Lāriņš, ViestursKaupužs, Aivars2025-05-062025-05-062011Kaupužs, A. 2011. Fiziskās aktivitātes veselības veicināšanai 60-75 gadus veciem cilvēkiem: promocijas darbs: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2011-03_pd1–202https://dspace.rsu.lv/handle/123456789/381423Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2007. līdz 2011. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2011. gada 13. decembrī plkst. 14.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.Viens no būtiskiem mūsdienu sabiedrības sasniegumiem ir iedzīvotāju paredzamā mūža ilguma palielināšanās. Ja vēl pirms 100 gadiem Eiropas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums bija nepilni 50 gadi, tad šobrīd tas jau pārsniedz 70 gadus. Strauji palielinās kopējais iedzīvotāju skaits, kuru vecums pārsniedz 65 gadus. Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvijā ir negatīvs gan dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. Līdz ar paredzamā mūža ilguma palielināšanos, tuvākajos gadu desmitos tas var izraisīt ievērojamu Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kas negatīvi ietekmēs sociāli ekonomiskos procesus. Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās radīs nepieciešamību cilvēkam pēc iespējas ilgāk saglabāt darba spējas un veselību, lai turpinātu pilnvērtīgu sociālo dzīvi sasniedzot arī pensionēšanās vecumu. Dzīves ilguma palielināšanās ietver sevī arī daudzus izaicinājumus. Cilvēkam novecojot, samazinās organisma fiziskās, sensorās un kognitīvās spējas, kas var izraisīt funkcionālos ierobežojumus. Pavājinoties organisma spējām, palielinās veselības traucējumu risks, kas būtiski ietekmē cilvēka darba spējas un sociālo labklājību. Vēlākos dzīves gados parādās arī novecošanās pazīmes, kas ietekmē gan cilvēka fizisko, gan psiho-emocionālo stāvokli. Izmaiņas funkcionālajā stāvoklī izraisa arī zināmus aktivitāšu ierobežojumus, kas traucē ikdienas darbību. Pasaules Veselības organizācijas rekomedācijās regulāras fiziskās aktivitātes tiek norādītas kā viens no svarīgākajiem faktoriem veselības saglabāšanā. Ieguvumi, ko sniedz regulāra fiziskā vingrināšanās gados veciem cilvēkiem, ir plaši pētīti dažādos aspektos. R.Pate (1995) noteica pozitīvo aktivitāšu ietekmi uz hronisko slimību novēršanā. R.Šepards un C.Boučards (1995), J.Čandlers un E.Hadlejs (1996), B.Resnik (2000) savos pētījumos konstatēja iespēju būtiski uzlabot fiziskās īpašības arī vecākajā dzīves posmā. Regulāras fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē arī emocionālos, kognitīvos un sociālos faktorus. Kopējās fiziskās aktivitātes samazināšanās gados veciem cilvēkiem ir saistīta gan ar iekšējiem, gan ar sociālajiem faktoriem. Mainoties sociālajam statusam, samazinās fiziskā aktivitātē darbā, pārvietojoties un mājsaimniecības uzturēšanā un palielinās mazkustīgi pavadītais laiks (Brownson, Boehmer, Luke, 2005). Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs liela uzmanība tiek veltīta šo problēmu izpētei. Vairākos pētījumos, kas tika veikti izmantojot pašnovērtējuma aptaujas, ir noskaidrots, ka aptuveni tikai viena trešdaļa no šo valstu iedzīvotājiem ir pietiekami aktīvi (Pleis, Lucas, 2009; Sjöström, Oja, Hagströmer, Smith, Bauman, 2006). Ņemot vērā teorētiskos atzinumus par nepieciešamību saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes arī vēlākajā dzīves posmā un pieejamās informācijas analīzi par reālo situāciju, tiek atklāti problēmjautājumi, kuru turpmākā izpēte ļaus labāk izprast faktorus, kas ietekmē gados vecu cilvēku iesaistīšanos fiziskajās aktivitātēs. Pamatojoties uz zinātniskās literatūras atziņām, fizisko aktivitāti veicinošās programmas, ir viena no iespējām, kā iesaistīt gados vecus cilvēkus regulārās aktivitātēs (Hughes, Seymour, Campbell, Whitelaw, Bazzarre, 2009). Pēc W.Etingera un līdzautoru (1997) datiem tikai aptuveni puse no vingrināšanās programmā iesaistītiem cilvēkiem to turpināja arī pēc 6 mēnešiem. Tas norāda uz nepieciešamību meklēt jaunus risinājumus programmu izstrādē un to teorētiskajā pamatojumā. Kā norāda S.Bleirs un līdzautori (2004), izstrādājot izglītojošās un fizisko aktivitāti veicinošās programmas, ir jāakcentē iespējas būt aktīvam ikdienas gaitās. Autori norāda, ka regulāras vingrināšanās nodarbības ir grūtāk iekļaujamas ikdienas ritmā, tādēļ ikdienas aktivitātes palielināšana var sniegt lielākus ieguvumus. Ir nepieciešama sabiedrības izglītošana par būtiskiem veselības ieguvumiem, ko var sniegt mērenās ikdienas aktivitātes. Izglītojošām programmām ir jābalstās uz personu individuālajām vajadzībām, vecuma un dzimuma īpatnībām. Veiksmīgas programmas pamatā ir aktivitātēm traucējošo faktoru izzināšana, pārliecības par savām spējām veidošana un piedāvāto aktivitāšu atbilstība cilvēka gatavībai mainīt savus ieradumus (Brawley, Rejeski, King, 2003). Efektīvas fiziskās aktivitātes veicināšanas pasākumu plānošanai un to realizēšanai ir būtiski apzināt attiecīgā vecuma posma psiho-emocionālos, sociālos un vides faktorus, kas ietekmē personas iesaistīšanos aktivitātēs. Promocijas darba pētījuma robežas nosaka atklātās pretrunas starp zinātniski pamatotām atziņām par fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi un cilvēku nepietiekamo aktivitāti. Promocijas darbā ir pētīta Latvijas iedzīvotāju kopējā fiziskā aktivitāte vecuma grupā no 60 līdz 75 gadiem un noteiktas mijsakarības starp veselību ietekmējošiem faktoriem. Iegūtie dati sniedz pirmatnējo informāciju par fiziskās aktivitātes un veselību ietekmējošo faktoru mijsakarībām šajā vecumposmā un atklāj vispārīgās tendences. Problēmas detalizētākai izpētei intervijās tika noskaidroti cilvēku viedokļi par fizisko aktivitāti un galvenie to kavējošie un veicinoši faktori. Promocijas darba pētījuma gaitā iegūtā informācija tika izmantota, izveidojot un aprobējot veselību veicinošo fizisko aktivitāšu programmu 60-75 gadus veciem cilvēkiem, kas sniedz praktisko ieguldījumu problēmas risināšanā.Electroniclv-LVAttribution-NonCommercial 4.0 Internationalinfo:eu-repo/semantics/openAccesshttp://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/promocijas darbsveselību veicinošas fiziskās aktivitātes60-75 gadus veci cilvēki3.3. veselības un sporta zinātnes; apakšnozare – sporta pedagoģijainfo:eu-repo/semantics/doctoralThesishttps://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2011-03_pd