Grīnfelde, Māra2024-06-262024-06-262018Grīnfelde, M. (2018). Ķermenis un miesa. Filosofiskā antropoloģija II: Rakstu krājums. 15-42. https://doi.org/10.25143/RSU_filos-antrop-II_2018_ISBN-9789934618512.015-042978-9934-618-51-215-42https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/15565In the first paper “Lived body and object-body”, Māra Grīnfelde explores phenomenological approach to body based on works of a German philo­sopher Edmund Husserl and a French philosopher Maurice Merleau-Ponty. The paper analyses distinction between obect-body (Körper) and lived body (Leib / corps vivant et vécu) developed in phenomenological tradition.Māras Grīnfeldes rakstā “Ķermenis un miesa” cilvēka ķermeniskuma problēma tiek aplūkota no fenomenoloģijas viedokļa. To raksturo atteikšanās no teorētiskiem uzslāņojumiem jeb priekšstatiem par ķermeņa dabu, lai nodarbotos ar nepastarpinātas, tiešas sajūtu pieredzes pētījumiem. Fenomenoloģiskais skatījums rodas kā reakcija uz priekšstatu par ķermeni kā mašīnu, kas veidojās saskaņā ar jaunlaiku filosofiju, kurā īpaši problemātisks ir jautājums par ķermeņa un gara attiecībām. Tā pamatā ir M. Merlo-Pontī koncepcija par ķermenisko pieredzi – “dzīvoto ķermeni”, kurā ķermenis netiek nošķirts no patības. Tiek iztirzātas ķermeņa shēmas un tādi jēdzieni kā “aktuālais ķermenis”, “ieraduma ķermenis”, kā arī “promesošais ķermenis”. Nobeigumā tiek aplūkotas fenomenoloģiskā skatījuma priekšrocības, kā arī šī skatījuma kritika no sociālā konstrukcionisma pozīcijām.Electroniclv-LVinfo:eu-repo/semantics/openAccessAttribution-NonCommercial 4.0 Internationalhttps://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/ķermeniskumsfenomenoloģijaM. Merlo-Pontiķermeniskā pieredzemiesaķermenis kā sociāli valodisks konstrukts6.3. Filozofija, reliģija, ētika. Filozofiskās antropoloģijas apakšnozareinfo:eu-repo/semantics/otherhttps://doi.org/10.25143/RSU_filos-antrop-II_2018_ISBN-9789934618512.015-042