Dina GrīnbergaVladislavs BaraņenkovsRehabilitācijas fakultāteFaculty of Rehabilitation2022-08-162022-08-162022https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/8760Ortozēšana - protezēšanaOrthotics and ProstheticsVeselības aprūpeHealth CareNosaukums: Pašnovērtējuma instrumenta “Protēzes novērtēšanas aptauja” tulkošana latviešu valodā un validēšana. Aktualitāte: Protēzes lietošana pacientam sniedz daudzus ieguvumus un būtiski uzlabo dzīves kvalitāti. Neraugoties uz šiem ieguvumiem, atteikšanās no protēzes ir diezgan izplatīta parādība un to iemesli katram ir individuāli. (Monica Espinosa, Dan Nathan-Roberts, 2019) Protēzes novērtēšanā ļoti svarīgs ir vērtējums no paša lietotāja perspektīvas, jo ortopēdam nezinot, lietotājam var rasties daudzas grūtības un neapmierinātība protēzes lietošanas laikā, pat ar optimālāko protēzes darbību. Tādam nolūkam, tika izstrādāti daudzi pašnovērtējuma instrumenti un viens no tiem ir “Protēzes novērtēšanas aptauja” (Prosthesis Evaluation Questionnaire), kurš tika izstrādāts, lai iegūtu informāciju par specifisko protēžu īpašību saistītām problēmām, ar ko sastopas to lietotāji. Šis instruments tiek atspoguļots anketas veidā, kas satur 82 jautājumus un tie ir sadalīti deviņos validētos moduļos. (David Alan Boone, Kim Lisa Coleman 2006) Pētījuma mērķis: Tulkot latviešu valodā un validēt pašnovērtējuma instrumentu “Protēzes novērtējuma aptauja” (Marcia W. Legro et al., 1998). Pētījuma dizains: Kvantitatīvs, neeksperimentāls pētījums Pētījuma dalībnieki: 29 dalībnieki (21 vīrietis un 8 sievietes) vecumā no 18 līdz 82 gadiem. Instrumenti: Tulkots pašnovērtējuma instruments “Protēzes novērtēšanas aptauja”, kurš vērtējas deviņos moduļos: pārvietošanās, protēzes dizains, neapmierinātība, apkārtējo reakcija, amputācijas stumbra veselība, sociālie šķēršļi, skaņas, lietderība un labklājība (skat. 7. pielikums). Rezultāti: Tika noteikts Kronbaha alfas koeficients, kurš sastāda 0.92 (pārvietošanās), 0.65 (Protēzes dizains), 0.81 (Neapmierinātība), 0.63 (Apkārtējo reakcija), 0.70 (Amputācijas stumbra veselība), 0.71 (Sociālie šķēršļi), 0.55 (Skaņas), 0.80 (Lietderība), 0.79 (Labklājība). Secinājumi: Pētījuma mērķis ir sasniegts. Pašnovērtējuma instruments “Protēzes novērtēšanas aptauja” ir pielāgots Latvijas kultūrai un validēts. Daži moduļi parādīja pieņemamus un vairāki ļoti labus iekšējās konsekvences radītājus. Atsevišķi moduļi ir lietojami pacienta un tehniskā palīglīdzekļa novērtēšanā. Modulim “skaņas” nepieciešama tulkojuma padziļinātāka pārbaude un tālāki pētījumi rekomendēti, lai sasniegtu augstākus rezultātus, izpētot šo moduli plašākā respondentu lokā. Atslēgas vārdi: Pašnovērtējuma instruments, protēze, tehniskais palīglīdzeklis.Title: Self report outcome measure “Prosthesis Evaluation Questionnaire” translation into latvian language and validation. Background: The use of a prosthesis brings many benefits to the patient and significantly improves the quality of their life. Despite these benefits, refusing to use the prosthesis is quite common, and the reasons for it are individual. (Monica Espinosa, Dan Nathan-Roberts, 2019) User’s own perspective is very important in the prosthesis evaluation process, because unbeknownst to the prosthetist, the user can begin to experience various difficulties and frustrations with the prosthesis, even with optimal performance. Because of this, many self-report outcome measures have been developed, and “Prosthesis Evaluation Questionnaire” is one of them. It is designed to gather information on problems experienced by users and associated with specific prosthesis properties. The outcome measure is presented in the form of a questionnaire containing 82 questions, divided into 9 validated modules. (David Alan Boone, Kim Lisa Coleman 2006) Study Aim: To translate into Latvian and validate self report outcome measure “Prosthesis Evaluation Questionnaire” (Marcia W. Legro et al., 1998). Design: Quantitative, non-experimental study. Participants: 29 participants (21 males and 8 females), aged 18 to 82. Tools: A translated self-report instrument ‘Prosthesis Evaluation Questionnaire’, validated in 9 modules: Ambulation, Appearance, Frustration, Perceived response, Residual limb health, Social Burden, Sounds, Utility, Well being (see Appendix 7). Results: Cronbach’s alpha has been established. Results: 0.92 (Ambulation); 0.65 (Appearance); 0.81 (Frustration); 0.63 (Perceived response); 0.70 (Residal limb health); 0.71 (Social Burden); 0.55 (Sounds); 0.80 (Utility); 0.79 (Well being). Conclusion: The aim of the research has been achieved. The self-report outcome measure “Prosthesis evaluation questionnaire” has been adapted to Latvian culture and validated. Some scales showed acceptable and some very good internal consistency indicators. Separate modules are used to assess the patient and the assistive device. The “Sounds” scale requires more in-depth translation testing and further research is recommended to achieve the higher results by exploring this module with a wider range of respondents. Keywords: Self report outcome measure, prosthesis, assistive device.lv-LVinfo:eu-repo/semantics/openAccessPašnovērtējuma instrumentsprotēzetehniskais palīglīdzeklis.Self report outcome measureprosthesisassistive device.info:eu-repo/semantics/bachelorThesis