Socrates. 2020, 2 (17)

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/2411

Browse

Browsing Socrates. 2020, 2 (17) by Author "Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija"

Now showing 1 - 4 of 4
  • No Thumbnail Available
    Item
    Kultūras ietekmes kriminoloģiskie aspekti: ieskats kultūras kriminoloģijā
    (Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Kipāne, Aldona; Vilks, Andrejs; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Mūsdienu kriminoloģija ir izteikti dinamiska un inovatīva zinātne, un savas izziņas lokā tā ietver aizvien jaunas jomas un virzienus. Kultūras kriminoloģija iezīmē jaunas īpašas perspektīvas, kā arī plašāku ievirzi, kas pēdējos gados parādījusies noziedzības un citu pretsabiedrisku parādību un to nosakošo faktoru izziņā. Kultūras kriminoloģijai ir teorētiska un praktiska nozīme noziedzības fenomena izpētē un jaunu pieeju konstruēšanā tās novēršanā. Noziedzība un noziedzības novēršanas subjekti var tikt uzskatīti arī par kultūras elementiem. Mūsdienu civilizācijā dažādās valstīs esošā kultūra, uzskati, paražas, reliģija un vērtības veido mūsdienu daudzveidīgo pasauli, kā arī eskalē kultūras konfliktus, turklāt var būt viens no faktoriem, kas nosaka kriminalitāti. Pašlaik ASV un daudzās citās valstīs notiek vandalisma akti, protesti, nemieri, masu nekārtības. Tas ir pietiekami jauns fenomens, kuram ir kulturoloģiskas, politiskas un kriminoloģiskas iezīmes. Tradicionālie kultūras un vēstures simboli tiek barbariski iznīcināti. Represīvi pasākumi un atbildība par vandalisma aktiem ir rets izpausmes veids. Kultūrvērtības var iegūt jaunu sabiedrisko vērtējumu ar kriminogēnu kontekstu.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Sabiedrības tiesību uz izglītību un autora tiesību mijiedarbība
    (Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Vindele, Liene; Erdmanis, Rihards; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Latvijas Republikas Satversmes 112. pants garantē ikvienas personas tiesības uz izglītību, līdz ar to valstij apņemoties nodrošināt iespēju iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Latvija ir pievienojusies dažādiem starptautiskiem tiesību aktiem, kuros ir ietverta izglītības nozīme. Izglītība kā pamattiesības ir noteikta arī divos galvenajos starptautiskos cilvēktiesību līgumos – Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pantā, kā arī Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 13. un 14. pantā norādot, ka izglītībai jābūt vērstai uz pilnīgu personības attīstību un tai jāstiprina cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana. Nesen piedzīvotais pandēmijas laiks radikāli pārveidoja tradicionāli saprotamo izglītības procesu – no skolas sola pie datora mājās. Globālās veselības krīzes laikā gandrīz visas pasaules valstu skolas tika slēgtas, un, lai nodrošinātu akadēmisko nepārtrauktību, mācību process tika nodrošināts tiešsaistē. Līdz ar to gandrīz katras pasaules valsts izglītības sistēmā un tiesību jomā radās jautājums ne tikai par to, kā nodrošināt piekļuvi izglītībai, bet arī par to, vai globālās krīzes izraisītās izmaiņas izglītības nodrošināšanas procesā attaisno autordarbu izmantošanas ierobežojumus, kā ievērot mācību nolūkos izmantoto autordarbu aizsardzību, nepārkāpjot valstu autortiesību likumus, kā līdzsvarot tiesības uz izglītību un autortiesības.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Slepenu izmeklēšanas metožu lietošanas principu attiecināmība uz likumā “Par policiju” paredzētā kontrolpirkuma izpildi
    (Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Grinciuns, Mārcis; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Rakstā tiek pētīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pausto slepeno izmeklēšanas metožu (undercover operations) izpildes principu attiecināmība uz likumā “Par policiju” noteiktā kontrolpirkuma (turpmāk rakstā – policijas kontrolpirkums) izpildi. Policijas kontrolpirkums galvenokārt tiek veikts, lai atklātu administratīvos pārkāpumus, kuru izskatīšana nav piekritīga ECT, jo Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk rakstā – Konvencija) 6. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu paredzētas apsūdzētajiem krimināllietās [1, angļu valodas versija]. Taču atsevišķos gadījumos arī administratīvais pārkāpums (vai disciplinārpārkāpums) var būt piekritīgs ECT kompetencei – tas atkarīgs no tā, kāda rakstura pārkāpums tiek izmeklēts un kāds sods par tā izdarīšanu paredzēts. ECT ir definējusi trīs kritērijus, pēc kuriem tā vērtē, vai pārkāpums atbilst krimināla pārkāpuma būtībai un ir piekritīgs Konvencijas 6. pantam. Aktuāls ir jautājums, vai likumpārkāpumi, kuru izmeklēšanā ir paredzēts izmantot policijas kontrolpirkumu, ir piekritīgi Konvencijas 6. pantam, un, ja tā, vai policijas kontrolpirkuma normatīvais regulējums ir atbilstošs ECT paustajiem slepenu izmeklēšanas metožu lietojuma principiem (nosacījumiem).
  • No Thumbnail Available
    Item
    Valsts kases kontos ilgstoši uzglabāti naudas atlikumi izbeigtajos kriminālprocesos
    (Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2020) Siliņš, Austris; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Latvijā pēc kriminālprocesu izbeigšanas tiesībsargājošo iestāžu deponēto līdzekļu kontos tiek ilgstoši uzglabāti naudas atlikumi, kurus tiesiskā regulējuma dēļ nav iespējams novirzīt paredzētajam mērķim, proti, atdot naudas devējam vai ieskaitīt šos naudas līdzekļus valsts budžetā. Kā viens no drošības līdzekļu veidiem kriminālprocesā tiek piemērota drošības nauda. Drošības nauda tiek izraudzīta arī likumā minētajos gadījumos, kad lemj par apcietinājuma piemērošanu. Kriminālprocesa laikā izņemto naudu un drošības naudu ieskaita tiesībsargājošo iestāžu deponēto līdzekļu kontos. Tiesībsargājošās iestādes, kurām izveidoti šādi konti, atbilstoši procesa virzītāja nolēmumiem veic kontā iemaksātās kriminālprocesā izņemtās naudas un drošības naudas atmaksu vai iemaksu valsts budžetā. Nosakot konkrētas darbības, kas jāveic ar naudu, kas atrodas deponēto līdzekļu kontos, likumdevējs nav paredzējis vienotu procesu, kā nauda atdodama. Problēmsituācija rodas arī tādēļ, ka ne vienmēr ir iespējams naudu atdot tās devējam. Rakstā tiek pētīts tiesiskais regulējums, kādas ir iestādes tiesības rīkoties ar šo naudu, un sniegti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai šo situāciju uzlabotu un deponēto līdzekļu kontos ilgstoši neglabātos naudas atlikumi.