Legal Policy of the European Union in the Sphere of Migration and the Significance of Its Citizens’ Security Sense for the Future

Abstract

The necessity of the single migration- and terrorism-related legal policy development within the European Union is undisputed. It may turn out, however, that measures taken would not bring any improvement unless the priorities within such values as equality, respect for diversity, free movement of persons, solidarity and citizens’ security are previously established, sometimes – with a new content. The Author takes the position that the values considered now to be the core of the EU existence and its key achievement can underpin its disintegration. The escalation of migration stimulates centrifugal destructive movements reflected in the increasing impact of the renationalisation philosophy of thinking about Europe on the Community solidarity, fossilisation of social moods and expectations, growing popularity of right-wing parties. All these, in consequence, foster the fossilisation and restrictiveness of law. It is related in part to the fear of globalisation and in part to the excessive regulations at the macro level, therefore to the breach of self-identification security that is getting more and more apparent nowadays. From that perspective, the separation of the contradictions that have arisen between the basic EU values as regards providing single legal policy in the migration area seems to be cognitively valuable. Another issue is to answer the question how this wave of refugees has escalated and whose interest is currently in the destabilisation of Europe. The question is all the more important that the refugees are not heading towards other culturally closer Islamic countries or the USA but the pillar-states of the EU.

Vienotas ar migrāciju un terorismu saistītas tiesiskās politikas nepieciešamība Eiropas Savienībā ir neapstrīdama. Tomēr var izrādīties, ka veiktie pasākumi neradīs nekādu uzlabojumu, ja vien kā prioritātes netiks izvirzītas tādas vērtības kā vienlīdzība, cieņa pret dažādību, personu brīva pārvietošanās, solidaritāte un iedzīvotāju drošība, kas jau ir paredzētas, dažreiz – ar jaunu saturu. Autors pauž nostāju, ka vērtības, kas šobrīd ir ES pastāvēšanas kodols un tās galvenais sasniegums, var veicināt tās sabrukumu. Migrācijas eskalācija stimulē destruktīvas centrbēdzes kustības, kas atspoguļojas pieaugošā ietekmē uz renacionalizācijas filozofiju, domājot par Eiropas Kopienas solidaritāti, sociālo noskaņu un vēlmju fosilizāciju, labējo partiju pieaugošo popularitāti. Tas viss var veicināt likuma fosilizāciju un modifikāciju, turklāt tas daļēji ir saistīts ar bailēm no globalizācijas un ar pārmērīgajiem noteikumiem makrolīmenī, līdz ar to pārkāpjot pašidentifikācijas drošību. No šī viedokļa raugoties, pretrunu, kas radušās starp galvenajām ES pamatvērtībām un attiecībā uz vienotu tiesisku politiku migrācijas jomā, nodalīšana ir neapstrīdami nepieciešama. Vēl viens jautājums, kas prasa atbildi, ir: kādēļ šis bēgļu vilnis ir eskalējies un kā interesēs pašlaik notiek destabilizācija Eiropā? Un kāpēc bēgļi nedodas uz citām kultūras ziņā tuvākām islāma valstīm vai ASV, bet gan tieši uz Eiropu?