Smirnova, Anastasija2025-03-132025-03-1320241022-8012https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/171661903. gadā dibinātā nespējnieku patversme Rīgā, Telts ielā 1, bija īpaša, jo tā bija sociālās aprūpes iestāde, kas deva iespēju saņemt arī medicīniska rakstura palīdzību ar dažādām slimībām sirgstošiem sabiedrībā visvairāk apdraudētajiem pieaugušajiem – “hroniski slimiem” (jeb neārstējamiem) nespējniekiem. Medicīniskās aprūpes funkciju patversme zaudēja 1926. gadā. Tā bija vecākā šāda veida iestāde Rīgā. Netālu esošā 1913. gadā dibinātā nespējnieku patversme Ģimnastikas ielā 1, atšķirībā no Telts ielas patversmes, uzņēma tos hroniski slimos nespējniekus, kuri varēja par sevi samaksāt. Patversme Ģimnastikas ielā kļuva par lielāko sociālās aprūpes iestādi pieaugušajiem Rīgā līdz 1940. gadam, bet patversme Telts ielā bija otrā lielākā sociālās aprūpes iestāde pieaugušajiem pēc aprūpējamo skaita. Raksta mērķis ir analizēt Telts ielas patversmes darbību Latvijas Republikā tās pastāvēšanas pirmajos desmit gados, galvenokārt balstoties uz Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā (turpmāk LNA LVVA) saglabātajiem dokumentiem par laiku no 1919. līdz 1929. gadam. Šajā rakstā pirmo reizi Latvijas historiogrāfijā detalizēti tiek analizēta 20. gadsimta sākuma sociālās apgādības iestādes darbība.lv-LVinfo:eu-repo/semantics/openAccessAttribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 Internationalhttp://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/4.0/sociālā aprūpenespējniekinespējnieku patversmesociālā politika20. gadsimta 20. gadiRīgas pašvaldībaArticle10.25143/amhr.2024.XVII.05