Eva ŠmiteViktorija MorgunovaVeselības un sporta zinātņu fakultāteFaculty of Health and Sports Sciences2026-02-152026-02-152026https://dspace.rsu.lv/handle/123456789/1045944UztursNutritionVeselības aprūpeHealth CareDarba mērķis bija izvērtēt saistību starp kofeīna saturošu produktu patēriņu un trauksmes un depresijas simptomu smagumu studentu populācijā. Pētījums balstīts uz literatūrā aprakstīto adenozīna receptoru bloķēšanas teorētisko modeli, kas skaidro kofeīna ietekmi uz centrālo nervu sistēmu, kā arī uz iepriekšējo pētījumu atziņām par devas atkarīgu kofeīna ietekmi uz garastāvokli un trauksmes simptomiem. Balstoties uz šīm atziņām, tika izvirzīts pētījuma jautājums par kofeīna patēriņa saistību ar depresijas un trauksmes līmeni studentu vidū. Pētījums tika veikts kā kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Tajā piedalījās 371 students no Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes (78,4 % sievietes un 21,6 % vīrieši), vecumā no 18 gadiem. Kofeīna patēriņš tika novērtēts, izmantojot Caffeine Consumption Questionnaire–Revised (CCQ-R), kas tika pielāgota Latvijā pieejamajiem produktiem. Depresijas simptomu smagums tika novērtēts ar Patient Health Questionnaire-9 (PHQ-9), savukārt trauksmes simptomi ar Generalized Anxiety Disorder-7 (GAD-7) skalu. Datu analīze veikta, izmantojot IBM SPSS Statistics 29.0, pielietojot neparametriskās statistiskās metodes. Rezultāti liecina, ka depresijas simptomi (PHQ-9 ≥ 5) tika konstatēti 65,5% studentu, bet klīniski nozīmīgi depresijas simptomi (PHQ-9 ≥ 10) - 37% respondentu. Klīniski nozīmīgi trauksmes simptomi (GAD-7 ≥ 10) tika konstatēti 37% studentu. Starp depresijas un trauksmes simptomu smagumu tika konstatēta statistiski nozīmīga pozitīva korelācija. Kopējais kofeīna patēriņš studentu vidū pārsvarā bija zems līdz vidējs, tomēr atsevišķi respondenti pārsniedza 400 mg dienā. Starp kofeīna patēriņu un depresijas simptomu smagumu tika konstatēta vāja, bet statistiski nozīmīga pozitīva korelācija, savukārt saistība ar trauksmes simptomiem netika konstatēta. Secināts, ka kofeīna patēriņš studentu populācijā kopumā nepārsniedz drošās devas, tomēr pastāv riska grupa ar augstu patēriņu, kas var būt saistīta ar izteiktākiem depresijas simptomiem. Iegūtie rezultāti uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību kofeīna lietošanas paradumiem studentu psihiskās veselības kontekstā un var tikt izmantoti preventīvu un izglītojošu pasākumu izstrādē augstākās izglītības vidē.The aim of the study was to evaluate the relationship between the consumption of caffeinated products and the severity of anxiety and depression symptoms in the student population. The study is based on the theoretical model of adenosine receptor blockade described in the literature, which explains the effect of caffeine on the central nervous system, as well as on the findings of previous studies on the dose-dependent effect of caffeine on mood and anxiety symptoms. Based on these findings, the research question was posed about the relationship between caffeine consumption and levels of depression and anxiety among students. The study was conducted as a quantitative cross-sectional study. It involved 371 students from Riga Stradins University and the University of Latvia (78.4% women and 21.6% men) aged 18 and above. Caffeine consumption was assessed using the Caffeine Consumption Questionnaire–Revised (CCQ-R), which was adapted to products available in Latvia. The severity of depression symptoms was assessed using the Patient Health Questionnaire-9 (PHQ-9), while anxiety symptoms were assessed using the Generalized Anxiety Disorder-7 (GAD-7) scale. Data analysis was performed using IBM SPSS Statistics 29.0, applying non-parametric statistical methods. The results show that symptoms of depression (PHQ-9 ≥ 5) were found in 65.5% of students, while clinically significant symptoms of depression (PHQ-9 ≥ 10) were found in 37% of respondents. Clinically significant anxiety symptoms (GAD-7 ≥ 10) were found in 37% of students. A statistically significant positive correlation was found between the severity of depression and anxiety symptoms. Overall caffeine consumption among students was mostly low to moderate, but some respondents exceeded 400 mg per day. A weak but statistically significant positive correlation was found between caffeine consumption and the severity of depressive symptoms, while no association with anxiety symptoms was found. It was concluded that caffeine consumption among the student population as a whole does not exceed safe doses, but there is a risk group with high consumption, which may be associated with more pronounced symptoms of depression. The results obtained emphasize the need to pay attention to caffeine consumption habits in the context of student mental health and can be used in the development of preventive and educational measures in higher education.lv-LVinfo:eu-repo/semantics/restrictedAccessAtslēgvārdi: depresijakofeīnsstudentitrauksmepsihiskā veselībakafijatēja.Keywords: depressioncaffeinestudentsanxietymental healthcoffeetea.info:eu-repo/semantics/bachelorThesis