
    Ādas melanoma ir ļaundabīgs audzējs, kura attīstību ietekmē apkārtējās vides mijiedarbība ar cilvēka pigmentācijas fenotipu un genotipu. Melanomas incidence un mirstība joprojām turpina pieaugt baltādaino populācijā visā pasaulē. Melanomas prognozi galvenokārt nosaka pacienta klīniskie un audzēja histoloģiskie parametri. Savukārt melanomas attīstības risks ir saistīts ar mutācijām gēnos CDKN2A un CDK4, kā arī polimorfismiem MC1R gēnā. Pētījuma mērķis bija izvērtēt melanomas epidemioloģiju, kā arī klīniskos un histoloģiskos parametrus saistībā ar slimības prognozi, un noteikt melanomas ģenētiskos riska faktorus Latvijas populācijā. Retrospektīvajā pētījumā tika apkopoti dati par 984 melanomas pacientiem, kuri ir ārstējušies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā (RAKUS LOC) laika posmā no 1998. līdz 2008. gadam. Ģenētiskajā analīzē tika iekļauti 228 pacienti. Pacientiem ar atkārtotiem melanomas, aizkuņģa dziedzera vai smadzeņu audzēju gadījumiem ģimenē, kā arī gados jauniem pacientiem (≤40 g.) un pacientiem ar multiplām primārām melanomām tika izanalizēts gēns CDKN2A un gēna CDK4 2. eksons. Divsimts melanomas pacientiem un 200 kontroles personām tika nosekvenēts arī MC1R gēns. Melanomas incidence RAKUS LOC pētāmajā laika periodā ievērojami pieauga (koeficients=0,56; 95%CI=0,15-1,05; p=9,67x10^-3). Biežāk konstatēja nodulāras melanomas (39,2%) un melanomas ar čūlošanu (45,2%). Melanomas vidējie Breslow biezumu rādītāji pa gadiem samazinājās (koeficients=-0.37; 95%CI=-0,60 līdz -0,15; p=0,), lai gan audzēja vidējais biezums joprojām saglabājas ļoti augsts - 6,0 mm. CDKN2A gēnā tika atklāta mutācija – 5 bāzu pāru delēcija (c.-20676_- 20682delGTACG) gēna CDKN2A/p14^ARF promoterā, kas ir pirmais gadījums, kad melanomas pacientam Latvijā konstatē mutāciju CDKN2A gēnā. Tika atrasta arī otrā un trešā ģimene ar gēna CDK4 R24H mutāciju. MC1R gēna analīzē tika konstatēti 26 dažādi polimorfismi, no kuriem četri – Val60Leu, Val92Met, Arg151Cys un Arg160Try, bija saistīti ar paaugstinātu melanomas attītības risku Latvijas populācijā, un melanomas riks to nēsatājiem pieauga 2-4 reizes. Turklāt lielāks risks bija personām ar tumšiem matiem un III/IV ādas tipu.